Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

otrdiena, 2011. gada 1. novembris

PIRMS IEŅEMŠANAS

”Viņš un viņa mīlot viens otru, būvē dzīvo namu ar kopīgu domu par savu nākamo brīnišķīgo radībiņu. Un iztēlojas, cik laimīgs šajā vietā būs viņu dēls vai meita. Kā viņu mīlulis sadzirdēs pirmo skaņu – savas mātes elpu un Dieva radību – putnu balsis. Pēc tam iztēlē skatīs, kā viņu izaugušais bērns pēc grūta ceļa ieies atpūsties vecāku iekoptajā dārzā un apsēdīsies ciedra paēnā. Tā koka paēnā, kuru viņa vecāki iestādījuši dzimtajā zemē, mīlot viņu un domājot par viņu.”
Es ticu, ka pirms bērniņa ieņemšanas, dvēselīte jau ir izvēlējusies savu mammu un tēti. Dažkārt to var sajust un ieraudzīt vecāku aurā. Vai tā ir tiesa, lai par to strīdas zinātnieki, jo viņiem patīk pierādīt to, ko mātes zina un jūt jau gadsimtiem ilgi. Protams, ir svarīgi, ka sieviete plānojot bērniņu izstaigā visus ārstus un sakārto veselību, bet tikpat svarīgi vecākiem sagatavoties bērniņam arī psiholoģiskā, garīgā līmenī.
Manuprāt mūsdienās ir māksla dzīvot priekā un laimē, būt radošiem, veidot harmonisku mājas vidi – savu Mīlestības telpu, kas ir kā milzīgs informācijas lauks, kas dziedina ģimeni, dzimtu, rada stipru ģimenes šūniņu mūsu zemē - Latvijā.
Bieži vien, lai kaut ko iegūtu, no kaut kā nākas šķirties. Vislabāk no negatīvām domām – no  dusmām, aizvainojuma, naida, bailēm. Varbūt pirms aicināt bērna dvēselīti savā ģimenē, atrisiniet konfliktus un problēmas, kas grauž jūsu sirdis. Varbūt ir pienācis laiks pieņemšanai un piedošanai. Negatīvās domas var traucēt mazulim izaugt par veselu un brīnišķīgu bērnu.
Iespējams, jāsāk ar savas dvēseles sakārtošanu. Lai uzaicinātu jaunu dvēseli pie sevis, jūsu Mīlestības telpā, visam ir jābūt sagatavotam, kā uz svarīgu viesu pieņemšanu.
„ … cilvēciskās esības plāns radīsies, kad mīlestībā un domās par brīnišķīgo radīšanu, divi ķermeņi saplūdīs vienā, tajā vietā, kur tu būvē dzīvo un paradīzei līdzīgo namu savam nākamajam bērnam.”
Ja Tu un tavs Mīļotais vīrietis par mazuli jau esat domājuši, tad varbūt dvēselīte jau ir ceļā. Iztēlojies to!
Ko jūs viņai stāstīsiet, kā iepazīstināsiet ar sevi? Kā aicināsiet?
Vai jau izstāstījāt, kas jums patīk, ko jūs mīlat, apbrīnojat un kas jums ir svarīgs! Un tad ļaujiet sev abiem ar vīru, uzaicināt viņu pie sevis, savā pasaulē – jūsu Mīlestības telpā.


Izmantotie citāti no grāmatu sērijas „Skanošais ciedrs” (4. grāmata  „Radīšana” 163. – 165. lpp.)