Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

piektdiena, 2013. gada 3. maijs

Daudz laimes dzimšanas dienā māmiņai Andai un maniem pirmajiem dvīņu puikām!


 Pirms gada http://www.facebook.com/ rakstīju tā:
„40 nedēļas gaidīti un sagaidīti dvīņu brālīši satikās ar savu māmiņu ar 40 minūšu intervālu fizioloģiskās dzemdībās. Fantastiska mamma, kas domāja, ka var un varēja, kas teica, ka relaksēties es māku un mācēja, kas nedaudz šaubījās, vai otram pietiks spēka, pietika, un viņš nāca lēnāk, skatoties zvaigznēs. Joprojām tepat Latvijā uz Zemēs sirreāli eiforiskām sajūtām.”  Līga


Dvīņu mammas atsauksme
Kad uzzināju, ka gaidu dvīņus, sākumā biju šokā, tad laimīga, tad norūpējusies, kā varēšu ar visu tikt galā utt. Sāku meklēt visādus materiālus internetā gan par dvīņiem, gan par dzemdībām, vārdu sakot sāku gatavoties lielam darbam, kas mani sagaida.
Ieklejoju starkaligzda.lv , sāku lasīt par dūlām, iepriekš pat nezināju kas tas ir. Tur bija tāds dūlu saraksts, kur ir katras dūlas fotogrāfija ar aprakstu. Lasu, lasu, neuzrunā.  Jā, jauki, patīkami teksti, bet neuzrunā. Tad atvēru Līgas rakstīto, un jā, tur sajutu kaut ko sev tuvu un radniecisku. Uzrakstīju Līgai e-pastu, tā sākumā sarakstījāmies, un tad satikāmies. Pamazām sākam tuvāk iepazīties, noskaidrot visus par un pret, kā plānoju dzemdēt, kā būtu labāk manā situācijā.
Man patika, ka Līga man nenāca virsū ar savu viedokli , ļoti ieklausījās manās sajūtās un uzskatos. Grūtniecības laikā sagādāja un iedeva izlasīt literatūru, kura palīdzēja sagatavoties dzemdībām, iedeva dažādus materiālus par dvīņu krūts barošanas pozām utt. Līga tērēja savu laiku neko pretī neprasot, tas aizkustināja. Mums pat tika sarīkota dvīņu ballīte, kur satikos ar vēl vienu grūtnieci pirms dzemdībām un vēl divām māmiņām, kurām dvīņi jau bija piedzimuši. Varējām izrunāt visu, kas nepieciešams, jo dvīņi ir pilnīgi kas cits, nekā viena bērniņa dzemdības, barošana un kopšana. (Māmiņa maksāja par dzemdību komplektu. Varbūt tāpēc radās tāds priekšstats. Līgas komentārs)
Bet pats svarīgākais bija dzemdības. Man bija absolūti komfortabli, droši, jutos ar Līgu kā komanda. Es varēju 100% paļauties, ka ar mani viss būs kārtībā. Kad bija atvēršanās periods, absolūti iegāju sevī. Gribēju būt pilnīgā mierā, lai mani neviens netraucē.  Līga kā tāds Eņģelis bija klātesoša, par viņas klātbūtni liecināja vien tas, ka pierakstīja sāpju intervālus. Dzemdību zālē, kad bija jāstrādā, labāku palīgu nevarēju vēlēties. Kad mazie piedzima, Līga paauklēja vienu dvīni, kamēr otrs man bija pie krūts. Es vienkārši bez viņas netiktu galā. Arī pēc dzemdībām nākošajās dienās apciemoja mani, palīdzēja ar krūts barošanu.
Es nezinu, kā lai pasakos par to iejūtīgo, mīlestības pilno attieksmi. Sapratu, ka dūla ir sūtība, to laikam nevar iemācīties, tas vai nu ir vai nav. Un Līgai ir tā Dieva dāvana BŪT par dūlu. Tāpēc, kad maniem dvīņiem palika gadiņš un atmiņā atausa dzemdību diena, pirmais, kam piezvanīju, bija Līga, jo viņa ir neatņemama šīs manu bērnu dzimšanas sastāvdaļa. Tieši Līgai varu pateikties, ka mani dvīņi piedzima skaistās dabīgās dzemdībās. Liels, liels Tev paldies, ka biji ar mani manā Lielajā dienā. Mīļi skauju. Anda