Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

svētdiena, 2013. gada 27. oktobris

Pirtīžu rituāls

Kas ir rituāli? Kam tie nepieciešami? Katrā ģimenē ir savi rituāli. Par to, kā svin svētkus, cep pīrāgus vai īpašo kūku ar senu ģimenes recepti, meklē savu Mīļoto cilvēku, vij ģimenes ligzdu u.c.. Viens no tiem ir arī pirtīžu rituāls. Man tas ir viens no mīlestības, pieņemšanas, labklājības un pateicības rituāliem, kad bērniņš ar lielu mīlestību tiek atdalīts no mātes un pieņemts savā ģimenē kā cilvēciņš, bērniņš, brālītis, māsiņa pats par sevi, bet māte tai pašā laikā saņem mīlestības pilnu īpašo pēcdzemdību masāžu.
„Gadsimtiem ilgi cilvēce veidoja rituālus, lai pilnveidotu dzīvi un mīlestību. Nav svarīgi, vai šos rituālus pateica priekšā Radītājs vai arī tos augstākajā punktā pacēla tautas gudrība. Tie patiešām gadsimtiem ilgi radīja labklājību un palīdzēja jaunajiem uz mūžiem iegūt mīlestību un dzīvesprieku” (1.)
Latvijā šo tautas rituālu atdzīvinājusi, pētījusi, praksē pārbaudījusi ārste un vecmāte Dina Ceple.  Dūlu apmācībās tika uzsvērts, ka galvenais šajā rituālā ir nevis darbība, bet doma, ar kādu to veic. 


Kas ir pirtīžas?
Folkloras leksikas vārdnīcā pirtīžas (ME III 228; MEP II 239) - 1) pēršanās pirtī pirms dzemdībām; 2) radību dzīres, dzīres pēc bērna dzimšanas; raugos iešana; 3) t. s. saru pēršana bērniem pirtī (savienota ar mielošanos).
Mazgāšanās pirtī ir viens no latviešu tikumiem, tāpēc īpaša ir arī astotās dienas pirmā pirts, kurā māmiņai un jaundzimušajam tika taisītas pirtīžas. Tajā piedalījās vecmāte, kas bērnu ķērusi, mamma, dažkārt šīs sievietes māte un mazais bērns. Tā bija tikai sievu pirts un tad tika vannoti abi divi – māte un bēbītis. Pirms tam mazuli nemazgāja, arī mammai tā bija pirmā vanna/pirte pēc dzemdībām. Ūdens, kurā mazuli pirmo reizi mazgā ir īpašs. Tam tiek pievienotas mammas lasītas zālītes, labas domas un vēlējumi mazajam bērniņam. Pirtīžu laikā mazulis saņem maigu mammas masāžu, vieglu paijāšanu ar mammas pieniņu, ko tautā sauc par saru dzīšanu. Tas tāpēc, ka pēc masāžas no bērna ādiņas izdalās augļa sierveida ziedes paliekas – sariņi, kas atgādina sīkus, pelēcīgus punktiņus, kas nav lielāki par milimetru. Saņemot šo maigo masāžu, bērniņš pamazām tikai sāk apjaust sevi, kā atsevišķu cilvēciņu no mammas organisma.
Svarīga nozīme ir arī apģērbam, kurā mazuli pēc tam ģērbj. Tas varēja būt mammas speciāli šūts lina krekliņš vai kāda brāļa vai/un māsas krekliņš, lai brāļi, māsas būtu saticīgi.
Pirtīžu laikā māmiņu nepēra kā tas pieņemts pirts rituālos, šoreiz tā ir maiga ķermeņa izbraucīšana, jo viņas augums vēl bija pārāk maigs un jūtīgs. Pēc izbraucīšanas vecmāte vai dūla sniedz vēdera masāžu ar pateicības vārdiem māmiņas augumam un dzemdei par brīnišķīgo darbu mazuļa iznēsāšanu un dzīvības došanu. Masāža arī fizioloģiski palīdz ādai atgūt savu samtainību, muskuļiem tonizēties, šlakvielām izvadīties, bet emocionāli mammai – apjaust savas ķermeņa aprises, justies mīlētai, sievišķīgai un sajust sevi jaunajā mammas lomā. 

Rituāla dienā nav citu darbu, ne pirms, ne pēc tam. Diena ir mierīga. Mamma iet lasīt puķes, augus un pamazām noskaņojas rituālam. Visi, kas piedalās palīdz ienest šo mieru un nesteidzību jeb kā es saku - bezgalīgo laiku mammai un viņas bērniņam.

Jums vajadzētu sagatavot:
1.    Augus vanniņai, kurus tai dienā var dabūt, kas staigājot pa pļavu, mežu, dārzu pretim nāk, t.i "virsū skatās, pretim nāk", uzrunā.
2.      Ziedu - augu pušķīti, kas būs kā ziedojums dabai;
Ziedus, augus lasot, Tavas domas pievērstas tikai sev un savam bērniņam. Koncentrējamies domām par mīlestību, pieņemšanu un labklājību. Nekam nevajadzētu Tevi traucēt. Staigāt pa pļavu, lasīt augus ir līdzīgi kā meditācija. To var izdarīt arī laukos iepriekšējā dienā. Tomēr dienā, kad būs pirtīžas, pirms tam Tev vajadzētu ieiet šajā noskaņā, kāda bija ziedu - augu lasīšanas laikā.
(Ja ne tiek ziemā līdz mežam, pļavai, tad var, protams, arī nopirkt/citādi sagādāt vairākas tējas nolikt sev priekšā un tad pēc intuīcijas izvēlēties).
3.      Sudraba lieta – simbols bagātībai (piem. sudraba latiņš, tad sudraba jonu iedarbība). Meklēt Latvijas bankā. Varbūt jums jau tāds ir. Tas varētu būt 1924 gada izlaidums vai citādāk. Latiņš pēc tam paliek bērniņam par piemiņu. Sudraba krustiņš, karotīte, gredzens...
4.      Sarkans dzīpariņš – simbols labai veselībai, lai zobi viegli aug, vieglākām mēnešreizēm meitenēm;
5.      Zaļš dzīpariņš - simbols dzīvei "kā uz zaļa zara", veiksmei;
6.      Oglīte (vislabāk kadiķa, pīlādžu) - lai nenobrīnē, nenoskauž, pret ļaunu aci
7.      Maizes gabaliņš (sagrauzdēts) – simbols, lai vienmēr būtu maizīte.
8.     Katrs, kas piedalās rituālā, sagatavo 3 vēlējumus. Tos var uzrakstīt uz papīra un arī tie pēc tam paliks bērniņam kopā ar sudraba latiņu, ja būs tāda vēlme.

Novēlu katrai mammai vispirms spēt parūpēties pašai par sevi, spēt pieņemt „mammošanu”, sajust bezgalīgo laiku un mīlestību, kas tiek veltīts tikai viņai.

Pecdzemdību depresijas saistība ar rituāliem. Domājot par mātes pasargāšanu no pēcdzemdību depresijas, radās doma, ka šie pēcdzemdību rituāli pasargās jauno māti. Apkopojot pētījumus no dažādām tautām būtisku pēcdzemdībās depresijas samazināšanos nepierādīja. Pētījumi vēsta, ka atbalstam un klātbūtnei, ko sieviete saņem visos periodos – grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību, ir ļoti būtiska nozīme. Rituāls ir viens no atbalsta veidiem, kas izpaužas kā rūpes par jaundzimušo māti, par viņas fizisko un emocionālo labsajūtu.



P.S. Mācoties par pirtīžam, man beidzot arī tapa skaidrs, kāpēc no manām kā bērna raudzībām glabājas sudraba latiņš un sarepējusi maizīte, ietīta marlītē. 


Avoti:
1.  Vladimirs Mergē , citāts no grām. „Skanošais ciedrs. Mīlestības rituāli. Jaunā civilizācija. 2.daļa”;
2.   Linda Rozenbaha, "Zīdainis un māmiņa Jāņu vainaga spēkā" publicēts žurnālā 36.6   2004.gada jūnija-jūlija nr. http://www.calis.lv/berni/dzemdibas/berna-naksana-pasaule/mamina-un-zidainitis-janu-vainaga-speka/
4. Dūlu 3. mācību gada lekcijas;
5. Traditional postpartum practices and rituals: clinical implications. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/20047722