Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

otrdiena, 2014. gada 21. oktobris

Nepieciešamība elpot

Pirmā stunda pēc dzemdībām.


Mēs visi piekritīsim apgalvojumam, ka pirmā stunda pēc dzemdībām ir viens no vissvarīgākajiem posmiem cilvēka dzīvē. Tā nav nejaušība, ka dažādos laikos un sabiedrībās šie fizioloģiskie procesi dažādu pārliecību, rituālu un mērķu dēļ šajā īsajā laika periodā ir traucēti.
Kāda tad ir mātes un jaundzimušā mijiedarbība pirmajā stundā pēc dzemdībām? Mišels Odens to aplūko to no 12 skatu punktiem, dodot nelielu ieskatu katrā no tām. Šis ir pirmais:





Nepieciešamība elpot

õ  Bērns izdara savu pirmo ieelpu;
õ  Sirds nekavējoties sāk pumpēt asinis pa mazo asinsrites loku (pieslēdzas plaušas)
õ  Noslēdzas embrionālai asinsritei raksturīgie veidojumi – ductus arteriosus un foramen ovāle;
õ  Kāpēc viņš tik ilgi neizdara savu pirmo ieelpu?
Frederiks Leboijē grāmatā „Piedzimt bez vardarbības” raksta
http://theartofmidwifery.tumblr.com/
 „Ar pirmo ieelpu bērns nostājas uz sava neatkarības, patstāvības un brīvības ceļa.
Patiesībā ļoti daudz kas atkarīgs no tā, kā šī pāreja notiek.
Vai tā notiek mierīgi, pakāpeniski vai rupji, panikā un bailēs. Tas rada atšķirību starp maigu piedzimšanu
… un traģēdiju.”
„Ja pārmaiņas notiek pēkšņi, tas atstāj rētu uz visu mūžu. Visas pārmaiņas nākotnē tiks uztvertas ka draudi.”
„Bērna ķermenim neatliek nekas cits, kā uz mūsu agresiju reaģēt vardarbīgi,
un tas ir brīdis, kad mūsu dzīvē parādās stress.”

„Apgādāts ar skābekli caur nabassaiti, mazulis ir pasargāts no palikšanas bez tā un var bez satricinājuma un briesmām uzsākt elpošanu, neviena nesteidzināts,
Pats savā laikā.”
„Dažas minūtes bērns atrodas it kā divās pasaulēs, kā tas arī ir. Tad lēnām, lēnītēm viņš šķērso robežu
No vienas pasaules uz otru, darot to mierīgi un ar vieglumu un visdrošākajā veidā,
Ja vien mēs nesteidzinām viņu, neiejaucamies un spējam apvaldīt
Paši savus refleksus, satraukumu,
Kas patiesībā ir radies no mūsu pašu piedzimšanas brīža trauksmē.
Rezultātā bērna labsajūta būs neizmērojama.”
Secinājums: nabassaites izpulsēšana vai nē noteiks kā bērns uztvers pasauli, nepārtrauktās pārmaiņas un dzīvi.

Pat ja pāreja ir notikusi rāmi un mierīgi, bērns tomēr divas vai trīs reizes ieraudas…
„Krūšu kurvis, kuru vairs nekas nespiež, pēkšņi izplešas, un tajā rodas tukšums.
Gaiss traucas iekšā, un tas dedzina.
Dabiski, ka bērns izmisīgi cenšas atbrīvoties no šī dedzinošā gaisa.
Tas arī ir viņa pirmais brēciens.”
Tomēr mazulis apklust, it kā pats būtu pārsteigts savu ciešanu. Bērns nomierinās un lēnām sāk elpot pats no sevis. Sākumā svārstīgi un nedroši, varbūt pat apstājoties, veidojot pārrāvumus. Ja bērnam skābekli nodrošina nabassaite, viņš pats nosaka ritmu un uzņem šo dedzinātāju sevī tik, cik pats spēj tikt ar to galā. Tā pamazām viņš aprod ar elpošanu un ievelk gaisu dziļāk. Pavisam drīz, kas sākuma bija sāpīgs, nedrošs, svārstīgs, kļūst par prieku elpot.

Kopā ar māmiņu. Gluži tāpat kā māmiņa būs līdzās, sperot pirmos soļus, tieši tāpat atstājot nabassaiti un pavadīt līdz robežai, kur sākas patstāvīga elpošana.
Un elpot nozīmē vēlmi dzīvot, dzīvot pilnasinīgi un ar pilnu krūti ļauties dzīvei.

Somu zinātnieki pētot astmas rašanās riskus pētot 31 gadus vecus cilvēkus, atklāja, ka dzimstot ķeizargriezienā ar astmu slimo 3,23 reizes vairāk nekā dzimušie vaginālās dzemdībās.
Cita somu zinātnieku grupa, pētot valsts veselības dokumentāciju 1987. gadā dzimušos, t.i. 60 tūkstoši bērnus, pierādīja, ka dzimstot ķeizargriezienā ir lielāks risks saslimt ar astmu jau bērnībā.
Zinātnē ir visiem zināms fakts:
Traucēta elpošana jaundzimušajiem visbiežāk rodas pie plānotiem ķeizargriezieniem, kas ieplānoti pirms paredzamā dzimšanas laika nekā vaginālās dzemdībās vai akūtā ķeizargriezienā.

Avoti:
1.      Michel Odent, „The Caesarean „ http://www.amazon.co.uk/The-Caesarean-Michel-Odent/dp/1853437182  
2.      The First Hour Following Birth: Don’t Wake the Mother! by Michel Odent http://midwiferytoday.com/articles/firsthour.asp
3.      Frederick Leboyer "Pour une naissance sans violence", Frederiks Leboijē "Piedzimt bez vardarbības", tulkojusi Linda Vītuma, izdevniecība Mansards, 2009.gads (šobrīd nopirkt nevar)

Vairāk: Pirmā stunda pēcdzemdībām