Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

pirmdiena, 2015. gada 28. decembris

Lūgšanas par grūtniecību, dzemdībām.

Katrai mātei sava lūgšana un savs ceļš ejams, lasot Bībeli, lūdzot un atrodot īstos vārdus, īstajiem mirkļiem. Lai gaismas pilns mūsu ceļš Tā Kunga vārdā!
Tas ir tikai mazs gabaliņš no pantiem, bet es ticu, ka katrai mātei savs, tik atliek lasīt, lūgt par to, ļaut atnākt pieņemšanai un skaidrībai.


Tava sieva ir kā auglīgs vīnakoks tavā namā, tavi bērni kā eļļas koka zariņi ap tavu galdu (Psalms 128:3).
Mēs pateicamies Debesu Tēvam par ieņemšanu un brīnišķo grūtniecības vadīšanu līdz šim brīdim. Vienīgi Tu zini, kur manā dzemdē ir tā labākā vieta, kur bērniņam pieķerties un augt. Es paļaujos uz savu ķermeni, auglību un Tavu vadīšanu Jēzus Kristu vārdā, Āmen!

Tālab es visu šo ciešu, bet es nekaunos, jo es zinu, kam esmu uzticējies, un esmu pārliecināts, ka Viņš ir gana varens, lai nosargātu man uzticēto mantojumu līdz viņai dienai. (2. Tim 1: 12).
Mēs pateicamies Dievam, paļaujamies uz Viņu, jo Viņa rokās ir saglabāt un pasargāt mūsu ģimeni, tai skaitā arī mūsu gaidāmo mazuli Jēzus Kristus vārdā, Āmen!

Tāpat kā tu nezini, kā gars nonāk grūtnieces miesā, tāpat tu nezini, kā Dievs dara visus savus darbus (Māc 11:5).
Ak, Dievs, Tavi darbi ir ārpus cilvēka saprašanas un aprēķina, lai vadītu grūtniecību visos līmeņos Jēzus Kristus vārdā, Āmen!
Dievs rada bērniņu, katru viņa šūnu, manās miesās, katru dienu, Jēzū Kristū. Es paļaujos uz to Jēzus Kristus vārdā, Āmen!

Pirms tai uznāca bērnu sāpes, tā jau dzemdēja; pirms tai nāca dzemdību sāpes, tai jau piedzima dēls. Kas to ir dzirdējis, vai to kāds kad redzējis? Vai tad zeme var tapt vienā dienā, vai tauta var piedzimt vienā paņēmienā? Un tikko Ciānai uznāca dzemdību sāpes, tai jau piedzima viņas bērni. "Vai tad Es lai ļautu bērnam pārraut mātes klēpi, bet neļautu tam piedzimt?" saka Tas Kungs. "Jeb vai Es, kura rokā stāv dzimšana, lai aizkavētu piedzimšanu?" saka tavs Dievs. Priecājieties ar Jeruzālemi un līksmojiet visi par to, kas to mīlat! Priecājieties līdz sirds dziļumiem par to visi, kas bijāt par to noskumuši, lai jūs zīstu un saņemtu spēku no viņas atspirdzinātājas krūts, lai jūs iepriecinātos un atspirgtu tās bagātajā pilnībā! ( Jesaja 66: 7-11)
Dzemdības ir caur sāpēm. Tās prasa laiku, varbūt vairāk kā vienu dienu. Tā dzimst bērni mīlestībā, Jēzus Kristus vārdā. Dievs tas Kungs sargā un rūpējas par māti vislabākajā veidā. Dzimšanas diena ir klāt. Tā nesīs prieku un atspirdzinājumu Jēzus Kristus Vārdā, Āmen!

Vecmātes atbildēja faraonam: "Tādēļ, ka ebreju sievas nav tādas kā ēģiptiešu sievas, jo tās ir spēcīgas, pirms vecmāte pie viņām atnāk, tās jau ir dzemdējušas." (2 Mozus 1:19)
Es neesmu ēģiptiešu sieviete, bet es paļaujos uz to Kungu un ticu, ka dzemdēšana ir mūsu daba Jēzus Kristus vārdā!

Un Tas Kungs viņiem gāja pa priekšu dienā mākoņu stabā, lai tos vadītu pa ceļu, bet naktī uguns stabā, lai ceļš tiem būtu apgaismots dienu un nakti. (2 Mozus 13:21).
Vecmāte  un ārsts rūpējas par mani, jo Tas Kungs viņus vada vislabākajā veidā. Mēs visi strādājam kopā, līdzdarbojoties, Jēzus Kristus vārdā. Es lūdzu! Āmen!

Tu taču izvedi mani no klēpja, tu loloji mani pie mātes krūtīm, tev es atdots vēl mātes miesās, vēl mātes miesās tu biji mans Dievs. (Psalmi 22: 10-11).  
Tu esi mans atbalsts kopš mātes klēpja, no mātes miesām tu pieņēmi mani, tevi es slavēju vienmēr. Daudziem es šķietu savādnieks – es, kuram Tu drošs patvērums!  (Psalmi 71: 6-7)

Es nekad neesmu viena, jo Tu esi ar mani kopš mātes miesām. Mans mīļais bērns ir Tevis lolots. Es zinu, Tu esi mūsu drošais patvērums līdz debesīm un atpakaļ. Tāpat kā Tu izvedi mani no mātes miesām, tāpat esi ar manu bērnu viņa gaismas ceļā! Es lūdzu Tevi! Āmen!

Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem. (Romiešu 8: 26-27).
Svētais gars kā mūsu palīgs, īpaši mūsu vājākajos brīžos. Gars kā starpnieks tad, kad tas nepieciešams. Gars, kurš pazīst mūsu sirdi un zina slēptākās vēlmes. Un tad, kad vārdu nav, lai nāk nopūtas un elpa. Tā ir mūsu dzīvības avots, Jēzus Kristus vārdā, Āmen!

Dzemdību komandas izvēle. Dūlas un mediķu atbalsta atšķirības.

16. maijā, 18:00 (vietu skaits ierobežots)

Baložu ielā 18, 2. stāvā

Informatīva nodarbība par dzemdējošas sievietes vajadzībām veiksmīgu dzemdību norisei. Ārsta, vecmātes, dūlas funkcijas, kompetence un atbildība gaidību un radību laikā. Kā dūla atbalsta māmiņu un ģimeni grūtniecības laikā? Kādi ieguvumi no dūlas atbalsta ir dzemdībās? Ar ko dūla atšķiras no mediķiem?  Kā dūla atbalsta, ja dzemdībās piedalās bērniņa tētis? Kāds atbalsts māmiņai, ģimenei pieejams pēcdzemdību periodā?

Semināru vada vecmāte, dūla, 2 bērnu mamma Līga Giniborga

Cena: bezmaksas


Pieteikšanās pa tālr. 26200035 vai e-pastu liga.giniborga@gmail.com

svētdiena, 2015. gada 8. novembris

Zīdīšana pirmajās 2 nedēļās

{  Pieliekot zīdaini pie krūts jūs sajutīsiet nelielu diskomfortu laikā, kad mazulis piesūcas, bet ar katru dienu zīdīšana kļūs patīkamāka. Ir jāatnāk sajūtai, ka tas ir patīkami, gan mazulim, gan mammai;
{  Zīšanas sākumā zīdainis zīž ātri. Tā viņš izsauc piena pieplūdi, uzspiežot uz oreolas. Pēc tam zīšana kļūst vienmērīga un ir dzirdama ritmiska piena norīšana ;
{  Ja zīdainis nepareizi satver krūti, jūs ievērosiet biežu, sīku zīšanu, pauzi, biežu zīšanu un vientuļu norīšanu. Ja tā ir tad atgriezieties pie nodaļas par pareizu krūts satvērienu un kontaktējaties ar zīdīšanas konsultantu, kas var atbraukt pie jums uz mājām.
{  Pēc kaut kāda laika mazulis pārstāj vienmērīgi zīst krūti un norīt. Viņš atpūšas. Viņš nezīž, bet arī neatlaiž. Atpūšoties sagaida jaunu piena pieplūdumu. Pēc tam viņš zīž atkal vienmērīgi vai ātri, ātri.
{  Jo ilgāk viņš zīž, jo vairāk viņš ieiet ritmā: iezīīīž, norij, iezīīīīž, norij…. Viņa actiņas aizveras… krūts galiņš izslīd no mutītes… viņš nedaudz atdzīvojas un tur atkal krūti… sūūūc un norij….. Atnāk sapnītis… krūts gals izslīd no mutes… Vai  viņš lēnām atlaiž n jūs ar mazo pirkstiņu izjaucat vakuumu… vai viņš pazīda, plaši atvēra acis un paskatījās apkārt un ir gatavs sarunai ar mammu.

Vispirms izēd pirmo krūti
Speciāli mainīt krūtis nevajag. Vispirms izēd vien krūti. Ja mazulis nav aizmidzis, piedāvājam otru krūti. Nekas nenotiks, ja viņš atteiksies. Jūsu darbs ir piedāvāt.

Modinātājplkstenis – Holecistokinīns.
Krūts zīšana un piena nokļūšana kuņģī veicina hormona holecistokinīna izstrādāšanos. Tas savukārt stimulē klejojošo nervu, kas rosina oksitocīna izdalīšanos asinīs. Ir zināms, ka holecistokinīna ietekmē mēs izjūtam labsajūtas un miera sajūtu. Nelielas oksitocīna devas nomierina un veicina mammas un bērna saskarsmi, stiprina savstarpējās saites, lielākas devas veicina miega labsajūtu (arī pēc seksa mums uznāk miegs). Jaundzimušajiem ir palielināts holecistokinīna daudzums un, iespējams, tāpēc viņi spēj būt tik apmierināti un mierīgi, neskatoties uz nelielo pirmpiena daudzumu un tauku saturu salīdzinājumā ar īsto mātes pienu. 
Holecistokinīns paaugstinās arī tikai no zīšanas, arī bez piena nokļūšanas kuņģī. Tieši tāpēc zīdainis meklē krūti bieži, ja holicistokinīna līmenis asinīs krītas. Biežā zīšana palīdz sajust labsajūtu un saražot vajadzīgo piena daudzumu. Tādējādi holicistokinīns ir kā modinātājpulkstenis, lai zīdainis būtu paēdis. Risks - iedot zīdainim knupīti, jo zīdainis nesastrādās sev nepieciešamo piena daudzumu.

Zīšanas laikā sievietes ķermenī izdalās hormoni holecistokinīns un prolaktīns, kas veicina miegainību un vieglāku aizmigšanu. Šie hormoni izdalās arī bērna ķermenī, turklāt piens satur arī nukleotīdus, kas aizmidzina bērnu. Ja tu ar bērniņu guli līdzās, tavs miega cikls sinhronizējas ar bērna miega ciklu, tādēļ tu pamosties, tiklīdz bērniņš sakustas, un viņām nav vajadzības skaļi raudāt, lai pievērst tavu uzmanību. Arī lēnā jeb dziļā miega fāze zīdošai sievietei naktī ir trīs reizes ilgāka, un tieši šajā miega fāzē notiek organisma atjaunošanās un enerģijas vairošanās. Šo iemeslu dēļ mazulis visbiežāk guļ. 

Šo iemeslu dēļ mazulis visbiežāk guļ tuvu mammai, lai zīšana būtu iespējama bez papildus celšanās un pilnīgas atmošanās. Tāpēc izmanto dabas dotās priekšrocības: guļot kopā, nevis cīnoties ar miegu un zīdot mazuli krēslā, gaidot, kamēr viņš aizmigs, lai varētu nest uz gultiņu.

"The Food of Love" by Kate Evans
Atceries un ievēro drošas kopā gulēšanas priekšnoteikumus.

Ja tomēr gribas, lai zīdainis guļ savā gultiņā, tad bieži sanāk tā kā Kates Evans  komiksā. 
 "Food of Love" by Kate Evans

Zīdīšanas īpatnības no 2 līdz 6 nedēļām

Šajā vecumā mazulim joprojām var neizdoties pareizi paņemt krūti, tomēr zīdīt paliek arvien vieglāk.
Ja jums ir sāpīgi zīdot, meklējiet palīdzību. Sāpes stāsta, ka ir nepieciešams kaut ko mainīt. Ir vērts paaicināt zīdīšanas konsultantu uz klātienes vizīti, jo ir svarīgi redzēt, kā pieliekat mazuli pie krūts un kādā pozā zīdiet.
Zīdainis zīžot ik palaikam uzdāvina jums savu smaidu, sākumā neapzinātu, bet noteikti tad, kad jūtas apmierināts, 5-6 nedēļas jau apzināti ar atvērtām acīm.

Zīdīšana ar baudu 

Cik bieži dot krūti? – vienkārši  piedāvājiet un mazulis pats izlems – ēst vai vēl nē. Protams, joprojām barojam pēc pieprasījuma, bet ir mirkļi, kad mammai šķiet, kad vajag zīdīt, bet mazulis vēl neprasa, piemēram, no rīta, kad krūtis pilnas, pirms iešanas pie ārsta, uz pastaigu, vēderā gāzītes, saraudās mazulis u.c. iemesli, kas nav pēc pieprasījuma. Jā, arī mammai vajag bērnu. tomēr te ir smalka robeža. Respektējiet arī zīdaiņa  atteikumu!

Zīdīšanas režīms. Diemžēl zīdot pēc režīma piens parasti tomēr samazinās, tāpēc ja mamma grib, lai viņai piens būtu vienmēr, jāzīda bērns būs tad, kad viņš prasa nevis sagaidot trīs stundas kā parasti. Ir tādi attīstības posmi vai vienkārši tāds laiks, kad bērns var prasīt ēst biežāk (mācoties aizsniegt rotaļlietas, velties, rāpot, apsēsties, zobu nākšanas laikā...). Ja mamma to novilcinās nēsājot, šūpojot, ar knupīti, runājot vai kā citādi, tad panāks ka piens pamazām mazināsies. Jā, dažreiz mazulis var prasīt ēst jau pēc 15 min vai stundas un jūs dosiet, jo krūtī piens jau būs sarietējis arī pēc 15 min.

Svarīgi! Zīdaini liek pie krūts, ja viņš raud, ja nemierīgs. Tas viņu neizlutinās. Fizioloģiski zīdainim ir vajadzība pēc mammas kontakta un zīšanas. Izrādās arī mātei ir tāda vajadzība. Viņi ir atkarīgi viens no otra pateicoties laimes un atkarības hormoniem - b endorfīniem.

Bieži vien šīs mammas, kuras zīda pēc pulksteņa pēc tam sūdzas par slikto svara pieaugumu un tad viņu režīmā ienāk  piena maisījums. Patiešām katra mazā zīdīšanas reize starplaikos arī ir svarīga. Aizmirstiet par zīdīšanas režīmu, pat ja jūs zīdījāt 10 minūtes atpakaļ!

Zīdīšana kā jaunu attiecību māksla

„Baudpilnā” zīdīšana pamazām pāriet citā pakāpē – „attiecību” zīdīšanā. Tās ir pirmās cilvēciski tuvās attiecības caur zīšanu. Zīdīšana ir kā pasēdēšana ar tuvu cilvēku un parunāšana no sirds un dvēseles, vienmēr, jebkurā laikā. Arī bučojot bērnu, jūs taču neskatāties pulkstenī, ka vajadzētu to darīt ik pēc 2h, bet tad, kad ir tāda sajūta gan no vienas, gan no otras puses. Jā, ”baudpilnā” zīdīšana un „attiecību” zīdīšana ir zīdīšana bez īpaša acīmredzama iemesla. Tā dod laimes sajūtu jums un jūsu bērnam, kā arī pamatu tuvām attiecībām tagad un nākotnē ar draugiem, arī kā vīra un sievas tuvām attiecībām un viņu bērnu bērniem, kā arī garantē pienu pāris gadiem uz priekšu.

Mamma = knupītis
Krūts zīdaini pabaro, nomierina, aizmidzina, mierina, uzmundrina un atslābina. Ja jūs zīdīsiet bērnu tikai ar mērķi pabarot, bet nomierināšanai jūs dosiet knupīti, tad zīdaiņa puncis būs pustukšs, bet jūs ar tukšām krūtīm – pārnestā nozīmē jūs abi paliksiet ar tukšām rokām. Zīdainis aug zīžot krūti. Kāpēc traucēt viņam augt?
Ja bērns ļoti ilgi „karājas” pie krūts (ilgāk par 50 - 60 min) un mammas vienīgā domā ir tikt vaļā, tad gan knupītis var palīdzēt. Tāpēc viņš arī izgudrots. Bīstamība ir tajā, ka mamma var palaist garām ēdienreizi, īpaši jaundzimusi mamma.

Mīksta krūts
Jā, krūts pilna un cieta ir tikai pēc ilgāka starplaika. Lielākoties jūs pamanīsiet, ka jūsu krūts ir mīkstas un tajās ir tieši tik piena, cik vajag. Tas ir normāli. Piena pierietēšanu jūs varēsiet sajust brīžos, kad mazulis ieraudāsies un prasīs ēst. Ja zīdainis katru dienu ir pilnas autiņbiksītes, tad viņam ēdiens pietiek.

Augošais zīdainis
Pirmajās dienās mammas parasti satraucas, vai mazulim pietiek piens. Lūk dažas pazīmes, kas norāda, ka piens pietiek.
Jūsu mazulis:
{  jau sācis pieņemties svarā pēc īstā piena „atnākšanas”;
{  10 – 14 dienā atguvis dzimšanas svaru;
{  Labi pieņemas svarā, aptuveni 30 g diennaktī. To var pamanīt arī ar acīm, kā autiņbikses un drēbes ātri kļūst par mazu.
{  Vēdera izeja ir vismaz 3x dienā. Daudzums apmēram O burta lielumā, ko var parādīt ar rādītājpirkstu un īkšķi. Piečurā apmēram 4-5 pilnas autiņbiksītes (mazāk uzsūcošas un mazgājošās būs vairāk). Urīns bez krāsas un smakas;
{  Bez grūtībām piesūcas krūtij un notur to mutē;
{  Parasti ieinteresēts zīšanā un ņem krūti ar atvērtām acīm;
{  Pēc krūts paņemšanas vienmērīgi zīž;
{  Apmierināts un mierīgs vismaz dažas minūtes pēc ēšanas;
{  Gandrīz vienmēr nomierinās, ja pieliek pie krūts;
{  Dažreiz mierīgi izpēta apkārtni;
{  Acīmredzami apveļas - rokas un vaidziņi paliek apaļāki, krokas izteiktākas;
{  Aug garumā un pieaug galvas apkārtmērs.
Ja jums radās jautājumi vai šaubas par kādu no punktiem, tad ir vērts sazināties ar zīdīšanas konsultantu.

Cik pienu izzīž zīdainis? Uz 4 nedēļām lielākā daļa bērnu, kas tiek zīdīti ekskluzīvi, iegūst 750 – 800 ml piena diennaktī. Tomēr katrs bērns ir atšķirīgs tāpat kā katra individuālās vajadzības, t.i. 500 – 1500ml diennaktī. Pirmās nedēļas beigās piena daudzums sastāda jau 2/3 šī apjoma, bet 2 nedēļas jau pilnā apjomā.
Tomēr visi šie precīzie cipari neko nedod, jo mēs zinām kā katras ēdienreizes ml daudzums mēdz atšķirties, tas atkarīgs no ļoti daudz kā – no zīdīšanas biežuma, karstuma, rīta un vakara, vai apēd abas krūtis. Ja jūs zināt, ka vienā ēdienreizē mazulis ir izzīdis 75 ml, tad kopumā jums šis cipars nedod neko par to, vai mazulis ir paēdis, vai pietiekoši kalorijas, un kad viņš atkal paprasīs ēst.

Zīdainis „karājas pupā”. Viņš visu laiku izsalcis vai man pazūd piens?
Skaitam autiņbiksītes. Ja zīdainis daudz kakā un čurā, tad viss ir kārtībā. Visdrīzāk mazulis strauji aug. Šajā brīdī viņam ir straujš attīstības lēciens. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pieprasīts tiek vairāk. Un piena viņam pietiek.
Straujš lēciens nozīmē, ka bērni neaug vienmērīgi kā tabuliņā atzīmēts. Mazulis aug tādiem izrāvieniem un tas sasaucas ar brīdi, kad viņš „karājas pupā”. Jāatceras, jo vairāk mazulis izēd krūti, jo vairāk tajā veidojas. Un, ja tas notiek vairākas dienas pēc kārtas, tad piena daudzums tur ir savairojies pavisam noteikti. Pēc pāris dienām, kad pieprasījums būs radīts, viņš atgriezīsies pie ierastā ritma un iespējams pat labāk gulēs.

Vienalga pārdzīvoju, vai man pietiks piens
Protams es nevaru apgalvot 100%, ka jums pietiek piena. Par piena daudzumu pat izmērot, neko skaidri nepateiksim. Svarīgs ir viss: cik bieži mamma liek pie krūts, kā bērniņš zīž, cik bieži kakā, cik čurā, kā pieņemas svarā. Piena daudzumu nevar izmērīt, nosverot pirms un pēc, tāpēc kā te bērns izēd vairāk, te mazāk dažādās ēdienreizēs. Izzīžot vairāk piena, veidosies vairāk, izzīžot mazāk – veidosies mazāk. Reti ir tā, ka sievietei nepietiek piena. Parasti tam ir iemesli. Un lielākoties grūtības ir risināmas. Pirmās nedēļas pēc dzemdībām ir ļoti svarīgas. Tāpēc, ja jums šķiet, ka piens ir par maz, lasiet rakstu Kā pavairot pienu un /vai sauciet zīdīšanas konsultantu. Šajā gadījumā laiks ir piens.

Vai bērnu var izlutināt?
Nē, nevar. Bērni nepiedzimst ļauni, viltīgi un nav manipulatori no dzimšanas. Viņi piedzimst tādi, kādi viņi ir: īsti un patiesi. Mazulis piedzimst un vēlas sajust siltumu, drošību un paļāvību. Kad bērns grib mammu un mamma ņem viņu rokās, tad viņa apziņā arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka viņu mīl. Agrīnā vecumā vēlmes sakrīt ar vajadzībām. Apmierinot mazuļa vēlmes, jūs apmierināt viņa vajadzības. Iejūtīgi vecāki viņu „nesabojā”, bet dod drošības sajūtu, uz kuru var paļauties. Mazulis ar laiku saprot, ka tiek pieņemts un mīlēts tāds, kāds ir. Un tādi bērni „nesabojājas”. „Sabojājas” tie bērni par kuriem nerūpējas iejūtīgi līdzīgi kā aizmirstie produkti ledusskapī vai arī vecāki vienu dienu audzina tā, otru citādāk. 
Kad bērnam paliks divi gadi, tad viņa vēlmes un vajadzības sāks atšķirties un jūs mācīsieties pacietību, laipnību un piedošanu. Pagaidām jūsu lielākais izaicinājums ir bezgalīgi mīlēt, apmierinot zīdaiņa vajadzības, t.i. beznosacījumu mīlestību. Visgrūtāk mātēm un tēviem ir to pieņemt, ja paši zīdaiņa vecumā, bērnībā tik maz to saņēmuši. Lai izdodas! Lai top!
Mīlestībā, vecmāte un dūla
Līga Giniborga

Par mazuļu raudāšanu labs raksts.

Klausies arī par zīdaiņa un bērna miegu - Vita Kalniņa 

Avots:  Diane Wiessinger,  Diana West, Teresa Pitman, „The Womanly Art of Breastfeeding, 2010
http://www.amazon.com/The-Womanly-Breastfeeding-Diane-Wiessinger/dp/0345518446 

attēli no ardomedical.nl

sestdiena, 2015. gada 7. novembris

VINGROŠANAS NODARBĪBAS TOPOŠAJĀM MĀMIŅĀM

„Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās…”

Nodarbības notiek:
  Rīgā, Lāčplēša 62/66 - 43 "Stārķa ligzda" 


Trešdien, 
15:00 - 16:00
16:15 - 17:15

Topošo māmiņu nodarbību mērķis ir
sagatavoties dzemdībām fiziski, emocionāli un informatīvi.

Katrā nodarbībā
-  Runājam par kādu aktuālu tēmu grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdībās, saņemam izdales materiālu. Informācija palīdz paplašināt mūsu redzes lauku, paskatīties uz bažām no cita skatu punkta un, iespējams, pašai rast risinājumus, iegūt mieru un drošību.
- Izpildām vieglas slodzes vingrojumus, apgūstam dzemdību elpošanu, dažādas dzemdību pozas, Kēgela vingrojumus iegurņa muskulatūrai. Jo vairāk gatavošos dzemdībām kā grūtam darbam, jo lielākas iespējas, ka man tas izdosies.
 - Apgūstam dažādus atslābināšanās vingrinājumus prātam un ķermenim. Sistemātisks treniņš māca ieklausīties savā ķermenī un rīkoties saskaņā ar to, palīdz novērst šaubas;
-  Katru reizi praktizējam dzemdību meditāciju un pašmasāžu;
-  Esam atbalsts viena otrai. Tās ir rūpes, cieņa, sapratne un iedrošinājums.

Vienā grupā vingro 5-7 māmiņas.
Samaksa: 1x= 18 eiro, 4x = 64 eiro ( jeb 16 par reizi pēdējās nedēļās).

Pieteikšanās un informācija
 pa tālr. 28363434 vai epastu starkaligzda@inbox.lv  


Nodarbības vada vecmāte, dūla, 2 bērnu mamma – Līga Giniborga

sestdiena, 2015. gada 3. oktobris

Ieraudzīsim.

Дочери Земли 1919


Mēs ejam meklēt svētās
zīmes. Ejam uzmanīgi
klusējot. Cilvēki iet, smejas,
Ведущая (1944)
sauc līdz. Citi steidzas
neapmierināti. Citi mums
draud. Grib atņemt
to, kas mums pieder. Bet nezina
garāmgājēji, ka mēs ejam
meklēt svētās zīmes. Bet
draudētāji aizies. Viņiem
ir tik daudz citu darbu. Bet mēs
meklēsim svētās zīmes. Neviens
nezina, kur saimnieks ir
atstājis savas zīmes.       
Visticamāk, tās ir uz stabiem
ceļa malā. Vai ziedos.
Vai upes viļņos.
Mēs domājam, ka tās var
meklēt mākoņu vālos.
Saules gaismā vai Mēness
gaismā. Vai sveču gaismā,
vai pie ugunskura, mēs meklēsim
svētās zīmes. Mēs ilgi ejam
un cieši raugāmies apkārt.
Daudz cilvēku ir gājuši.
Tiesa, mums liekas, visi
zina pavēli: atrast
svētās zīmes. Kļūst
tumšs. Grūti ieraudzīt
ceļu. Neizprotamas vietas.
Kur gan varētu būt –
Svētās zīmes? Šodien
mēs tās droši vien vairs
neatradīsim. Bet rītdien būs
gaišs. Es zinu – mēs tās
ieraudzīsim.

Nikolajs Rērihs (1915), 
MADONNA LABORIS, Rērihs 1933
Daiņa Ozoliņa tulkojums













P.S. Labor tulkojumā ir ne tikai darbs, bet arī dzemdības.

piektdiena, 2015. gada 21. augusts

Mīļais Rebozo:)

Mana pirmā sastapšanās ar rebozo lakatiem bija nejauši par to padzirdot. Tā bija tāda teorētiska un ļoti lakoniska informācija. Taču palika sirdī krāsaino lakatu siltums un doma kādreiz izbaudīt to praktiski.

Otrā satikšanās jau bija mērķtiecīgs semināra apmeklējums. Toreiz nodomāju, ka lai pa īstam izprastu, man vajadzētu to izbaudīt ilgāku laiku.

Un patiešām – šāda izdevība radās:), piesakoties bēbītim un nonākot vingrošanas grupā pie Līgas, kur katras nodarbības noslēgumā tiku izšūpota un samīļota rebozo lakatos.
Tā kļuva par iknedēļas tradīciju visu gaidību laiku un šīs šūpošanās pēcpusdienas gaidīju gan es, gan šķiet arī mans mazais bērniņš.


Cilvēkiem kā es, kuriem dažkārt ir izaicinājums ļauties un atslābināties, šī šūpošanās, cieši sakļautai lakatos, ir patiešām dziedinoša. Tā aicina nolikt malā visu lieko, un būt savienotai savās domās, sajūtās un ķermenī – to, kas tik ļoti vajadzīgs, esot sava mazulīša mājām. Ļaujot, ka mūs abus ietin, aizvēru acis un iztēlē vienmēr redzēju skaistus dabas skatus. Šī šūpošanās piepildīja ar mieru un papildus mīļuma devu. Tā dažkārt palīdzēja arī pie muguras sāpēm. Un man patika uzzināt (un izmēģināt!), ka tā ir noderīga un patīkama arī maniem mīļajiem mājās.


Kā īpašas rūpes par mani piedzīvoju arī pēcdzemdību rebozo aizvēršanās rituālu.

Tagad ikdienā nēsājot savu puisīti slingā, dažkārt apstājos, aizveru acis un iedomājos, kā mani līdzīgi sakļāva šie lakati, ļaujot justies pasargātai, aprūpētai un mīlētai. Ir forši to sajust, lai nodotu to tālāk savam bēbītim.

Paldies, Līga! :)

Rebozo lakatu masāža. Rebozo seminārs.
Foto: Anete Baškevica



  
Rebozo lakatu masāža. Rebozo seminārs.
Foto: Anete Baškevica
Rebozo savilkšanas masāža. Rebozo seminārs.
 Foto: Anete Baškevica
Rebozo savilkšanas masāža. Rebozo seminārs.
Foto: Anete Baškevica

trešdiena, 2015. gada 19. augusts

Reiz kādā ļoti saulainā augusta dienā

Reiz kādā ļoti saulainā augusta dienā, Ditas mājīgās mājās es noskatīju Līgu. :)))) Mūs bija daudz - dūlu un dūlu apmācībā, bet starp visām es ievēroju tieši Līgu, klausījos viņas runās, brīnījos ar kādu mīlestību un cieņu skan viņas vārdi... Tā lūkojos un domāju, ja reiz es būšu stāvoklī, tad noteikti Līga būs MANA DŪLA!
Es vēl nezināju, ka esmu jau gaidībās. Ka zem manas sirsniņas aug maza, mīļa meitiņa. :)

Gaidību laikā gāju pie Līgas vingrot. Tā nebija vienkārši vingrošana. Tajās Līga stāsta par grūtniecības norisi, par sievietes pārmaiņām, bērna attīstību, ēšanu, gatavošanos dzemdībām, pēcdzemdībām, mācamies sajust, saklausīt sevi, mazuli, mācāmies meditēt, šūpojamies lakatos. Apzināti nerakstu to pagātnes formā, jo to visu pie Līgas var iegūt ikviena sieviete arī šobrīd. Tāpat apmeklēju atbalsta grupiņu mammām un tētiem. Mūsu grupiņā tētu gan nebija. :) Bijām foršas mammas, sievietes! Šajās nodarbībās gatavojām dzemdību plānu, likām galvas kopā un spriedām, kā ikdiena mainīsies pēc bērna dzimšanas, kas būs nepieciešams, kas var palīdzēt, runājām par zīdīšanu, vizualizējām, meditējām... Reiz mūs apciemoja mamma no mūsu grupas, kurai mazulis bija jau piedzimis. Tas bija kaut kas fantastisks, dzirdēt no reālas sievietes par reālu ikdienu!
Pēc visa šī Līgas vārds jau bija manā dzemdību plānā. :)

Un tā diena pienāca visai drīz, kad Līgas atbalsts man bija īpaši nozīmīgs. Pirmais zvans 3:00 naktī. Uzklausīšana, mierinājums, iedrošinājums. Ģimene vēl čuč. Un arī mēs ar meitu dodamies pie miera. No rīta sākas rosība. Vīrs ved vecāko bērnu uz bērnudārzu. Līga arī pavada savu ģimeni dienas gaitās un dodas uz mūsu pusi. Kad esmu palikusi uz brīdi viena, zvanu Līgai un lūdzu, lai brauc, cik vien ātri var. Pēkšņi negribu vairs gaidīt. Man vajag manu Līgu te un tūlīt. Atlaidusies pārelpoju kontrakcijas. Dzirdu, ka kāds ienāk. Nodomāju, vīrs atgriezies. Bet nē, tā ir Līga! Samīļoja mani pavisam sašļukušu uz dīvāniņa. Tik priecīga, smaidoša! Un manī ir dziļš atvieglojums- "hūūū", Līga ir te.
Pēc laika klāt ir arī vecmāte un vīrs, bet par viņu lielo atbalstu un mīlestību jau ir cits stāsts.

Pārelpojot sāpes, Līga glāstīja manu muguru, masēja krustus. Tos tāāāā lauza. Pirmo reizi! Un vienīgais atvieglojums bija Līgas rokas. Mēs gandrīz nesarunājāmies, vismaz man tā šķiet. Viņa bija klusa mana ēnaLīdzās esoša. Mans drošības spilvens, mans mūris. Viņa daudz smaidīja, klusībā lūdzās, stutēja, glāstīja, mierināja, iedrošināja, slavēja, čubināja. Es paslēpu galvu Līgas azotē. Drošībā. Tuvāk sirdij. Un dzemdēju meitu. Un piedzimu pati par mammu gādīgas un mīlošas mammas Līgas rokās.

Līga bija pēdējā, kas devās prom. Un pirmā, ar kuru pēc dažām stundām runājām. Pēdējā mājvizītē Līga bija iecerējusi veikt man roku masāžu ar smaržīgām eļļām, taču tā vietā es atgriezos tajā saulainajā dienā. Līga ļāva man runāt, runāt un norunāt. Un arī notraust pa kādai asarai.

Es esmu ļoti pateicīga Līgai par būšanu mums līdzās, par atbalstu, patvērumu, par drošu augsni, kurā augt jaunai ģimenei, par mīlestību, cieņu, uzmanību, sirds gaišumu, nesavtību... Par to, ka Līga bija MANA DŪLA!
PALDIES, TEV!


Aiga

ceturtdiena, 2015. gada 19. marts

Dzemdību deja, viena no pozām atvēršanās periodā

Lēna deja
Māte atspiežas pret savu partneri, noliekot galvu uz viņa krūtīm vai pleca. Partneris noliek rokas uz viņas muguras un ar pirkstiem, plaukstām viegli glāsta vai uzspiež uz krustiem. Lēnajam dejas ritmam var palīdzēt mūzika.

Ieguvumi:
·          Izraisa izmaiņas iegurņa locītavās, veicina augļa rotāciju un noslīdēšanu.
·         Māte saņem daudz labsajūtas un mīlestības, pieņemšanas;
·         Ritms un mūzika palielina labsajūtu;
·         Partnera masāža, spiediens uz muguras mazina muguras sāpes.
      



piektdiena, 2015. gada 13. marts

„Rebozo lakata masāžas tehnikas” praktisks seminārs

Kad? – 09.06.2016., 10:00 – 18:00 (ar pusdienas pārtraukumu apm. 13:15)
Dalībnieki
Uz nodarbību tiek gaidīti speciālisti, kuru darbs ir saistīts ar grūtniecēm, māmiņām, ģimeni, arī ar cilvēkiem gados. Ģērbties ērtās drēbēs, kājās siltas zeķītes, kas neslīd. Ja jums ir savējais Rebozo, slings, gara šalle, tad ņemiet to līdz. Noderēs.

Kāpēc? Rebozo lakata masāža palīdz iemācīties atslābināties, sajust sevi, ieklausīties sevī un būt ar sevi jebkuram, īpaši grūtniecei sadzirdēt, sajust sevi un savu mazuli. Rebozo lakata šūpošanas tehnika ir mīlestības valoda bez vārdiem, bez roku pieskārieniem. Tā sniedz rūpes, palīdzību un siltumu. Masāžas efekts ir dziedinošs, tāpēc ieteicams kā papildus terapija pēc emocionālām un fiziskām traumām, kā arī preventīvs pasākums pirms priekšā stāvošām grūtībām, piem., dzemdībām, eksāmeniem vai vienkārši vakara masāža pēc saspringtas darba dienas jeb fiziskas slodzes. Cilvēks, kurš ir saņēmis mīlestību, rūpes un pieņemšanu, ieklausījies sevī, spēs rūpēties un mīlēt gan sevi kā personību, gan citus, jo īpaši savu bērnu, kāds arī ir  vecmātes, dūlas, Pep mammas mērķis.


Semināra mērķis.
  • Praktiski izmēģināt, izjust Rebozo lakata relaksācijas tehnikas uz savas ādas, ļaujoties otra aprūpei ar lakatu;
  • Apgūt  Rebozo lakata masāžu sievietei, bērnam, vecam cilvēkam, arī vīrietim;
  • Iepazīties ar Rebozo lakata masāžu grūtniecei, kas palīdz ieklausīties sevī, savā bērniņā, baudīt satikšanos ar sevi;
  • Iepazīties ar tehnikām, kā vecmāte, dūla, partneris var palīdzēt dzemdībās;
  • Praktiski apgūt pēcdzemdību Rebozo savilkšanas masāžu.

Programmā
  • Rebozo lakata tradīcijas līdz mūsdienām.
  • Rebozo lakata pielietojums grūtniecības laikā, dzemdībās, pēcdzemdībās, bērniem, veciem cilvēkiem.
  • Praktiska Rebozo lakata masāža relaksācijai.
  • Vienkāršs Rebozo lakata pielietojums dzemdībās dažādos dzemdību posmos un pozās.
  • Rebozo lakata pielietošana pēc dzemdībām. Rebozo aizvēršanas masāža.

Kur? Rīgā, Baložu ielā 18, 2. Stāvā
Cena: 40 eiro

Pieteikšanās pa e-pastu liga.giniborga at gmail.com.  Pieteikumā norādīt Vārdu, Uzvārdu, telefona nr. un e-pastu

otrdiena, 2015. gada 24. februāris

Zīdīšanas īpatnības no 4 līdz 9 mēneši

Zīdainis šajā vecumā ir īsts profesionālis savā jomā. Vēl nepaspējām viņu pielikt pie krūts un ērti iekārtoties, kā viņš jau ir paēdis. Piecas minūtes un zīdīšana ir beigusies! Ja salīdzinām viņa zīšanu pirmajā mēnesī, tad ir grūti noticēt, ka var paēst pa pāris minūtēm.

Zīšana nav tikai ēšana, bet arī saskarsme/ attiecības/ saitīte ar krūti kā ar dzīvu būtni. Zīdainis jums dāvina piena smaidus, flirtē, spēlējas. Viņa rokas vairs nav mierīgas, tās ņurca, mīca, kutina krūti kā to dara mazi kaķēni un stiepjas pie jūsu sejas. Jūs nezinājāt, ka jūsu nāsis ir tik pievilcīgas! Viņš sirsnīgi spēlējas ar jūsu matu cirtām  un knibina dzimumzīmīti uz krūts, knaiba krūti vai spēlējas ar krūštura lencīti. Tas ir svarīgi, jo tad bērnam vieglāk darbināt mēli, lūpas, vieglāk norīt un elpot, ēdot.  Savukārt mammai šie pieskārieni veicina oksitocīna izdalīšanos asinsritē. Ļaujiet viņam izbaudīt šo būšanu tik tuvu mammai, ja viņš to vēlas! Tā pamazām mēs mācām viņam attiecību, uzticēšanās, mīlestības pieredzi.

Katrs bērns agri vai vēlu krūts ēšanas laikā sāk dauzīties un mammai ne vienmēr tas patīk. Ja jūs tas tracina vai jūtat nepatiku pret knibināšanos, ņurcīšanu, spēlēšanos, apstādiniet šo uzvedību pēc iespējas ātrāk. To var darīt, piespiežot zīdaiņa rociņu pie sevis vai novēršot uzmanību, vai mīļi audzinot viņu. Piemēram, jūs knibināšanai, grozīšanai varat piedāvāt savas krelles.

Arvien vairāk jūs piefiksējat, ka zīdainis var arī nedaudz pagaidīt, ja tūlīt nav iespējams viņu pielikt pie krūts. Uz pāris minūtēm var novērst viņa uzmanību, jo viņš pamazām ir sācis jums uzticēties. Viņš zina, ka krūts no viņa nekur neaizbēgs. Tā vienmēr ir kaut kur blakus. 
Mammas pārdzīvo, ja zīdainis nevēlas zīst. Savstarpēja saikne ir svarīga abos virzienos. Uzticieties viņam, viņa jau ir ļoti spēcīgs, viņš paprasīs. Zīdīšana šajā vecumā rada daudz prieka. Bet uzbāzība ar savu krūti, jo jums liekas zināt labāk, parasti rada tikai nepatiku. Man patīk teiciens: "Pie pilna ledusskapja badā neviens nav nomiris". 

Viens solis atpakaļ, divi – uz priekšu

Zīdainis aug septiņjūdžu soļiem. Aug zobi, ar kuriem var grauzt un kost. Pamazām viņš apgūst visu dzīvojamo telpu. Veļoties, lienot, rāpojot viņš tiek no vienas istabas stūra līdz otram – fantastisks sasniegums! Viņam izdodas pārlikt rotaļlietu no vienas rokas otrā. Pēc pusgada viņš pamazām mācās apsēsties vai jau apsēžas. Viņš pamazām ceļas kājās un mēģina spert pirmos soļus, pieturoties pie mēbelēm. Cik daudz jauna viņš jau prot! Cik daudz sajūtu un emociju! Smadzenes strādā dienu un nakti.
Šajā lielajā attīstībā un jaunu iemaņu apgūšanā, zīdainis bieži pielīp pie jums kā dadzītis un neatlaižas ne mirkli. Tiklīdz jūs atslābstat, tā atkal viss no jauna! Tāda uzvedība ir droša pazīme tam, ka zīdainis savā attīstībā ir izrāvienā vai tikko ir apguvis kaut ko jaunu. Viens solis atpakaļ, divi uz priekšu vai divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ. Jebkurā gadījumā jūsu mazulis aug un viņam ir vajadzīgs mammas atbalsts.

Pieņemšanās svarā palēninās

Apmēram 4 mēnešos zīdaiņi, kas baroti tikai ar krūts pienu, svarā pieņemas mazāk. Salīdzinājumā ar pirmajiem mēnešiem, kad zīdainis dienā svarā pieņēmās par 30 g, 4 mēnešu vecumā - vidēji diennaktī pieņemas par 18 g. Starp 7 un 10 mēnešiem, zīdainis pieņemas svarā 12 g dienā. To var redzēt arī Pasaules veselības organizācijas ( PVO)  svara grafikā bērniem, kas zīdīti ar mātes pienu. 

Jautājumi par zīdīšanu vecumposmā no 4 līdz 9 mēnešiem

Cik bieži jāzīda zīdainis šajā vecumā?
Vecumposmā no 4 līdz 9 mēneši bieži zīdāmi gan dienā, gan naktī, jo šis ir laiks, kad mazulis aug ātri. Zīdīšana apmierina fiziskā ķermeņa vajadzību pēc ēdiena un dzēriena, gan garīgo/prāta attīstību. Zīdainis pie krūts sazinās, izklaidējas, pēta, mācās un spēlējas ar jums. Zīdīšanas biežumu ietekmēs vairāki faktori: cik ātri viņš apēd vajadzīgo daudzumu, kādas ir zīdaiņa temperamenta iezīmes, zīdīšanas vajadzības apmierināšana un tas, kas šobrīd notiek viņa dzīvē.  Daži mazuļi ir tik aizņemti pa dienu, ka dažkārt aizmirst paprasīt ēst. Atgādiniet viņiem par sevi, lai neatmet zīšanu pirms laika. Dažkārt viņš ēd tikai klusā un mierīgā telpā. Viņam var būt grūti paēst ārpus mājas.

Man pazūd piens…  
Ja no 6 nedēļām līdz 3 mēnešiem piena daudzums bija pietiekams, tad vienkārši vienā dienā vai vienā stundā piens nevar pazust. Pie tā bija jāpiestrādā ar retāku došanu un īsākiem zīšanas laikiem. Ja patiešām piens paliek mazāk, tad lasiet rakstu Kā pavairot pienu?”

Ap 3-4 mēnešiem un 8-9 mēnešiem ir piena krīzes, kad liekas, ka piens ir mazāk. Nereti mamma pati to veicina ar ļoti lielu pieturēšanos pie pulksteņa režīma, bet mazāk ieklausoties bērnā. Ja bērns ir sācis biežāk prasīt krūti, tad tam ir iemesls. Mātes mēdz nogaidīt, tirgoties par to vai vajag dot pienu vai nevajag.

Ja jūs ievērojat režīmu, tad  zīdīšana ir kā ēdināšana, ievērojot līgumu. Noildzināt bērna pielikšanu pie krūts, ja viņš prasa biežāk, ir drošs ceļš uz piena samazināšanos un ātrāku zīdīšanas noslēgšanu;
Ja jūs tirgojaties par piena došanu vai nedošanu, tiek zaudēts pats galvenais – jūsu attiecības ar bērnu, kas veidojušās zīdīšanas laikā. Vēl nav par vēlu mainīt spēles noteikumus.

Zīdīšanai jābūt spontānai un patīkamai. Zīdiet, kad esat kopā atpūšoties, spēlējoties, peldoties, guļot diendusu. Piedāvājiet krūti bez iemesla. Spēlējaties zīdīšanas laikā. Ļaušanās zīdīšanai tādā situācijā prasa laiku un pacietību. Tas ir tā vērts.

Daudzas mammas izmainīja šo gaistošo interesi par zīšanu uz patīkamām un uzticības pilnām attiecībām starp māti un zīdaini. Lai nāk jūsu mazulis vienmēr, jebkurā laikā, ar jebkurām grūtībām un priekiem. Šobrīd, kad viņam ir krūts, viņa dzīve salīdzinoši ir viegla. Vēlāk, kad viņš būs izaudzis paliks sajūta un zināšana, ka mamma vienmēr ir līdzās un sasniedzama.

Ja bērns konsekventi atsakās no krūts, tad tam ir kāds dziļāks iemesls, ne vienmēr tā ir piena samazināšanās. Visjūtīgākās šai ziņā ir meitenītes. Tāpēc ir vērts aprunāties ar PEP mammu, dūlu vai savu vecmāti, pārrunāt dienas notikumus, ritmu. Latvijā psihoterapeite Vita Kalniņa ir visvairāk pētījusi šo tēmu un apmācījusi Pep mammas un dūlas. Visbiežākais ieteikums ir: kļūt lēnākai bērna aprūpē! Iedomājies sevi viņa vietā! Kā tu justos, kad mamma tevi ģērbj, baro, mazgā, spēlējas, midzina…? Baudīt kopā būšanu, nevis ievērot stingru režīmu vai steigties! Ja zīšana joprojām bērnam nepatīk, respektējiet to! Neuzbāžaties ar krūti! Atslaucat un dodat ar pudelīti vai arī maisījumu (ja nesanāk atslaukt). Pašās beigās, kad izsalkums remdēts, nomainiet uz krūti, lai parunājas, lai pasmaržo, nolaiza, apmierina savu zīšanas refleksu, paknibina, lai sajūt to labsajūtu, ko krūts var dot. Respektējiet, ja atsakās! Zīšanai un zīdīšanai jāsagādā prieks abām pusēm! Lai izdodas piedzīvot rāmumu šajā, ne tik vieglajā, mātes mīlestības šķautnē!

Vai bērnam pa dienu ir jāguļ?
Ir bērni, kas guļ vairākas reizes dienā, bet ir, kas guļ nedaudz vai neguļ nemaz. Dažkārt lielie dienas negulētāji noguļ visu nakti. Atceries, lai kā gulētu vai negulētu tavs mazais, tas ir normāli priekš viņa. Bērni, kurus patstāvīgi nēsā lakatos, bieži aizmieg, kad viņiem gribas (atceraties, viņi mēdz gulēt arī tāpēc, ka tas ir vienīgais veids, kā to izturēt). Ir bērni, kuriem patīk, ja viņus noliek gulēt, un ir bērni, kuriem nepatīk šis process. Lielākā daļa bērnu šajā vecumā aizmieg uz rokām vai slingā.  Un ir arī tādi bērni, kuri māk aizmigt paši ar savu miega lupatiņu un/vai māneklīti. Mammai tik vien kā jāpasēž klāt. Mātes uzdevums ir pamanīt un attīstīt to, kas sanāk pats no sevis. Atcerieties, arī jums vajadzīga atpūta, tāpēc dodaties gulēt kopā.

Kad ieviest piebarojumu?
Piebarojuma ieviešana ir liels notikums mazuļa dzīvē.  Kad viņš iemācīsies sēdēt, iedaliet arī viņam vietu pie ģimenes galda tā, lai viņš varēt piekļūt pie kāda no ēdiena uz jūsu šķīvja. Piemērotā brīdī mazulis paņems ēdienu, iebāzīs mutē, pasūkās, nolaizīs, saspaidīs gabaliņos vai saspiedīs ar smaganām, pastieps roku un paprasīs vēl. Tā pakāpeniski notiks pāreja no barošanas ar krūti uz kopīgu galdu.
Pamatojoties uz pētījumiem, PVO iesaka bērnus piebarot ne ātrāk kā no 6 mēnešiem. Ir arī tāda BVĒ (bērna vadīta ēšana), kur barojumu neievieš vecāki, bērns pats izvēlas, ko pagaršot un kā paplašināt savu ēdienkarti. Tikpat labi viņš pagaršos un neizvēlēsies neko. Kādu laiku krūts būs vismīļākā.

Cik ilgi nāk zobi?
Kad zīdainim „nāk zobi”, jūs ievērosiet, viņš daudz bāž mutē rokas priekšmetus, košļā, siekalojas, trin smaganas, ir nedaudz  uzvilcies. Tādas pazīmes te parādās, te pazūd  un tā vairākus mēnešus. Tas nozīmē, ka drīz parādīsies zobi. Viņš nemierīgi guļ, jo naktī sāp vairāk, jo nav, kas novērš uzmanību no nepatīkamām sajūtām.
Zobu nākšanas laikā, palielinās siekalu daudzums un paaugstinās tās skābums, tāpēc  uz mazuļa sejas ādas un dibena var parādīties izsitumi. Izsitumi var parādīties arī uz jūsu krūts oreolas. Noskalojiet krūtis vairākas reizes dienās, izmantojot bērnu ziepes.
Svarīgi! Esiet uzmanīgi ar gēliem, kas dod anestezējošu efektu. Mazulim iespējams varētu būt grūti zīst krūti.

Zobu nākšanas laikā zīdaiņiem mēdz būt iesnas, temperatūra, nemierīgas naktis, bieža zīdīšana vai pat atteikšanās no zīšanas.
Pirmais zobs
Pirmais zobs iznāk apmēram pusgada vecumā. Ir bērni, kas piedzimst ar zobiem. Ir zobi, kas nāk pavisam drīz pēc dzimšanas. Pirmais zobs ir ļoti nozīmīgs notikums mazuļa dzīvē. Tas ir solis uz iemaņām ēst patstāvīgi dārzeņus, augļus, gaļu, maizi, bet ne pazīme tam, ka mazulis ir gatavs piebarojumam. Mazulis ir gatavs piebarojumam, ja spēj paņemt rokā ēdienu un apēst to.
Pagaidām var dot sasaldētu slapju lupatiņu vai speciālu rotaļlietu gredzenu. Lūdzu nedodiet nevārītu burkānu, jo nokost gabaliņu mazulis var, bet sakošļāt nevar. Savukārt ar maziem gabaliņiem no cietas barības var aizrīties.

Izgulēt visu nakti
Šajā vecumā no 4-9 mēnešiem izgulēt visu nakti jūsu mazulim ir drīzāk neiespējami. Tomēr tas ir biežākais padoms no ārstiem, draugiem un radiem. Tas drīzāk ir labiem nodomiem bruģēts ceļš uz piena nepietiekamību, īpaši, ja mazuļa svars ir mazāks nekā tam vajadzētu būt. Jā, izgulēt visu nakti ir labi priekš mammas, bet ne bērnam. Lielākā daļa bērnu, kas tiek zīdīti, naktī jābaro vismaz divas reizes (dažreiz arī biežāk). Šādas nakts barošanas turpinās vairākus mēnešus. Ja jūsu bērns sāk gulēt pa nakti, bet svara pieaugums samazinās, tad ir labi palielināt zīdīšanas reižu skaits dienā vai naktī.
Biežā nakts ēšana saistīta ar zīdaiņa smadzeņu attīstību un ir pilnīgi normāla viņa vecumposmā. Tomēr vērojiet bērnu! Un vispirms pa dienu bērnam iemāciet viņam aizmigt arī citādāk, ne tikai pie krūts.
Par zīdaiņa nakts miegu lasi te.

Avots:
ü  Виссингер Д., Вест Д., Питман Т., Искусство грудного вскармливания, 2012 https://vk.com/doc-7108339_175972430?dl=1de7ee5505932f2b47

ü  Ina May's Guide to Breastfeeding , 2009