Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

otrdiena, 2016. gada 15. novembris

Gars kā starpnieks – elpošanai, nopūtām

Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem. (Romiešu 8: 26-27).

Svētais gars kā mūsu palīgs, īpaši mūsu vājākajos brīžos. Gars kā starpnieks tad, kad tas nepieciešams. Gars, kurš pazīst mūsu sirdi un zina slēptākās vēlmes. Un tad, kad vārdu nav, lai nāk nopūtas un elpa. Tā ir mūsu dzīvības avots, Jēzus Kristus vārdā, Āmen!

Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes. Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu - Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu. (Romiešu 8: 22-23).

Atbalstīšana. Nopūtas. Elpošana. Aizlūgšana. Vietā, kur sieviete dzemdē, tiek veikts liels darbs. Dzemdību komanda – bērniņa tētis, dūla, vecmāte, ārsts, katrs veic savu darbu. Mūsu draugi un ģimene mūs atbalsta ar aizlūgšanu ārpusē. Šajā procesā ir svarīga ir elpošana un daudz nopūtu, kas ir Gara piepildītas.

Kas vairāk stāsta par bērna piedzimšanu kā bezvārdu nopūtas?
Elpot - nozīmē dzīvot, dzīvība. Elpa ir Gars. Sākot ar  Dieva Garu (vēju), kas lidinās pār ūdeņiem un stāstiem par vēju un elpu  ir atrodami Rakstos un liecībās par Dieva spēku un klātbūtni.
Daudz meditatīvu lūgšanu kristiešu tradīcijā (arī citu reliģiju) aicina koncentrēties uz savu elpu: nomierinot prātu un ķermeni, kas vērsta uz Dieva svēto klātbūtni iekšpus un ārpus. Centrēta lūgšana ir ļoti spēcīga. Tā ir svēta, vadoša, tā stiprina mūs un savieno mūs ar dzīvības avotu – Dievu, kurš pirmais iedvesa dzīvību mūsu plaušās.

Es domāju kā Svētais Gars velta mums laiku, lai elpotu dziļi. Atcerēties, ka elpa ir avots mūsu dzīvē. Atcerieties, ka Dievs ar Svētā Gara klātbūtni mūs uztur no minūtes uz minūti, ķermeni un dvēseli. Esmu pateicīga būt par starpnieku, par nopūtām, kas izsaka vārdos lūgšanas, kuras pat grūti izrunāt.
Es esmu pateicīga par to, kā Gars iedvesmo aizlūgt citus manā vārdā. Esmu pateicīga par spēku un mierinājumu no Dieva, kas nāk laikā, kad jūtu sāpes un vājumu.
Es esmu pateicīga par svēto elpu, kas saglabā manu dzīvības garu un mazuļa pirmo elpas vilcienu savās plaušās.



Iekšējā lūgšana (Jēzus lūgšana) – īss, bet patstāvīgi sirdī atkārtojams teksts, parasti – Dieva vārdi ( Kungs, Jēzus Kristus, Dieva dēls, apžēlojies par mani, grēcīgu). Regulāri praktizējot kļūst par nepārtraukto lūgšanu, kad domas par Dieva klātbūtni vairs neizgaist. Tā palīdz uzturēt nepārtrauktu saikni ar Dievu.