Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

svētdiena, 2017. gada 1. oktobris

Dodiet viņiem spārnus un ļaujiet aizlidot


Kungs, šodien es sūtu savu bērniņu pie Tevis.

Lūdzu, dod viņai spārnus un ļauj lidot pie sevis!
Viņa bija tik maza! Es ceru, spārni būs tieši laikā.
Māciet viņai, kā ar tiem lidot!
Man viņa tā pietrūks, lai gan mēs nekad netiksimies
Un es nekad neiepazīšu viņas smaidu,
Bet Tev viņu vajadzēja un tagad viņa ir tava,
Tikai mazu brīdi viņa bija mana.
Viņai nekad nesāpēs
Un viņai nekad nebūs bail,
Jo es zinu, ka tu viņu turēsi sev tuvu.
Un tagad…
Es aizveru savas acis un saku ardievas
Un skatos viņas lidojumu pie Tevis.
Sargā viņu, Kungs, un mīli viņu līdz
Es nākšu mājās un jums pievienošos.


Mans neprofesionālais tulkojums no grāmatas "Give them Wings and let them Fly"


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru