Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

svētdiena, 2011. gada 23. oktobris

"Kā ēdīsi, tā dzīvosi" jeb par produktiem, kas mazina stresu

Uzturs ir viena no cilvēka pamatvajadzībām, kas rada enerģiju, sagādā labsajūtu un mazina spriedzi. Tomēr izrādās, ka arī neveselīgs uzturs var vairot stresu. Pareizu pārtikas produktu izvēle var palīdzēt organismam pārvarēt stresu vai vismaz kontrolēt tā ietekmi. Stresa laikā organismā sāk cirkulēt toksiskas vielas, kuras rada nogurumu, palielina uzbudinājumu un dusmas. Stress iznīcina vitamīnus, minerālvielas un citas vērtīgas barības vielas. Tas vājina gremošanas intensitāti un palēnina vielmaiņu, tādejādi nelabvēlīgi ietekmējot ķermeņa svaru.
Lasot Džiljenas Makītas grāmatu „Kā ēdīsi, tā dzīvosi”, sapratu, ka stāsts ir arī par mani. Mans ķermenis aiz lielās tauku kārtas mani ļoti sargā un par to es viņam esmu ļoti pateicīga. Tomēr zināt par veselīgu uzturu arī ir par maz, vajag sākt praktizēt, sākt darīt. Šis patstāvīgais darbs ir pavisam mazs solis pretim lielam mērķim.
Piekrītu holistiskās veselības praktizētājiem, ka rūpes par personu skatam kopumā no vienota skatījuma uz veselības problēmu. To aplūkojam ne tikai no fiziskā ķermeņa skatu punkta, bet arī skatoties uz cilvēka psihisko, emocionālo un garīgo dimensiju. Šis darbs būs tikai par uzturu saistībā ar stresu (t.i. ļoti šaurs skatījums). Rakstu tāpēc, ka esmu iedvesmota, lasot Džiljenas Makītas grāmatu „Kā ēdīsi, tā dzīvosi”.
Produkti, kas izraisa stresu
Veselīgs un sabalansēts uzturs palīdz saglabāt emocionālo līdzsvaru un novērst stresu. Savukārt daži produkti un dzērieni darbojas kā spēcīgs stimulējošs līdzeklis, tādejādi izraisot organismā stresu. Tie var pārslogot aknas, izraisīt cukura līmeņa svārstības asinīs un, ilglaicīgi lietoti, nelabvēlīgi iespaidot veselību.
L  Kofeīns.
L  Alkohols.
L  Saldumi.
L  Sālīti ēdieni.
L  Trekni ēdieni.
L  Govs piens un piena produkti.
L  Sarkanā gaļa.
L  Attīrīta un ķīmiski apstrādāta pārtika.
L  Margarīns un pārstrādātas dārzeņu eļļas.
L  Asi ēdieni.
L  Pārtikas piedevas, konservanti un citas ķimikālijas.
Produkti, kas mazina stresu
Stresa situācijā virsnieru dziedzeris sāk aktīvi ražot stresa hormonus. Šie hormoni ir atbildīgi par cilvēka fiziskajām sajūtām spriedzes brīžos, tie izraisa asinsspiediena celšanos, muskuļu saspringumu, gremošanas sistēmas disfunkciju utt. Stresa hormonu pārprodukcija var izraisīt būtisku uzturvielu trūkumu un novājināt virsnieru dziedzeri. Taču, kad virsnieru dziedzeris ir novārdzināts, tas var neadekvāti reaģēt un izraisīt hronisku nespēku un nemieru. Tātad virsnieru dziedzeris ir ļoti svarīgs. Lai cilvēks spētu izturēt ikdienas spriedzi, ēdienkartē jāiekļauj produkti, kas satur vērtīgas uzturvielas un stabilizē virsnieru dziedzera darbību.
J  Selerija. Sens tautas līdzeklis, kas pazemina asinsspiedienu. Droši var ēst 2-4 seleriju kātus dienā. Šis dārzenis satur nomierinošas uzturvielas. Selerija lieliski mazina stresa hormonu koncentrāciju organismā un līdzsvaro asinsriti, kā arī uzlabo miegu. Grūtniecēm nav ieteicama!
J  Saulespuķu sēklas. Saules puķu sēklās ir daudz kālija, B vitamīna (sevišķi B6 un pantotēnskābes) un cinka (tas labvēlīgi ietekmē virsnieru dziedzera darbību). Pētījumi rāda, ka stresa laikā šo uzturvielu līmenis mēdz ievērojami kristies.
J  Brūnie rīsi. Būtībā tie ir ogļhidrāti, kas organismā uzsūcas ļoti lēni. Brūnie rīsi veicina labo sajūtu hormonu – serotonīna un norepinefrīna – cirkulāciju organismā. Tātad tie uzlabo garastāvokli un dod ilgstošu enerģijas pieplūdumu, lai tu spētu sekmīgi cīnīties ar stresu.
J  Aļģes. Laba garastāvokļa hormonus (serotonīnu un norepinefrīnu) veido arī aminoskābes, ko satur olbaltumvielām bagāti produkti. Aļģēs ir apmēram 60 % olbaltumvielu, un tās spēj apgādāt organismu ar astoņām neaizvietojamām aminoskābēm. Aļģes sniedz aknām un palīdz tām attīrīt organismu no kaitīgajiem toksīniem. Aļģēs  ir gandrīz visas cilvēkiem zināmās vielas, kas pozitīvi ietekmē nervu sistēmu. Turklāt aļģes satur vērtīgas uzturvielas, kuras stresa apstākļos tiek aktīvi patērētas. Šo produktu var atrast veselīgas pārtikas veikalos.
J  Kāposti lieliski palīdz mazināt stresu, turklāt tie satur vitamīnus A, C un E, beta karotīnu un selēnu. Kāpostos esošie antioksidanti novērš organismā brīvo radikāļu izraisītos postījumus, kā arī aktivizē labā garastāvokļa hormonus – triptofānu un serotonīnu.
J  Mandeles. Šie rieksti satur daudz magnija, kas stabilizē virsnieru dziedzera darbību, kā arī veicina vielmaiņu. Zems magnija līmenis var izraisīt nervu spriedzi, nemieru, uzbudināmību un bezmiegu. Lai tās vieglāk būtu sagremojamas, tās uz nakti vajag iemērkt ūdenī.
J  Ogas. Kazenes ir bagātas ar mangānu un C vitamīnu. Nepietiekams C vitamīna daudzums var novājināt imūnsistēmu, izraisīt hronisku nogurumu un nervu uzbudinājumu. Daudz C vitamīna satur arī zemenes un avenes.
J  Sezama sēklas. Tās ir labs cinka avots. Stresa laikā organismam ir nepieciešama cinka papilddeva, turklāt cinks piedalās arī vielmaiņas un serotonīna ražošanas procesā.
J  Gurķi. Teicienam „Svaigs kā gurķītis” ir loģisks pamatojums – gurķi atvēsina asinis un aknas. Ja aknas ir saņēmušas visas nepieciešamās uzturvielas un nav pārkarsušas, pārstrādājot neveselīgus produktus, tās lieliski palīdz sabalansēt hormonu darbību, uzlabot garastāvokli, nomākt stresu un uzlabot veselību. Izmēģiniet gurķu un seleriju sulu!
J  Sparģeļi. Daudzas minerālvielas , kas nepieciešamas aknu, nieru, ādas un kaulu veselībai, atrodamas zaļajos sparģeļos. Tajos esošās uzturvielas piedalās sarkano asinsķermenīšu veidošanā, savukārt antioksidanti atvieglo aknu darbību. Viss, kas pozitīvi ietekmē aknas, uzlabo arī garastāvokli un vairo izturību pret stresu.
J  Ķiploki. Vairums cilvēku zina, ka ķiploki palīdz uzveikt saaukstēšanos un gripu. Taču tiem piemīt arī citas labas īpašības, proti, ķiploki satur alicīnu – vielu, kas atbrīvo organismu no toksīniem. (Starp citu tieši alicīns ir atbildīgs par ķiplokiem raksturīgo garšu un smaržu.) Jo mazāk toksīnu cirkulē organismā, jo labāk cilvēks jūtas. Ķiploki spēj arī būtiski pazemināt asinsspiedienu, tādējādi mazinot stresu. Alicīns veicina holesterīna līmeņa krišanos un garastāvokļa uzlabošanos.
J  Avokado. Šie augļi satur 14 minerālvielas, kas lieliski regulē organisma funkcijas un stimulē augšanu. Īpaši vērtīgs ir dzelzs un varš, jo šīs vielas veicina sarkano asinsķermenīšu rašanos un novērš mazasinību. Mazasinība ir viens no galvenajiem cēloņiem nogurumam un nespējai pārvarēt stresu. Avokado ir auglis ar ļoti lielu kaloriju saturu. Tas palīdzēs smadzenēm ražot serotonīnu, ko sauc par laimes hormonu.
Secinājumi.
Liels atklājums man ir aļģes – zilzaļās aļģes, spirulīna, hlorella. Esmu jau noskaidrojusi, ka Latvijā tas var nopirkt. Starp citu, Latvijas svaigēdāji un veģetārieši tās lieto jau sen. Var dot arī bērniem imunitātes stiprināšanai. Žēl vienīgi, ka tas nav Latvijas produkts.
Lasot šo grāmatu, no jauna sapratu, cik liela nozīme ir produktam, kur tas audzēts un kā. Tās pašas garneles, kas arī varētu tikt iekļautas produktu sarakstā pret stresu, jo palīdz organismam veidot serotonīnu – laimes hormonu, tomēr izrādās tiek audzētas nebrīvē un barotas ar ne pašu labāko pārtiku. Arvien biežāk nonāku pie secinājuma, ka vēlos savu paradīzes dārzu, kur sēt un audzēt to, kas der man manai ģimenei.

Literatūras saraksts

1.    Džiljena Makīta. Kā ēdīsi, tā dzīvosi. Lolitas Šelvahas tulkojums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. 224.lpp.
2.    Ursula Mārkena. Kā tikt galā ar stresu? Gunas Eglītes tulkojums. Rīga: Jumava., 1997. 156.lpp.

3.    Inga Prodniece. Pret stresu ar pareizu ēdienu. http://www.diena.lv/lat/dzive/veseliba/pret-stresu-ar-pareizu-edienu

4. Sārmainu skābi veidojošie minerāli. http://www.rawtraining.lv/2010/02/27/sarmainu-skabi-veidojosie-minerali/

Par "veselīgajām" garnelēm, zivīm, vistām, tītariem un olām, iesaku izlasīt: http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=110&what=68

sestdiena, 2011. gada 22. oktobris

Tikai daži pilieni ēteriskās eļļas jeb deguns zina labāk

Pati ēteriskās eļļas atklāju nejauši. Sāku ar nekvalitatīvām un lētām eļļām, kas bija nopērkamas lielveikalos, jo uzrunāja apraksti. Vēlāk gan sapratu, cik liela nozīme ir kvalitātei. Paldies Dievam, alerģijās neiedzīvojos! Visvairāk izmēģināju vannas un pamanīju, ka tās man palīdz dziedināt sevi, tā ir laba profilakse dažādām kaitēm un patīkamas emocijas. Pēc bērna dzimšanas aizgāju arī pie aromterapeites, kas pagatavoja man īpašu sejas krēmu un man likās, ka tas man ir kā zāles dvēselei. Ja bērnu kopšanas laikā gadījās, ka dienas krēmu aizmirsu uzklāt, tad šo krēmu nekad neaizmirsu. Tik īpašs tas bija.
Arī bērniem kādreiz iepilināju kādu eļļas pilīti vannā, īpaši, ja likās, ka daudz netrūks, lai saslimtu. Tomēr tā pavisam droši viņiem iepatikās tikai bērnudārza vecumā, jo līdz tam bija par stipru. Tagad jau paši paprasa un izvēlās, kādu smaržiņu gribētu. Un ir reizes, kad pasmaržo, pasmaržo un neizvēlās nevienu. Arī tā var būt. „Deguns zina labāk”.
Bērniem un sev daudz izmantoju gatavās Weledas eļļas kāju, pēdu un ķermeņa masāžai. Tās vienmēr ir bijušas kā glābiņš, kad kārtējo reizi naktī esi pamodināta, bērns ir nemierīgs un nevar aizmigt. Kāju pēdu masāža aizmidzina gandrīz visus.
Jāatzīst, ka gaidot savus bērnus par aromterapiju zināju maz, tomēr redzot, sajūtot labus rezultātus pēcdzemdībās un vispār ikdienas dzīvē, man pamazām rodas pārliecība, ka šai tehnikai ir milzums iespējas ne tikai vecmātībā un dūlošanā, bet arī sievietes un mammas ikdienā. Tāpēc tas noteikti nebūs pēdējais raksts.
Iespējas, kā izmantot ēteriskās eļļas:
·         ēteriskās eļļas masāžas, kur ēteriskās eļļās dažus pilienus pievieno bāzes eļļai. To iemasē ādā un tā iedarbojas pietiekami intensīvi, jo āda ir liels elpošanas un sajūtu orgāns.
·         eļļas lampiņas. Tās noder jau dzemdību darbības sākumā, kad kārojas kaut ko savu, kas saskan ar sievietes dvēseli. Vispirms smaržu lampiņas bļodiņā, kas atrodas virs svecītes, jāielej karsts ūdens, un tikai tad tajā jāiepilina 2 - 3 pilienus eļļas. Vairāk par 2 h smaržu lampiņas nav jēgas dedzināt, jo pēc tam ēteriskās eļļas nejūt. Ja to vēlas izmantot dzemdību iestādē, tad tas ir jāsaskaņo.
·         eļļas vannai. Vannā ūdenim jābūt siltam 35-37°C. Lai eļļas labāk šķīstu ūdenī, 3 -4 eļļas pilienus iemaisa pienā, eļļā, sālī, medus karotē vai saldā krējumā un tad izšķīdina ūdenī.
·         eļļa atspirdzinošam vēsam ūdenim, ko izmanto kompresēm, sūkļa vai drāniņas saslapināšanai mātes sejai vai ķermenim. Piemēram, kad bērniņš jau piedzimis, komprese uz vēdera var palīdzēt labāk atdalīties placentai.
·         maza smidzināšanas pudele, kur iepilina 2 pilienus ēteriskās eļļas uz 120 ml ūdens, sakrata un līdz dzemdībām var glabāt ledusskapī. Izmanto Izsmidzināšanai telpās, mitrinot savi ķermeni – pieri, deniņus, arī kājas.
·         Neliela bļoda ar karstu ūdeni, kurā iepilināti pāris pilieni ēteriskās eļļas un kas ir novietota attiecīgajā telpā. Dažas sievietes nevēlas, lai dzemdību laikā viņām kāds pieskaras, tad šis ir viens no tiem veidiem, kā palīdzēt.
·         mīksti lina vai kokvilnas maisiņi, kuros iepilda pusi zāļu tējas pusi otru pusi rīsus vai auzu pārslas. Šuj 3 kārtās, arī glabā ledusskapī. Maisiņus liek virs acīm, uz čakrām. Augus, kurus var izvēlēties ir: žāvētas apelsīnu vai greipfrūtu mizas, rožu ziedlapiņas, žāvētu kumelīšu vai aveņu lapas.
Veidu ir pietiekoši daudz un tai procedūrai var pieiet ļoti radoši, tomēr speciālisti iesaka izvēlēties tikai vienu no veidiem. Tas palīdzēs palielināt aromterapijas labumu gan māmiņai, gan bērniņam.
Kā apgalvo vecmāte Rudīte Brūvere, eļļas satur vairākus simtus dažādu vielu, un to iedarbība ir ļoti smalka – nevajag daudz, lai būtu labs efekts. Drīzāk otrādi – jo smalkāks izmantošanas veids un mazāks daudzums, jo dziļāk tā sasniedz smadzeņu centrus un arī – dvēseli.
Arī maksimālais eļļu skaits, ko dzemdībās var izmantot ir trīs, tomēr vecmāte Rudīte Brūvere iesaka jau grūtniecības laikā atrast to vienu augu radniecīgo dvēseli – to kas mīļa un tuva, jo tā noteikti būs tā, kas sievietei vajadzīga.
Pērkot ēterisko eļļu, pievērst uzmanību hromotogrāfiskajam spektram, kas liecina par profesionalitāti un ir viens no kritērijiem, lai uzticētos veikalam. Profesionāliem produktiem ir jābūt uzrādītam, no kurienes eļļa ir, kāds gads, kāds sastāvs, latīniskais nosaukums, auga paveids u.tml.
Kā var zināt, kuru eļļu izvēlēties? – Galvenais kritērijs ir pasmaržot un saprast gribas, patīk, uzrunā vai nē.
Avoti:
 1.  Brūvere Rudīte, Aromterapija dzemdībās: [saruna ar vecmāti par augu ēterisko eļļu izmantošanu dzemdību sāpju mazināšanai]/ Rudīte Brūvere; pierakst. Zita Ramma // Mans Mazais.- Nr.3 (2005, marts), 28.-[29.]lpp.
2. Dūlu kursi 2011. Aromterapeite - Ludmila Molokova

svētdiena, 2011. gada 16. oktobris

Aizmirstā aromterapija

Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres. (Mat. 2:11)
Arvien vairāk dūlas un vecmātes savā praksē izmanto aromterapiju. Vācijā, Anglijā, Austrālijā, ASV holistiskās aprūpes speciālistiem tas jau sen nav nekas jauns. Vācijā vecmāšu skolā ir pat tāds studiju kurss - aromterapija grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdībās. Pie mums vairāk tā ir tāda pašizglītošanās, dūlu kursi, piedalīšanās starptautiskajās konferencēs, kur vecmātes un dūlas apmainās ar savām zināšanām. Latvijā to pielieto mājdzemdību vecmātes, dūlas un visbiežāk pašas sievietes, kuras ar aromterapiju ir pazīstamas jau pirms grūtniecības.
Kas ir aromterapija?
Aromterapija ir zinātne par aromātu un tajā skaitā ēterisko eļļu izmantošanu fizioloģiskās un psiholoģiskās labsajūtas uzlabošanai.
Kā aromterapija darbojas?
No piecām maņām, ožas orgānam ir vistiešākā saikne ar smadzenēm. Izrādās smaržas var mainīt mūsu izturēšanos, uztveri, domāšanu, atmiņu, noskaņojumu un izjūtas, fizisko pašsajūtu, hormonālo sistēmu un imūnsistēmu.
Ar katru ieelpu smaržvielu molekulas nokļūst uz ožas gļotādas, kura atrodas deguna augšdaļā. Kad tās sasniedz noteiktu daudzumu, gļotāda līdzīgi elektriskajam impulsam nodod informāciju dažādām smadzeņu daļām: ožas centram, tālāmam, hipofīzei, limbistiskajai sistēmai, hipotalāmam, atmiņas centram, smadzeņu garozai. Viss smaržas uztveres process līdz pat ķermeņa reakcijai uz to notiek dažu sekundes desmitdaļu laikā.
Lietošana.
Ēteriskās eļļas ir gaistošas (viegli tvaikojošas) vielas, kas dabiski rodas daudzos visā pasaulē izplatītos augos. Katra auga ēteriskā eļļa no noteiktas auga botāniskās sastāvdaļas tiek ekstrahēta, izmantojot dažādas metodes, no kurām visbiežāk tiek dota priekšroka destilācijai. Ēteriskās eļļas ir ļoti aromātiskas un koncentrētas. Dažos gadījumos, kad eļļa ir neatšķaidītā veidā, tā var būt ādas kairinātājs. Tāpēc aromterapeiti brīdina, tām vienmēr jābūt atšķaidītām ar bāzes eļļu attiecībā 1:10 pieaugušajiem (grūtniecēm samazina devu vēl uz pusi), 1:100 zīdaiņiem. Bāzes eļļa var būt sezama, avokado, mandeļu, džodžobas u.c..
Ēteriskās eļļas nevar lietot arī iekšķīgi, ja vien to nav parakstījis ārsts.
Ēteriskās eļļas iedarbojas gan caur ožu, gan ādu, tad nonāk asinsritē un atkarībā no nots (tā raksturo to saglabāšanas ilgumu jeb noturīgumu organismā ) caur nierēm izvadās no organisma apmēram 2 - 12 h laikā. Tāpēc grūtniecībā devu parasti samazina uz pusi, jo ēteriskās eļļas pārvar placentāro barjeru. Vēlos teikt, ka tā ir smalka zinātne un pašdarbība tajā ir aizliegta, tāpēc vislabāk ar to iepazīties kopā ar aromterapijas speciālistiem.
Izmantotie avoti:

1.Ērihs Kellers, Smaržu pasaule – R: Zvaigzne ABC, 2005
2. Geibriels Modžejs, Aromterapija – R: Jumava, 2003
3. Dūlu kursa pieraksti, 2011.g.

ceturtdiena, 2011. gada 6. oktobris

Rebozo lakata izmantošana grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdībās

Kas ir rebozo lakats?
Rebozo ir nacionāls meksikāņu sieviešu aksesuārs - gara, plata šalle. Tās izmēri mainās no 1,20-3 m x 70 cm, atkarībā no sievietes auguma un izmantošanas veida, biežāk kokvilnas, kas stiepjas slīpajā diegā. Sievietēm Meksikā rebozo lakats ir ne tikai tautisks, krāšņs un dārgs aksesuārs, tas kalpo arī praktiskiem mērķiem – kā lakats, šalle un polsteris smagu kravu pārnēsāšanai uz galvas, šūpuļtīkls bērniem, sega un slings, kurā nēsā bērnus.

Par rebozo tiek dēvēta arī masāžas tehnika, kurā šī šalle tiek izmantota ķermeņa (kakla, muguras, iegurņa, dzemdes, dzemdes saišu) atslābināšanai grūtniecības laikā un dzemdībās vai iegurņa kaulu un audu savilkšanai pēc dzemdībām. Šo tehniku joprojām pielieto tradicionālās Meksikas vecmātes un tā kļūst populāra arī Eiropā un Latvijā.
Kādām māmiņām rebozo varētu būt noderīgs?
Rebezo lakata masāža ir lēna, maiga, bez svešu roku pieskāriena. Tā sasilda, māca relaksēties arī dziļākajos muskuļu slāņos. Tā vairojas endorfīni - laimes hormoni. Šīs masāžas galvenais mērķis ir iemācīties ļauties, ieklausīties savās sajūtās, sajust savu bērniņu, veidot īpašo saikni ar viņu. Rebozo lakatu masāža īpaši noderīga mammām, kas grib visu kontrolēt (īpaši vadītājām, direktorēm, skolotājām, ārstēm...), ir trauksmainas, nepārliecinātas (visbiežāk, ja iepriekš piedzīvoti zaudējumi, sēras) vai vientuļas savās sajūtās. Masāžas laiks ir laiks sev un tieši šim bērniņam, tāpēc noderīgs jebkurai mammai. Saiknes veidošana ar mazulīti īpaši svarīga, lai mamma jebkurā brīdī zinātu, justu, būtu pārliecināta ka ar mazuli viss ir kārtībā pat tad, kad medicīnas personāls nav blakus. Tas būs svarīgi arī dzemdībās. Dzemdības būs arī tām mammām, kam ir augsta riska grūtniecība, kas visu grūtniecības laiku visbiežāk ir atpūtas vai gultas režīmā. Kā vecmāte un dūla, esmu pārliecināta, ka rebozo lakata masāža, kuru var veikt pat guļus gultā, sēžot, arī uz sāniem, ir vislabākais veids, kā varētu maigā veidā vairot endrofīnus, relaksēties, sajust sevi, savu ķermeni, iemīlēt to, kāds tas ir, veidot mammas - mazuļa saiknīti. 
Šo tehniku ir apguvušas gan dūlas, gan Pep mammas, gan daži fizioterapeiti, dažas vecmātes un pat pirtnieki.

Rebozo seminārs. Fotogrāfijā brīnišķīgas dūlas Līga Īvāne, Dace Miezīte un
semināra vadītāja Thea van Tuyl
Līdzīgi kā mūsdienās grūtnieču jostas, arī rebozo lakatu gaidību laikā un pēc dzemdībām dažkārt izmanto:
- liela vēdera balstīšanai (dvīņu, trīņu mammām vai mammām, kas gaida trešo, ceturto, piekto ... bērniņu);
- lai saudzētu grūtniecību pie smaga fiziska darba,
- lielas slodzes gadījumā (piemēram, pastaigu laikā),
- sāpju novēršanai muguras lejasdaļā.

Rebozo lakata masāžas palīdz, ja bērniņš grūtniecības laikā ieņēmis guļu, kas varētu būt par iemeslu ķeizargriezienam. Katrs gadījums ir individuāls, bet ja vēlaties palīdzēt sagriezties bērnam draudzīgā veidā, tad arī tas ir iemesls satikties ar vecmāti un dūlu, kas pieprot Rebozo lakata tehnikas un vingrojumus.

Kā to izmanto vecmātes un dūlas?
Gaidību laikā rebozo lakatu masāža ļoti labi iederas dūlas atbalstā, vecmātes aprūpē. Grūtniecības laikā ķermenī notiek lielas pārmaiņas, tāpēc pieņemt, mīlēt, lolot savas jaunās aprises, savu jauno "Es", apzināti pievērst sev uzmanību, pajautāt sev, kā jūtos, tik bieži nepietiek laika. Rebozo masāža ir laiks sev, būt šeit un tagad, apstāties savos darbos, sajusties. "Hm! Izrādās nemaz nav tik viegli atslābināt kaklu, plecus, iegurni. O! Interesanti, es to par sevi nemaz nezināju!", man saka mammas, kurām nekas nekait. 


Rebozo seminārs. Stāsta Thea van Tuyl, tulko Līga Īvāne

Rebozo seminārs. Dūlas: Līga Giniborga (es) un Jolanta Vītola
Tehnika muguras un iegurņa atsābināšanai.
 Man rokās nav rebozo lakats, bet mēs pārliecinājāmies, ka arī slingu var izmantot.

Parasti dzemdībās rebozo lakats nav nepieciešams. Tomēr ir gadījumi, kad vecmāte vai dūla to izmanto, lai palīdzētu dzemdētājai labāk atslābināties, relaksēties, „ieiet dziļi sevī”, kā arī palīdz bērnam iekārtoties pareizā dzimšanas pozīcijā.
Pieredzējušas vecmātes, dūlas šo tehniku izmanto dzemdībās, lai palīdzētu bērnam ieņemt pareizu dzimšanas pozīciju un viņš varētu veiksmīgi ieslīdēt iegurnī. Tādējādi tas ir vēl viens maigs paņēmiens, ko var veikt pirms izšķiršanās par ķeizargriezienu. (Info vecmātēm!!! t.i., ja bērns ir mugurējā veidā; ja atvērums ir pilns, bet bērns vēl augstu un nenoslīd, ja bērns nav pieliecis galviņu pie krūšu kaula; defleksijas guļas...). 
Neliels video, drīzāk fragments :https://www.facebook.com/starkaligzda/videos/899934523387087/?theater 
Savukārt pēc dzemdībām Meksikā tradicionāli tiek veikta savilkšanas masāža, kas palīdz sievietes ķermenim atgūt formu, savelk atkal kopā „izļodzītos” iegurņa kaulus, uz mīkstajiem audiem darbojas līdzīgi kā pēcdzemdību josta. Saspiežot, tā veicina limfodrenāžu, palīdz ķermenim saprast pareizo veidu, kā atgūt formu. Enerģētiski aizvēršanas masāža ir kā sevis atkal atrašana, sevis "salikšana pa plauktiņiem", sasveicināšanās ar sevi jaunajā dzīves lomā. Tā palīdz tikt galā ar apjukumu zemapziņas līmenī un izvairīties no pēcdzemdību skumjām, depresijas.

Es personīgi rebozo lakatu masāžu izmantoju pēcdzemdībās arī pirtiņā, satinot mammu garos lina dvieļos. Pēc savilkšanas masāžas sievietes vairāk izjūt pateicību savam ķermenim, raugās uz to ar apbrīnas un mīlestības pilnām acīm. Bieži vien ar to pietiek, lai sevi pārstātu vainot, ka kaut kas nav izdevies. Šī masāža ir lielisks sievietes palutināšanas veids, dāvana par labi padarītu darbiņu – grūtniecības iznēsāšanu, mazuļa laišanu pasaulē un agrīno pēcdzemdību periodu. Tā var būt arī papildinoša terapija dziedinot dzemdību traumas, pēcdzemdību depresiju mammai.

Ar Rebozo lakata masāžu var iepazīties pie dūlām, kas veiksmīgi to izmanto savā individuālā sadarbība un grupu nodarbībās un  pie PEP mammām.

Citi resursi: http://www.midwiferytoday.com/articles/transcript.asp

trešdiena, 2011. gada 5. oktobris

Grāmata, kas iedvesmo vecmātes - „Spiritual Midwifery”

Ina Mei Gaskins savas grāmatas „Spiritual Midwifery” ievadā raksta, ka daudzas no vecmātēm ir pazaudējušas to pirmatnējo tausti, jo uz apkārtējiem iedarbojas ātri un virspusēji. Viņa uzskata, ka līdzpārdzīvojums un tauste vecmātes darbā ir ļoti nepieciešamas. Atzīšos, ka esmu iedvesmota, tāpēc šīs I.M. Gaskins idejas nododu tālāk.

Pirmais grāmatas izdevums iznāca 1975. gadā un jau toreiz tā bija gan revolucionāra, gan garīga grāmata. Garīga tāpēc, ka saistīta ar dzimšanas noslēpumu – jaunas Dvēseles ienākšanu šai pasaulē. Zināšanas, ka katra dzimšana ir saistīta ar garīgas pieredzes iegūšanu, ir aizmirsta cilvēku pasaulē, īpaši tehnoloģiski attīstītās valstīs. Šī grāmata ir revolucionāra, jo Ina Mei Gaskins un viņas sekotāji tic, ka dzimšanas noslēpums pieder cilvēkiem, nevis pragmatiskai un tehnokrātiskai medicīnas sistēmai.

Ina May Gaskin



Garīgā vecmāte jeb mūsdienās - holistiska vecmāte
Vecmāte vai ārsts ir ar pietiekoši elastīgu domāšanu, lai saprastu, kā strādā dzimšanas spēki, kuriem izrādās ir tādas pašas likumsakarības kā fizikā, astronomijā, elektrodinamikā. Grūtnieces un dzemdētājas pakļaujas tādiem pašiem dabas spēkiem kā gravitācija, pērkons, vētra, zemestrīce. Lai saprastu šīs dabas parādības un tās radīto enerģiju, šie spēki ir jāmīl un jāciena par to varenumu, tai pat laikā izzinot un pētot tos ar zinātnieka godīgumu.
Vecmātei jāsaprot, kā plūst bērna dzimšanas enerģija. Nezināt to, nozīmē to pašu, kā fiziķis nesaprot gravitāciju.
Katra dzimšana ir svēta. I. M. Gaskins domā, ka vecmātei vajadzētu būt reliģiozai, jo enerģija, ar ko viņai ir darīšana, ir svēta. Viņa zina, ka arī citu cilvēku enerģija ir svēta.
Garīgā vecmātība atzīst, ka katra bērna dzimšana ir kā Jēzus bērniņa dzimšana. Vecmāte savā darbā dara visu iespējamo, lai māte un bērns, ejot šo ceļu, galamērķi sasniegtu sveiki un veseli, kā arī gādā, lai dzimšanas svētums tiktu saglabāts.
Vecmāte savā zvērestā apliecina, ka atdos savu enerģiju 100% mātei un bērnam un tikai pēc tam sev un savai ģimenei, ja viņai būs jāizdara šāda izvēle.
Garīgā vecmātība nozīmē, ka vecmāte atdos visu savu enerģiju bērniem, par kuriem rūpēsies, neskatoties uz  izmēriem, formu, reliģisko piederību, ādas krāsu vai nacionalitāti. Mēs visi esam vienoti.
Saskaņā ar reliģiju, I. M. Gaskins domā, ka līdzjūtība ir viņas galvenā īpašība. Reliģija ir spēks viņas praksē, katrā darbībā, ceļā, kurā viņa iet dienu no dienas. Tā nevar būt tikai teorija. Godīga kalpošana cilvēkiem nevar būt īslaicīga lieta.
Dzemdību laikā varbūt fantastiskas fiziskas izmaiņas, kuras nekā savādāk nevar nosaukt kā tikai par brīnumu. Šī, katras dienas sastapšanās ar brīnumiem, ne tādā nozīmē kā vērtīgs biežās notikšanas dēļ, bet gan tāpēc, ka tajā ir redzama svētā izcelšanās un šīs ciešais kontakts ar brīnumiem, arī ir vecmātības instruments. Lielas izmaiņas var notikt ar dažu vārdu palīdzību, ko saka cilvēki (klātesošie) viens otram, apskatot sievieti vai bērnu brīdī, kad notiek tik lielas fiziskas izmaiņas.
I. M. Gaskins raksta: "Lai šīs enerģijas vadītu pareizi, vecmātei jābūt tiklai. Viņai jādod garīgs solījums tieši tāpat, kā iekšējos solījumus dod jogs, mūks vai mūķene, kas skar viņas rīcībā visus dzīves aspektus. Vecmātei tas jāizdara, lai iegūtu kaut kādas iespējas. Cilvēks, kurs dzīvo pēc programmas, saskaņā ar dzīvību, līdzjūtību un patiesību, tiešām atveras, lai rīkotos saskaņā ar bērnu dzimšanas procesiem, kas formējušies miljoniem gadu".
"Ja vecmātei tomēr reizēm ir ieradumi, kas liek rīkoties ne tā, ka mēs visi būtu vienoti, tad šie ieradumi jānomaina uz labākiem. Vecmātei patstāvīgi jātiecas kļūt līdzjūtīgai, atvērtai un tīrai savos uzskatos, jo mīlestība, līdzjūtība un garīgas vīzijas - īpaši svarīgi instrumenti viņas darbā. Viņai jāzina, ka viņai dota brīva griba un iespēja mainīties, ja tas nepieciešams. Tā ir garīga disciplīna, pie kuras viņa pieturas tāpēc, lai atbilstu savam darbam tieši tāpat kā Olimpa atlēts uztur savu fizisko un prāta disciplīnu, lai būtu labā formā".
Tam, kurš saprot ”šaktas” nozīmi jeb sieviešu principu, ir skaidrs, ka viņa ir Dieva konstruēta, un spējīga uz pašregulāciju. Mēs – pilnīgas puķes mūžīgā eksperimentā, kur katrs dzīvojošais ir ar savu senču līniju, kas bija spējīgi dzemdēt paši savus bērnus miljoniem gadus atpakaļ. Tāpēc garīgā vecmāte jau tūkstošiem gadu kā savus darba instrumentus izmanto Dieva dāvāto iekšējo skatienu (balsi) un intuīciju, pat bieži zāļu, tehnikas un iekārtu vietā.
Īpaši vērtīgs vecmātes instruments ir smalkās zināšanas par cilvēka psiholoģiju, kas varētu teikt ir Jogas sfēra (apgabals). Garīgā vecmāte sievietes apziņā izsauc tādu stāvokli, kas realizē fiziskās enerģijas transformāciju ar lielu jaudu, varenu skaistumu un lielu labumu.
Kaut gan ir pilnīgi iespējams kļūt par labu vecmāti arī sievietei, kam nav bērnu un ir viena. Tomēr vecmātības iespējas ievērojami aug, ja viņa ir precējusies un ir dabīgi dzemdējusi. Viņas darbs pieprasa būt par labu ģimenes konsultantu.
Dažreiz dzemdībās viņai jāspēj arī riskēt. Viņa uzmundrina un atbalsta, kad viss labi un viņai jāsaprot, kad nepieciešams pārrunāt. Viņai ir jāiemāca pārim dot enerģiju viens otram, ja viņiem nepieciešama palīdzība. Lai to darītu, vecmāte pazīst un mīl savu vīru, kas ir viņas labākais draugs un māk rūpēsies par viņu. Ja šīs attiecības ir stabilas un uz mīlestības pamata, tad viņa zina no savas pieredzes, kas veido laimīgu laulību un viņas vārdos skan patiesība. Ja viņa ir pati dzemdējusi bērnu, tad  viņa vislabāk zinās, ko atbildēt sievietei, ja sāpēs kontrakciju laikā. „Es zinu, ka Tu to vari izdarīt!”, „Esmu to izjutusi un zinu, ko Tu  tagad jūti”.
Vecmātei kāri izzina medicīnu un psiholoģiju. Viņa daudz lasa un patstāvīgi meklē nekad nebeidzamo informāciju. Viņai nekad nevajadzētu domāt, ka zina visu. Jauna informācija, kas iegūta vakar, šodien var būt svarīga un dzīvību glābjoša šodien.
Vecmātei ir jājūt bezgalīgu mīlestību pret citām sievietēm, viņa zina, ka visas sievietes, ieskaitot viņu pašu, ir stihiskas kā pati daba, kā paisums un bēgums, un viņām nepieciešama savstarpēja palīdzība un sapratne. Visu sieviešu savstarpējā radniecība priekš viņas nav tikai abstrakta ideja.
Garīgā vecmāte cenšas atrast ceļu, kādā veidā viņa par savu darbu neņem naudu, kas palīdz saglabāt to dzemdību svētumu un garīgumu. Viņas vīrs, radi un atbalstītāji var viņai tajā palīdzēt. Ja viņa palīdz sievietēm bez samaksas, tad iegūst varenu morālu pozīciju.
Dzenbudismā runā par cilvēka „pirmsākuma seju”. Dzen Skolotājs savam skolniekam var likt parādīt savu „pirmsākuma seju”. Vecmāte šai ziņā ir priviliģētā stāvokli, jo viņai ir iespēja redzēt katra saņemtā mazā cilvēciņa pirmsākuma seju”. Enerģētiskā laika skaistums un tīrība, ko izstaro katrs bērniņš, tik spēcīga un neaizmirstama, jāpieņem ar cieņu.
Tulkojums var būt neprecīzs. Tomēr man šķiet, ka galvenā doma ir skaidra. To arī nododu tālāk.