Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

piektdiena, 2017. gada 29. decembris

Kā un kāpēc bērnu miegs atšķiras no pieaugušā miega?

Vecākiem, kuri cenšas cīnīties ar bērna ieradumiem, kas saistīti ar miegu, jāzina virkni kopīgus faktus un īpatnības, īpaši par bērna miegu. Bērni guļ savādāk kā pieaugušie, un, lai saprastu šo atšķirību, ir vērts iepazīties ar faktiem, kurus zinātne saistībā par miegu, ir atklājusi. Vispirms par to, kā guļ pieaugušie.

Miega stāvokļi un fāzes 
Miegs ir dabisks stāvoklis, kurā organisms atpūšas. Miegu var iedalīt divās fāzēs:
Seklā miega fāze (REM miegs – rapid eye movement). Novēro acsābolu kustības zem plakstiņiem, kurā cilvēks redz sapņus.
Dziļā miega fāze (NREM) – bez acsābolu kustībām. NREM fāze iedalās vēl trīs daļās - apakšfāzēs. To mēdz saukt arī par aktīvu un mierīgu miegu.

Pieaugušajiem miegs sākas ar snaudu un procesā nomainās 4 miega fāzes, kur dziļā miega fāzes (NREM) - 3. un 4. fāze ir visdziļākā. Dziļajā miegā pieaugušais pavada no 70-110 min (vidēji 90 min). Pēc tam aizmigušais pamazām atpakaļejošā secībā iziet no NREM fāzes un ieiet pirmajā miega fāzē - REM miegā, kurš ilgst apmēram 10 min. Tad atkal seko laišanās dziļajā miegā. Šie cikli turpinās visu nakti. Nakts sākumā garāks ir NREM miegs. Tuvojoties rītam, REM miegs paliek garāks līdz pat stundai. Kopumā naktī NREM miegs pieaugušajam ir 6 h, REM miegs - 2 h.


Nakts laikā aizmigušais iziet cauri vairākiem REM un NREM miega cikliem. 

REM miega funkcija


Sākumā domāja, ka REM miegs ir tikai pārejas fāze starp reālo (dziļo) miegu NREM. Tomēr pētījumi rāda REM miega svarīgo funkciju.

REM miegs ir fizioloģiska nepieciešamība. Par katru miega fāzi atbild cita smadzeņu daļa. Ja dzīvniekiem pētījumā tika izslēgta attiecīgā smadzeņu daļa, kas atbildēja par REM miegu, rezultātā tas agri vai vēlu noveda pie bezmiega un nāves. Kad dzīvnieku mazuļiem nomāca REM miegu ar speciāliem preparātiem, tad pieaugušā vecumā tiem parādījās miega un smadzeņu darbības traucējumi (Dement 1972). Ja cilvēkam uz vairākām naktīm liedz miegu, tad nākamajās naktīs, izguļot nokavēto, REM miega procentuālais daudzums pieaugs.

Lai arī pirmajā mirklī liekas, ka REM miega laikā cilvēks guļ dziļajā miegā, viņa smadzenes ir tādā kā snaudas/nomoda stāvoklī. Miega pētnieki apraksta REM miegu kā prāta vingrinājumus. Prāts aizņemts ar sapņiem, un pamodies spēj tos pat atcerēties. Visi, kam ir nakts maiņas darbs, to ir piedzīvojuši.

Pētot dzīvnieku miegu, tiem atrodoties dažādās attīstības stadijās, sāka novērtēt REM miega ieguvumus. Dzīvniekiem, kuriem smadzenes ir attīstītākas, tāpēc REM miegs veido lielāku procentuālo daļu salīdzinājumā ar mazāk attīstītiem dzīvniekiem.

Kas gan galu galā ir REM miegs – smadzeņu attīstības cēlonis vai sekas?
Vieglāk iedomāties, ka REM miegs ir sarežģīto smadzeņu produkts. Tomēr izcili pētnieki uzskata, ka viss ir otrādāk. Neizslēdzam, ka REM miegs tiešām nepieciešams smadzeņu nobriešanai. Teorija par REM miega ietekmi uz smadzenēm palīdz saprast zīdaiņa miega struktūras īpatnības.


REM miegs un smadzeņu attīstība zīdainim


Kad bērniņš vēl atrodas dzemdē, uz viņu redzes aparātu iedarbojas mazāk kairinātāji nekā uz citiem sajūtu orgāniem. Tomēr redzes orgāni uz dzimšanas laiku ir labi attīstīti. Vēl nedzimušam bērnam ir ļoti augsts REM miega procents. Daži pētnieki ir pārliecināti, ka REM miegs darbojas kā autostimulācija (pašstimulācija) augošajām smadzenēm, kas atbild par redzes tēliem, kas veicina prāta attīstību (Roffarg 1966). Saskaņā ar šo teoriju zemākie smadzeņu centri sūta elekto impulsus augstākiem smadzeņu centriem. Reaģēšana uz autostimulāciju palīdz augstākiem smadzeņu centriem attīstīties.

Pētot cilvēka miega struktūras dažādos viņa dzīves attīstības posmos, tiek atbalstīta šī teorija. Jo jaunāks cilvēks, jo vairāk REM miegs. Vēl nedzimušam bērnam agrā attīstības stadijā REM miegs sastāda 100%, jaundzimušajam, kas dzimis laikā - 50%, divgadīgam bērnam – 25%, pieaugušam cilvēkam - 20 %, vecam cilvēkam - 15% (skatīt zīmējumu). Visvairāk REM miegs nepieciešams tajā vecumposmā, kad cilvēks visvairāk guļ un viņa smadzenes visstraujāk attīstās. Jo vairāk augoša bērna sajūtu orgāni stimulējas ārējā vidē, jo mazāk nepieciešama iekšēja stimulācija, tātad REM miegs.


Cilvēkam attīstoties/nobriestot, nepieciešamība pēc REM miega samazinās.
Turpinājums

Avots: Nighttime Parenting: How to Get Your Baby and Child to Sleep, 1999, William Sears.

Corner, M.A. 1980. Does REM sleep play a role in brain development? Prog Brain Res 53:347
Dement, W.C. 1972 Some must Watch While Some Must Sleep. San Francisco: W H. Freeman and co.
Freemon, F.R. 1972. Sleep Research: A Critical Review. Springfield, IL Charles C Thomas.
Moore, T. and Ucko, L. 1957. Night-waking in early infancy. Arch Dis Child 32:333.
Rahilly, P.M. 1980. The effects of sleep state and feeling on cranial blood floww of the human neonate. Arch Dis Child 55:265.
Roffwarg, F.R. et al. 1966. Ontogenetic development of the human sleep-dream cycle. Science 15:604.




Guļ kā zīdainis. Vai tiešām?

Gulēt kā zīdainim nozīmē gulēt maziem gabaliņiem, mostoties gan dienā, gan naktī, lai mamma pabarotu vai pazīdītu, pašūpotu un samīļotu. 

Jaunie vecāki bieži sūdzas, ka nav izgulējušies, ir noguruši no miega trūkuma, neatkarīgi no barošanas veida. Un protams, visi, kam nav slinkums, palīdz vecākiem ar padomiem iemidzināt bērnus.

Bērna miegu pēta arī zinātnieki. Miegam tiek veltītas grāmatas, mājas lapas, bet neviens neuzraksta, ka bērnam īstenībā ar miegu problēmas nav. Viņš guļ tā, kā gulējuši bērni kopš pirmatnējiem laikiem un kā guļ līdz šodienai bērni visā pasaulē.

Kas ir normāls zīdaiņa miegs, ievērojot viņa vajadzības?

Tāpat kā daudzās dzīves sfērās eksistē daudzveidīgas normas par mazuļa miegu. Vienā pētījumā tās būs 14h, citā - 12h, vēl citā - 9h miega. Visi bērni pētījumos bija veseli un labi auga. Kā jums šķiet, kur bērni vislabāk guļ? - Ar mammu, protams. Šie iemesli ir daudz un pamatoti. Viņi tiešām nepiedzimst ar mērķi izlutināties vai niķoties vai neļaut mammām atpūsties.

Salīdzinājumā ar citiem zīdītājiem, cilvēkbērns dzimst agrākā attīstības stadijā. Smadzeņu izmērs jaundzimušajam ir 25% no pieauguša cilvēka smadzenēm. Salīdzinājumam, šimpanzei un gorillai mazuļi dzimst ar 50% attīstītām smadzenēm salīdzinājumā ar pieaugušo. Cilvēkmamma bērnu dzemdē tieši tad, kad no vienas puses viņš ir gatavs ārpasaules dzīvei, no otras - viegli var tik cauri iegurnim. Ar to viss nebeidzas, bērna attīstība un adaptācija turpinās ciešā kontaktā ar māti.

Pamatīga augšana un attīstība cilvēka smadzenēm aizņem gadus, kas ir redzams pēc bērna miega ritmiem. Interesanti, ka attīstoties bērna miegam līdz pieaugušā miegam, paralēli  dabiski samazinās zīdīšanas daudzums. Tas nozīmē, ka, ja zīdainis mostas biežāk un zīž, viņa smadzenēm vajag augt. Saņemot nepieciešamo taktīlo stimulāciju un krūts pienu, kas veicina neironu attīstību smadzenēs, viņš pats paraug šo vajadzību. Visbiežāk par biežo mošanos naktī sūdzas tās mammas, kuru bērniem ir kāda attīstības krīze, kad mācās ko jaunu, nāk kārtējais zobiņš, pa dienu ir bijuši daudz spraigi notikumi vai arī mammas ir ļoti trūcis.

Mazais bērns rēķinās, ka mamma nodrošinās stabilu un drošu attīstību pēc dzimšanas tieši tāpat, kā dzīvojot zem mammas sirds. Tas ir pazīstami un droši, esot blakus (VanderHorst, F.C., 2008)
Paaugstināts stresa līmenis zīdaiņa periodā traucē normāli tikt galā ar stresu pieaugušā vecumā. Tieši tāpat kā dienā un naktī, bērni rēķinās ar to, ka mamma būs netālu, tepat. Smadzeņu attīstība zīdaiņu periodā notiek tieši šajā seklajā miedziņā. Mammas un bērna kopīgs miegs apmierina visas fizioloģiskās un psiholoģiskās bērna vajadzības.

Interesanti! Ja šķirsim jaundzimušo no mammas, viņa temperatūra, sirds ritms un elpošanas ritms mainīsies, pat paliks nestabilāks. Fiziski viņš tā spēj funkcionēt tikai kādu laiku, pie kam piedzīvo diezgan lielu stresu un izmisumu, un tas palēnina viņa augšanu. Stresa apstākļos zīdainis iekrīt nenormālā un tieši zīdainim neveselīgā dziļajā miegā, kas palīdz ekonomēt enerģiju jeb izdzīvot.

To labi var novērot divu un vairāk bērnu ģimenēs, kur mamma ar jaunāko zīdaini kļūst par šoferi, izvadājot vecākos pa pulciņiem, ņemot jaunāko līdz, kurš, savukārt, daudz atrodas autokrēsliņā (nevis rāpo, veļas, pēta pasauli), ir mierīgs un guļ. Mamma priecājas, cik mierīgs un ērts bērniņš viņai, bet īstenībā, tas ir vienīgais veids, kā viņš šo procesu var izturēt (rezultātā viņa attīstība var aizkavēties). Vakarā būtu normāli, ja viņš savai mammai un visai ģimenei pastāstītu, ko viņš par to domā, daudz jo daudz raudot. Un mamma ļautu viņam to paust, uzmanīgi klausoties un esot blakus.

XX gadsimta pediatri Rietumeiropā un PSRS uzstāja, ka zīdainis kopā ar vecākiem gulēt nevar. Viņi rekomendēja bērniem gulēt atsevišķās gultiņās, lai diezgan drīz pēc piedzimšanas nakts barošanas pakāpeniski samazinātos.

Tāda ideja tika pamatota saskaņa ar  vecāku vēlmēm un ērtumu, nesaprotot, ka bērnu un vecāku vajadzības atšķiras. Mēģinājumi piespiest bērnu gulēt vienmēr beidzas ar sakāvi, jo bērni  negulēs, kaitējot savai attīstībai. Viņi pakāpeniski sāk gulēt kā pieaugušie, paši par sevi bez speciālas apmācīšanas tad, kad bērna smadzenes ir sasniegušas noteiktu smadzeņu attīstību. Atsevišķa gulēšana traucē arī zīdīšanu naktī, kas samazina zīdīšanas biežumu un veicina ātrāku zīdīšanas noslēgšanos, nerunājot par mātes nakts aprūpes neērtumu, bērnu pārceļot uz citu gultiņu, un nevajadzīgu stresu bērnam.
Turpinājums par zīdaiņa miega tēmu sekos.

Avoti:

Diāne Wiessinger, Diana Weest, Teresa Pitman, The Womanly Art of Breastfeeding, 2010.


Mamma nodrošinās bērnam stabilu un drošu klātbūtni arī pēc dzimšanas. Labs pētījums par šo tēmu: VanderHorst, F.C and R.VanderVeer. 2008, Loneliness in infancy:Harry Halow, John Bowlby and issues of separation, Integr Psychol Behav Sci 42(4):325-335. https://link.springer.com/article/10.1007/s12124-008-9071-x