Leģenda

Kādreiz es dzīvoju Paradīzes Dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz Paradīzes Dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

sestdiena, 2012. gada 28. janvāris

4. (2.) NEDĒĻA. IELIGZDOŠANĀS (6. – 12. diena)

IELIGZDOŠANĀS (6. – 12. diena)

Ieligzdošanās parasti notiek dzemdes priekšējā vai mugurējā sienā olvada līmenī. Šajā brīdi dzemdes endometrija slānis ir sabiezināts, irdens un intensīvi apasiņots. Dziedzeru dobumi paplašināti un gļotādā ir izgulsnējušies kalcijs, fosfors, glikogēns u.c. vielas jeb, tēlaini runājot, kā bagātīgi saklāts galds, kas gaida ierodamies svarīgu viesi – blastocistu. No blastocistas attīstīsies ne tikai bērns, bet arī augļa apvalks, nabas saite, augļūdeņi un placenta.

Implantācijas brīdis ir pirmais kritiskais periods grūtniecības laikā. Tas ir atkarīgs no mātes progesterona līmeņa asinīs un ģenētiskās saderības. Tieši mātes endometrija sūnas nolemj – pieņemt atnākušo blastocistu jeb nākamo bērniņu vai nē. Man patīk kā saka ģenētiķe Liene Korņējeva, “Mirklī, kad bērniņš ir nostiprinājies dzemdē, viņš ir ļoti, ļoti gribēts.”

12. attīstības dienā pakāpeniski blastocistas barošanos no dzemdes sekrētiem nomaina placentārā asinsrite. No 6. dienas asinīs sāk parādīties grūtniecības hormons - HCG (horiongonodotropais), kas dod ziņu olnīcām un hipofīzei, ka sieviete gaida bērniņu un menstruācija nav nepieciešama. 

LABĀS DOMAS

Savās domās mēs atkal varam iztēloties, kā dzemdes dobumam piestiprinājusies maza, ar šķidrumu pildīta, caurspīdīga lodīte - jauno šūnu sakopojums, kas pamazām pieglaužas dzemdes gļotādai, bet dzemdes endometrija šūnas to burtiski apņem, sagaida atvērtam rokām kā sen gaidītu ciemiņu, pabaro un ļauj pievienoties mātes asinsvadiem. Pārsvarā sievietes organisms un imūnsistēma pieņem mazulīti un neuzskata šādu šūnu sakopojumu par svešķermeni, vīrusu vai baktēriju. Šajā posmā notiek dabai vien zināmās bioķīmiskās norises, kas veic mātes sarežģītu pielāgošanos mazulim, jo ne jau vienmēr mātes asinsgrupa sakrīt ar bērna asinsgrupu. 

TAVAS SAJŪTAS

Ir sievietes, kuras šajā nedēļā vēl nenojauš par brīnumainajam pārmaiņām. Tomēr gadās, ka viņas redz īpašus sapņus vai pašas nemanot kaut ko ir pagatavojušas vai iegādājušās savam nākamajam bērnam vai arī izdara kaut ko tādu, ko agrāk nav varējušas. Un tikai pēc kāda laika, viņas saprot, kāpēc. Viņas vienkārši sajuta sevī ko jaunu, līdz šim neapjaustu.

Ir sievietes, kas zina bērna ieņemšanas dienu un stundu, zina pat bērna dzimumu vai vārdu. Bieži vien viņas savas sajūtas nevar izteikt vārdos, tāpēc viņu ķermenis izdejo visskaistāko radību deju burtiski vai pārnestā nozīmē. Viņu būtība izstaro īpašu gaismu un apkārtējie to pamana, sakot komplimentus. To visu ir vērts piedzīvot.

Un ir sievietes, kas domā un cer, kaut šoreiz nebūtu grūtniecība. Un varbūt tieši jūs abi ar partneri esat vajadzīgi, lai kāda Dvēselīte, Būtība tiktu uz Zemes. Esiet gatavi Viņu saņemt.

TAVS ĶERMENIS

Ārēji ķermenis joprojām tāds pats, tomēr iekšēji sajūtas var pacelt spārnos vai tieši otrādi „sāk vilkt uz ziemas miegu”.

Var uzlaboties apetīte vai tieši pretēji.

Dažām sievietēm šajā laikā var parādīties nedaudz asiņainu izdalījumu un tie ir krietni mazāk kā parasti.

Ja apaugļošanās nav notikusi vai implantācija bijusi neveiksmīga, tad sākas menstruācijas jeb tēlaini runājot – dzemde lej asaras par to, ka nav iestājusies grūtniecība.

SPĒKA VĀRDI

Bērni, kas atceras savu ieņemšanu, bieži stāsta, ka jutušies nedroši, nemīlēti un nav varējuši saprast, vai viņus vispār gaida, tāpēc tapa šādi vārdi:

„Mans mīļais bērns! Es mīlu un gaidu tevi! Mana dzemde ir vislabākās mājas tavam jaunajam ķermenītim. Lūdzu iekārtosies tā, lai vienmēr justos drošībā līdz brīdim, kad aicināšu Tevi ārā. Es un tavs tētis bieži uzrunāsim Tevi un stāstīsim par to, kas esam, kā jūtamies, ko darām… dziedāsim dziesmas un klausīsimies mūziku…. Reizēm es zīmēšu, reizēm adīšu vai šūšu…. Tas viss būs mūsu kopīgajai Mīlestības telpai, mājām, kur dzīvosim. Pēc 9 mēnešiem Tu to visu ieraudzīsi. Mēs ar tēti varbūt reizēm šaubīsimies, raizēsimies vai nezināsim kā rīkoties, varbūt meklēsim gidu mūsu ceļojumam. To visu mēs izrunāsim kopīgi ar Tevi, jo jau no šī brīža mēs esam vairāk kā „viens plus viens”. Es ticu, ka kopīgi spēsim rast vislabākās atbildes un risinājumus mūsu mājā, mūsu Mīlestības telpā.”

Noklausies ierakstu! Mans mīļais bērns!

Noklausies ierakstu! Ceriet!

Iedvesmas avoti: 
Embrioloģijas lekcijas, 
V. Mirgē Grāmatu sērija “Skanošais ciedrs”,
Liene Korņējeva, Konferencē “Labi vecāki šodien”, 2018
Evelīna Grava, Recepte visām receptēm BĒRNA IEŅEMŠANA,

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Tiešsaites sajūtu skoliņa “Gatava pēcdzemdībām”

  Teorija. Prakse. Sajūtas. 10 nedēļu nodarbības, 10 dažādas tēmas par sievietes pēcdzemdību periodu un atjaunošanos pēc dzemdībām, 10 veb...