Leģenda

Kādreiz es dzīvoju Paradīzes Dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz Paradīzes Dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

svētdiena, 2016. gada 30. oktobris

Pirtīža sākas ar gatavošanos. Pieredzes stāsts.

Pirtīžas ir ģimenes svētki, bērna vannošana īpaši sagatavotā ūdenī, maiga bērniņa masāža ar mammas pienu, simboliska mazā cilvēciņa atdalīšana no mammas, atsevišķas personas pieņemšana ģimenē. Mammai pirtīžas ir pateicības svētki, kāda posma noslēgums, kas ir labs esam, godināms un svinams, atkal sevis sajušana, sevis no jauna atrašana. Sievietes pārtapšana, atdzimšana jaunā veidolā. 

Pirtīžas sākas ar gatavošanos tām, gluži tāpat kā latvieši gatavojas citiem svētkiem, tāpat arī pirtīžas sākas ar visu vajadzīgo lietu salūkošanu (iepatikās šis vārds), labām domām, lūgsnām un vēlējumiem. Tās ir arī atvadas no grūtniecības, dzemdībām, agrīnā pēcdzemdību perioda. Šis posms ir noiets, ir labs darbiņš padarīts. 

Lai visu vajadzīgo salūkotu, ir vērts doties dabā, noskaņoties šim pasākumam, tad "rokā zina, kas ir tas vajadzīgais un tieši šim bērniņam, mammai". 

Māmiņa Gunta jau sen zināja, ka ar trešo bērniņu viņiem būs pirtīža. Jau laicīgi vienojamies par laiku. Nedēļa pirms pirtīžas arī pagāja pirmssvētku noskaņojumā. Gunta stāsta, ka pastaiga ar ģimeni pa mežu izdevusies kā meditācija. Arī drēbītes visjaunākajai māsiņai īpaši gādātas: tēva krekliņš, brāļa zeķītes, māsas kleitiņa. 



Pirtīžās piedalījās arī māsa 4,5 gadi, kura ne tikai palīdzēja mammai salasīt zālītes, lapiņas, pušķīšus sasiet, bet arī ļoti gribēja pušķot pašu vanniņu un teikt vēlējumus, māsiņu vannojot, ko arī ļāvām. Tā mēs svinējām - ar zāļu vanniņu; mammas, tēta, māsas, brāļa un Līgas vēlējumiem; bērniņa masāžu ar pašu labāko krēmu pasaulē; mazās māsas sapucēšanu; mammas palutinašanu ar skrubīti, pēcdzemdību vēdera masāžu, masāžu ar lina dvieļiem un maigu mammas pērienu ar liepu slotiņām. Lielā māsa kā mazs dadzītis visu vēroja, klausījās, līdzi darīja, apgūstot sievu lietas, pa vidam paspēlējoties ar saviem ponijiem un mīļo tēti.
Mīlestībā, Līga

Dārga, dārga tā zālīte māmiņai un bēbītim

Viss bija gatavs vannīžām. Vanniņa izrotāta ar jaunajām, tikko izplaukušajām liepu lapām, mazu liepas un bērza slotiņu, mammas lasīto ziedu ...