Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

piektdiena, 2013. gada 28. jūnijs

REBOZO vakars

„Ienirt sevī, tas ir kā ienirt savās debesīs, savā upē vai sava koka bezgalībā” 


Kādreiz tā bija vēlme praktizēt, šobrīd tā vairāk ir vajadzība, vēlme rūpēties par sevi, kā arī ļaut citiem parūpēties par tevi.


Kad? – 14.04.2016.,  18:00 – 21:00 

Dalībnieki. Uz nodarbību tiek gaidīti visi, kas teoriju jau apguvuši, arī grūtnieces un māmiņas pēc dzemdībām. Ģērbties ērtās drēbēs, kājās siltas zeķītes, kas neslīd. Ja jums ir savējais slings vai šalle, tad ņemiet līdz. Noderēs. Var nākt arī tie, kas nav apguvuši teoriju, bet tad ir jābūt gataviem ļauties notiekošajam.

Kāpēc? Rebozo lakats arvien vairāk noder mūsu ikdienā, rūpējoties par citiem mēnešu un gadu garumā pirms un pēc dzimšanas. Cilvēki arvien vairāk vērsti uz karjeru, strādā garas stundas, piedzīvo stresu un sasprindzinājumu katru dienu. Kā iemācīties atslābināties, sajust sevi, ieklausīties savā ķermenī? Rebozo lakata masāža ir viens no veidiem, kā to izdarīt.  Rebozo lakats stāsta, kas ir mīlestība, sniedz rūpes, palīdzību un siltumu. Uzdāvināsim šo mīlestības dāvanu cits citam.

Tikšanās mērķis.
* Nostiprināt savas lakata masāžas prasmes jeb vienkārši uzdāvināt masāžu viens otram;
* Mācīties pieņemt citu rūpes par Tevi, izjust sevi un satikties ar sevi;
* Būt kopā ar jaukiem cilvēkiem, kas zina, cik svarīgi būt ar sevi un savu būtību.

Kur? Baložu ielā 18, 2. stāvā. 
Cena: Ziedojums

Pieteikšanās pa e-pastu liga.giniborga@gmail.com  vai tālruni - 26200035.  Pieteikumā norādīt Vārdu, Uzvārdu, telefona nr., e-pastu

ceturtdiena, 2013. gada 6. jūnijs

Pieraksti no konferences "Nemierīgs bērns"

Kopā ar bērniem laukos, zem ozola

Man bieži jautā par nemierīgiem bērniem, ko darīt, kā palīdzēt. Man pašai palīdzēja šie daudzie ieteikumi, tāpēc dalos, bet pāri visam mīlestība.  Klātbūšana un pieņemšana.
WELEDAS konference „Nemierīgs bērns”
Kā veicināt bērna veselīgu augšanu un attīstību ikdienā. Nemiera iemesli. Ritms un maņas.
Vieta : Kongresu nams, Rīga
Laiks: 2006.gada 6.oktobris

Bērna attīstības īpatnības 21.gadsimta sākumā, ritmu nozīme, hronobioloģijas pētījumi, maņu izaugsme.
Lektore : Dr. Anette Bender (Oslo, Norvēģija)

(Sākums nav)
Līdz 7 g. – bērnam ir atdarināšanas fāze
  • tāpēc labāk rādīt to, ko ir vērts atdarināt.
  • visu vajag uztvert mierīgi un reaģēt mierīgi un nosvērti  un ar lielu mīlestību pret bērnu.
  • Bērnam ir jājūt mūsu klātbūtne kā drošība.

2-3 g. – Rotaļu fāze
  • Svarīgs ir process, nevis rezultāts;
  • Priecājās par atkārtojumiem vienā un tajā pašā darbībā, procesā;
  • Pārdzīvojums par atkārtojumiem sniedz drošības sajūtu.
3-5 g. – Rotaļās iesaista ārējo pasauli
  • Rotaļājoties izdzīvo to, kas svarīgs;
  • Tas ļauj iepazīt savas jūtas un pārvaldīt tās.
5-7 g. – saprātīgā rotaļu fāze
  • Spēlē reālo dzīvi;
  • Tā viņš saprot, kā pasaule funkcionē;
  • Svarīga brīvā aktivitāte.



Bērnam ļoti svarīga ir iespēja brīvi kustēties. Kā tas ir šodien?
  • Ja bērns ir ierobežots brīvā kustībā (nepiemērota vide; daudz aizliegumu), tiek kavēta viņa attīstība un var veidoties atdarināšanas traucējumi;
  • Katra stunda pie ekrāniem (tv, datora) kavē kustību attīstību (kavē attīstīties savai iekšējai telpai);
  • Nedrošība bērnos rodas tad, kad vecāki paši ir nepārliecināti, nedroši;
  • Bērnam zūd realitātes sajūta, ja viņš tiek pārbarots ar virtuālajiem tēliem;
Negatīvās sekas, kas var rasties, ir:

  •  Kustību iztrūkumi,
  •  valodas traucējumi;
  •  domāšanas traucējumi (nesaprot cēloņus un sekas, jo nav kopējā pārskata par reālo). Tas ir pamats tam, ka rodas nemiers. Un bērna attīstība notiek ierobežoti.

Ko vēlas bērni?

  • Drošību;
  • Mīlestību;
  • Tikt uzklausīti;
  • Kustēties;
  • Fantazēt;
  • Gaida apstiprinājumu no vecākiem, ka viss kārtībā;
  • Dvēseliskus kontaktus ar citiem bērniem.

Kā palīdzēt?

  • Piedāvāt vidi ar definētām robežām, kur vienmēr notiek vienas un tās paša lietas;
  • Sniegt uzmanību, paslavēt, ievērot viņa darbiņu;
  • Vieta, kur vienmēr notiek vienas un tās pašas lietas;
  • Stingri noteikts režīms kā drošība. Tas jāpiedāvā vecākiem. Režīmu veido pieauguši, izejot no bērna vajadzībām.
  • Darbības atkārtojums stiprina izjūtas un gribu!!!
  • Labs ritms rada labus paradumus.
  • Svarīga izturēšanās pret bērnu un arī pareiza tā turēšana rokās.
  • Drošība nāk caur vecāku labo paraugu. Tuvoties draudzīgi, pārliecināti un vienmēr tāpat kā pagājušo reizi.
  • “nē” vienmēr, kad to pasaka.
  • Būt labam paraugam nav vienkārši. Jāmēģina izvairīties no impulsīvām pretreakcijām. Mums ir jāstrādā ar sevi, lai saglabātu mieru un drošību.
  • “Lai audzinātu bērnus, jāspēj audzināt pašam sevi”.



Praktiski padomi, ko darīt ar nemierīgu bērnu.

Lektore: bērnu māsa Susanne Borjeson (Jārna, Zviedrija)

  • Svarīgi ir kā sākās rīts. No tā atkarīgs, kā paies visa diena.
  • Bērna mierīgumu ietekmē arī līdzsvars starp partneriem.
  • Izvairīties no jautājumiem: ”Kāpēc tu tā darīji?”; “Beidz!” Pārfrāzēt tos!  piem.:, “Ej, klausies, man liekas, ka tas nav labi, ko tu izdarīji. Ko darīsim, kā labosim?” un bērns pats pateiks ļoti gudru atbildi.
  • Ar nemierīgiem bērniem grūti noslēgt vienošanos (līgumu). Ja nepateiksiet, kādas būs sekas, nevajag uzsākt sarunu par vienošanos;
  • ‘Mīli cilvēku tad, kad viņš vismazāk to pelnījis, jo tad tavu mīlestību visvairāk vajag”;
  • Svarīgs gulētiešanas rituāls (jāiztiek bez radio, tv, gaismas). Ļoti labi, ja lasāt pasaku vai kopīgi noskaitāt vakara lūgšanu;
  • Nemierīgam bērnam ir svarīgs apģērbs. Tam jābūt ērtam. Viņiem patīk siltums.;
  • Lai labāks miedziņš, var ierīvēt pēdas ar lavandas eļļu. Ierīvē maigi mierīgi.;
  • Nakts enurēze arī raksturīga šiem bērniņiem. Tas nozīmē, ka bērna apziņa par savām kājām jeb zemāk par nabu nav attīstījusies. Ko darīt?
    • Aicināt uz tualeti ik pa 3 h;
    • var palīdzēt spēle: ar kāju pirkstiem salikt klucīšus grozā;
    • Ierīvēt (iemasēt) mierīgi un maigi dupsīti un stilbiņus ar asinszāles izvilkumu olīveļļā (var arī ar lavandas eļlu);
    • Pēdējie vārdi pirms gulēšanas ir atgādinājums par čurāšanu podiņā.
  • Šie pieskārieni, masāža, ierīvēšana ir ļoti vērtīgi līdz bērna pubertātes vecumam, jo tas ir kā pamats, ka pieskārieni ne vienmēr ir seksuāli.
  • Šie nemierīgie bērni nekad neaizmirst aiziet pēc stundām pie bērnu māsas (Valdorfa skolā) ierīvēt kājas. Viņus atbalsta arī pārējie klases biedri, jo redz rezultātus. Bērnu masas telpā ir pilna ar mieru.
  • Ja bērnam ir augšanas sāpes, tad palīdz Arnikas eļļa.

Kāju vannas (vislabāk spainī, vai speciālā vannā, lai kājas gandrīz līdz celim ūdenī)
    1. Palīdz kāju sāpēm;
    2. Palīdz nomierināties;
    3. Alerģiskām iesnām (citronūdens) – svaigs citrons zem ūdens jāpārgriež, jāizspiež. Var pārliet no mazāka trauka lielākajā. Palīdz arī vienkārši pirmajā vakarā, kad šķiet, sāksies iesnas.
Ūdens atdzīvināšana – Svarīgi!!! – sakustināt ūdeni apļveida kustībām vai bezgalības zīmes kustībām

 

trešdiena, 2013. gada 5. jūnijs

Kur un kā rodas piens?


Gaidot bērniņu, sieviete bieži vien aizdomājas - vai man būs piens? Vai tā pietiks? Vislabāk, ja par zīdīšanu tiek runāts ar vecmāti, zīdīšanas konsultantu vai dūlu jau gaidību laikā. Šādas sarunas parasti sievieti nomierina un viņa gūst ticību sev, pārliecību, ka izdosies.

Pirmajās dienās pēc dzemdībām, jaunās māmiņas galvenais palīgs visbiežāk ir bērniņa tētis. Viņš var atbalstīt māmiņu apmulsuma brīžos, kad noder racionāls pamatojums un skaidrojums. Tāpēc ceru, ka šī informācija noderēs arī topošajiem tēviem.

Sievietes organisms sāk gatavoties zīdīšanai jau grūtniecības laikā. Sākot ar 6. - 8. grūtniecības nedēļu krūts audi sāk pārveidoties, izmainās krūšu forma. Krūtis palielinās un mainās to struktūra. Tas notiek dažādu hormonu ietekmē.

Sieviešu krūšu lielums ir atšķirīgs. Tas galvenokārt atkarīgs no taukaudu daudzuma. Krūts dziedzeri veido 15 – 20 radiāli novietotas daiviņas, taukaudi un saistaudi. Daiviņas sastāv no piena dziedzeru alveolu sakopojuma. Alveolu iekšpusi klāj pienu radošās šūnas. Katru alveolu no ārpuses apņem muskuļšūnas. Katra alveola pāriet pienvadā, kas ieplūst kopējā piena izvadkanālā, kurš ir viens katrai daiviņai jeb krūts dziedzera segmentam. Daiviņu piena vadi atveras piena krātuvēs - piena sinusos. No tiem iziet 12 - 16 izvadkanāli, kas atveras krūtsgalā.

Krūtsgalu apņem tumšāks ādas laukums -  areola. Areolas diametrs ir 3-5 cm. Areolas ādas krociņās, ir Montgomeru dziedzeri, kas izdala eļļainu šķidrumu. Tas dezinficē krūtsgalu, padara ādu maigu, aizsargā pret izžūšanu. Krūtsgalā un areolā ir daudz nervu galu, kas padara to jūtīgu. Tas ir ļoti svarīgs faktors, jo krūtsgala kairinājums ir būtiska piena veidošanās un izdalīšanās refleksu sastāvdaļa.  Grūtniecības laikā areolā un krūtsgalā palielinās pigmenta daudzums, tie kļūst tumšāki un lielāki diametrā. Pigments aizsargā krūtsgalu un areolu pret neierasto slodzi, ko rada zīdīšana. Pēc zīdīšanas pigments atkal samazinās.



Sievietes ar mazām krūtīm bieži vien uztraucas par to, vai piena būs pietiekami. Izrādās, krūšu lielumam un formai nav nekāda sakara ar piena daudzumu un tā kvalitāti. Krūšu lieluma starpību nosaka taukaudu, nevis pienu radošo šūnu daudzums. Piena rašanos un izdalīšanos nodrošina refleksu un hormonu saskaņota darbība, ar ko sievietes apveltījusi māte daba.

Prolaktīns – hormons, kas veicina piena ražošanu

Grūtniecības laikā sievietes asinsritē pieaug hormona prolaktīna līmenis, kas veicina piena veidošanos. Grūtniecības pēdējos 3 mēnešos krūtīs parādās nedaudz pirmpiena, bet tas neizdalās, jo piena izdalīšanos šai laikā kavē dažādi hormoni.  Kad dzemdību sāpes ir beigušās, vairs netiek kavēta prolaktīna darbība un var sākties piena veidošanās.

Katru reizi, kad mazulis zīž, viņš stimulē krūtsgala nervu galus. Impulsu plūsma no tiem nonāk mātes smadzenēs (hipofīzes priekšējā daivā), kur veidojas prolaktīns. Šis hormons nonāk asinīs un stimulē piena veidošanos alveolu pienu radošajās šūnās. Prolaktīna līmenis asinīs ir vislielākais pēc mazuļa zīšanas jeb krūtsgala stimulācijas, un tieši tad veidojās piens nākamajai barošanas reizei. Šos procesus no krūtsgala stimulācijas līdz piena sekrēcijai sauc par piena veidošanās refleksu jeb prolaktīna refleksu.

Prolaktīns visvairāk izdalās naktī. Māmiņai guļot, piena veidošanos netraucē citas rūpes, tas saražojas vairāk un pēc sastāva ir treknāks nekā vakarā. Tāpēc tieši nakts barošanas palīdz uzturēt kopējo piena daudzumu.

Bieža zīdīšana veicina prolaktīna izstrādi un palielina piena daudzumu. Un otrādi, ja bērnu baro reti, tad prolaktīna līmenis un piena daudzums samazinās.

Pirmajās dienās pēc dzemdībām no krūtīm izdalās pirmpiens – daži īpaši vērtīgi pilieni katrā zīdīšanas reizē. Un katrs no tiem ir zelta vērtē mazuļa imunitātei, veselībai un attīstībai pirmajās dzīves dienās. 3. – 4. dienā sākas īstā piena veidošanās. Krūtīs veidojās tieši tik daudz piena, cik mazulis pieprasa. Labākais veids piena daudzuma stabilizēšanai - barot biežāk un ilgāk. Arī dvīņu mammām krūtīs veidosies tieši tik daudz piena, cik mazuļiem nepieciešams.

Oksitocīns – hormons, kas veicina piena izdalīšanos un tecēšanu

Laikā, kad mazulis zīž krūtsgalu, t.i. stimulē to, impulsi no krūtsgala nonāk smadzenēs (hipofīzes aizmugurējā daivā).  No tās mātes asinīs izdalās oksitocīns.

Alveolu, kur veidojas piens, aptver muskuļšūnas, kas ir jūtīgas uz oksitocīnu. Līdzko oksitocīns ir mātes asinīs, muskuļšūnas apkārt alveolai saraujas, piens izplūst no alveolas pa piena vadiem uz piena krātuvēm – sinusiem, kas atrodas zem tumšās pigmentētās krūts daļas – areolas. Pēc tam ar bērna mēles ritmisku spiedienu piens tiek izvadīts pa krūtsgala atverītēm. Šis piena izdalīšanās jeb oksitocīna reflekss iedarbojas uz abām krūtīm, tāpēc vienlaikus piens sāk izdalīties arī no otras krūts.

Tomēr ar krūtsgala kairināšanu var izrādīties par maz, lai oksitocīna daudzums asinīs būtu pietiekams un piens varētu brīvi plūst. Liela nozīme ir arī citiem faktoriem, kas ietekmē oksitocīna izdalīšanos asinīs. Tie ir:
·         psihes emocionālie faktori – mātes domas, sajūtas un emocijas;
·         stimuli, kas saņemti ar maņām (smaržu, tausti, dzirdi, redzi, garšu) - piemēram, bērna smarža, glaudīšana, paņemšana rokās, bērna smaids, mutes čāpstināšana, raudāšana, pieskaršanās, tējas garša, ko māmiņa dzer barošanas laikā u.c.

Paaugstinoties oksitocīna daudzumam, savelkas arī dzemdes muskuļi, to māmiņa var sajust pirmajās barošanas reizēs. Nedēļu pēc dzemdībām šīs sajūtas, kuras mēdz saukt par atsāpēm, pāriet, jo dzemde pamazām atgūst savu iepriekšējo formu.

Izrādās, ar laiku, kad māmiņa zīdīšanu labi apguvusi, piena izdalīšanās reflekss kļūst par nosacījuma refleksu un piens māmiņai sāk izdalīties, jau izdzirdot bērna raudas, domājot par savu mazuli vai gatavojoties zīdīšanai. Reflekss ir ātrāks sievietēm, kas jau reiz ir bērnu zīdījušas. Šo refleksu mātes ķermenis atceras uz mūžu.

Tiklīdz laktācija ir nostiprinājusies (apmēram 1 mēneša laikā), turpmākā bērniņa zīdīšana ir mazāk atkarīga no prolaktīna līmeņa asinīs, bet vairāk no oksitocīna līmeņa, kas palīdz pienam izdalīties.  Prolaktīna izdalīšanos neietekmē māmiņas emocionālai stāvoklis - piens veidojas neatkarīgi no tā. Oksitocīna reflekss ir tiešā atkarībā no stresa. Ja māte uztraucas, ir noraizējusies, baidās, asinīs izdalās adrenalīns. Šis hormons traucē pienam izdalīties, jo tā ietekmē sašaurinās piena vadi. Rodas piena vadu pagaidu aizsprostojums. Tas ir atgriezenisks process, normāla ķermeņa aizsargreakcija pret stresu.

Piekritīšu - nav jau viegli pavēlēt savam ķermenim justies savādāk, nekā jūties, sevišķi, ja emocijas nav pozitīvas. Tomēr nekas nav neiespējams -  īpaši tad, ja zini, ko vēlies. Atbildes, kas tieši tev palīdz tikt galā ar stresu, ir Tevī. Tā var būt masāža, silts ūdens, dziļā elpošana, tēja, svaigs gaiss, mūzika, tuva cilvēka atbalsts.... To zini vienīgi Tu.

Man ir pārliecība, ka zinot un saprotot, kur un kā rodas piens, ir vieglāk izprast un iemīlēt savu ķermeni tādu, kāds tas ir. Izpratne palīdz atrast harmoniju ar sevi un mazuli, un  līdz ar to nodrošināt savu bērnu ar pašu labāko barību pasaulē. Ne velti ārsti mazuļa barošanu tikai ar mātes pienu sauc par ekskluzīvo barošanu. Un tieši to mēs taču vēlamies. Vai ne?

Kad zīdīju savus bērnus, pilnīgi neapzināti biju sacerējusi savus spēka vārdus, ko skaitīju brīžos, kad likās, ka piens varētu nebūt. Tikai vēlāk uzzināju, ka šādu apgalvojumu metode ir ļoti spēcīga un tiek izmantota dažādās dzīves sfērās. Piedāvāju dažus paraugus.

Spēka vārdi mātei:

J  Es ļauju pienam vairoties manās krūtīs. Tas plūst kā upe dienu un nakti ... un tieši Tavai veselībai, mans mīļotais bērns.
J  Man vienmēr ir piens. Tas veidojas uz Tevi skatoties, dzirdot Tavu balstiņu, sajūtot Tavu ādas smaržu un siltumu. Es tevi ļoti mīlu, mans/a dēls/meita!
J  Piens veidojas pa zināmiem un nezināmiem ceļiem un ir tieši tik, cik vajag manam sirds mīļotajam bērnam.
J  Piens, kas mums ir vajadzīgs, atnāk īstajā laikā.
J  Manī ir daudz mīlestības, miera un piena, ko piedāvāt, mans mīļotais bērns.
J  Es ticu, ka mans ķermenis darbojas vislabākajā veidā un mīlestības piena upe plūst mana bērniņa veselībai un imunitātei.

J  Es ļauju katrai ķermeņa šūnai,… hormonam darboties vislabākajā veidā… Dieva gaisma apņem mani…  Piens atnāk viegli un bez pūlēm, jo es Tevi tik ļoti mīlu, manu dēliņ/meitiņ.

Zīdīšanas priekšrocības mātei un bērnam

Zīdot bērnu, sieviete rūpējas ne tikai par bērna veselību, bet arī par savējo. Ja sieviete zīda savu bērnu, tad viņai ir mazāks risks saslimt ar hipertenziju, II tipa diabētu, hiperlipidēmiju, sirds un asinsvadu slimībām, krūts vēzi, olnīcu vēzi (Steube et al., 2010) reimatisko artrītu (Pikwer et al., 2009), pēcdzemdību depresiju (Dennis et al., 2009) u.c. slimībām. 

Nozīme ir arī zīdīšanas ekskluzivitātei līdz 6 mēnešiem un zīdīšanas ilgumam, jo riski saslimt samazinās ar katra zīdīta bērna pieredzi, summējot kopā zīdīšanas ilgumu mēnešos (Pikwer et al., 2009; Schwarz et al, 2009; Jordan, 2010; Lancet, 2002 ). Ja bērns ir zīdīts vai saņēmis mātes pienu, tad viņam ir mazāks risks saslimt ar dažāda veida infekcijām, zīdaiņa pēkšņo nāves sindromu, aptaukošanos, nekrotizējošo enterokolītu, atopisko dermatītu, bērnu onkoloģiskām slimībām, astmu un I vai II tipa cukura diabētu (Chung et al., 2007). 

Pētījumi:
1.      Steube AM, Schwarz EB. The risks and benefits of infant feeding practices for women and their children. J Perinatol. 2010; 30(3):155-162.
2.      Pikwer M, Bergstrom U, Nilsson JA, Jacobsson L, Berglund G, Turesson C. Breastfeeding, but not use of oral contraceptives, is associated with a reduced risk of rheumatoid arthritis. Ann Rheum Dis. 2009; 68(4), 526-530.
3.      Dennis CL, McQueen K. The relationship between infant-feeding outcomes and postpartum depression: a qualitative systematic review. Pediatrics. 2009; 123(4):e736-e751.
4.      Schwarz, EB; Ray, R; Stuebe, A, MSc; Allison, M; Ness, R, MPH; Freiberg, Matthew S.; Cauley, J. ; Duration of Lactation and Risk Factors for Maternal Cardiovascular Disease, Obstetrics & Gynecology: 2009 - Volume 113 - Issue 5 - pp 974-982
5.      Jordan SJ, Siskind V, Green AC, Whiteman DC, Webb PM. Breastfeeding and risk of epithelial ovarian cancer. Cancer Causes Control. 2010; 21:109-116.
6. Lancet. Collaborative Group on Hormonal Factors in Breast Cancer. Breast cancer and breastfeeding: collaborative reanalysis of individual data from 47 epidemiological studies in 30 countries, including 50,302 women with breast cancer and 96,973 women without the disease. 2002; 360(9328):187-95.
7.      Ip S, Chung M, Raman G, Chew P, Magula N, DeVine D, Trikalinos T, Lau J. Breastfeeding and maternal and infant health outcomes in developed coun­tries. Evidence report/technology assessment No. 153 (Prepared by Tufts-New England Medical Center Evidence-based Practice Center, under Contract No. 290-02-0022). AHRQ Publication No. 07-E007. Rockville, MD: Agency for Healthcare Research and Quality, April 2007. Skatīts 01.06.2012. www.ahrq.gov/downloads/pub/evidence/pdf/brfout/brfout.pdf

pirmdiena, 2013. gada 3. jūnijs

Dievišķā dzirksts mūsos

Šī gada maijs ir bagāts ar tikko dzimušiem bēbīšiem. Vismaz man tā ir pēc ilgāka laika un šoreiz tie ir ļoti dziedinoši stāsti gan pašām mammām, gan man.

Pierakstot savas kā dūlas sajūtas dzemdību laikā, neskatoties uz to, ka vienas dzemdības tika ierosinātas mākslīgi, secināju, ka ne vienmēr darbības, kas mums ar prātu nepatīk, noved pie negatīvām sajūtām vai sliktām prognozēm. Man kā dūlai vajadzēja atslēgt arī vecmātes zināšanas par dzemdību ierosināšanu, jo prāts kliedza un ņēmās par to, kā tas notika. Arī zvani citām dūlām un vecmātēm nepalīdzēja. Dusmām, neizpratnei un „cepšanās” par šo tēmu neveda pie miera un līdzsvarotības. Vietā bija arī  jautājums: ”Līga, kas Tu esi?”
Es esmu dūla un kā dūla bezgalīgi ticu sievietes spējai dzemdēt pat, ja dzemdības ir ierosinātas. Vēl esot mājās, man bija svarīgi atrast sevi, būt saskaņā ar sevi un savu ticību Dievam, ieelpot ar pilnu krūti un izelpot, būt mīlestības avotam sievietei un spēt dot tik, cik vēlas, tik cik var paņemt.
Man palīdzēja lūgšana, meditācija un iegrimšana īsā, dziļā miegā. Man tapa dots. Es atkal biju es pati un braucot uz dzemdībām manas sajūtas bija: „Esmu Dieva mīļota un sargāta, tas dod paļaušanās sajūtu un mieru. Ir spēks vienkārši mīlēt un dot. Es ticu, ka katrā no mums ir dievišķā daļa, kad mirdz un spoguļojas citos. Gan es, gan mediķi ir tikai instrumenti Dieva rokās. Un ir tikai paļaušanās uz Augstāko labumu katrā no mums.”
Un tā arī bija. Dzemdību nodaļā mūs sagaidīja cita vecmāte (sieviete ļoti nevēlējās to, kas bija bijusi iepriekšējās divās dzemdībās), kā arī  jauna un iejūtīga pirmā kursa vecmāšu studente. Atvēršanās periodā sieviete sēdēja uz bumbas un skatījās filmas – „Ugunsgrēks” un „Džonijs anglis”, kas novirzīja klejojošās domas un palīdzēja ļauties notiekošajam. Mēs ar vīru fonā komentējām aktierus un vienkārši bijām klāt - viens no vienas puses, otrs no otras. Tieši tā, kā sieviete bija vēlējusies dzemdību plānā. Pēc 2 h bija jau 8 cm. Tas bija ap 23.
Izstumšanas periodā vecmāte pati piedāvāja sievietei rāpus pozīciju un pieteica, ka viņa arī tā var pieņemt bērnu. Līdz ar to šī poza kļuva dziedinoša, jo neatkārtojās iepriekšējais negatīvais dzemdību scenārijs. Neilgi pirms pusnakts pērkoņlaika meitene bija klāt.
Visu stāstu nestāstīšu, bet katram cilvēkam, kas tajā piedalījās, ir sava īpašā un nozīmīgā loma. Pati galvenā šī stāsta varone - nu jau ir 3 bērnu mamma, kas pirmkārt zināja, ko grib un maz pamazām savas vajadzības noformulēja vārdos. Līdz ar to vīram un man bija daudz skaidrāk, ko piedāvāt, kā palīdzēt. Vajadzības nosaukt vārdos ir īpaši svarīgi, jo katram tas varbūt citādāk un atšķirīgi. Arī satiktajiem mediķiem bija īpaša loma. Lai arī viņi nezināja sievietes dzemdību plānu, viņi rīkojās tā, it kā būtu to lasījuši. Mēs sapratāmies un paļāvāmies viens uz otru.
Parasti, gatavojot savas sievietes dzemdībām, stāstu, ka liela nozīme ir dzemdību komandai un ir vērts sameklēt ne tikai dūlu, bet arī vecmāti, kurai mēdz būt ļoti nozīmīga loma. Piemēram, vecmātes, kuras māk saķert bērnu citās pozās, joprojām ir retums. Šis stāsts ir brīnumains izņēmums, patiesībā veiksmes stāsts tiem, kas tic un paļaujas uz Dievu vai varbūt veiksmi vai kā citādi. Es paļāvos uz dievišķo katrā no mums.

Mīlestībā, pateicībā un pazemībā, Līga