Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

sestdiena, 2017. gada 11. novembris

Gatavošanās pirtīžām


Pirtīžu rituāls aizņems apmēram aptuveni 4 - 5 h (pielāgojamies bērniņam) . Temperatūra pirtiņā 40-50 grādi. 

Gatavošanās ir daļa no rituāla. Viss gatavojams mierā un labām domām, bez steigas. Ideāli, ja kaut ko var veikt pirms bērniņa piedzimšanas. Ja tomēr tas nav izdevies, tad lūdz palīdzību saviem mīļajiem.

1. Tēja, augi, saknītes, miziņas, pumpuri, plaukstošas lapas, puķes tējas uzlējumam vanniņai. Lasīt pašai ar domām par bērniņu. Ņem tās, kas pretim nāk. Meklē dārzā, mežā, pļavā, norā, Jāņu vainagā, tēju skapī mājās! Ziemā arī tirdziņos, tirgū. Ir vērts līdz mežam, dzimtas dārzam, zemei aizbraukt un lēnu garu izstaigāt. Arī ziemā tur daudz ko var atrast.


Pār pļaviņu pāriedama,
Pļavas dziesmu nodziedāju
Man piebira pilnas kurpes,
Zilu ziedu zelta rasas.

2. Zieds = ziedojums - augu pušķītis (nesen plūkts, kaltēts/nekaltēts.) To pēc pirtīžām aizved mājās vai uz laukiem, izkaltē un sadedzina. Lasīt labām domām, kā pateicību Dievam par devumiņu, savam ķermenim par veselību, bērniņam par atnākšanu. Pēc pirtīžām ziedu sadedzina, lai aiziet informācija debesīm par mammu un bērniņu, par to, ka ir piedzimuši. Pavasarī, vasarā, rudenī tas var būt- pušķītis, kompozīcija. Ziemā – pašas lasīts, gatavots tējas maisiņš vai tirgū labām domām pirkts ziedu pušķītis.
Neliec mani, māmulīte,
Bez ziediņa šūpulī:
Liec naudiņu, liec maizīti,
Liec gudro padomiņu.

Dedzi gaiši uguntiņa.
Tu nezini, ko es došu
Es Tev došu ziediņam
Trejdeviņas dzirkstelītes.

3.  Divas vai vairāk pirts slotiņas - mātes izbraucīšanai.
Pavasarī, vasarā – ziedu slotiņas (plūmju, ievu, ceriņu, jasmīnu, pļavas ziedu, vībotņu, liepu…). Meklējam pļavā, norā, mežā vai savā dārzā. Slotu siešanu var uzticēt arī saviem tuvākajiem. Slotiņas lielums – rokas apakšdelma lielumā.  Slotiņas ieliek mērcēties iepriekšējā vakarā vai slapjas ieliek maisā (ātrāks variants).


4. Avota ūdens - pašiem sagādāts, ar labām domām smelts. Tomēr, ja nav iespējams, iztiekam.
Man māmiņa pirtī pēra,
Strautā smēla ūdentiņu.
Tā tecēja mans mūžiņš
Kā strautiņa ūdentiņš.

Ticējumos rakstīts - smelts pret straumi, vienā reizē pilnu trauku un tā, lai nenopil neizlaistās. Mūsdienās vairāk ūdeni gādā tēvi, vectēvi, labām domām un vēltot tam laiku, kas reizēm ir īsts pārbaudījums.
Tā, māmiņa, tava vaina,
Ka es ļaužu valodâs:
Kam mazgaji mani mazu
Neskaidrâja ūdenî.

2673. Pirmais ūdens akā uz reizi iesmeļams, tā ka nekas neizlaistās, lai bērns augtu skaidrs, taisns cilvēks. /Birkvalde, Lielsatiķi./
2674. Pirmo mazgājamo ūdeni bērnam smeļ un nes, ka neizlaistās, lai no bērna pirmais labums neatstātos. /Kuplais, Kuldīga./

5. Maza pudelīte -  vannas ūdens ieliešana pēc pirtīžas, ko vecāki aizvedīs uz savu zemīti, mājvietu, laukiem, izliešanai - informācija Zemei par mammas un bērniņa piedzimšanu.

6. Sudrabs (piem. sudraba latiņš, krustiņš, karotīte, gredzentiņš... tad sudraba jonu iedarbība) - bagātībai;

7. Maizes gabaliņš (sagrauzdēts) - lai netrūktu maizes, labklājībai;
Neliec mani, māmuliņa,
Bez ziediņa šūpulī;
Kad nav zelta, sudrabiņa,
Liec maizītes gabaliņu.

8. Ziedi, ziedlapiņas, ziedu pušķīši vanniņas, pirtiņas  rotāšanai. To sagādāt var uzticēt savai mammai, vīra mātei.  Var gādāt arī pati, tikai mierā un labām domām lasīts.  

9. Sarkans dzīpariņš - labai veselībai, lai vieglāk zobi aug. Var sapīt pīnītē, iepinot labas domas, vēlējumus; meitiņām - lai vieglas mēnešreizes, vieglas dzemdības. Pīnītē iepinot lūgsnas, vēlējumus par veselību fizisku un garīgu;

10. Zaļš dzīpariņš - lai dzīve kā "uz zaļa zara", veiksmei, lai visi darbi iet no rokas  savas, ģimenes, dzimtas un Latvijas labumam. Var sapīt pīnītē, iepinot labas domas, vēlējumus;

11. Oglīte - pīlādža, kadiķa (mazu, mazu gabaliņu - tētim sadedzināt uz lāpstas, folijā, konservbundžā). Izdomāt kā!
Ja vecāki, vecvecāki paši kurina pirtiņu, tad malkas pagales liek pa pāriem, puisītim liek klāt ozola zariņu, meitenei -liepas, abiem pīlādža vai kadiķa zariņu.

 12. Dvieļi, autiņi pašai un bērniņam; Noder vairāki.

13. Ērtas, vieglas drēbes pirtīžu laikā. Man pašai ir lina kleita. Noder vasaras kleitas uz lencītēm, tunikas, liels audums – palags. Tētim der šorti. (Ja tēvam ir vienkāršs lina krekls, tad šai reizei tas ir piemērots).

14. Katram izdomāt 3 vēlējumus mazulim. Var arī vairāk. Ideāli, ja uzrakstīsiet tos kartiņā.. Bērniņam paliks kartiņa, sudraba lietiņai, krekliņš (drēbīte) un jūsu mutvārdu stāsts par dzimšanu un pirtīžu. Varbūt arī foto.

15. Kāda drēbīte (zeķītes, cepurīte, rāpulītis, speciāls dzimtas krekliņš, pašas šūdināts krekliņš, autiņš)  mazuļa ģērbšanai, ko valkājis brālis, māsa, pati mamma, tētis ... - saticīgai dzīvošanai. Ja ir sava tautastērpa josta, prievīte, tad tā mums noderēs bērna satīšanai (uz mirkli). Josta, prievīte noder arī koka vanniņas rotāšanai. Man būs līdzi savas jostas.
Šuj, māmiņa, man krekliņu
Deviņām vīlītēm,
Devītā vīlītē
Liec gudro padomiņu.

2792. Visus vienas dzimtas bērnus vajagot ar vienu jostiņu tīt, jo tad tie visu mūžu saticīgi dzīvotu. /H. Skujiņš, Smiltene./

2793. Pirmo bārna kraklys juovalk visim nuokūšim bārnim, lai visi bārni dzeivuotu saticeigi. /A. Borozinska, Barkava./

Vienreizējais autiņš bērna aprūpei, autiņbikses u.c. lietas bērnam.

16. .Var saslaukt pieniņu trauciņā (30 ml), bērna masāžai, bet var arī neslaukt (pirts laikā parasti no otras krūts labi tek).

17. Viegls ēdiens pašiem pēc pirtīžām (tas, ko mamma pati drīkst ēst, tas kas tētim garšo, lai ir ko uzkost, kad viņš auklē mazulīti un mammai ar pēc pirts procedūrām). Sendienās pēc pirtīžām parasti sekoja mielasts kopā ar saviem mīļajiem mājās. Varbūt kāds radiem to var sarūpēt. Ja negribas vai nav iespēju, padomāt par šo, lai tai dienā vakarā nav jāstāv mammai pie plīts. Tā ir svinama diena.
Svētībiņ, gausībiņ,
Nāc pa logu istabāi,
Jau māmiņa galdu klāja
Pirmajam dēliņam/meitiņai.

18. Pēcdzemdību vēdera masāžai man līdzi būs Weledas eļļas, bet tikpat labi tā var būt Tev kāda pašai sava mīļa eļļiņa.  Man būs arī skrubītis visam ķermenim, kuram pati ar savu degunu izvēlēsies klāt kādu ēterisko eļļiņu. Varbūt Tev pašai ir kāds labs skrubītis, ko gribas.

19. Palagu, ko nav žēl sasmērēt ar eļļu. Pirtīžās izmantoju arī garos lina dvieļus sievietes ietīšanai. Ja tavā pūrā tāds ir, tad šī būs īsta reize viņu paņemt līdzi.

Pēc pirtīžas laiks pavadāms mierā un bez steigas. Nekur nav jāskrien. Nekas nav jādara. Jāpaguļ, jāatpūšas, jāpaēd, jāpasaka viens otram mīļus vārdus un, iespējams, arī jāpamīlējas.

P.S. ja pirtīžas nenotiek Saulespirtī (saulespirts.lv), bet savā pirtiņā, tad mums vēl vajadzēs
  • Tēju, ūdeni dzeršanai pirtīžu laikā;
  • Bērna vannīti, sveces trauciņos (var tējas sveci trauciņā), spilventiņius (lai ērtāk zīdīt mazuli uz lāvas);
  • Pirtiņu sakurināt laicīgi, lai omulīgi un lāviņa silta, varbūt jau iepriekšējā vakarā (tas gan no pirts atkarīgs).

Vai atšķiras dabas lietas, kas noder puisītim, bet kas meitenei šī rituāla laikā?

Rituāla laikā nav tik daudz svarīgas lietas, cik doma, ar kādu mēs pirtīžām gatavojamies.
Pirtīžas kopumā ir pateicība Dievam par devumiņu - par māti, bērnu, veselību, mīlestību. Par to, kas ilgi lūgts, lolots, dzemdināts, par to, kas izdevies. To svinam un godinām. Un lūdzam veselību, aizsardzību, laimi arī turpmāk gan mātei, gan bērnam. Lai dzimta aug veselībā, lai stipra un mīlestības pilna katrā vienā cilvēkā!

Tāpēc katrai mammai, tētim, ģimenei lūdzu izdomāt vismaz 3 vēlējumus  mazulim. Un katram tie ir tik dažādi un unikāli!  Māmiņai lūdzu izdomāt savu pirts mērķi, kas ir tas, kam gribas pateikt paldies, kas ir bijis gana daudz un pietiekoši, un kas ir tas, kas vēl pietrūkst nedēļnieces, jaundzimušās mammas dzīvē.
Pirtī iemu, pirtī teku
Pirtī balta mazgājos
Pirtī mana dvēselīte
Ar Dieviņu runājās.


Lai top!


Mīlestībā, Līga

Vairāk Kas ir pirtīžas?











ceturtdiena, 2017. gada 26. oktobris

Zīdīšanas īpatnības no 9 līdz 18 mēneši

Zīdainim šajā vecumā ir savs viedoklis par zīšanu, par to kāda, kura krūts viņam vajadzīga un kurā laikā. Pazīdis vienu, viņš rādīs uz otru. Pie krūts viņš var sāks spēlēt paslēpēs un jokot par ēšanu. Reizēm mammas varētu izdot grāmatu par zīdīšanas jogu šajā vecumā, jo pozas, kurās viņš zīž, mēdz būt ļoti amizantas.

Pirms aizmigšanas, jūs mēdzat apskatīt grāmatiņas ar bildēm un pa vidam ļaujot  pazīst krūti.
Lielākā daļa 9 mēnešīgie bērni jau sēž pie kopējā ģimenes galda. Tā viņi iepazīstas ar jauniem produktu gabaliņiem (maizi, āboliem, dārzeņiem …) , kurus lieto visa ģimene. Viņš ēd to pašu, ko visa ģimene, tikai daudz mazākos gabaliņos un daudzumos. Krūts piens joprojām ir galvenais pārtikas un imūnglobulīnu avots. Ja šinī vecumā jūs izdomātu strauji atradināt no krūts, tad būtu nepieciešams liels ēdiena un šķidruma daudzums, kas kompensētu pienu. Tas ir lielisks pierādījums tam, ka krūts piens joprojām ieņem nozīmīgu vietu bērna ēdienkartē, pat, ja kāds par to šaubās.
Jo vairāk bērns ēd citu ēdienu, ja vairāk samazināsies jūsu piens. Samazinoties piena daudzumam, palielināsies antivielu koncentrācija un atsevišķu biovielu proporcija, pielāgojoties augošajam organismam. Pakāpeniska pāreja no krūts piena uz ģimenes kopgaldu, zīdainim palīdz apgūt veselīga uztura pamatus, kas saglabājas visu dzīvi. Vairāk par BVE lasīt te.

Ko dot dzert mazulim?
Visticamāk mazulis jau ir iepazinies ar ūdeni, kad sākāt pagaršot citus ēdienus. Kādus dzērienus vēl viņam var dot?
Ja mazulis zīž mammas pienu, tad papildus citu dzīvnieku pienu viņiem nevajag dot. Katram paredzēts savs piens: teliņiem govs piens, kazlēniem kazas piens, cilvēka bērnam – cilvēku piens. Viņi pagaidām to vēl nespēj pārstrādāt piena laktozes dēļ. Ja jūs tomēr vēlaties mazuli pieradināt pie govs vai kazas piena, tad izvēlieties to darīt pēc gada vecuma, tā samazinot alerģijas risku. Īpaši nesteidzaties, ja ģimenē ir nosliece uz diabētu.
Arī sulas nemaz nav tik veselīgas, kā liekas sākumā. Āboli un bumbieri ir veselīgi dēļ pārtikas vielām un šķiedrvielām, bet izspiestā sulā ir lielos daudzumos cukurs. Salīdzinājumā ar svaigiem augļiem, sulās nav šķiedrvielu un ir paaugstināts cukura daudzums. Ja jūs tomēr dodat, tad tikai 50-100ml dienā un vislabāk atšķaidītu ar ūdeni, arī neizbojātu mazulim garšas izjūtu. Bērni, kas ir pieraduši pie saldumiem daudz vairāk atsakās ēst svaigus augļus un dzert ūdeni.

Palēnināta piena pieplūde
Šajā posmā dažām sievietēm palēninās piena pieplūde. Tas ir tāpēc, ka arvien retāk mazulis zīž krūti un tas attiecīgi samazinās. Piens ir, tikai mazulim ir cītīgi jāpiepūlas, lai tas pieplūstu. Zīšana māca pacietību un darba mīlestību.

Palēninās pieņemšanās svarā
PVO (Pasaules Veselības organizācijas) grafiki rāda, ka šajā vecumā pieņemšanās svarā samazinās, ja salīdzina ar pirmajiem mēnešiem. No 9. līdz 12, mēnesim zīdaiņi pieņemas svarā aptuveni 9 g dienā. PVO svara tabula.

 Sievietei pamazām atgriežas mēnešreizes
Visbiežāk tieši šajā periodā sievietēm atgriežas mēnešreizes. Ovulācija var būt arī pirms mēnešreizēm, tāpēc ir iespējams palikt stāvoklī arī pirms tam. Mēnešreizes pēc dzemdībām mēdz būt savādākas nekā pirms tam. Tās sākās pamazām, bet ne pēkšņi, tās var būt garākas vai īsākas. Pēc dzemdībām un zīdīšanas daudzām pazūd premenstruālais sindroms vēdera lejas daļā un kļūst jūtīgākas krūtis.
Mēnešreižu laikā mainās piena garša un samazinās pieplūdes ātrums. Mazulim tas var nepatikt, bet par laimi, lielākā daļa bērnu tiek galā ar šīm izmaiņām un zīdīšana turpinās it kā nekas nebūtu noticis. Ja ievērojat, ka mēnešreižu laikā piena daudzums samazinās, tad pirmajās trīs dienās papildus lietojiet 500 – 1000 ml kalcija un magnija.

Mazulis bieži neņem krūti. Vai tās ir zīdīšanas beigas?
Šajā vecumā daži no bērniem zīž krūti vien pāris minūtes un jau ēd  pie kopējā galda. Dienas gaitā mazulis var aizmirst paprasīt, bet jūs aizmirstat piedāvāt. Šajā vecumā zīdīšana tomēr vēl ir ļoti svarīga gan ēšanas ziņā, gan emocionālā ziņā. Pasaules veselības organizācija, ASV ģimenes ārstu akadēmija, Kanādas pediatru asociācija un Lielbritānijas veselības departaments rekomendē zīdīt līdz diviem gadiem un ilgāk. ASV pediatru akadēmija rekomendē zīdīt vismaz gadu, kas nenozīmē atšķirt no krūts gada vecumā. Atšķirot bērnu no krūts gada vecumā, nozīmē, ka viņam būs daudz grūtāk iegūt visu nepieciešamo augšanai un attīstībai ar citu pārtiku. Strauji atšķirot bērnu no krūts, kritīs imunitāte un viņam būs daudz grūtāk pretoties slimībām.
Kā pabarot mazo „mūžīgo dzinēju?” Padoms  „neatteikt, bet arī nepiedāvāt” nederēs, jo tas noder, ja gribam bērnu atradināt. Ja mazulis ir ļoti aizņemts, aizmirst mammai paprasīt krūti, mammas darbiņš būtu – piedāvāt. Pat ja mazulis uzēdīs vien pāris minūtes, jums ar to pietiks, lai saglabātu zīdīšanu, bet mazulis – nodrošinās sev visu nepieciešamo augšanai un attīstībai. Zīdīšana ir brīnišķīgs veids, lai pagulētu gan jūs, gan mazulis.
Bērni, kuri apgūst rāpošanu un staigāšanu, ir ļoti aizņemti, tāpēc biežāk mostas naktī lai zīstu, lai pārstrādātu jaunās iemaņas, prasmes. Šajā laikā ir ļoti riskanti atšķirt bērnu no krūts, jo viņam pietrūks barības vielu un viņš atpaliks augšanā.

Mazulis rausta krūšu galus
Ja zīšanas laikā mazulis rausta vai knibina otru krūti vai spēlējas ar jūsu matiem, tad iedodiet viņam garmatainu lelli, mīkstu rotaļlietu vai patīkama materiāla lupatiņu. Lielākā daļa bērnu piekrīt tādai maiņai un paši atnes lupatiņu vai mantiņu pirms zīšanas. Šī mantiņa, lupatiņa būs ideāla, lai vēlāk iemigtu arī bez krūts.

Mazulis baidās no svešiem
Laikā, kad bērns mācās rāpot un staigāt, bērniem parādās baiļu sajūta. Protams, kamēr bērns lielāko daļu laika pavada mammai uz rokām, viņš jūtas drošībā, jo mamma zina, kas ir droši un kas nē. Kad mazulis sāk rāpot, viņam nākas patstāvīgi tikt noskaidrot, kur slēpjas briesmas un kur nē. Nepieredzējis mazulis drošības pēc neriskēs – kāda nezīstama vieta…., kāds neredzēts cilvēks….? Mam-ma, mam…ma!
Mazulis ir mierīgāks, ja mammu var sasaukt jebkurā brīdī. Piemēram, jūs sēžat uz dīvāna istabā, bet mazulis rāpo pa istabu, aizrāpo līdz koridoram un atpakaļ. Viss kārtībā! Viņš zina, kur jūs esat. Ja pēkšņi izdomāsiet aiziet līdz virtuvei pēc tējas, mazulis sacels traci. Mazulis mierīgi var aizrāpot no jums, bet - nav gatavs tam, ka jūs uz mirkli „aizrāposiet”.
Lai to izskaidrotu, psihologi izmanto piesaistes teoriju. Mamma šajā lomā ir drošības bāze, drošības saliņa, no kuras mazulis dodas savos izpētes ceļojumos un atgriežas atpakaļ. Zīdīšana lieliski papildina šo teoriju. Mazulis pierāpo, „uzpilda baterijas” -pabaro gan miesu, gan dvēseli jaunajiem piedzīvojumiem un dodas tālāk. (Protams, ne vienmēr zīžot. Tā var būt arī vienkārša klēpī pasēdēšana, klāt pagulēšana.)

Kā mazulis guļ šajā vecumā?

Čāpotājiem šajā vecumā iezīmējas 1-2 diendusiņas. Mazuļu šai vecumā daudz kustas un guļ 2-3 h, pa vidam pazīžot krūti. Neliels skaists bērnu šajā vecumā atsakās gulēt. Vai  slikti, ja mazulis šai vecumā aizmieg pie krūts? – nebūt nē. Tas ir normāli un pat vēlams. Tā vietā, lai pierunātu mazuli gulēt, jūs viņu aizmidzināt kā mazu zīdaini. Pakāpeniski vakara zīdīšanai pievienojas grāmatas lasīšana, tad zīdīšana beigsies, bet grāmata paliks. Pakāpeniski viens veids nomaina otru. Šī pāreja nenotiek vienā dienā, tas notiek pats no sevis. Nevajag ne kā īpaši bērnu mācīt iet gulēt. Aizmigšana ir automātisks process, kas saistīts ar smadzeņu attīstību. Pavisam drīz mazulis labprāt aizmigs ar tēti vai vecmāmiņu, ja mammas nav mājās. Protams, ja mamma būs mājās, tad izvēle būs par labu mammai ar krūti. Nesteidzaties atradināt bērnu no krūts pie iemidzināšanas. Tas ir ērti jums un patīkami arī mazulim. Kāpēc labot to, kas nav salauzts? Vairāk par bērna miegu.

svētdiena, 2017. gada 1. oktobris

EŅĢELIS


IKREIZ, kad mirst labs, godīgs bērns, no debesīm nolaižas eņģelis, paņem bērnu uz rokām un aplido ar lielajiem spārniem visas bērna mīļotās vietas. Ceļā eņģelim ar bērnu savāc veselu pušķi dažādu puķu un nes tās līdzi uz de­besīm, kur tās zied vēl krāšņāk nekā zemes virsū. Dievs piekļauj visas puķes pie savas sirds, bet vienu puķi, kas viņam šķitusi jaukāka par visām, noskūpsta; tad puķe iegūst balsi un var pievienoties svētlaimīgo garu korim.
To visu eņģelis stāstīja mirušajam bērnam, nesdams viņu savos apskāvienos uz debesīm; bērns klausījās viņā kā sapņos. Viņi lidoja pāri tām vietām, kur bērns, dzīvs būdams, bija bieži rotaļājies, lidoja pāri zaļajiem dārziem, kur auga daudz brīnišķīgu puķu.
—    Kuras ņemsim līdzi? — eņģelis prasīja.
Dārzā auga skaists, slaids rožu krūms, bet kāda ļauna roka bija to aizlauzusi tā, ka lieliem, pusplaukušiem pumpuriem ap­bērtie zari bija gandrīz pavisam novītuši un bēdīgi nokārušies.
—    Nabaga krūms! — bērns sacīja. — Ņemsim to, lai tas atkal uzplaukst dieva dārzā.
Eņģelis paņēma krūmu un tik karsti noskūpstīja bērnu, ka tas mazliet pavēra actiņas. Viņi saplūca vēl daudz krāšņu ziedu, to skaitā arī kautro kumelīti un vienkāršās atraitnītes.
—    Nu, tagad gan pietiek! — bērns teica, bet eņģelis papu­rināja galvu un lidoja tālāk.
Nakts bija klusa, gaiša, visa pilsēta gulēja; viņi lidoja pāri vienai, gluži šaurai ielai. Uz bruģa vāļājās salmi, pelni un vi­sādas grabažas; podu gabali, alabastra lauskas, lupatas, vecu cepuru dibeni, vārdu sakot, viss, kas jau nokalpojis savu laiku vai zaudējis izskatu; vakar bija pārvākšanās diena.
Un eņģelis norādīja uz saplēstu puķpodiņu, kurš mētājās starp grabažām; no podiņa bija izvēlusies kādas lauku puķes lielajām saknēm apvīta zemes pika; puķe bija novītusi, nekur vairs nederēja un to bija izmetuši ārā.
—    Paņemsim arī to! — eņģelis sacīja. — Es tev pastāstīšu par šo puķi, kamēr mēs lidosim!
Un eņģelis sāka stāstīt.
—    Sinī šaurajā ielā kādā pagrabā dzīvoja nabaga slims zēns. Kopš agras bērnības viņš vienmēr gulēja gultā; dažbrīd, kad jutās labi, pārstaigāja uz kruķiem divas trīs reizes savu istabiņu. Dažreiz vasaru saulīte uz pusstundu iespīdēja pagrabā, tad zēns apsēdās saulītē un, turēdams rokas pret gaismu, tīksminājās, noskatoties, kā gaismā redzamas asinis viņa tievajos pirkstos; šāda sēdēšana saulītē aizstāja viņam pastaigu. Par mežu krāšņo pavasara rotu viņam pavēstīja kaimiņu zēns, kurš atnesa pirmo izplaukušo skābarža zariņu; nabags turēja to virs galvas un domās klejoja zem zaļajiem skābaržiem, kur spīdēja saulīte un dziedāja putniņi. Reiz kai­miņu zēns atnesa viņam arī lauku puķes, starp tām bija viena ar sakni; zēns iestādīja to podiņā un uzlika uz palodzes pie savas gultas. Redzams, ka puķi bija stādījusi laimīga roka; tā sāka augt, laist jaunas atvases un ziedēt katru gadu; zēnam tas bija vesels dārzs, viņa dārgākā mantiņa zemes virsū. Zēns laistīja puķi, rūpējās par to un gādāja, lai tai garām nepaietu neviens saules stars, kurš iespiedās pagrabā. Zēns dzīvoja tikai sava mīluļa dēļ, tas taču ziedēja, smaržoja un pieņēmās skaistumā viņam vienam. Uz puķes pusi zēns pagriezās arī pēdējā mirklī, kad viņu aicināja projām no šejienes. Nu jau vesels gads, kopš zēns ir debesīs; veselu gadu puķe stāvējusi visu aizmirsta uz palodzes, novītusi, sakaltusi un izmesta uz ielas kopā ar pārējām grabažām. Šo nabaga novītušo pu­ķīti mēs paņēmām sev līdzi; tā ir sagādājusi daudz vairāk prieka nekā viskrāšņākais zieds karalienes dārzā.
—    Kā tu to visu zini? — bērns jautāja.
—    Zinu! — eņģelis atbildēja. — Es taču pats biju tas nabaga kroplais zēns, kas staigāja ar kruķiem. Es pazinu savu puķi!
Un bērns plati, plati atvēra acis, vērdamies eņģeļa skais­tajā, līksmajā sejā. Tanī pašā mirklī viņi nonāca debesīs, kur valda mūžīgs prieks un svētlaime. Dievs piekļāva pie sirds mi­rušo bērnu, viņam izauga spārni kā visiem eņģeļiem, un viņš aizlidoja rokrokā ar tiem. Dievs piekļāva pie sirds arī visas pu­ķes, bet noskūpstīja tikai nabaga novītušo lauku puķīti, un tā pievienoja savu balsi eņģeļu korim, kuri bija ap dievu. Visi dziedāja — gan mazie, gan lielie, un labais, nulle mirušais bērns, un nabaga lauku puķīte, kas bija izmesta uz bruģa kopā ar gružiem un grabažām.

HANSS KRISTIANS ANDERSENS

Dodiet viņiem spārnus un ļaujiet aizlidot


Kungs, šodien es sūtu savu bērniņu pie Tevis.

Lūdzu, dod viņai spārnus un ļauj lidot pie sevis!
Viņa bija tik maza! Es ceru, spārni būs tieši laikā.
Māciet viņai, kā ar tiem lidot!
Man viņa tā pietrūks, lai gan mēs nekad netiksimies
Un es nekad neiepazīšu viņas smaidu,
Bet Tev viņu vajadzēja un tagad viņa ir tava,
Tikai mazu brīdi viņa bija mana.
Viņai nekad nesāpēs
Un viņai nekad nebūs bail,
Jo es zinu, ka tu viņu turēsi sev tuvu.
Un tagad…
Es aizveru savas acis un saku ardievas
Un skatos viņas lidojumu pie Tevis.
Sargā viņu, Kungs, un mīli viņu līdz
Es nākšu mājās un jums pievienošos.


Mans neprofesionālais tulkojums no grāmatas "Give them Wings and let them Fly"


pirmdiena, 2017. gada 11. septembris

„Piedzimt mammai un tētim” no septembra:


Kur? - Vīlandes ielā 9 (Vīlandes draudzes telpās, klusais centrs)
Pirmdienās, 18:00 – 20:00
Dalībnieki: Topošās māmiņas un tēvi u.c. interesenti;
Nodarbību vada:
Līga Giniborga – vecmāte un dūla, 2 bērnu mamma, zīdīšanas konsultants;
Inga Liepa Babure – dūla apmācībā, 2 bērnu mamma, zīdīšanas konsultants;
Inta Ašnevica – topošā dūla, bēbīšu skolas vadītāja, 4 bērnu mamma, 3 bērnu vecmāmiņa.

Samaksa: ziedojums 8 eiro jeb tik cik var atļauties (puse no ziedojuma paliek draudzei)
Pieteikšanās: Pie Ingas pa tālruni  29498496 vai pie Līgas liga.giniborga@gmail.com vai 26200035. Pieteikumā norādīt Vārdu, Uzvārdu, grūtniecības nedēļu, telefona nr., epastu.

04.09. Gaidību laika emocijas, sajūtas, cēloņi un risinājumi;
- Emocijas dažādos grūtniecības trimestros;
- Gaidību laika grūtības, sajūtas, diskomforts;
- Iespējamie cēloņi un risinājumi.
- Meditācija un lūgšana.

18.09. Elpošana gaidībās un radībās:
 - Elpošanas nozīme;
- Elpošanas vingrinājumi gaidībās;
- Elpošanas veidi dažādos dzemdību posmos, dažādās pozīcijās;
- Elpošana un vizualizācija.
- Elpošanas meditācija.

25.09. Dabīga atsāpināšana un relaksācija dzemdībās:
- Dzemdību sāpju būtība;
- Relaksējošie un kontrakciju veicinošie punkti sievietes ķermenī;
- Spēja ļauties, relaksētieties, atpūsties;
- Iedarbīgi dabīgie dzemdību atsāpinātāji;
- Vizuālizācija un meditācija gaidībās un radībās;
- Meditācija un lūgšana.

02.10. Mammas un bērniņa saiknītes veidošana gaidību laikā.
- Mīti par jaundzimušajiem;
- Sajūtu orgāni – agrīnās dvēseles antenas;
- Mazuļa emocionālā attīstība pirmajos 9 mēnešos māmiņas dzemdē;
- Māmiņas rūpes par mazulīti gaidību laikā.
- Meditācija un lūgšana.

09.10. Dzemdību fāzes. Hormonu regulācija radībās. Kā sev palīdzēt? 1. Daļa
- Dzemdību priekšvēstneši;
- Latentā fāze. Ir vai nav dzemdības? Kā to pavadīt?
- Aktīvā dzemdību fāze, tās būtība.
­- Meditācija un lūgšana.


16.10. Dzemdību fāzes. Hormonu regulācija radībās. Kā sev palīdzēt? 2. Daļa
- Izstumšanas fāze, tās būtība. Augļa izgrūšanas reflekss.
- Placentārā fāze, tās būtība.
­- Meditācija un lūgšana.

23.10. Partnera loma un palīdzība dzemdībās. Dzemdību pozas un kustības.
- Dzemdību pozas, kustības dzemdībās;
- Praktiska partnera (vīra, mammas, māsas, dūlas) palīdzība dažādos dzemdību posmos;
- Jā vai nē vīrietim dzemdībās;
- Meditācija un lūgšana.

30.10. Ideālais dzemdību plāns, tā būtība;
- Kas dzemdībās galvenais?
- Kā es dzemdēšu, ja neviens uz pasaules man netraucētu to darīt;
- Dzemdību plāna lamatas;
- Meditācija un lūgšana.

06.11. Pirmā stunda pēc dzemdībām.
- Fizioloģiskie procesi un hormonu regulācija mātes un bērna organismā pirmajā stundā;
- Etoloģiskie pētījumi par dzīvnieku un cilvēku uzvedību pirmajā stundā;
- Pirmā zīdīšanas reize;
- Ādas - ādas kontakta nozīme jaundzimušā dzīvē;
- Mātes un bērna drošās piesaistes sākums.
- Meditācija un lūgšana.

13.11. Zīdīšana uzsākšana. Pirmo nedēļu knifi.
- Kur un kā rodas piens;
- Zīdīšanas labumi mātei un bērnam;
- Ādas – ādas kontakta nozīme;
- Pirmo nedēļu knifi;
- Meditācija un lūgšana.

20.11. Pēcdzemdību periods sievietei. Pēcdzemdību plāns.
- Nedēļnieces grūtības un risinājumi;
- Pēcdzemdību rituāli – Rebozo savilkšanas masāža. Pirtīžas;
- Pēcdzemdību emocijas;
-  Meditācija un lūgšana.

27.11.  Jaundzimušā aprūpe.
-  Mīti par jaundzimušajiem;
-  Jaundzimušā fizioloģiskie stāvokļi;
-  Jaundzimušā aprūpe, ģērbšana, vannošana, nēsāšana;
-  Meditācija un lūgšana.

04.12. Kā piedzimst vecāki­?
-  Kas palīdz kļūt par labu tēvu un māti?
-  Saiknes veidošana gaidību laikā;
-  Tēva izjūtas gaidību laikā;
-  Tēva līdzdalība radībās;
-  Būt gataviem pēcdzemdību laikam.

-  Meditācija un lūgšana.