Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

trešdiena, 2016. gada 8. jūnijs

Māmiņa pirms Jāņu laikā

Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā,
Ko plūc rīta saulītē,
Tā vairs lieti nederēja.

Dziedē pat siena gruži

Raspodiņi/raskrēsliņi ir sievu zāle un aug gandrīz katrā pļavā. Tie ir augi, kuru lapu piltuvītēs sakrājusies rasa rītos mirdz saulē kā prieka asara skropstās. Šie augi izsenis tiek lietoti gaidībās un radībās. Tāpēc katrai no mums vērts parādīt godu, noliecoties pie šīs nelielās puķes ar necilajiem ziediņiem un kruzuļainajām lapām. Kad tuvojas dzemdību laiks, rasaskrēsliņu lapām jābūt pie rokas. Grūtniecības beigās var dzert vismaz glāzi rasaskrēsliņu tējas dienā — tā palīdz dzemdes muskuļiem sagatavoties radībām. Pēc bērna laišanas pasaulē rasaskrēsliņu dziedinošais spēks veicina dzemdes saraušanos un tīrīšanos, turklāt iedarbojas maigi, mazinot pēcdzemdību atsāpes. Rasaskrēsliņi arī stimulē piena veidošanos. Lai iegūtu garšīgu tēju, ziedošus lakstus var vākt visu vasaru, taču visspēcīgā dziednieciskā iedarbība ir tiem, kas vākti līdz Jāņiem, vēlams, jaunā mēnesī un dienas otrajā pusē.
Nātre - Viens no vērtīgākajiem mūsu ārstniecības augiem. Tas satur vairāk C vitamīna nekā upenes, vairāk karotīna nekā burkāni un smiltsērkšķi, daudz dzelzs. Satur A, C, D, K, Ca, kāliju, dzelzi, fosforu, sēru. Šis augs regulē vielmaiņu, nieru darbību, mazina šķidruma aizturi organismā — tūsku, mazina krampjus, samazina hemoroīdus, palielina piena daudzumu. Tas arī uzlabo asins sastāvu, stiprina asinsvadus, mazina asiņošanas risku dzemdību laikā un asiņošanu pēc dzemdībām. Nātre spēj ietonēt matus tumšā krāsā, ja negribas bērnu gaidot ķerties pie ķīmiskām krāsām. (Ja grūtniecības laikā ir paaugstināts dzemdes tonuss, ar nātru lietošanu gan jāuzmanās.) Nātru lapas tējai vislabāk savākt jūnijā, ziedēšanas laikā, ar šķērēm nogriežot augu ziedošās galotnītes. Taču jau maijā jaunās nātru lapas var pievienot zupām un sautējumiem — applaucētas ar verdošu ūdeni, tās vairs nedzeļ.
Maija beigās mežos sāk ziedēt meža zemenītes un avenes. Pirms nogatavojas to gardās odziņas, ir īstais laiks sarūpēt ziemas krājumiem lapas. Meža zemeņu lapas palīdz pret mazasinību, samazināt asinsspiedienu, tām piemīt nomierinoša iedarbība un spēja mazināt tūsku. Aromātisku zemenes lapiņu var pievienot jebkurai tējai. Meža aveņu lapas satur daudz vitamīnu un minerālvielu – C, E, Ca, Fe, A, B, fosfors, kāliju u.c. Aveņu lapām piemīt spēja tonizēt dzemdes muskuļus, tāpēc aveņu lapu tēju kopā ar rasaskrēsliņu dzer, gatavojoties radībām. Šī tēja palīdz arī mazināt saišu sāpes. Kas bērns piedzimis, aveņu lapas palīdz dzemdei tīrīties, novērš pārmērīgu asiņošanu.
Arī pīpene jeb margrietiņa, no kuras iznāk skaisti Jāņu vainagi, ir sievu zāle. Tā palīdz nostiprināt gludās muskulatūras sfinkterus un atbrīvoties no urīna noplūdēm, kas mēdz gadīties gaidību laikā un pēc dzemdībām. Urīnceļu vainām palīdz arī rudzupuķu debeszilie ziediņi, kurus izplūc no ziedgultnes. Pareizi izžāvēti (izklājot plānā kārtiņā ēnā), tie nezaudē skaisto krāsu, rotā ikvienu tējas maisījumu, ārstē iekaisumus un noņem drudzi. Ja nomoka vēlīna grūtniecības toksikoze, iesaka lietot rudzupuķu uzlējumu (tējkarote ziediņu uz glāzi ūdens) pa ¼ glāzei pirms ēšanas.
Jasmīnu ziedu tēja dzemdībās liek kontrakcijām kļūt ilgākām, garākām.
Trejdaivu sunītis — tas ir ķerainais augs, kurš, pārejot pār pļavu, ieķeras biksēs. Tas palīdz pret dažādiem ārējiem izsitumiem un izsutumiem gan māmiņai, gan bērniņam.
Ļoti ārstnieciski ir tā saucamie „siena gruži” — tie ir mazie zāles un ziedu galiņi, kas sakrājas zem siena. Auga esence ir ziediņā, tātad siena gružos šis koncentrētais spēks savācas vienkopus. Ne velti senie latvieši žāvēja zāles ar vārpiņu vai ziedu uz leju, lai galā sakrātos visa sula un spēks. Siena gružus izmanto gan dzemdībās, gan pēc radībām, gan ginekoloģisko vainu ārstēšanai sēdvannās. Piemēram, pāris saujas siena gružu aplej ar verdošu ūdeni, atstāj, lai nostāvas un tad tajā pasēž — tā ļoti labi dzīst pēcdzemdību šuves, tas darbojas arī kā maksts skalošana, ārstē piena sēni jeb bakteriālo vaginozi. Tā kā zālītei virsū lej verdošu ūdeni, sēdvanna ir higiēniska. Protams, šķūnim, no kura siena gruži ņemti, jābūt tīram, taču tos var iegūt arī, pakratot izšuvušus zāles stiebriņus. Tos var izmantot arī, lai mīkstinātu starpeni: siena gružus aplej ar verdošu ūdeni, ietin drāniņā un liek pie dupša brīdī, kad mazuļa galviņa vēl nav parādījusies. Siltums uzlabo asins cirkulāciju ārējos dzimumorgānos un starpenē, tādēļ mazuļa galviņa spraucas caur mīkstākiem audiem un māmiņai ir mazāk plīsumu.
Vībotnes stabilizē nervu sistēmu un padara stiprākas dzemdes kontrakcijas. Tās jālieto ļoti mazā koncentrācijā – pa lapiņai. Ja priekšlaicīgi nogājuši augļu ūdeņi, mazlietiņ vībotņu palīdz sākties kontrakcijām – parasti ilgi nav jāgaida, stundas astoņas desmit. Pēc kontrakciju sākšanās, šī zālīte vairāk nav jālieto.
Jāņu vainags, pušķis – pirmajai vanniņai
Jāņu vainags ir īpašs. Jaunas meitas ar to zīlēja, bet precētās izmantoja savai un bērnu veselībai. Šo seno latviešu sevišķo zāļu velšu vītni viņi lietoja bērniņa un jaunās māmiņas pirmajai vanniņai, lai tajā būtu daudz spēka veselībai. To var darīt arī tagad!
Vainagu glabāja no Jāņiem līdz Ziemassvētkiem, tad to sadedzināja. Ja bērniņš dzims laikā no Jāņiem līdz Ziemassvētkiem, tad vainagu varēs izmantot pirmajai vanniņai. Pēc tam vainagā spēka ir ļoti maz, taču tūlīt jau klāt ir aprīlis ar sulām. No Ziemassvētkiem līdz Lieldienām vanniņai pievienoja saknes un mizas, kas ilgāk saglabā savu bioloģisko aktivitāti. Pēc Lieldienām pirmo vanniņas ūdeni bagātināja ar jauno dzinumu un pavasara ziedu spēku.
Kas var būt vainagā? Jebkura zālīte, kura, lasot augus Saulgriežu vakarā, nākusi pretī. Pat ja sevi pacelt piedāvā indīgs augs, to jāņem ciet! „Homeopātijā ir zināms, ka jebkurš augs ir zāles, tikai tās gudri jāizmanto. Ja Jāņu vainagu arī ar kādu indīgu zāli ieliks vanniņā, kuru aplies ar verdošu ūdeni, nekas slikts nenotiks (tas iedarbosies ārstnieciski). Pirmajai mazuļa vanniņai var izmantot aplietu stiprumu no visa Saulgriežu vainaga, taču pilnīgi pietiek, ja vannas uzlējumu (to pagatavo tāpat kā tēju) pagatavo tikai no auga galiņiem. Tas piešķirs gan aromātu, gan spēku. Ja liek tikai mazliet no katra auga, tā iedarbība ir lielāka (jo lielāks atšķaidījums – jo lielāks efekts),” skaidro Dina.
Pirmajā vanniņā bērniņš un jaunā māmiņa gāja īpaša rituāla laikā – pirtīžās. Nedēļu pēc dzemdībām jeb septiņas dienas mamma skaitījās nedēļniece, tādēļ bija gultā un ap gultu, tas nozīmē, ka viņas darbs bija auklēt un mīļot mazuli, apkopt sevi, taču viņai šajā laikā nebija jādara citi darbi — viņa nemazgāja grīdas, negāja lauku darbos un netaisīja saimei ēst. Astotajā dienā tika kurināta pirts un taisītas pirtīžas – pirts, kur piedalījās vecmāte, kas bērnu ķērusi, mamma, dažkārt šīs sievietes māte un mazais bērns. Tā bija tikai sievu pirts un tad tika vannoti abi divi – māte un bēbītis. Pirms tam mazuli nemazgāja, arī mammai tā bija pirmā vanna pēc dzemdībām. Pirmo vannoja mazuli – viņam taisīja īpašo Jāņu vainaga ūdeni, sakņu, pavasara ziedu vai arī siena gružu ūdeni. Uzskatīja, ka mazgājoties šajā ūdenī, bērniņš saņem svētību turpmākajai dzīvei. Ūdens arī bija pirmais, kas atdalīja mammu no bērniņa, jo pirmās septiņas dienas pēc dzemdībām, lai arī fiziski atdalījušies, jaundzimušais un māmiņa vēl skaitījās viens vesels, kuru kopībā nedrīkst iejaukties.
Interesanti

No Jāņu naktī lasītām ērgļu papardēm var taisīt mazam bērnam guldināmo matracīti. Papardes uzsūc sevī visu sliktumu – noņem raudas un niķus. Starp tām var ielikt nomazgātu baldriāna skani, lai labāks miedziņš. Vienam šūpulīša matracītim vajag pusmaisu paparžu. Kad tas ir labi pieblīvēts un stingrs, matracīti pārsedz ar rupju lina palagu deviņām kārtām (šurpu turpu aptinot), tad matracītis ir stingrs un nav kunkuļains.
Izstaigāju mežu mežus,
Buldurjāņa meklēdama;
Buldurjānis paslēpiesi
Zem sudraba čakārnīša.

Izstaigāju pļavu pļavas,
Buldurjāņa meklēdama;
Kad atradu buldurjāni,
Tad saviju vainadziņu.

Visa zeme, zāle zieda,
Buldurjānis neziedēja.
Tas ziedēja kalniņāi
Sidrabiņa ziediņiemi.
Plūcat meitas puķu pušķus
Daždažādi izraibotus –
Zilus, baltus, iedzeltenus,
Kas Jāņos uzziedēja.

Eita, meitas, zālītēsi,
Vediet mani mazāko!
Jūs zālīšu plūcējiņas,
Es rasiņas bridējiņa.

Pļavas dziesmu nodziedāju
Pār pļaviņu pāriedama;
Man piebrida pilnas kurpes
Zilu ziedu, zelta rasas.

Jānīts brauca katru gadu,
Atved zāļu vezumiņu.
Še saujiņa, te saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.

Avots:

· Dace Miezīte, Sievu zāles - tējas grūtniecei un māmiņai! 


otrdiena, 2016. gada 7. jūnijs

Ielīgošana. Jāņu rotaļas.

SASVEICINĀŠANĀS
Ir jau visi Jāņa bērni sanākuši te! 2x
……. un ……., …….. un ………
Ir jau visi Jāņa bērni sanākuši te! 2x
Meitenes un zēni, draugi mēs esam
Ir jau visi Jāņa bērni sanākuši te! 2x
Rociņāmi – plaukš, plaukš
Kājiņāmi – taukš, taukš
Labrītiņu Tev, Tev!
Labrītiņu sev, sev!

Ir jau visi Jāņa bērni sanākuši te!
Ir jau visi Jāņa bērni sanākuši te!
Ir jau visi Jāņa bērni sanākuši te!
Rociņāmi – plaukš, plaukš,
Kājiņāmi – taukš, taukš!
Labrītiņi – mums, mums,
Vakariņi – jums, jums!

Jāņus gaidot
Līgojati, līgojati, Līgo, līgo, līgo, Jānīt!
Nav vairs tālu Jāņu diena Līgo, līgo, līgo, Jānīt!
Šī dieniņa, rītdieniņa, Līgo, līgo, līgo, Jānīt!
Parīt pati Jāņa diena. Līgo, līgo, līgo, Jānīt!



Visu gadu dziesmas krāju
Jāņu dienu gaidīdama.
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzieda.

Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis!
Pirmie gani pēc arāji,
Visupēci jaunas meitas.

Jāņa māte sieru sēja
Deviņiemi stūrīšiemi.
Šim stūrītis, tam stūrītis
Jānīšami viducītis.

Simtu cepu kukulīšus
Zāļu dienu gaidīdama.
Simtiņš nāca danča bērnu
Zāļu dienas vakarāi.

Sanākati, Jāņa bērni,
Saņemati Jāņa dienu.
Jāņa diena lepni nāca
Ugunīs vizēdama.




ROTAĻAS 
 Rotaļās iesim atbilstoši bēbīšu, mazuļu vecumam. Pareizos deju, rotaļu aprakstus meklēt youtube.com 

Lielais Jānis, mazais Jānis         Izveido 2 apļus, iekšējo un ārējo. Dziedot mainās vietām.
Lielais Jānis kalniņā strīķē savu izkaptiņ’, 2x
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin, Jānīt, izkaptiņ’! 2 x (vai vairāk)


Ja tu labi neiztrīsi, izkaptiņa nekodīs!
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin, Jānīt, izkaptiņ’!

Mazais Jānis lejiņā taisa savu stabulīt’.
Tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, stabulīt’!

Ja tu labi netaisīsi, stabulīte neskanēs!
Tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, stabulīt’!

Meitenīte, zilacīte, patur’ Jāņa stabulīt’!
Tur’, meitiņ, tur’, meitiņ, tur’, Jāņa stabulīt’!

Ja tu labi neturēsi, stabulīte neskanēs!
Tur’, meitiņ, tur’, meitiņ, tur’, Jāņa stabulīt’!

Pinu, pinu sietu, sapinu vainagu
1.      Pinu, pinu sietu, sapinu vainagu,      Sasienam jostas un sapinamies  kamolā. 
sapinu vainagu no zaļas zāles.
Cieši sapinu.
2.      Pinu, pinu sietu, izpinu vainagu,
izpinu vainagu no zaļas zāles.
Labi izpinu.


Skaisti dziedi, lakstīgala,       VISI IET DĀRZIŅĀ,
Rīgas torņa galiņā! 2x                 VIENS VIDĒJAIS – IET PRETĒJI  DEJAS CEĻAM
Es Tev lūdzu lakstīgala,          VIDĒJAIS UZLŪDZ KĀDU NO APĻA
Nāc man līdzi uz Vidzemi! 2x  
Nāc man līdzi uz Vidzemi,      VISI ŠŪPO ROKAS
Dzied’ ābeļu dārziņā! 2x  
Ja tu skaisti nedziedāsi,           VISI „DRAUD” VIENS OTRAM AR RĀDĪTĀJPIRKSTU
Apsolīšu vanagam; 2x  
Vanags Tevi apēdīsi                VIDĒJIE GRIEŽAS ELKOŅOS
Pa vienai spalviņai.   2x             MALĒJIE SIT PLAUKSTAS



Jānīts sēž ozolā                        3 varianti: 1. Aplīts iet uz vidu un atpakaļ; 
Jānīts sēž ozolā                                       2. Piedziedājumā vidējais rāda rimu, pretējais atkārto, pāris
Zelta kokles rociņā.                                   tur tiltiņu  un 1 noķer;
Ok, tairīdi, ok, tairidi                 3. tur tiltiņu ar vienu roka, aplīs tek cauri  un  noķer to pāri,
zelta kokles rociņā.                     kur rokas sadevušās;
Nāc, Jānīt, lejiņā,
Koklē savas zelta kokl’s!
            Ok, tairīdi, ok, tairidi
            Koklē savas zelta kokl’s!

Vai Jāņa māte/tēvs mājās? 2x           Vidējais vidiņā pažvadzina trijdeksni un meklē pāri
Tā uz Rīgu aizbraukusi
Mājās vēl nav pārnākusi. 2x

Dindaru, dandaru ozoliņi. 2x             Rotaļa
Visi tavi zariņi zīlīšu pilni. 2x
Izgāju lasīt apsamaldījosi. 2x
Ai, Dieva dēliņi vadati cauri! 2x
Ložņā, ložņā lakstīgala!
Caur oša zariem caur pazariemi.
Caur mana brālīša vara pamatiemi.
Lec apkārti tautumeita, līdz tu savu sadabūs!
Kad tu savu sadabūsi, paliec pati vietiņā!

Šurp, Jāņa bērni
Šurp, Jāņa bērni, dziedāsim tīrumā!
Dziedāsim skaņi līdz vēlam vakaram!
Pēterīts ar Miķelīti abi gāja bekas lauzt;
Abi divi piekusuši, nevar bekas kustināt!

1. tūre. Visi pāri, sākot ar pirmo, izdejo galopu cauri gatvei un nostājas tās galā. Vienlaikus gatvē stāvētāji virzās uz priekšu, lai dancošanu sāktu no pirmā pāra vietas.
2. tūre. Pāri sadotām rokām pagriežas ar skatu vienā virzienā. Pirmais pāris pagriežas pret pārējiem un, sadotās rokas pacēluši, iet katrs pa savu gatves pusi uz otru gatves galu. Pārējie seko. Nonācis galā, katrs pāris pieliecas un pa apakšu iet līdz savai vecajai vietai.
3. tūre. Darbība gandrīz tāda pati kā iepriekšējā tūrē, tikai vispirms pirmais pāris pieliecies lien cauri visai gatvei un tad iet atpakaļ, paceļot sadotās rokas virs pārējo dejotāju galvām.
4. tūre (Žīgāšana). Pirmais pāris pagriežas ar skatu pret pārējiem, rokas sadotas un paceltas. Otrais pāris lien pa sadoto roku apakšu, tikmēr rokas paceļ trešais pāris, un pirmais pāris lien cauri, šādi turpinot ceļu līdz gatves galam un pēc tam – atgriežoties. Tas pāris, kurš nonāk pirmā pāra pozīcijā, vienmēr pagriežas ar skatu pret pārējiem. Žīgāšanu turpina, līdz pāri nonāk savās vecajās vietās. 
5. tūre (Aušana). Pārinieki pagriežas viens pret otru un sadodas rokās. Pāri līklocī mijas vietām: pirmais pāris pa gatves vienu pusi apiet otro pāri, pa otru pusi – trešo pāri. Apietajiem pāriem jāsāk kustēties pretējā virzienā. Kad trešais pāris atrodas starp pirmo un otro, otrais sāk to pašu kustību, ko pirmais, un pēc tam arī visi pārējie pāri. Nonākot otrā galā, jānogaida īstais brīdis, lai dotos atpakaļgaitā. Šo tūri ir neiespējami aprakstīt. Skatieties un mēģiniet darīt līdzi!
6. tūre. Pirmā pāra dancotāji paiet viens otram pretim, griežas labajos elkoņos, tad kreisajos un izšķiras. Puisis dodas pie tagadējās pirmās meitas un griežas ar viņu labajos elkoņos. To pašu dara arī meita ar rindas galā stāvošo puisi. Tad atkal abi satiekas vidū un griežas kreisajos elkoņos. Un tā līdz galam, neizlaižot nevienu pāri. Kad pirmais pāris izgriezis kādus trīs pārus, stafeti pārņem nākamais pāris. Gatvē stāvētāji nemanāmi virzās uz gatves sākuma galu, lai, sākot griešanos, atrastos pirmā pāra vietā. Rotaļa turpinās, līdz visi pāri bijuši par griezējiem. Šī ir pati garākā tūre.
7. tūre. Elkoņos griežas pa diagonāli stāvošie: pirmais puisis un pēdējā meita skrien viens otram pretim, vidū apgriežas elkoņos un nostājas viens otra vietā. Tāpat samijas pirmā meita un pēdējais puisis. Tālāk to turpina otrie, trešie, kamēr visi apmainījušies vietām.
8. tūre. Ar šo tūri jātiek vecajās vietās. Pirmais pāris, kas šobrīd atrodas pēdējā pāra vietā, sāk darbību, vispirms apgriežoties savā starpā labajos elkoņos, tad puisis dodas uz meitu, bet meita – uz puišu rindu un griežas elkoņos ar katru nākamo stāvētāju nepilnu apgriezienu, līdz nonāk savā vecajā vietā. Tā izdara visi un nokļūst savās agrākajās vietās.
9. tūre. Elkoņos griešanos sāk pakāpeniski: pirmais puisis dodas pie pirmās meitas, otrā meita pie otrā puiša, trešais puisis pie trešās meitas utt., līdz griežas visi rotaļnieki.
Šīs tūres nav obligātas Gadu gaitā tās ir mainījušās un mainās joprojām. Ja jums iepatīkas, varat izdomāt savas tūres un improvizēt līdz pat rīta gaismai.
Galvenais ir pamēģināt, – un lai jums izdodas ar katru gadu labāk!



Attā, attā, teiksim mēs attā

Tiksimies jau nākam reiz, tagad paliec sveiks.


Annas Marijas stāsts

Annai Marijai bija jāpiedzimst augusta beigās. Dāvana. Ziemassvētku brīnums.
Laimīgie vecāki sākumā par bērniņu paziņoja vecākiem, māsām, dāvinot hiacintes podiņos rozā, zila, baltā krāsā ar domu, kura ātrāk uzziedēs, prognozējot, kurš mums būs puisītis vai meitiņa . Pirmā uzziedēja baltā un tad kuplas, vairākas rozā...
Zemes stundā, sveču gaismā par šo brīnumu uzzināja arī citi radi un draugi. Tas bija aizkustinošs mirklis…

Mamma un tētis bija sākuši veidot gaidību albumu, kur redzami visi Annas Marijas mīļie un tuvie , sonogrāfiju bildes, mammas un tēta laimes selfiji, pastaigas un ekskursijas pa dabas takām, pavasaris mammas un tēta sirdīs, dabā. Pašu veidotās punčbildes stāsta, cik esi gaidīta un lolota, cik skaista tava mamma, cik mīļš tavs tētis! 
Vecāki bija izvēlējušies savu dūlu, kas būs blakus dzemdībās un norunāja satikies, lai pamazām sāktu gatavoties lielajam notikumam.
Anna Marija nolēma uzdāvināt dāvanu. Viņa piedzima 24. nedēļā, Mātes dienā Daugavpils dzemdību namā un bija 600g svarīga. Nākamā dienā viņa aizgāja mūžībā. 
Mirkļi, kad vecāki viņu redzēja dzīvu, bija īsi. Tomēr tie ir svarīgi mirkļi. Tētis stāsta, ka pieskaroties savas meitiņas rokai inkubatorā, tā kustoties atsaucās uz savu mīļo cilvēku pieskārienu. „Savējie. Mēs esam satikušies, mīļie! Es gribēju nāk pasaulē Latgalē, tuvāk pie Dievmātes, tuvāk dzimtas mājām, tuvāk radiem, tur, kur tētis ceļ mūsu māju. Mātes dienā. Es jūs ļoti mīlu!”
Es raudu, jo esmu pateicīga…, jo sāp…, jo Dieva Mīlestība ir arī tāda – tik bezgalīga un visaptveroša. Vakar kopā ar sērojošiem vecākiem tā atnāca un pieskārās man. Lasījām mammas uzrakstīto dzemdību plānu, kurš bija ik tuvu patiesībai, šķirstījām Annas Marijas foto albumiņu ar gaidību foto ar daudzajiem pavasara ziediem Latgalē, bēru foto, kur viņa tik skaisti saģērbta kolēģes draudzenes adītā, baltā kleitiņā, abu vecvecmammu un mammas adītās zeķītēs un cepurītē gulēja mammas rokās. Eņģelītis! Skaista! Annai Marijai esot mammas deguns un tēta garais augums. Visiem mīļajiem ir viņas fotogrāfija. Viņa ir viņu mīļotā gaidītā meitiņa, mazmeitiņa, māsīca, Anna Marija un viņi ir mamma un tētis savam eņģelītim. Albumā ir arī mīļo cilvēku sūtītie stiprinošie vārdi grūtajā brīdī, mammas un tēta vēstules meitiņai. Paldies visiem, kas lūdza Latvijā un ārpus robežas, jo mammai bija sajūta, ka visa pasaule sadodas rokās, lai viņus atbalstītu! Tik daudz tas ir! Paldies jums vecāki, ka ļaujat būt klāt jūsu notikumā, lai arī šķīra mūs daudzie km un tikai vakar jūs satiku klātienē, dziedinošā mīlestībā.
Ik vakaru visi Annas Marijas tuvie vienojas kopīgā lūgšanā. Tas ir viņu rituāls, kā viņi ļaujas sērām, kas palīdz visiem kopā iet tam cauri, mīlestībā. Paldies Anna Marija! Paldies Tev, Jēzus Kristus vārdā! Āmen!
Visdziļākā līdzjūtība vecākiem, vecvecākiem, radiem un draugiem!
Mīlestībā, 
jūsu dūla Līga

Foto no vecāku arhīva

Video, ko mamma un tētis bieži klausījās gaidību laikā un arī īsi pēc tam, tas palīdzēja:

P.S. Publicēts tas tiek tādēļ, ka par to jau neviens nerunā. Liekas, citiem jau tā nenotiek. Tomēr notiek un tas sāp tik ļoti, ka nav vārdu tām sāpēm.
P.S.S. Kādu dienu arī mamma un tētis uzrakstīs savu Annas Marijas stāstu - vēl garāku, vēl gaišāku.
Mīlestībā un dziļā līdzjūtībā, Līga 

svētdiena, 2016. gada 7. februāris

Par maksts muskuļu apzināšanu, sajušanu, trenēšanu.


Piektdien, 05.02., biju neparastā vietā. Vietā, kur sievietes iepazīst savu iegurņa pamatnes muskulatūru anatomiski, fizioloģiski un sajūtās. Priecājos un gavilēju kā vecmāte, ja sievietes visos vecumos pamazām iemīl savu ķermeni, mācās par to runāt un mācās ar to sadarboties. Cik maz tādu speciālistu, kas pievērš sievieti vispār par to padomāt un pajust! Dažkārt sievietes nemaz nepazīst ne starpeni, ne maksti, ne dzemdes kaklu, neizprot fizioloģiskus procesus. Tik daudz nezināmā ir vēl pirms dzemdībām, kad bērniņš it kā jau ieņemts. Šī mīlināmā vietiņa, kā to mīļi sauc dainās, tā līdz galam nemaz nepieder pašai sievietei, bet vīram, partnerim vai ginekologam. Kas mums tā liek domāt? Kāpēc vieta, kas ir mūsu otrā seja, ir tik liels Tabū?  Varbūt tas nāk no mūsu bērnības, jo mammas un tēti šai vietiņai nemaz vārdu neiedot? Kur nu vēl runāt par pirmajām mēnešreizēm, sievietes cikliskumu, muskuļu trenēšanu, orgasmu, orgasma veidiem, libido, menopauzi.….

Termins dzīva maksts, ko dzirdēju nodarbībā, mani uzrunāja. Sievietei dzīva maksts nozīmē – labi apasiņota, ar labu tonusu, muskuļu krociņām, jeb brīnišķīgu seksuālo labsajūtu arī pašai sievietei pat pēc vairākām dzemdībām. Un tas ir iespējams, ja šo vietu apzināmies un strādājam ar to, vingrojot, darbinot, mīlējoties. Kēgela vingrojumus mācu gan grūtnieču nodarbībās, gan pēcdzemdību grupās, skaidrojot to nozīmi. Taču te ir kas vairāk, ir izstrādāts vesels vingrojumu komplekss, apvienojot to ar vēder-kustībām, pareizu elpošanu, īpašu trenažieri (var iztikt arī bez tā) un, iespējams, vēl kaut ko (nezinu, biju tikai uz teorijas daļu). Katrā ziņā es pati esmu ļoti ieintriģēta. Es vēlos aiziet arī uz praksēm, lai izmēģinātu to pati uz savas ādas un pastāstītu arī citām sievietēm.

Pasniedzēja Jana Paegle mani uzrunāja. Viedums un dvēseliskums te iet līdzās, te nav tikai pliks fitness, bet viss ir kopā, arī dziedinošais faktors, kas raisa uzticību vēl vairāk. Paldies par iespēju būt tik tuvu, tavā nodarbībā, Jana! Paldies! 

Vairāk: http://www.vumbuilding.lv/ 

pirmdiena, 2015. gada 28. decembris

Lūgšanas par grūtniecību, dzemdībām.

Katrai mātei sava lūgšana un savs ceļš ejams, lasot Bībeli, lūdzot un atrodot īstos vārdus, īstajiem mirkļiem. Lai gaismas pilns mūsu ceļš Tā Kunga vārdā!
Tas ir tikai mazs gabaliņš no pantiem, bet es ticu, ka katrai mātei savs, tik atliek lasīt, lūgt par to, ļaut atnākt pieņemšanai un skaidrībai.


Tava sieva ir kā auglīgs vīnakoks tavā namā, tavi bērni kā eļļas koka zariņi ap tavu galdu (Psalms 128:3).
Mēs pateicamies Debesu Tēvam par ieņemšanu un brīnišķo grūtniecības vadīšanu līdz šim brīdim. Vienīgi Tu zini, kur manā dzemdē ir tā labākā vieta, kur bērniņam pieķerties un augt. Es paļaujos uz savu ķermeni, auglību un Tavu vadīšanu Jēzus Kristu vārdā, Āmen!

Tālab es visu šo ciešu, bet es nekaunos, jo es zinu, kam esmu uzticējies, un esmu pārliecināts, ka Viņš ir gana varens, lai nosargātu man uzticēto mantojumu līdz viņai dienai. (2. Tim 1: 12).
Mēs pateicamies Dievam, paļaujamies uz Viņu, jo Viņa rokās ir saglabāt un pasargāt mūsu ģimeni, tai skaitā arī mūsu gaidāmo mazuli Jēzus Kristus vārdā, Āmen!

Tāpat kā tu nezini, kā gars nonāk grūtnieces miesā, tāpat tu nezini, kā Dievs dara visus savus darbus (Māc 11:5).
Ak, Dievs, Tavi darbi ir ārpus cilvēka saprašanas un aprēķina, lai vadītu grūtniecību visos līmeņos Jēzus Kristus vārdā, Āmen!
Dievs rada bērniņu, katru viņa šūnu, manās miesās, katru dienu, Jēzū Kristū. Es paļaujos uz to Jēzus Kristus vārdā, Āmen!

Pirms tai uznāca bērnu sāpes, tā jau dzemdēja; pirms tai nāca dzemdību sāpes, tai jau piedzima dēls. Kas to ir dzirdējis, vai to kāds kad redzējis? Vai tad zeme var tapt vienā dienā, vai tauta var piedzimt vienā paņēmienā? Un tikko Ciānai uznāca dzemdību sāpes, tai jau piedzima viņas bērni. "Vai tad Es lai ļautu bērnam pārraut mātes klēpi, bet neļautu tam piedzimt?" saka Tas Kungs. "Jeb vai Es, kura rokā stāv dzimšana, lai aizkavētu piedzimšanu?" saka tavs Dievs. Priecājieties ar Jeruzālemi un līksmojiet visi par to, kas to mīlat! Priecājieties līdz sirds dziļumiem par to visi, kas bijāt par to noskumuši, lai jūs zīstu un saņemtu spēku no viņas atspirdzinātājas krūts, lai jūs iepriecinātos un atspirgtu tās bagātajā pilnībā! ( Jesaja 66: 7-11)
Dzemdības ir caur sāpēm. Tās prasa laiku, varbūt vairāk kā vienu dienu. Tā dzimst bērni mīlestībā, Jēzus Kristus vārdā. Dievs tas Kungs sargā un rūpējas par māti vislabākajā veidā. Dzimšanas diena ir klāt. Tā nesīs prieku un atspirdzinājumu Jēzus Kristus Vārdā, Āmen!

Vecmātes atbildēja faraonam: "Tādēļ, ka ebreju sievas nav tādas kā ēģiptiešu sievas, jo tās ir spēcīgas, pirms vecmāte pie viņām atnāk, tās jau ir dzemdējušas." (2 Mozus 1:19)
Es neesmu ēģiptiešu sieviete, bet es paļaujos uz to Kungu un ticu, ka dzemdēšana ir mūsu daba Jēzus Kristus vārdā!

Un Tas Kungs viņiem gāja pa priekšu dienā mākoņu stabā, lai tos vadītu pa ceļu, bet naktī uguns stabā, lai ceļš tiem būtu apgaismots dienu un nakti. (2 Mozus 13:21).
Vecmāte  un ārsts rūpējas par mani, jo Tas Kungs viņus vada vislabākajā veidā. Mēs visi strādājam kopā, līdzdarbojoties, Jēzus Kristus vārdā. Es lūdzu! Āmen!

Tu taču izvedi mani no klēpja, tu loloji mani pie mātes krūtīm, tev es atdots vēl mātes miesās, vēl mātes miesās tu biji mans Dievs. (Psalmi 22: 10-11).  
Tu esi mans atbalsts kopš mātes klēpja, no mātes miesām tu pieņēmi mani, tevi es slavēju vienmēr. Daudziem es šķietu savādnieks – es, kuram Tu drošs patvērums!  (Psalmi 71: 6-7)

Es nekad neesmu viena, jo Tu esi ar mani kopš mātes miesām. Mans mīļais bērns ir Tevis lolots. Es zinu, Tu esi mūsu drošais patvērums līdz debesīm un atpakaļ. Tāpat kā Tu izvedi mani no mātes miesām, tāpat esi ar manu bērnu viņa gaismas ceļā! Es lūdzu Tevi! Āmen!

Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem. (Romiešu 8: 26-27).
Svētais gars kā mūsu palīgs, īpaši mūsu vājākajos brīžos. Gars kā starpnieks tad, kad tas nepieciešams. Gars, kurš pazīst mūsu sirdi un zina slēptākās vēlmes. Un tad, kad vārdu nav, lai nāk nopūtas un elpa. Tā ir mūsu dzīvības avots, Jēzus Kristus vārdā, Āmen!