Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis

Bēbīšu skoliņa aprīlī - Putnu dziesmas


RĪTA DZIESMAS








Aust gaismiņa, lec saulīte,
Tas pirmais gaišumiņš;  2x   
Labrītiņi, Dievs palīdz,
Tā pirmā valodiņa. 2x           

Rītiņā celdamās,
Pirmo Dievu pieminēju; 2x   
Dieviņš man palīdzēja
Šai visā dieniņā. 2x   
            
Darba dienās ganos gāju,
Svētdienās baznīcā; 2x         
Ganos gāju gavilēt,
Baznīcā Dieva lūgt. 2x               


PAVINGROSIM

Zvirbul’, zvirbul’              Dzied un izvingrina attiecīgo ķermeņa daļu.
·         Ko, ko, ko?
·         Kas Tevīm sāpēj?
Zvirbulītim nabadziņam
Galviņa sāpēj’. (rāda)
……
Austiņas,
Actiņas,
Knābītis,
Spārniņi,
Guziņa,
Kājiņa,
……
Zvirbulītim nekas nesāp,
Zvirbulīts ir vesels.


Cīrulis                                
Dziedi, dziedi cīrulīti,              
Nāci, nāci vasariņ! 2x
Jau ziemiņa kājas āva
Uz pelēka akmentiņ’. 2x

Cīrulītis, mazputniņis,              
Augstu skrēja dziedādams; 2x
Dievam nesa grāmatiņu,
Lai dod siltu vasariņ’. 2x

Augstāk dzieda cīrulītis
Aiz visiemi putniņiem; 2x
Dievam gudris padomiņis
Par šo visu pasaulīt’. 2x

Cīrulītis, mazputniņi,
Ko redzēji debesīs? 2x
Redzēj’ pili nodegami,
Atkal jaunu uzceļam.

Ja otram ir kas tāds, kas pašam nav, tad esot jāaiztaisa acis un jāskaita:

Čim, čim, putniņ,
Čim, putna bērniņ, 2x
Ielecu krūmā,
Tā mana muižiņa; 2x

Nobira lapiņa,
Tā mana sakšiņa; 2x
Nokrita tārpiņš,
Tā mana maizīte. 2x
Am, am, am! Am!

ROTAĻAS


Juku, juku sīki putni
Lidu, lidu vanadziņš 2x
Sss  mušiņas, sss odiņi
Dun,dun resnie dunduriņ 2x



Es bij viens bagāts koks, man bij putnu pilni zar’
Es Tev lūdzu bagātais dod man vienu pazarīt 2x
Es nedošu nabagam i ne plikas pazarītes 2x
Iešu pats ņemšu pats, diženajo, skaistāko 2x
Ak, tu nieka bagātais kur ir tava bagātība 2x
Sīki putni, mazi putni, visi manā rociņā.



Skaisti dziedi, lakstīgala,       VISI IET DĀRZIŅĀ,

Rīgas torņa galiņā! 2x                 VIENS VIDĒJAIS – IET PRETĒJI  DEJAS CEĻAM
Es Tev lūdzu lakstīgala,          VIDĒJAIS UZLŪDZ KĀDU NO APĻA
Nāc man līdzi uz Vidzemi! 2x   
Nāc man līdzi uz Vidzemi,      VISI ŠŪPO ROKAS
Dzied’ ābeļu dārziņā! 2x   
Ja tu skaisti nedziedāsi,           VISI „DRAUD” VIENS OTRAM AR RĀDĪTĀJPIRKSTU
Apsolīšu vanagam; 2x   
Vanags Tevi apēdīsi                VIDĒJIE GRIEŽAS ELKOŅOS
Pa vienai spalviņai.   2x             MALĒJIE SIT PLAUKSTAS

Parād, mazais balodīti, kā sēj magonītes?

Parād, mazais balodīti, kā sēj magonītes.
Tā sēj magonītes                                        (berzē pirkstiņus un imitē sēšanu).
Parād, mazais balodīti, kā aug magonītes.
Tā aug magonītes                                       (pietupjas un lēnām ceļas kājās).
Parād, mazais balodīti, kā zied magonītes.
Tā zied magonītes                                      (stāvot kājās, rāda plaukstošu ziedu).
Parād, mazais balodīti, kā vīst magonītes.
Tā vīst magonītes                                       (lēnām pietupjas un aizmieg).
Parād, mazais balodīti, kā plūc magonītes.
Tā plūc magonītes                                       (imitē plūkšanas kustību).

Maziņos putniņus      MAMMAS ŠŪPO SAVUS MAZUĻUS

Vējmāte šūpo;
Kalniņa galiņā,
Bērziņa zaros.

Kar, māmiņ, šūpuli
Bērziņa zaros!
Ja mani nešūpos,
Vējmāte šūpos.

Šīs dziesmas, rotaļas un daudz, daudz ko citu var kopā izdziedāt, izdejot bēbīšu skoliņā ar Līgu Giniborgu.

trešdiena, 2018. gada 3. janvāris

Reiz dzīvoja bērns, kurš gulēja kopā ar mammu.


Pirms piedzimšanas, domāja bērns, es allaž gaidīju, kad pienāks nakts. Tad mamma bija prom no visiem tiem ārpuses trokšņiem, un es varēju nomierināties un aizmigt, klausoties man pierastas un mīļas skaņas – mammas skaņas. Līdz piedzimšanai mēs gulējām kopā, un tas bija labi.



Kad es piedzimu, mana guļvieta izmainījās, bet māte - nē. Mēs naktīs palikām kopā, tāpat kā pagājušajos deviņos mēnešos. Mani satrauca jaunā pasaule, kas vēl nebija man saprotama, taču naktīs man nebija bail. Mēs ar māmiņu gulējām kopā, un es jutos labi.

http://cosleeping.nd.edu/safe-co-sleeping-guidelines/ 
Man patīk nakts. Dienā māmiņai ir daudz, ko darīt. Bet naktī viņa nav tik aizņemta. Viņa vienmēr ir šeit, es varu viņai pieglausties un pazīst, kad man gribas ēst. Man ir ļoti mazs vēderiņš, un tas ātri vien iztukšojas, jo mammas piens ir tik viegli sagremojams! Man jāēd ļoti bieži. Tomēr man nekad nav jācieš izsalkums, jo mēs ar mammu guļam kopā, un tas ir labi.

Es nezinu nevienu labāku guļvietu par vietu blakus māmiņai. Runā, ka Nensijas tante esot nopirkusi man smalku bērnu gultiņu. Tai piestiprinātie plastmasas zvēriņi kustas, ja tiem pieskaros, un metāla zvaniņi šķind, ja tos paraustu. Daži cilvēki uzskata, ka bērniem jāguļ gultiņās, bet nedomāju vis, ka man tas patiktu. Šī gultiņa nav silta, nesmaržo, nekustas, nerunā un nedzied. Tā tikai čīkst. Tajā ir tumšs un ciets, un es tur jūtos vientuļš. Kas būs man līdzās, kad pamodīšos? Man patīk naktī pasniegties un pieskarties māmiņai. Man patīk viņu sajust un sadzirdēt. Nensijas tante īstenībā ir jauka. Mēs viņai neteiksim, ka man nepatīk gultiņas. Māmiņa saka - kad būšu paaudzies, es gultiņā varēšu salikt savas rotaļlietas. Tā kļūs par labu krātiņu maniem plīša lāčiem un ziloņiem. Bet es arī turpmāk gulēšu kopā ar māmiņu. Tā ir labi.

Es tagad jau kļūstu diezgan liels. Lai augtu, man vajag daudz enerģijas, tāpēc es ēdu vairāk. Cik labi, ka mamma ir pieejama visu nakti, man patiešām ir vajadzīgs viņas brīnišķīgais piens. Naktī māmiņas piens ir garšīgāks – varbūt tāpēc, ka tad viņa atpūšas. Es bieži mostos vienkārši tāpēc, lai pārbaudītu, vai viss ir kārtībā. Tad es mazliet pazīžu mammas krūti, nevienu netraucējot. Es patiešām ātri augu, jo man nav lieki jātērē spēki uztraukumiem. Es esmu pārāk mazs, lai par kaut ko uztrauktos. Un uztraukties nav vajadzības, jo mēs ar māmiņu guļam kopā, un man ir labi.

Reizēm mammai gadās grūtas dienas, pēc kurām viņa nevar aizmigt. Bet ziniet, kas notiek, kad es sāku zīst krūti? Mammai uznāk miegs, un reizēm viņa cieši aizmieg vēl pirms manis. Mēs palīdzam viens otram aizmigt. Es guļu kopā ar māmiņu, tāpēc viņai ir labi.

Reizēm arī man gadās grūtas dienas un grūtas naktis. Es esmu nemierīgs un apmulsis. Man sāp, kad nāk zobiņi, kad ir izsutis dupsītis un deguntiņš ciet. (Mēs, mazuļi, nevaram elpot, ja deguntiņš aizlikts.) Kad jūtos nelāgi, kļūst vieglāk, ja varu aizsniegt mammu vai tēti un pieskarties viņiem. Es mazliet pazīžu un guļu tālāk. Mēs visi jūtamies labāk.

 Manas mammas draudzenes visu laiku dod mammai lasīt kaut kādas grāmatas un saka, lai viņa neskrienot pie manis, kad es raudu. Viņas lieto tādus briesmīgus vārdus kā “manipulācija”. Māmiņa tikai smejas un saka, ka labāk grāmatu vietā “lasīs” mani. Es, protams, priecājos, ka viņa ieklausās manī. Ar katru dienu viņa kļūst par labāku un labāku mammu. Mēs guļam kopā, mēs uzticamies viens otram, un mums ir labi.

 Man patīk doties uz dusu. Es saņemu tik daudz uzmanības! Neviena cita tuvumā nav, tikai māmiņa, tētis un es. Mūsu gulta nav tik smalka, bet tajā pietiek vietas mums visiem. Mamma pieteica vecmāmiņai, lai tā netērē tik daudz naudas, pērkot man rotaļlietas. Vecmāmiņa atnesa man plīša lāci, kurš skan kā kāda cita mamma. Lāča skaņas nebija līdzīgas manas mammas skaņām, un, kad es to satvēru, tas vispār neko nedarīja. Kāpēc bērnam jāpierod pie kādas citas mammas skaņām? Mans mīļākais plīšā lācis ir mana māmiņa. Kad es pieķeros viņai, viņa uzreiz mani samīļo. Naktī mēs guļam kopā un pieskaramies viens otram, un mums ir labi.
http://cosleeping.nd.edu/safe-co-sleeping-guidelines/ 

Tagad es taisos labāk iepazīt tēti. Neesmu drošs, ka sākumā viņam patika gulēt ar mani kopā.  Viņš ir tik liels, bet es – tik maziņš! Mums abiem  bija mazliet bail. Turklāt dažus mēnešus atpakaļ es biju diezgan skaļš. Kādu nakti tētis pat sacīja mammai, ka ir laiks mani guldīt tajā briesmīgajā bērnu gultiņā. Man patīk gulēt kopā ar tēti, un arī tētim tagad patīk gulēt kopā ar mani. Dienā es viņu redzu reti. Viņš ir ļoti aizņemts darbā. Labi, kas es varu būt viņam blakus naktī! Mēs ar tēti guļam kopā, un mums ir labi.

Man nekad nenākas ļoti skaļi vai ilgi raudāt. Es saņemu uzmanību, kad man tā nepieciešama, arī tad, ja viss, kas man ir vajadzīgs - lai mani paņemtu uz rokām un parunātos ar mani. Lielāko dienas daļu es pavadu māmiņas rokās vai slingā cieši klāt pie māmiņas. Viņa zina, ka esmu laimīgs, ja cilvēki, kas mani mīl, ir blakus. Ja māmiņa neņemtu mani uz rokām, kad es raudu - es nezinu, ko es darītu! Droši vien sajuktu prātā. Kā gan es varētu sajusties labi, ja māmiņa mani atstātu vienu pašu tumsā? Viss ir labi, kad mēs guļam kopā.

Reiz es izaugšu, aiziešu no mājām, apprecēšos, un man būs pašam savi bērni. Un ziniet, kur viņi gulēs? Protams, kopā ar mani. Vai tad var citādi? Mēs gulēsim kopā un mums būs labi.


Amerikāņu pediatrs, ārsts, astoņu bērnu tēvs  Viljams Sīrss

Avots:
William Sears, Nighttime Parenting: How to get Your baby and Child to sleep.
Iesaku arī viņa mājas lapu un grāmatas (angļu un krievu valodās), kas balstītas medicīnas un psiholoģijas pētījumos par bērna attīstību:

otrdiena, 2018. gada 2. janvāris

Jauna bēbīšu skoliņas grupa





Mūsu mazie Bēbīšu skoliņas Čučētāji ir jau krietni paaugušies un līdz ar Jauno gadu kļuvuši par Rāpotājiem! Tāpēc sirsnīgi aicinām māmiņas un bēbīšus, dzimušus septembrī, oktobrī, novembrī (apm. 6 ned. - 3 mēn.)  uz jauno Bēbīšu skolas čučētāju grupiņu Stārķa ligzdā. Nodarbības notiks otrdienās, sākot ar 16. janvāri, 11:00. Ar tautasdziesmu, šūpuļdziesmu, ucināmo dziesmu, skaitāmpantu, zilbju, ritma palīdzību, samīļosim un sapaijāsim plaukstiņas, pirkstiņus, rociņas, pēdiņas, seju un puncīti. Dziedāsim arī auklēšanas, rotaļu un kutināmās dziesmas. Nodarbības beigās kopā ar vecmāti, dūlu Līgu Giniborgu sirsnīgā gaisotnē dzersim tēju, pabarosim savus bērniņus un runāsim par mammas/vecāku būšanām – zīdīšanu, raudāšanu, miegu, auklēšanu…, savu sievišķību, seksualitāti, pabarojot savu mammas un sievietes dvēseli.


Tra-di-ri-di ritam, kas kaiš citam
Kā mēs mīļi dzīvojam.
Mežā riekstu atradām

To uz pusēm dalījām.

Zīdaiņu un bērnu miega īpatnības

Bērni guļ savādāk nekā pieaugušie. Jaundzimušie neguļ visu nakti no vietas, viņi jauc dienu ar nakti, bieži mostas. Kāpēc?

REM jeb seklais miegs zīdaiņiem vairāk ir nepieciešams nekā pieaugušajiem. Kas ir REM miegs?
Pieaugušajiem REM miegs ir 20-25% no kopējā miega, atlikušie 75-80% aizņem mierīgais, dziļais miegs jeb NREM miegs. Pieaugušie dziļajā miegā guļ 2 reizes vairāk nekā zīdaiņi. 
Pavērosim, kādas ir miega fāžu proporcijas zīdainim līdz 3 mēnešiem:
Apmēram, 45-50% laika aizņem REM miegs,
                  10 – 15 % - pārejas miegs;
                  35 – 45% NREM miegs.

Ap 2-3 gadiem šis lielais REM miega procents pakāpeniski samazinās līdz pieaugušā līmenim.
Vērojot savu zīdaini, jūs varat redzēt, kad viņš atrodas tā sauktajā seklajā miedziņā jeb REM miegā. Viņa acis mēdz būt viegli pavērtas, ir acābolu kustības zem plakstiņiem un neregulāra elpa. Viņš var miegā smaidīt, viegli sarauties, grimasēt. Miegā viņš var spontāni kustēties, ieņemt relaksētu ķermeņa pozu. Ir vērojams viegls nemiers un ir viegli pamodināms.

Lielāko daļu laika bērni pavada pārejot no REM miega uz NREM miegu.
Pirmajos dzīvības mēnešos jaundzimušajam REM miegs ne tikai sastāda lielu daļu no visa miega, bet arī NREM miega fāzes ir nepietiekoši labi attīstītas. Līdz ar to liela daļa jaundzimušā miega izskatās kā pārejas miegs vai nenosakāma miega fāze. Apmēram, 3 mēnešos dziļais miegs jeb trešā un ceturtā NREM miega fāzes var sākt iezīmēties skaidrāk. 

Bērniem miega cikli ir īsāki kā pieaugušajiem
Miega cikls – pilns laiks, kurā tiek piedzīvots gan REM miegs, gan NREM miegs.
Pieaugušajiem miega cikls vidēji ir 90 min, tātad naktī REM miegu vidēji piedzīvo 4 reizes. Zīdaiņiem miega cikli ir īsāki, REM miegs tiek piedzīvots biežāk, t.i. ik pa 50-60 min, kas arī izskaidro mošanos ik pa stundai. Līdz ar to REM miega periodus viņš piedzīvo 2 reizes biežāk kā pieaugušais un pāreja no NREM miega uz REM miegu ir diezgan jūtīgs periods, kurā viegli pamosties.

Arī aizmieg bērni savādāk nekā pieaugušie
Pieaugušie diezgan viegli ieiet NREM miegā, nepiedzīvojot REM miegu. Pieaugušiem „atslēgties” ir daudz vieglāk. Bērni sākumā ieiet REM miegā, kas ilgst apmēram 20 min, tad lēnām pāriet NREM miegā. Ja REM miega laikā vai pārejas laikā kāds stimulē pamošanos (piemēram, gaisma, troksnis), bērns viegli pamodīsies, jo vēl nav sasniedzis dziļo miega fāzi – NREM miegu. Tas izskaidro, kāpēc bērnus grūti nomierināt un kāpēc liekot gulēt, vecākiem nākas ilgi būt blakus midzinot un radot drošības sajūtu, līdz viņš pilnībā aizmieg. Augot lielākam, bērns iemācās patstāvīgi pāriet no snaudas dziļajā miega fāzē, samazinot seklā miega laiku. Ar laiku bērni iemācās nomierināties ātrāk un ātrāk arī aizmigt. Vecumposms, kad tas notiek, katram ir ļoti individuāls. Pētījumi rāda, ka daži to var jau 3 mēnešos, daži 6 mēnešos, daži tikai pēc gada un vēlāk.
Fakts, ka zīdaiņi sākumā piedzīvo REM miega fāzi, vecākiem dod zināšanas un sapratni, kā aprūpēt savu bērnu iemiegot un naktī, jo no vecākiem tas prasa laiku, mieru un pacietību. Zīdaiņus un bērnus mēs nevis vienkārši liekam gulēt, bet patiešām iemidzinām, esot blakus.  Tā kā zīdaiņi ir viegli pamodināmi REM miega laikā, tad visa šī perioda garumā mēs esam blakus un midzinām ar saviem gulētiešanas rituāliem, līdz viņš iemieg dziļajā miedziņā. Analoģiski, ja bērns pamostas kādā no REM miega periodiem, tad vecāks viņu atkal iemidzina līdz viņš pāriet dziļajā miega periodā.

Zīdaiņiem nav priekšstata par dienu un nakti
Pieaugušajiem snauda vairāk asociējas ar dienu, bet miegs  - ar nakti. Tas jau ir iestrādājies. Zīdaiņiem šis ieradums - dienā pasnaust, naktī pārsvarā gulēt sāk veidoties tikai pēc 3 mēnešu vecuma. Vecāki, kas rūpējas par zīdaini, organizē savu dzīvi tā, lai var pielāgojoties bērna miega ritmam.  Piemēram, kad zīdainis dienā guļ, guļ arī māte, atpūšas. Nakts aprūpe agrāk vai vēlāk izsīcina mātes spēkus, tāpēc rūpes par savu miegu un atpūtu ir ļoti būtiskas.

Kādā veidā „parasts” bērns attīsta sevī spēju normāli gulēt un kļūt mierīgākam?
 „Kļūst mierīgāks” nozīmē  - viegli aizmieg un saldi guļ visas nakts garumā. Vecums, kad bērni kļūst mierīgāki un ir spējīgi izgulēt visu nakti ir individuāls. Pētījumos šis mierīgais bērns, kurš izguļ visu nakti saldā miegā, ir vidēji no pusnakts līdz pieciem rītā, t.i. 5 stundas. Tātad sagaidīt, ka bērns gulēs no 8 vakarā līdz 8 rītā ir absolūti nereāli un vecumposmam neatbilstoši. Ja jūsu bērns reti naktī pamostas, tad tas drīzāk ir retums, nevis norma .

Pirmajos mēnešos lielākā daļa bērni guļ 14 – 18h diennaktī, nesaprotot dienu un nakti. Miegs pielāgojas ēšanas ritmam: biežā ēšana, bieža gulēšana starplaikos. Lielākoties jaundzimušie reti guļ no ēšanas līdz ēšanai, apmēram 3-4 h.

Ap četriem mēnešiem kopējais miega daudzums samazinās, bet miega periodi kļūst skaidrāk izteikti. Bērni mostas ne tik bieži, viņu miega cikli kļūst garāki.
Zīdainis sāk labāk gulēt tad, kad smadzenes kļūst nobriedušākas, jo spēj aizkavēt uzbudinošos stimulus. Četros mēnešos zīdaiņiem izveidojas ieradums dienā nedaudz pasnaust, naktī gulēt. Ne vienmēr garākais miega periods tiek piedzīvots naktī, bet ap 3-4 mēnešiem lielākā daļa bērnu iepriecina savus vecākus ar garākiem miega periodiem. Visbiežāk diennaktī ir vērojami 2 gari miega periodi – dienā 3-4h stundas (sakrīt ar pastaigu svaigā gaisā) un naktī 3-4-5h (laikā 24:00-5:00).
Pētījumi pierāda, ka 3 mēnešu vecumā 70% zīdaiņi pamazām sāk gulēt mierīgāk (t.i. no pusnakts līdz pieciem rītā), un vēl 13% to spēj no 6 mēnešu vecuma (Moore 1957). Tomēr 10% zīdaiņu miegs nenoregulējas pat līdz gada vecumam. Pat tie bērni, kas uz pusgadu kļuva labāki gulētāji, periodiski naktī modās.

Bērnam pieaugot, arī miegs kļuva saldāks. Kopējais miega stundu skaits samazinās,  seklais - REM miegs samazinās, dziļais NREM miegs palielinās un miega ciklu garums pagarinās. Tas nozīmē, ka periodi, kad bērns ir vieglāk pamodināms t.i. seklajā miedziņā, ir retāki. Dažiem bērniem miega struktūras traucējumi pieaug, paliekot vecākiem: jo vecāks bērns, jo vairāk pamošanās iemeslu – attīstības krīzes (mācās rāpot, staigāt,…), zobu augšana, saaukstēšanās, sāpes austiņā (otīts), šķiršanās trauksme….

Kaut arī bērnam apmēram uz gada vecumu miega struktūras kļūst daudz stabilākas, no 1 līdz 3 gadiem miega problēmu cēlonis visdrīzāk ir emocionāls.
Vieni – viegli aizmieg un labi guļ,
citi - grūti aizmieg un guļ labi, un
trešie  - viegli aizmieg, bet guļ nemierīgi.
Daži - nemierīgie bērni nekādi nevar aizmigt un guļ nemierīgi.
Bailes, trauksme par šķiršanos, trauksmaini sapņi un murgi – galvenie pamošanās stimuli bērniem no viena līdz trīs gadu vecumam.

Tas nodrošina izdzīvošanu
Uz mirkli iedomājies, ka zīdainis aizmidzis ciešā miegā, tāpat kā pieaugušais un māk pāriet no vienas fāzes otrā patstāvīgi. Skan lieliski! Iespējams, izdevīgi vecākiem, bet ne zīdainim. Iedomājies, bērnam ir auksti, būtu vajadzīgs siltums, bet viņš nespēj pamosties, lai dotu jums ziņu. Viņam gribas ēst, bet viņš nespēj pamosties, jo ir dziļajā miega fāzē, ēdienreize tiek izlaista. Iedomājies, viņam deguntiņš ir pilns ar puņķiem, ir grūti elpot, viņš nepamodās, lai pasauktu palīgā. Zīdaiņu vajadzības pirmajos dzīves mēnešos naktī ir diezgan daudz, bet spēja pasaukt palīgos pieaugušo, diezgan ierobežota. Pediatrs un ārsts Viljams Sīrss ir pārliecināts, ka tieši šāda zīdaiņu miega struktūra nodrošina zīdainim viņa vajadzību apmierināšanu un izdzīvošanu.

Kāpēc, es to rakstu? Man kā mammai, naktī tik bieži mostoties, īpaši tajās naktīs, kad jau nezinu skaitu, esmu dusmīga un nīgra, šīs zināšanas par zīdaiņa miega struktūru būtu palīdzējušas.
Galvenais secinājums: seklais zīdaiņu miegs nodrošina izdzīvošanu un svarīgs smadzeņu attīstībai.

P.S.  Mēģiniet iejusties bērna vietā, viņam katra aizmigšana ir šķiršanās. Tāpēc liela nozīme ir vecāku nakts aprūpes stilam un miega rituāliem jau pirmā gada laikā.
P.S.S. Reiz man viens radu bērns (8 gadi) atzinās, ka visnepatīkamākā dienas daļa esot – iet gulēt.

Turpinājumos  sekos. Droši varat komentēt un uzdot jautājumus.

Avots: Nighttime Parenting: How to Get Your Baby and Child to Sleep, 1999, William Sears.

Corner, M.A. 1980. Does REM sleep play a role in brain development? Prog Brain Res 53:347
Dement, W.C. 1972 Some must Watch While Some Must Sleep. San Francisco: W H. Freeman and co.
Freemon, F.R. 1972. Sleep Research: A Critical Review. Springfield, IL Charles C Thomas.
Moore, T. and Ucko, L. 1957. Night-waking in early infancy. Arch Dis Child 32:333.
Rahilly, P.M. 1980. The effects of sleep state and feeling on cranial blood floww of the human neonate. Arch Dis Child 55:265.
Roffwarg, F.R. et al. 1966. Ontogenetic development of the human sleep-dream cycle. Science 15:604.

piektdiena, 2017. gada 29. decembris

Kā un kāpēc bērnu miegs atšķiras no pieaugušā miega?

Vecākiem, kuri cenšas cīnīties ar bērna ieradumiem, kas saistīti ar miegu, jāzina virkni kopīgus faktus un īpatnības, īpaši par bērna miegu. Bērni guļ savādāk kā pieaugušie, un, lai saprastu šo atšķirību, ir vērts iepazīties ar faktiem, kurus zinātne saistībā par miegu, ir atklājusi. Vispirms par to, kā guļ pieaugušie.

Miega stāvokļi un fāzes 
Miegs ir dabisks stāvoklis, kurā organisms atpūšas. Miegu var iedalīt divās fāzēs:
Seklā miega fāze (REM miegs – rapid eye movement). Novēro acsābolu kustības zem plakstiņiem, kurā cilvēks redz sapņus.
Dziļā miega fāze (NREM) – bez acsābolu kustībām. NREM fāze iedalās vēl trīs daļās - apakšfāzēs. To mēdz saukt arī par aktīvu un mierīgu miegu.

Pieaugušajiem miegs sākas ar snaudu un procesā nomainās 4 miega fāzes, kur dziļā miega fāzes (NREM) - 3. un 4. fāze ir visdziļākā. Dziļajā miegā pieaugušais pavada no 70-110 min (vidēji 90 min). Pēc tam aizmigušais pamazām atpakaļejošā secībā iziet no NREM fāzes un ieiet pirmajā miega fāzē - REM miegā, kurš ilgst apmēram 10 min. Tad atkal seko laišanās dziļajā miegā. Šie cikli turpinās visu nakti. Nakts sākumā garāks ir NREM miegs. Tuvojoties rītam, REM miegs paliek garāks līdz pat stundai. Kopumā naktī NREM miegs pieaugušajam ir 6 h, REM miegs - 2 h.


Nakts laikā aizmigušais iziet cauri vairākiem REM un NREM miega cikliem. 

REM miega funkcija


Sākumā domāja, ka REM miegs ir tikai pārejas fāze starp reālo (dziļo) miegu NREM. Tomēr pētījumi rāda REM miega svarīgo funkciju.

REM miegs ir fizioloģiska nepieciešamība. Par katru miega fāzi atbild cita smadzeņu daļa. Ja dzīvniekiem pētījumā tika izslēgta attiecīgā smadzeņu daļa, kas atbildēja par REM miegu, rezultātā tas agri vai vēlu noveda pie bezmiega un nāves. Kad dzīvnieku mazuļiem nomāca REM miegu ar speciāliem preparātiem, tad pieaugušā vecumā tiem parādījās miega un smadzeņu darbības traucējumi (Dement 1972). Ja cilvēkam uz vairākām naktīm liedz miegu, tad nākamajās naktīs, izguļot nokavēto, REM miega procentuālais daudzums pieaugs.

Lai arī pirmajā mirklī liekas, ka REM miega laikā cilvēks guļ dziļajā miegā, viņa smadzenes ir tādā kā snaudas/nomoda stāvoklī. Miega pētnieki apraksta REM miegu kā prāta vingrinājumus. Prāts aizņemts ar sapņiem, un pamodies spēj tos pat atcerēties. Visi, kam ir nakts maiņas darbs, to ir piedzīvojuši.

Pētot dzīvnieku miegu, tiem atrodoties dažādās attīstības stadijās, sāka novērtēt REM miega ieguvumus. Dzīvniekiem, kuriem smadzenes ir attīstītākas, tāpēc REM miegs veido lielāku procentuālo daļu salīdzinājumā ar mazāk attīstītiem dzīvniekiem.

Kas gan galu galā ir REM miegs – smadzeņu attīstības cēlonis vai sekas?
Vieglāk iedomāties, ka REM miegs ir sarežģīto smadzeņu produkts. Tomēr izcili pētnieki uzskata, ka viss ir otrādāk. Neizslēdzam, ka REM miegs tiešām nepieciešams smadzeņu nobriešanai. Teorija par REM miega ietekmi uz smadzenēm palīdz saprast zīdaiņa miega struktūras īpatnības.


REM miegs un smadzeņu attīstība zīdainim


Kad bērniņš vēl atrodas dzemdē, uz viņu redzes aparātu iedarbojas mazāk kairinātāji nekā uz citiem sajūtu orgāniem. Tomēr redzes orgāni uz dzimšanas laiku ir labi attīstīti. Vēl nedzimušam bērnam ir ļoti augsts REM miega procents. Daži pētnieki ir pārliecināti, ka REM miegs darbojas kā autostimulācija (pašstimulācija) augošajām smadzenēm, kas atbild par redzes tēliem, kas veicina prāta attīstību (Roffarg 1966). Saskaņā ar šo teoriju zemākie smadzeņu centri sūta elekto impulsus augstākiem smadzeņu centriem. Reaģēšana uz autostimulāciju palīdz augstākiem smadzeņu centriem attīstīties.

Pētot cilvēka miega struktūras dažādos viņa dzīves attīstības posmos, tiek atbalstīta šī teorija. Jo jaunāks cilvēks, jo vairāk REM miegs. Vēl nedzimušam bērnam agrā attīstības stadijā REM miegs sastāda 100%, jaundzimušajam, kas dzimis laikā - 50%, divgadīgam bērnam – 25%, pieaugušam cilvēkam - 20 %, vecam cilvēkam - 15% (skatīt zīmējumu). Visvairāk REM miegs nepieciešams tajā vecumposmā, kad cilvēks visvairāk guļ un viņa smadzenes visstraujāk attīstās. Jo vairāk augoša bērna sajūtu orgāni stimulējas ārējā vidē, jo mazāk nepieciešama iekšēja stimulācija, tātad REM miegs.


Cilvēkam attīstoties/nobriestot, nepieciešamība pēc REM miega samazinās.
Turpinājums

Avots: Nighttime Parenting: How to Get Your Baby and Child to Sleep, 1999, William Sears.

Corner, M.A. 1980. Does REM sleep play a role in brain development? Prog Brain Res 53:347
Dement, W.C. 1972 Some must Watch While Some Must Sleep. San Francisco: W H. Freeman and co.
Freemon, F.R. 1972. Sleep Research: A Critical Review. Springfield, IL Charles C Thomas.
Moore, T. and Ucko, L. 1957. Night-waking in early infancy. Arch Dis Child 32:333.
Rahilly, P.M. 1980. The effects of sleep state and feeling on cranial blood floww of the human neonate. Arch Dis Child 55:265.
Roffwarg, F.R. et al. 1966. Ontogenetic development of the human sleep-dream cycle. Science 15:604.