Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

otrdiena, 2016. gada 15. novembris

Gars kā starpnieks – elpošanai, nopūtām

Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem. (Romiešu 8: 26-27).

Svētais gars kā mūsu palīgs, īpaši mūsu vājākajos brīžos. Gars kā starpnieks tad, kad tas nepieciešams. Gars, kurš pazīst mūsu sirdi un zina slēptākās vēlmes. Un tad, kad vārdu nav, lai nāk nopūtas un elpa. Tā ir mūsu dzīvības avots, Jēzus Kristus vārdā, Āmen!

Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes. Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu - Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu. (Romiešu 8: 22-23).

Atbalstīšana. Nopūtas. Elpošana. Aizlūgšana. Vietā, kur sieviete dzemdē, tiek veikts liels darbs. Dzemdību komanda – bērniņa tētis, dūla, vecmāte, ārsts, katrs veic savu darbu. Mūsu draugi un ģimene mūs atbalsta ar aizlūgšanu ārpusē. Šajā procesā ir svarīga ir elpošana un daudz nopūtu, kas ir Gara piepildītas.

Kas vairāk stāsta par bērna piedzimšanu kā bezvārdu nopūtas?
Elpot - nozīmē dzīvot, dzīvība. Elpa ir Gars. Sākot ar  Dieva Garu (vēju), kas lidinās pār ūdeņiem un stāstiem par vēju un elpu  ir atrodami Rakstos un liecībās par Dieva spēku un klātbūtni.
Daudz meditatīvu lūgšanu kristiešu tradīcijā (arī citu reliģiju) aicina koncentrēties uz savu elpu: nomierinot prātu un ķermeni, kas vērsta uz Dieva svēto klātbūtni iekšpus un ārpus. Centrēta lūgšana ir ļoti spēcīga. Tā ir svēta, vadoša, tā stiprina mūs un savieno mūs ar dzīvības avotu – Dievu, kurš pirmais iedvesa dzīvību mūsu plaušās.

Es domāju kā Svētais Gars velta mums laiku, lai elpotu dziļi. Atcerēties, ka elpa ir avots mūsu dzīvē. Atcerieties, ka Dievs ar Svētā Gara klātbūtni mūs uztur no minūtes uz minūti, ķermeni un dvēseli. Esmu pateicīga būt par starpnieku, par nopūtām, kas izsaka vārdos lūgšanas, kuras pat grūti izrunāt.
Es esmu pateicīga par to, kā Gars iedvesmo aizlūgt citus manā vārdā. Esmu pateicīga par spēku un mierinājumu no Dieva, kas nāk laikā, kad jūtu sāpes un vājumu.
Es esmu pateicīga par svēto elpu, kas saglabā manu dzīvības garu un mazuļa pirmo elpas vilcienu savās plaušās.



Iekšējā lūgšana (Jēzus lūgšana) – īss, bet patstāvīgi sirdī atkārtojams teksts, parasti – Dieva vārdi ( Kungs, Jēzus Kristus, Dieva dēls, apžēlojies par mani, grēcīgu). Regulāri praktizējot kļūst par nepārtraukto lūgšanu, kad domas par Dieva klātbūtni vairs neizgaist. Tā palīdz uzturēt nepārtrauktu saikni ar Dievu.

svētdiena, 2016. gada 30. oktobris

Pirtīža sākas ar gatavošanos. Pieredzes stāsts.

Pirtīžas ir ģimenes svētki, bērna vannošana īpaši sagatavotā ūdenī, maiga bērniņa masāža ar mammas pienu, simboliska mazā cilvēciņa atdalīšana no mammas, atsevišķas personas pieņemšana ģimenē. Mammai pirtīžas ir pateicības svētki, kāda posma noslēgums, kas ir labs esam, godināms un svinams, atkal sevis sajušana, sevis no jauna atrašana. Sievietes pārtapšana, atdzimšana jaunā veidolā. 

Pirtīžas sākas ar gatavošanos tām, gluži tāpat kā latvieši gatavojas citiem svētkiem, tāpat arī pirtīžas sākas ar visu vajadzīgo lietu salūkošanu (iepatikās šis vārds), labām domām, lūgsnām un vēlējumiem. Tās ir arī atvadas no grūtniecības, dzemdībām, agrīnā pēcdzemdību perioda. Šis posms ir noiets, ir labs darbiņš padarīts. 

Lai visu vajadzīgo salūkotu, ir vērts doties dabā, noskaņoties šim pasākumam, tad "rokā zina, kas ir tas vajadzīgais un tieši šim bērniņam, mammai". 

Māmiņa Gunta jau sen zināja, ka ar trešo bērniņu viņiem būs pirtīža. Jau laicīgi vienojamies par laiku. Nedēļa pirms pirtīžas arī pagāja pirmssvētku noskaņojumā. Gunta stāsta, ka pastaiga ar ģimeni pa mežu izdevusies kā meditācija. Arī drēbītes visjaunākajai māsiņai īpaši gādātas: tēva krekliņš, brāļa zeķītes, māsas kleitiņa. 



Pirtīžās piedalījās arī māsa 4,5 gadi, kura ne tikai palīdzēja mammai salasīt zālītes, lapiņas, pušķīšus sasiet, bet arī ļoti gribēja pušķot pašu vanniņu un teikt vēlējumus, māsiņu vannojot, ko arī ļāvām. Tā mēs svinējām - ar zāļu vanniņu; mammas, tēta, māsas, brāļa un Līgas vēlējumiem; bērniņa masāžu ar pašu labāko krēmu pasaulē; mazās māsas sapucēšanu; mammas palutinašanu ar skrubīti, pēcdzemdību vēdera masāžu, masāžu ar lina dvieļiem un maigu mammas pērienu ar liepu slotiņām. Lielā māsa kā mazs dadzītis visu vēroja, klausījās, līdzi darīja, apgūstot sievu lietas, pa vidam paspēlējoties ar saviem ponijiem un mīļo tēti.
Mīlestībā, Līga

Pēcdzemdību kustību un atbalsta grupa māmiņām ar mazuļiem

Pēcdzemdību nodarbību cikls 27.03. līdz 28.03.

Katrā nodarbībā:
·         Vieglas slodzes vingrošana māmiņām ar zīdaiņiem;
·         Pārrunājam kādu tēmu par mammas, sievietes veselību, labsajūtu, seksualitāti pēcdzemdību periodā, zīdīšanu, bērna attīstību, audzināšanu;
·         Noslēgumā - relaksācijas un meditācijas mirklis māmiņai kopā ar bērniņu.

Nodarbības ilgums 1 h. Tas ir laiks sev un tieši šim mazulītim. 

Nodarbības notiek: pirmdienās, 16:00, Vīlandes iela 9 (Vīlandes draudzes telpās). Ir bezmaksas stāvieta.

Pieteikties: liga.giniborga at gmail.com vai 26200035

Vingrošana palīdz:
·         Vairot enerģiju, emocionālo labsajūtu;
·         Stiprina mugurkaulu, vēderpresi;
·         Rūpēties par savu stāju;
·         Nostiprina iegurņa un sēžas muskuļus;
·         Atslābina kakla un plecu zonu;

Nodarbību tēmas:
·         Iepazīšanās. Vingrojumi pēcdzemdību periodā.
·         Rūpes par sevi pēcdzemdību periodā: vingrojumi, masāža; uzturs; higiēna;
·         Pēcdzemdību emocijas. Emocionālās rūpes par sevi.
·         Pēcdzemdību rituāli. Rituālu nozīme, rituāli citās kultūrās.
·         Auglības atgriešanās pēc dzemdībām. Pēcdzemdību kontracepcija.
·         Kā piedzimst vecāki?  Veselīgu vecāku pazīmes. Priekšlaicīgi vecāki, to pazīmes, komplikācijas, risinājumi.
·         Seksualitāte pēc dzemdībām.
·         Dzemdību pieredze, tās pārstrāde.
·         Baha ziedu terapija māmiņām, zīdaiņiem un bērniem.
·         Cik ilgi zīdīt bērnu? Dabiska zīdīšanas noslēgšana.
·         Droša kopā gulēšana ar zīdaini. Kad bērns sāk gulēt pats savā gultiņā?
·         Pirmie trīs mēneši pēc dzemdībām no jaundzimušā skatu punkta jeb 4 trimestris bērniņa attīstībā.
·         Zīdaiņa raudāšanas iemesli un risinājumi.
·         Zīdaiņu, bērnu temperaments.
·         Zīdīšanas īpatnības dažādos vecumposmos.
·         Zīdaiņa vecumposmu īpatnības, emocionālās vajadzības.
·         Bērna gatavība piebarojumam. Piebarošanas uzsākšana.
·         Bērna vadīta ēšana.
·         Pirmā palīdzība bērnam.
·         Zīdaiņa valodas attīstība. Skaitāmpanti un dziesmas bērna attīstībai.

Nodarbību vada: vecmāte un dūla Līga Giniborga
Samaksa: Ziedojums – 8 eiro

pirmdiena, 2016. gada 3. oktobris

Placenta jeb otra puse

Latviešu tautas ticējumos placenta tiek minēta kā bērna otra puse, mātes puse, dzēnītis (Blīdenē), nometekls (Vijciems). Tā īpaši tika aplūkota pēc dzemdībām. Uz placentas esošie bālganie punktiņi, mezgliņi liecina par to, cik mātei vēl būs bērnu. Ticējumos vēstīts,  nabassaite ir jāizvirpina bērnam caur pirkstiem, lai tas būtu veikls rakstītājs un čakls rokdarbu darinātājs. Placenta, nomazgājama, tīrā, baltā drānā ietinama un glabājama tīrā, sausā, klusā vietā. Ticējumos minētas daudz vietas - parok stallī, pirtī, apakš grīdas, šķūnī vai citur, kur lopi nevar tikt, suņi, kaķi izvazāt. Meiteņu placenta jārok zem rožu krūma, lai tās augtu skaistas, sārtiem vaigiem, lai viegli mēnešziedi (mēnešreizes), zēnu placenta – zirgu stallī, pasilē, apakš zirga priekškājām, kūts kaktā - lai puika augstā amatā tiek, lai dzīvē ātri uz priekšu iet, lai gultā nečurā, vai arī - zem akmeņa, lai bērns labi guļ utt.
Pārlasot ticējumus, secinu – placenta jeb otra puse ar cieņu, rūpību paglabājama, ar labiem nodomiem par mātes un bērna dzīvi pavadāma.

Svarīgi! Ja pēc dzemdībām vēlamies placentu līdzi ņemt, sagatavojam divus vienreizējos autiņus un maisiņu. Viens autiņš, kur viss liekais notekās, otrs – kur ar cieņu ietīt un maisiņš, kurā ielikt. Lūdziet vecmātei palīdzību! 24h laikā ielikt saldētavā!

Ar placentu saistītās vēsturiskās un etniskās tradīcijas ir senas un sastopamas daudzās tautās. Eiropā līdz 18. gs. placenta tika uzskatīta par jaundzimušā bērna daļu, ticēja, ka viss, ko darīja ar placentu, atstāj ietekmi uz bērnu. Indonēzieši apraksta ļoti intīmu saikni starp bērnu un placentu, saucot tos par brāli un māsu. Balinēzieši tic, ka pēc nāves placenta kopā ar tiem atgriežas paradīzē. Javā placenta kļūst par mātes un bērna aizstāvi.

Raganu dedzināšanas laikā lielākā daļa vecmāšu zināšanas tika pazaudētas, ieskaitot arī to, kā pagatavojami un lietojami placentas dziedinošie līdzekļi. Tikai 19 gs. beigās vecmātes atgriezušās pie placentas preparātu nozīmes, pagatavošanas un zināšanām. 1805.gadā vācu literatūrā atrodamas vadlīnijas par to, kā jāpārstrādā placenta homeopātiskos līdzekļos, bet 1972.gadā Vācijā notikusi tiesas prāva par to, kam īsti pieder placenta. Tiesa atzinusi, ka placenta pieder bērnam.
Senvācu valodā “placenta” nozīmē "mātes maize." Viduslaikos šis vārds ir sastopams runājot par pirmsdzemdību aprūpi un ēdienu pagatavošanu, arī placentas cepšanu cepeškrāsnī. Kopš 1925.gada, Dienvid-Vācijā tiek ražoti placentas aizsarglīdzekļi.

Pēc dzemdībām placenta turpina savu darbību. Asiņu un visu nepieciešamo vielu aizplūšana pa nabassaiti var turpināties līdz pat divām stundām.

18. gadsimtā, Vācijā un Francijā ticēja, ka jaundzimušais būs skaists, gudrs un labs pret apkārtējiem, ja placenta tiks aprakta netālu no mājām uzreiz pēc piedzimšanas. Valdīja uzskats, ka placentas izmešana var izraisīt neauglību.


16.gadsimtā, Vācijas dienvidos, daļa no placentas tika pievienota mātes pirmajai pēcdzemdību maltītei. Mūsdienās daudzās Eiropas valstīs sievietei kā pirmo pēcdzemdību maltīti pagatavo vistas buljonu, kuram pievienota placenta.

Baltvīna dzēriens - novārījums, kura sastāvdaļa bija placentas gabaliņš tika izmantots, lai paātrinātu placentas piedzimšanu un kontrolētu pēcdzemdību asiņošanu. Ja pēc iepriekšējām dzemdībām netika sagatavots novārījums, vecmāte dzērienu pagatavoja no ceptiem placentas audiem, kuri tika izšķīdināti ūdenī.  Saskaņā ar vēsturiskiem datiem, šāds placentas pulveris tika turēts visās pilsētas aptieku noliktavās līdz 19.gs. 20.gs.mijā placentas pulvera krājumi pamazām samazinājās.
Saskaņā ar Polijas, Turcijas, Portugāles un Spānijas vecmāšu receptēm, placenta jāžāvē un jāsaberž pulverī. Pulveris piemērots gan iekšējai, gan ārējai lietošanai. Pat, ja skatās tālāk uz austrumiem - Vjetnamā, Korejā un Taizemē - placentas hormoni vienmēr tika izmantoti tautas medicīnā, ārstējot slikti dzīstošās brūces, kā arī tika izmantoti asinsrites traucējumu gadījumā.

Visā pasaulē paaudzēm tiek nodotas zināšanas par to, kā placentas lietošana uzturā palīdz mātei ātrāk atveseļoties pēcdzemdību periodā. Sievietes, kuras lieto placentu pēc dzemdībām jūtas spēcīgākas, ir laimīgākas un viņām vieglāk padodas zīdīšana. Ja grūtniecības laikā sievietei ir tūska, paaugstināts asinsspiediens vai sliktas urīna analīzes, kas signalizē par nieru darbības traucējumiem, placentas līdzekļi var palīdzēt ātri novērst  simptomus.

Tradicionālā ķīniešu medicīnā izmanto placentu, lai stiprinātu nieres. Ja mēs atgrieztos pie vecajām tradīcijām un izmantotu placentas līdzekļus, mēs retāk sastaptos ar dažāda veida problēmām grūtniecības, pēcdzemdību un zīdīšanas periodos.

Ja māte lieto uzturā savu placentu, bērns arī no tā gūst labumu. Jaundzimušais caur mātes pienu saņem svarīgus hormonus, piemēram, estrogēnu, progesteronu un oksitocīnu. Līdz dzemdībām bērns laimīgi dzīvo dzemdē, līdz, kamēr, dzemdību process izraisa atšķiršanas trauksmi. Ja mamma lieto uzturā un apēd daļu no  placentas, tas palīdz viņai un bērnam  kaut kādā veidā veicināt atkalapvienošanos.

Cilvēka piens ir vilinoši saldens - tas ir pie nosacījuma, ja hormonu līmenis ir pareizs. Nobriedusi placenta satur daudz oksitocīna jeb mīlestības hormona. Sievietes, kuru pienā, saindēšanās, žultspūšļa slimību vai dzemdību stresa rezultātā, trūkst oksitocīns, var to vairot, izmantojot placentas līdzekļus.
Placenta tiek izmantota ķīniešu medicīnā vairāk kā 1400 gadus. Pastāv uzskats, ka šī pieeja ir efektīva metode dažādu simptomu ārstēšanā, tostarp neauglības, imūnsistēmas stiprināšanas, astmas, aknu darbības traucējumu, artrīta un daudz citu slimību ārstēšanā.

Japānā placentas iziet hepatīta pārbaudi un tiek sterilizētas. Iegūtais līdzeklis tiek izmantots, lai ārstētu smadzeņu trombozes un sirdslēkmes, kā arī, lai stiprinātu imūnsistēmu.
Kubā placentas produkti šobrīd lieto ne tikai vitiligo (pigmentācijas traucējumi, kas izraisa ādas pigmentu izzušanu no ādas), bet alopēcijas (pataloģiska matu izkrišana) un psoriāzes (ādas slimība, kad ādas šūnas paātrināti veidojas un atdalās no ādas)  ārstēšanā.

Krievijas ārsti papildinājuši ar placentas audiem injekcijas, kuras injicē vēža slimību gadījumos. Ārstēšanas metode, kas izriet no šī pētījuma, imūnembrioterapija (immunoembryotherapy), tiek izmantota Meksikā, Bahāmu salās un San Diego. Vācijā ārsti arī izmanto placentu injekcijas vēža, AIDS un multiplo sklerozes ārstēšanā.

Meksikā, mammas sagriež savu nesen piedzemdēto placentu nelielos gabaliņos un lieto to, vienkārši norijot. Pa vienam vai diviem gabaliņiem dienā, lai nodrošinātu labu piena veidošanos un izdalīšanos. Vēl placentas izmantošana tinktūras pilienu veidā, sešas nedēļas pēc dzemdībām, palīdz novērst pēcoperācijas depresiju, kā arī palīdz pie hormonālām izmaiņām pēc histerektomijas (Histerektomijas laikā tiek izņemta dzemde. Var tikt izņemts arī dzemdes kakls (pilnībā) un maksts (daļēji). 

Histerektomija ir neatgriezeniska dzemdes miomu ārstēšanas metode, jo tās laikā tiek izņemti esošie miomas mezgli un likvidēta to tālākas augšanas iespēja. Šis ir vislielākā mērā invazīvs ārstēšanas paņēmiens. To veic ginekologs vai ķirurgs.). Tinktūra tiek rekomendēta arī sievietēm ar menopauzes problēmām. Desmit pilieni tinktūras, tieši uz mēles, 1-3 reizes dienā, palīdz novērst karstuma viļņus, garastāvokļa svārstības, sirdsklauves utt.

Placentas līdzekļos esošais vielu kokteilis palīdz stimulēt matu folikulus. Šīs vielas tiek izmantotas, lai ārstētu matu izkrišanu un seboreju. Apbrīnojami rezultāti ir sasniegti pie alopecias areata (matu laukumveida zaudējums no skalpa) simptomiem.

Meksikā vecmātes izmanto placentas pulveri sejas skaistumkopšanas krēmos.
Japāņu kosmētikas ķirurgi piedāvā ne tikai ķirurģisko ārstēšanu, bet placentu ekstrakta injekcijas, lai ārstētu grumbas.

No placentas membrānas veidoto fizioloģisko un bioloģisko šķidrumu izmantošana ir ļoti efektīva kopjot apdeguma brūces. Placentas šķidruma lietošana uzrādīja neticamus rezultātus apdegumu sadzīšanas procesos.

Tradicionālā ķīniešu medicīna (TĶM) placentu uzskata par spēcīgu un svētu medicīnas līdzekli, pilnu ar dzīvības spēku. Vecmāte Raven Lang, kura ir studējusi TĶM, iesaka sievietēm izmantot placentu pēcdzemdību periodā, lai palīdzētu atveseļošanās procesā, novērstu pēcdzemdību depresiju un samazinātu asiņošanu.

Lietot placentu pulverizētā veidā, īpaši pirmajos deviņos mēnešos pēc dzemdībām, ir veca tradīcija. Tas palīdz dzemdei atgriezties savā sākotnējā formā un izmērā, paātrina mātes atveseļošanos, kā arī novērš depresiju, kas, svārstīgo hormonu rezultātā, var parādīties pat pēc vairākiem mēnešiem. Pulveris ir ļoti noderīgs, lai uzlabotu piena veidošanos un izdalīšanos. 20 minūtes pirms zīdīšanas, šķipsniņa placentas pulvera un māte sāks sajust, ka viņas “piens nāk”.

Zīdīšanas konsultanti un vecmātes bieži redz māmiņas ar satraumētām krūtīm, jo mazulis nespēj efektīvi zīst. Apslēpts cēlonis var būt vājš piena atbrīvošanās reflekss. Mātes var lietot placentāro līdzekli, lai palīdzētu sev "palaist pienu."

Grūtniecības laikā placenta ir pildījusi dažādu bērna orgānu funkcijas – asinsrades, barošanas, izvadorgānu, asinscirkulācijas nodrošināšanas orgānu un aizsargfunkciju nodrošinošo orgānu. Līdz ar to placentai ir RNS messendžeri, jeb „atslēga” uz visām mazā bērna sūnām, ar iespēju regulēt, izmainīt, uzlabot galveno dzīvībai svarīgo orgānu darbību. Placentā lielā daudzumā ir atrodamas arī cilmes šūnas, kas tur saglabājas arī pēc nabassaites izpulsēšanas un pārdalīšanas. Uz cilmes sūnu virsmas ir receptori, kas sajūtot atbilstošu stimulāciju spēj pārvērsties gandrīz par jebkuru organisma šūnu, tādējādi veicinot orgānu un audu atjaunošanos. Placentā ir atrodamas arī dažas citas bio-aktīvās vielas:
Beta endorfīni (kas samazina sāpes, relaksē, dod labsajūtu, atraisa paļaušanās sajūtu);
Kateholamīni (iedarbojas kā dopings, regulē sirdsdarbību un asinsspiedienu, stimulē organisma mobilizāciju, pielāgošanos apkārtējās vides apstākļiem);
Dopamīns (iedrošina, veicina radošumu, stimulē atmiņu un koncentrēšanās spēju, veicina adaptāciju);
Sievišķie hormoni  - lielā daudzumā, kuri atbalsta fizioloģisku grūtniecības norisi, palīdz atraisīt mātes mīlestību un sievišķību. Lielā daudzumā ir arī mīlestības hormons – oksitocīns, kura koncentrācija grūtniecības trešajā trimestrī un dzemdībās pieaug. Šis hormons stimulē dzemdes saraušanos, veicina laktāciju un palīdz atraisīt mātes mīlestību pret mazuli. Šis hormons mazulim jo ļoti ir pazīstams, jo atgādina par dzīvi mātes miesās un veicina paļaušanos dzīvei ārpus tās.
Izmantojot zināšanas par placentā esošajām vielām, arī izriet tās izmantošana pēcdzemdību periodā, priekšlaicīgi dzimušu mazuļu atbalstīšanā, zīdīšanā, neauglības problēmu risināšanā un daudzi citu slimību ārstēšanā holistiskajā aprūpē.  Svarīgi, ka cilvēku placentas hormoni līdzīgi iedarbojas uz jebkuru cilvēku, tādēļ meitas placentas preparāti var palīdzēt piem., meitas mātei klimaktēriskā perioda simptomu mazināšanā un māsai neauglības ārstēšanā.

Diemžēl pārstrādei der tikai vesela placenta – t.i. grūtniecības laiks pagājis bez sarežģījumiem, sieviete nav saņēmusi daudz medikamentus, dzemdībās nav bijuši zaļi augļūdeņi. Sievietes placenta noder viņai pašai, viņas bērniem un citām viņas dzimtes sievietēm - mammai, vecmāmiņai, māsām.

Placentu pārstrādāt var pati sieviete savās mājās. Receptes atrodamas interneta vidē un Kornēlijas Eningas grāmatā "Placenta: The gift of life"

Avoti un iedvesma:
Latviešu tautas ticējumi - http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/
Straubergs k. Prof., „Latviešu tautas paražas” Latvju grāmata, Rīgā, 1944
Vairāk par placentas homeopātiju lasiet  www.placentaremedies.com, http://www.moonsong.com.au/placental-remedy/
Tulkojums no Cornelia Enning, Placenta: The gift of life, 2010

Paldies Jūlijai Krutovai Aizpurietei par raksta atrašanu un patulkošanu!

trešdiena, 2016. gada 8. jūnijs

Māmiņa pirms Jāņu laikā

Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā,
Ko plūc rīta saulītē,
Tā vairs lieti nederēja.

Dziedē pat siena gruži

Raspodiņi/raskrēsliņi ir sievu zāle un aug gandrīz katrā pļavā. Tie ir augi, kuru lapu piltuvītēs sakrājusies rasa rītos mirdz saulē kā prieka asara skropstās. Šie augi izsenis tiek lietoti gaidībās un radībās. Tāpēc katrai no mums vērts parādīt godu, noliecoties pie šīs nelielās puķes ar necilajiem ziediņiem un kruzuļainajām lapām. Kad tuvojas dzemdību laiks, rasaskrēsliņu lapām jābūt pie rokas. Grūtniecības beigās var dzert vismaz glāzi rasaskrēsliņu tējas dienā — tā palīdz dzemdes muskuļiem sagatavoties radībām. Pēc bērna laišanas pasaulē rasaskrēsliņu dziedinošais spēks veicina dzemdes saraušanos un tīrīšanos, turklāt iedarbojas maigi, mazinot pēcdzemdību atsāpes. Rasaskrēsliņi arī stimulē piena veidošanos. Lai iegūtu garšīgu tēju, ziedošus lakstus var vākt visu vasaru, taču visspēcīgā dziednieciskā iedarbība ir tiem, kas vākti līdz Jāņiem, vēlams, jaunā mēnesī un dienas otrajā pusē.
Nātre - Viens no vērtīgākajiem mūsu ārstniecības augiem. Tas satur vairāk C vitamīna nekā upenes, vairāk karotīna nekā burkāni un smiltsērkšķi, daudz dzelzs. Satur A, C, D, K, Ca, kāliju, dzelzi, fosforu, sēru. Šis augs regulē vielmaiņu, nieru darbību, mazina šķidruma aizturi organismā — tūsku, mazina krampjus, samazina hemoroīdus, palielina piena daudzumu. Tas arī uzlabo asins sastāvu, stiprina asinsvadus, mazina asiņošanas risku dzemdību laikā un asiņošanu pēc dzemdībām. Nātre spēj ietonēt matus tumšā krāsā, ja negribas bērnu gaidot ķerties pie ķīmiskām krāsām. (Ja grūtniecības laikā ir paaugstināts dzemdes tonuss, ar nātru lietošanu gan jāuzmanās.) Nātru lapas tējai vislabāk savākt jūnijā, ziedēšanas laikā, ar šķērēm nogriežot augu ziedošās galotnītes. Taču jau maijā jaunās nātru lapas var pievienot zupām un sautējumiem — applaucētas ar verdošu ūdeni, tās vairs nedzeļ.
Maija beigās mežos sāk ziedēt meža zemenītes un avenes. Pirms nogatavojas to gardās odziņas, ir īstais laiks sarūpēt ziemas krājumiem lapas. Meža zemeņu lapas palīdz pret mazasinību, samazināt asinsspiedienu, tām piemīt nomierinoša iedarbība un spēja mazināt tūsku. Aromātisku zemenes lapiņu var pievienot jebkurai tējai. Meža aveņu lapas satur daudz vitamīnu un minerālvielu – C, E, Ca, Fe, A, B, fosfors, kāliju u.c. Aveņu lapām piemīt spēja tonizēt dzemdes muskuļus, tāpēc aveņu lapu tēju kopā ar rasaskrēsliņu dzer, gatavojoties radībām. Šī tēja palīdz arī mazināt saišu sāpes. Kas bērns piedzimis, aveņu lapas palīdz dzemdei tīrīties, novērš pārmērīgu asiņošanu.
Arī pīpene jeb margrietiņa, no kuras iznāk skaisti Jāņu vainagi, ir sievu zāle. Tā palīdz nostiprināt gludās muskulatūras sfinkterus un atbrīvoties no urīna noplūdēm, kas mēdz gadīties gaidību laikā un pēc dzemdībām. Urīnceļu vainām palīdz arī rudzupuķu debeszilie ziediņi, kurus izplūc no ziedgultnes. Pareizi izžāvēti (izklājot plānā kārtiņā ēnā), tie nezaudē skaisto krāsu, rotā ikvienu tējas maisījumu, ārstē iekaisumus un noņem drudzi. Ja nomoka vēlīna grūtniecības toksikoze, iesaka lietot rudzupuķu uzlējumu (tējkarote ziediņu uz glāzi ūdens) pa ¼ glāzei pirms ēšanas.
Jasmīnu ziedu tēja dzemdībās liek kontrakcijām kļūt ilgākām, garākām.
Trejdaivu sunītis — tas ir ķerainais augs, kurš, pārejot pār pļavu, ieķeras biksēs. Tas palīdz pret dažādiem ārējiem izsitumiem un izsutumiem gan māmiņai, gan bērniņam.
Ļoti ārstnieciski ir tā saucamie „siena gruži” — tie ir mazie zāles un ziedu galiņi, kas sakrājas zem siena. Auga esence ir ziediņā, tātad siena gružos šis koncentrētais spēks savācas vienkopus. Ne velti senie latvieši žāvēja zāles ar vārpiņu vai ziedu uz leju, lai galā sakrātos visa sula un spēks. Siena gružus izmanto gan dzemdībās, gan pēc radībām, gan ginekoloģisko vainu ārstēšanai sēdvannās. Piemēram, pāris saujas siena gružu aplej ar verdošu ūdeni, atstāj, lai nostāvas un tad tajā pasēž — tā ļoti labi dzīst pēcdzemdību šuves, tas darbojas arī kā maksts skalošana, ārstē piena sēni jeb bakteriālo vaginozi. Tā kā zālītei virsū lej verdošu ūdeni, sēdvanna ir higiēniska. Protams, šķūnim, no kura siena gruži ņemti, jābūt tīram, taču tos var iegūt arī, pakratot izšuvušus zāles stiebriņus. Tos var izmantot arī, lai mīkstinātu starpeni: siena gružus aplej ar verdošu ūdeni, ietin drāniņā un liek pie dupša brīdī, kad mazuļa galviņa vēl nav parādījusies. Siltums uzlabo asins cirkulāciju ārējos dzimumorgānos un starpenē, tādēļ mazuļa galviņa spraucas caur mīkstākiem audiem un māmiņai ir mazāk plīsumu.
Vībotnes stabilizē nervu sistēmu un padara stiprākas dzemdes kontrakcijas. Tās jālieto ļoti mazā koncentrācijā – pa lapiņai. Ja priekšlaicīgi nogājuši augļu ūdeņi, mazlietiņ vībotņu palīdz sākties kontrakcijām – parasti ilgi nav jāgaida, stundas astoņas desmit. Pēc kontrakciju sākšanās, šī zālīte vairāk nav jālieto.
Jāņu vainags, pušķis – pirmajai vanniņai
Jāņu vainags ir īpašs. Jaunas meitas ar to zīlēja, bet precētās izmantoja savai un bērnu veselībai. Šo seno latviešu sevišķo zāļu velšu vītni viņi lietoja bērniņa un jaunās māmiņas pirmajai vanniņai, lai tajā būtu daudz spēka veselībai. To var darīt arī tagad!
Vainagu glabāja no Jāņiem līdz Ziemassvētkiem, tad to sadedzināja. Ja bērniņš dzims laikā no Jāņiem līdz Ziemassvētkiem, tad vainagu varēs izmantot pirmajai vanniņai. Pēc tam vainagā spēka ir ļoti maz, taču tūlīt jau klāt ir aprīlis ar sulām. No Ziemassvētkiem līdz Lieldienām vanniņai pievienoja saknes un mizas, kas ilgāk saglabā savu bioloģisko aktivitāti. Pēc Lieldienām pirmo vanniņas ūdeni bagātināja ar jauno dzinumu un pavasara ziedu spēku.
Kas var būt vainagā? Jebkura zālīte, kura, lasot augus Saulgriežu vakarā, nākusi pretī. Pat ja sevi pacelt piedāvā indīgs augs, to jāņem ciet! „Homeopātijā ir zināms, ka jebkurš augs ir zāles, tikai tās gudri jāizmanto. Ja Jāņu vainagu arī ar kādu indīgu zāli ieliks vanniņā, kuru aplies ar verdošu ūdeni, nekas slikts nenotiks (tas iedarbosies ārstnieciski). Pirmajai mazuļa vanniņai var izmantot aplietu stiprumu no visa Saulgriežu vainaga, taču pilnīgi pietiek, ja vannas uzlējumu (to pagatavo tāpat kā tēju) pagatavo tikai no auga galiņiem. Tas piešķirs gan aromātu, gan spēku. Ja liek tikai mazliet no katra auga, tā iedarbība ir lielāka (jo lielāks atšķaidījums – jo lielāks efekts),” skaidro Dina.
Pirmajā vanniņā bērniņš un jaunā māmiņa gāja īpaša rituāla laikā – pirtīžās. Nedēļu pēc dzemdībām jeb septiņas dienas mamma skaitījās nedēļniece, tādēļ bija gultā un ap gultu, tas nozīmē, ka viņas darbs bija auklēt un mīļot mazuli, apkopt sevi, taču viņai šajā laikā nebija jādara citi darbi — viņa nemazgāja grīdas, negāja lauku darbos un netaisīja saimei ēst. Astotajā dienā tika kurināta pirts un taisītas pirtīžas – pirts, kur piedalījās vecmāte, kas bērnu ķērusi, mamma, dažkārt šīs sievietes māte un mazais bērns. Tā bija tikai sievu pirts un tad tika vannoti abi divi – māte un bēbītis. Pirms tam mazuli nemazgāja, arī mammai tā bija pirmā vanna pēc dzemdībām. Pirmo vannoja mazuli – viņam taisīja īpašo Jāņu vainaga ūdeni, sakņu, pavasara ziedu vai arī siena gružu ūdeni. Uzskatīja, ka mazgājoties šajā ūdenī, bērniņš saņem svētību turpmākajai dzīvei. Ūdens arī bija pirmais, kas atdalīja mammu no bērniņa, jo pirmās septiņas dienas pēc dzemdībām, lai arī fiziski atdalījušies, jaundzimušais un māmiņa vēl skaitījās viens vesels, kuru kopībā nedrīkst iejaukties.
Interesanti

No Jāņu naktī lasītām ērgļu papardēm var taisīt mazam bērnam guldināmo matracīti. Papardes uzsūc sevī visu sliktumu – noņem raudas un niķus. Starp tām var ielikt nomazgātu baldriāna skani, lai labāks miedziņš. Vienam šūpulīša matracītim vajag pusmaisu paparžu. Kad tas ir labi pieblīvēts un stingrs, matracīti pārsedz ar rupju lina palagu deviņām kārtām (šurpu turpu aptinot), tad matracītis ir stingrs un nav kunkuļains.
Izstaigāju mežu mežus,
Buldurjāņa meklēdama;
Buldurjānis paslēpiesi
Zem sudraba čakārnīša.

Izstaigāju pļavu pļavas,
Buldurjāņa meklēdama;
Kad atradu buldurjāni,
Tad saviju vainadziņu.

Visa zeme, zāle zieda,
Buldurjānis neziedēja.
Tas ziedēja kalniņāi
Sidrabiņa ziediņiemi.
Plūcat meitas puķu pušķus
Daždažādi izraibotus –
Zilus, baltus, iedzeltenus,
Kas Jāņos uzziedēja.

Eita, meitas, zālītēsi,
Vediet mani mazāko!
Jūs zālīšu plūcējiņas,
Es rasiņas bridējiņa.

Pļavas dziesmu nodziedāju
Pār pļaviņu pāriedama;
Man piebrida pilnas kurpes
Zilu ziedu, zelta rasas.

Jānīts brauca katru gadu,
Atved zāļu vezumiņu.
Še saujiņa, te saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.

Avots:

· Dace Miezīte, Sievu zāles - tējas grūtniecei un māmiņai!