Leģenda

Kādreiz es dzīvoju Paradīzes Dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz Paradīzes Dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

otrdiena, 2020. gada 20. oktobris

Online “Gaidību laika sajūtu skoliņa”, gatavojoties dzemdībām

 

Teorija. Prakse. Sajūtas.


10 nedēļu nodarbības, 10 dažādas tēmas par gaidībām un radībām, 10 vebināri, video lekcijas un audio ieraksti relaksācijai.

Es nezinu tieši kāda būs jūsu satikšanās ar bērniņu, taču es zinu, kur var ņemt spēku, mieru un pārliecību, ka tiksiet galā. Jūs neesat vieni savās grūtībās, izaicinājumos, domās un emocijās. Savā darbā esmu pārliecinājusies, ka teorija, prakse un iedvesma palīdz sagatavoties veiksmīgām radībām un dzīvei ar mazulīti gudri, mierīgi un pārliecinoši.

Izveidojot online sajūtu skoliņu, es sapņoju ka sievietes un ģimenes atcerēsies savas dzemdības un pirmo dzīves gadu ar bērnu ne tikai kā kaut ko grūtu, bet drīzāk kā neticamu un iedvesmojošu notikumu, kas atklāj jaunas vecāku personības šķautnes un kļūst par spēka un pārliecības avotu dzīvē. 

Lai mums izdodas! 

Mīlestībā, Līga

Kopā ar vecmāti un dūlu Līgu Giniborgu jūs varēsiet:

  • radīt apstākļus veiksmīgai dzemdību darbībai;
  • zināt, ko darīt, ja dzemdību laikā notiek negaidīti pagriezieni;
  • izmantot iedarbīgas tehnikas, lai atvieglotu dzemdības;
  • pieņemt informētus lēmumus;
  • saņemt atbalstu un iedvesmu, balstoties uz reālu sieviešu pieredzi.

Gaidību laika sajūtu skoliņa palīdz atrast atbalstu 3 līmeņos: ķermenis, intelekts un dvēsele.

Dzemdēt ir darbības vārds. Dzemdēšana patiesi ir ļoti ķermeniska norise, tomēr mūsdienu ģimenei, bez intelektuālās sagatavotības, nav drošības sajūtas, kas ir viena no dzemdību pamatvajadzībām. Pieredze rāda, ka zinot savus resursus, mēs nomierināmies un veidojam telpu, kurā “galvas datoriņš” pats atslēdzas un ļauj ķermenim dzemdēt bez aizķeršanās. Ķermenis nav  atdalāms no dvēseles. No spāņu valodas tulkojot latīņu vārdu partus (dzemdības), tā ir gaismas došana. Tātad dzemdības varētu būt gaismas došanas darbs. Latviešu tautasdziesmā par dzemdībām dainojam:

1127-0
Spoža zvaigzne notecēja
Pie līgavas nam' durvīm:
Tā nebija spoža zvaigzne,
Tā bērniņa dvēselīte.

1128-1
Nāc, vīriņ, nāc, vīriņ,
Sieviņ' tevi aicinaja:
Sieviņ' savu dvēselīti
Nēzdogā vēcināja.

Uz online “Gaidību laika sajūtu skoliņu”, skoliņu ļoti gaidām vecākus, kuri dzīvē augstu vērtē izvēles brīvību un meklē savu ceļu uz dzemdībām.

Šī skoliņa noderētu vecākiem, kas vēlas skaidrību, pārliecību un mieru savā ceļā.

Vecmātes un dūlas Līgas Giniborgas pieredze rāda, ka tas ir iespējams. Neskatoties uz to, ka esat teorētiski labi sagatavoti vecāki, dzemdībās var pienākt brīdis, kad miers tiek pazaudēts un iestājas panika. Kopā ar Līgu jūs iemācīsieties rast sevī resursus krīzes brīžos, kad viss nenorit pēc ideālā plāna, kā arī atgriezties pie miera, skaidrības un pārliecības gaidībās, radībās un savā dzīvē ar bērniņu.

Tiešsaistes vebināru laiki:
27.10 plkst.10:00-11.30
03.11 plkst. 10:00-11.30
10.11 plkst.10:00-11.30
17.11 plkst. 10:00-11.30
24.11 plkst. 10:00-11.30
01.12 plkst.10:00-11.30
08.12 plkst.10:00-11.30
15.12 plkst.10:00-11.30
22.12 plkst.10:00-11.30
29.12 plkst.10:00-11.30

Samaksa par nodarbībām:

  • 18,- eur par 1 nedēļu
  • 64,- eur par 4 nedēļām
  • 150,- eur par 10 nedēļām 

Samaksa veicot pārskaitījumu uz STĀRĶA LIGZDA kontu ar norādi “Online sajūtu skola”

 

SIA “Ģimenes veselības centrs “STĀRĶA LIGZDA”
reģ nr. 40003596200
A/S SEB banka: UNLALV2X
Konta nr. LV46 UNLA 0050 0014 5453 8

Vairāk informācija un pieteikšanās liga.giniborga@gmail.com , 26200035 vai starkaligzda@inbox.lv ,  28363434.

 

Nodarbību tematiskais plāns.

 

1. nedēļa - Laiks īsi pirms radībām. Kā rūpēties par sevi gaidībās, lai dzemdības noritētu vislabākajā veidā? 

2. nedēļa - Bērna, vecāku attīstība un identitāte.

3. nedēļa - Prakses un tehnikas gaidībās, kas palīdz dzemdēt ātrāk un raitāk.

4. nedēļa - Dzemdību pasaules pieskāriens.

5. nedēļa - Uzskati, aizspriedumi, mīti, pieņēmumi un BAILES par dzemdībām

6. nedēļa - Dzemdību palīgi. Dzemdību vīzija.

7. nedēļa - Dodamies ceļā. Prakses un tehnikas dzemdībās, kas palīdz dzemdēt ātrāk un raitāk.

8. nedēļa - Satikšanās. Viss par izstumšanu.

9. nedēļa - Šķēršļi dzemdību ceļā. Kad medicīniskā palīdzība nepieciešana...

10. nedēļa - Placenta un pirmā stunda kopā ar bērnu.

 


svētdiena, 2020. gada 24. maijs

Dārga, dārga tā zālīte māmiņai un bēbītim



Viss bija gatavs vannīžām. Vanniņa izrotāta ar jaunajām, tikko izplaukušajām liepu lapām, mazu liepas un bērza slotiņu, mammas lasīto ziedu pušķīti, svecīte iedegta, gaiļbikšu tēja dzeršanai aplieta, visi saposušies. Nu, varam sākt. Tūlīt nāks tētis ar aplieto gaiļbikšu tēju arī vanniņai. Kur viņš kavējas? Izrādās, neatradis sakaltēto tēju virtuvē, aizskrējis jau otro reizi pie lielās liepas Daugavas krastā saplūkt sievas lūgto gaiļbiksīti, jo tur noteikti ir. (Pierakstīts 22.05.2020, Doles salā, Vannīžās). 


Čuči guli, mazs bērniņi,
Es tecēšu puķītēs;
Appušķošu šūpolīti
Visādām puķītēm,
Ievas ziediem, kļavas lapām,
Sarkano āboliņu. (1717-3)

Maijā pavasara pļavās zied dzeltenās gaiļbiksītes. Ziediņi noderēs saaukstēšanās slimībām, galvas sāpēm, mieram un miegam. Savukārt lapas ievāc pēc ziedu ziedēšanas, jo tad tajās visvairāk vitamīnu. Izrādās 2-3 lapiņas nodrošina C vitamīnu devu visai dienai. Drīkst likt klāt salātiem, zupām, omletei, sautējumam un mērcei. 

Maija beigās mežos sāk ziedēt meža zemenītes un avenes. Pirms nogatavojas to gardās odziņas, ir īstais laiks sarūpēt ziemas krājumiem lapas. Meža zemeņu lapas palīdz pret mazasinību, samazināt asinsspiedienu, tām piemīt nomierinoša iedarbība un spēja mazināt tūsku. Ievāc ziedēšanas laikā. Aromātisku zemenes lapiņu var pievienot jebkurai tējai. Meža aveņu lapas satur daudz vitamīnu un minerālvielu – C, E, Ca, Fe, A, B, fosfors, kāliju u.c. Aveņu lapām piemīt spēja tonizēt dzemdes muskuļus, tāpēc aveņu lapu tēju kopā ar rasaskrēsliņu dzer, gatavojoties radībām. Šī tēja palīdz arī mazināt saišu sāpes. Kas bērns piedzimis, aveņu lapas palīdz dzemdei tīrīties, novērš pārmērīgu asiņošanu.

Raspodiņi/raskrēsliņi ir sievu zāle un aug gandrīz katrā pļavā. Šo augu tēja regulē menstruālo ciklu, savukārt grūtniecības beigās palīdz dzemdei satrenēties dzemdībām, bet pēc radībām sniedz spēku tai sarauties un iztīrīties līdz galam, lai beigtos pēcdzemdību asiņošana. Raspodiņu tēja arī mazina pēcdzemdību atsāpes — pēcsāpes, kas rodas, dzemdei saraujoties, tās īpaši jūtamas laikā, kad bērniņu baro ar krūti. Ziedošos lakstus tējai var vākt visu vasaru, taču visspēcīgākā iedarbība ir līdz Jāņiem. 



Balta panātre – zied no maija līdz oktobrim. Ievāc gan lapas, gan ziedus. Baltie ziediņi sakaltēti dos saldu karameļu garšu, bet lakstiem piemīt antibakteriāla, savelkoša, asiņošanu apturoša, pretalerģiska, pretiekaisuma iedarbība, laba bezmiegam, satraukumu mazinoša, ādas niezei, izsitumiem, baltajiem ziediem, pazemina cukura līmeni, hemoroīdiem. Ieteicama, piemēram, pēc pirts iekšķīgi, kā arī kompresēs un lai apskalotos dažādu ādas problēmu gadījumā.  

Neaizmirstulītes – ārstniecībā izmanto gan lapas, gan ziedus. C vitamīnu bagāta, ar izteiktu ziedu aromātu un valriekstu garšu. Lieto pie plaušu un zarnu tuberkulozes, pret svīšanu naktīs un organisma novārgumu, pie hroniska bronhīta, klepus. Ārīgi pie sausām ekzēmām, pret deguna asiņošanu. Pirtīžām/vannīžām kaltē vai sasaldē mazu pušķīti.  

Kastaņu ziedi un sēklas mazina iekaisumu, tos lieto iekaisušu, paplašinātu vēnu, artēriju iekaisumu ārstēšanai un profilaksei. Tie mazina arī locītavu iekaisumu un sāpes. Ziediņus sakaltē un izmanto skrubīšiem. Slotiņas, ziediņus var mēģināt sasaldēt pārtikas plēvē. 

Ceriņi - Zilos ziediņus var sažāvēt, izmantot tējā vai pievienot pirts skrubim. Tēja attīra organismu, turklāt vairo prieka un laimes izjūtu. Lielākoties izmanto pirts slotiņās no visu krāsu ceriņiem. 

No Ievas var pagatavot pirts slotiņu pirtīžām/vannīžām. To satin pārtikas plēvē un sasaldē.

Mīļā Māra sieviņām
Trejus ziedus pametuse:
Namāi meta liepas lapas,
Istabāi ievas ziedus,
Pirtes taku kaisījuse
Apentiņa lapiņām. (1106.-0)

Liepu lapas - lai kājiņa nepaslīd laimas ceļu staigājot;
Ievas - lai nav rūgtums, lai saticīgā un mīlestības pilnā ģimenē nāk bērniņš;
Apenītis - lai viegli dzemdējas!

Ievu ziedus var nest mājas īsi pirms dzemdībām, lai vieglāk mieru salīgt ar mājiniekiem un lai saticīga dzīvošana. Tas palīdz gan radībām iesākties, gan veselīgi turpināties (avotu vairs neatrodu).  

Nātre - Viens no vērtīgākajiem mūsu ārstniecības augiem. Tas satur vairāk C vitamīna nekā upenes, vairāk karotīna nekā burkāni un smiltsērkšķi, daudz dzelzs. Satur A, C, D, K, Ca, kāliju, dzelzi, fosforu, sēru. Šis augs regulē vielmaiņu, nieru darbību, mazina šķidruma aizturi organismā — tūsku, mazina krampjus, samazina hemoroīdus, palielina piena daudzumu. Tas arī uzlabo asins sastāvu, stiprina asinsvadus, mazina asiņošanas risku dzemdību laikā un asiņošanu pēc dzemdībām. Nātre spēj ietonēt matus tumšā krāsā, ja negribas bērnu gaidot ķerties pie ķīmiskām krāsām. (Ja grūtniecības laikā ir paaugstināts dzemdes tonuss, ar nātru lietošanu gan jāuzmanās.) Nātru lapas tējai vislabāk savākt jūnijā, ziedēšanas laikā, ar šķērēm nogriežot augu ziedošās galotnītes. Taču jau maijā jaunās nātru lapas var pievienot zupām un sautējumiem — applaucētas ar verdošu ūdeni, tās vairs nedzeļ. 

Arī pīpene jeb margrietiņa, no kuras iznāk skaisti Jāņu vainagi, ir sievu zāle. Tā palīdz nostiprināt gludās muskulatūras sfinkterus un atbrīvoties no urīna noplūdēm, kas mēdz gadīties gaidību laikā un pēc dzemdībām. Urīnceļu vainām palīdz arī rudzupuķu debeszilie ziediņi, kurus izplūc no ziedgultnes. Pareizi izžāvēti (izklājot plānā kārtiņā ēnā), tie nezaudē skaisto krāsu, rotā ikvienu tējas maisījumu, ārstē iekaisumus un noņem drudzi. Ja nomoka vēlīna grūtniecības toksikoze, iesaka lietot rudzupuķu uzlējumu (tējkarote ziediņu uz glāzi ūdens) pa ¼ glāzei pirms ēšanas. !!! Nelasi rudzu puķes tējai miglotā labības laikā. 

Jasmīnu ziedu tēja dzemdībās liek kontrakcijām kļūt ilgākām, garākām. Var sakaltēt plaukstas lieluma slotiņas dzemdībām/pirtīžām. 

Trejdaivu sunītis — tas ir ķerainais augs, kurš, pārejot pār pļavu, ieķeras biksēs. Tas palīdz pret dažādiem ārējiem izsitumiem un izsutumiem gan māmiņai, gan bērniņam. 

Ļoti ārstnieciski ir tā saucamie „siena gruži” — tie ir mazie zāles un ziedu galiņi, kas sakrājas zem siena. Auga esence ir ziediņā, tātad siena gružos šis koncentrētais spēks savācas vienkopus. Ne velti senie latvieši žāvēja zāles ar vārpiņu vai ziedu uz leju, lai galā sakrātos visa sula un spēks. Siena gružus izmanto gan dzemdībās, gan pēc radībām, gan ginekoloģisko vainu ārstēšanai sēdvannās. Piemēram, pāris saujas siena gružu aplej ar verdošu ūdeni, atstāj, lai nostāvas un tad tajā pasēž — tā ļoti labi dzīst pēcdzemdību šuves, tas darbojas arī kā maksts skalošana, ārstē piena sēni jeb bakteriālo vaginozi. Tā kā zālītei virsū lej verdošu ūdeni, sēdvanna ir higiēniska. Protams, šķūnim, no kura siena gruži ņemti, jābūt tīram, taču tos var iegūt arī, pakratot izšuvušus zāles stiebriņus. Tos var izmantot arī, lai mīkstinātu starpeni: siena gružus aplej ar verdošu ūdeni, ietin drāniņā un liek pie dupša brīdī, kad mazuļa galviņa vēl nav parādījusies. Siltums uzlabo asins cirkulāciju ārējos dzimumorgānos un starpenē, tādēļ mazuļa galviņa spraucas caur mīkstākiem audiem un māmiņai ir mazāk plīsumu. 

Vībotnes stabilizē nervu sistēmu un padara stiprākas dzemdes kontrakcijas. Tās jālieto ļoti mazā koncentrācijā – pa lapiņai. Ja priekšlaicīgi nogājuši augļu ūdeņi, mazlietiņ vībotņu palīdz sākties kontrakcijām – parasti ilgi nav jāgaida, stundas astoņas - desmit. Pēc kontrakciju sākšanās, šī zālīte vairāk nav jālieto. 

Jāņu vainags, pušķis – pirmajai vanniņai

Ai, Dieviņu, es atradu
Tautās mīļu dzīvošanu:
Kalniņāi ievas zied,
Lejiņāi upe tek;
Lejā baltu izmazgāju,
Kalniņā appušķoju. (25885-2) 

Jāņu vainags ir īpašs. Jaunas meitas ar to zīlēja, bet precētās izmantoja savai un bērnu veselībai. Šo seno latviešu sevišķo zāļu velšu vītni viņi lietoja bērniņa un jaunās māmiņas pirmajai vanniņai, lai tajā būtu daudz spēka veselībai. To var darīt arī tagad! 

Vainagu glabāja no Jāņiem līdz Ziemassvētkiem, tad to sadedzināja. Ja bērniņš dzims laikā no Jāņiem līdz Ziemassvētkiem, tad vainagu varēs izmantot pirmajai vanniņai. Pēc tam vainagā spēka ir ļoti maz, taču tūlīt jau klāt ir aprīlis ar sulām. No Ziemassvētkiem līdz Lieldienām vanniņai pievienoja saknes un mizas, kas ilgāk saglabā savu bioloģisko aktivitāti. Pēc Lieldienām pirmo vanniņas ūdeni bagātināja ar jauno dzinumu un pavasara ziedu spēku. 

Kas var būt vainagā? Jebkura zālīte, kura, lasot augus Saulgriežu vakarā, nākusi pretī. Pat ja sevi pacelt piedāvā indīgs augs, to jāņem ciet! „Homeopātijā ir zināms, ka jebkurš augs ir zāles, tikai tās gudri jāizmanto. Ja Jāņu vainagu arī ar kādu indīgu zāli ieliks vanniņā, kuru aplies ar verdošu ūdeni, nekas slikts nenotiks (tas iedarbosies ārstnieciski). Pirmajai mazuļa vanniņai var izmantot aplietu stiprumu no visa Saulgriežu vainaga, taču pilnīgi pietiek, ja vannas uzlējumu (to pagatavo tāpat kā tēju) pagatavo tikai no auga galiņiem. Tas piešķirs gan aromātu, gan spēku. Ja liek tikai mazliet no katra auga, tā iedarbība ir lielāka. 

Pirmajā vanniņā bērniņš un jaunā māmiņa gāja īpaša rituāla laikā – pirtīžās/vannīžās. Nedēļu pēc dzemdībām jeb septiņas dienas mamma skaitījās nedēļniece, tādēļ bija gultā un ap gultu, tas nozīmē, ka viņas darbs bija auklēt un mīļot mazuli, apkopt sevi, taču viņai šajā laikā nebija jādara citi darbi — viņa nemazgāja grīdas, negāja lauku darbos un netaisīja saimei ēst. Astotajā dienā tika kurināta pirts un taisītas pirtīžas – pirts, kur piedalījās vecmāte, kas bērnu ķērusi, mamma, dažkārt šīs sievietes māte un mazais bērns. Tā bija tikai sievu pirts un tad tika vannoti abi divi – māte un bēbītis. Pirms tam mazuli nemazgāja, arī mammai tā bija pirmā vanna pēc dzemdībām. Pirmo vannoja mazuli – viņam taisīja īpašo Jāņu vainaga ūdeni, sakņu, pavasara ziedu vai arī siena gružu ūdeni. Uzskatīja, ka mazgājoties šajā ūdenī, bērniņš saņem svētību turpmākajai dzīvei. Ūdens arī bija pirmais, kas atdalīja mammu no bērniņa, jo pirmās septiņas dienas pēc dzemdībām, lai arī fiziski atdalījušies, jaundzimušais un māmiņa vēl skaitījās viens vesels, kuru kopībā nedrīkst iejaukties. 

Saldam miedziņam 

No Jāņu naktī lasītām ērgļu papardēm var taisīt mazam bērnam guldināmo matracīti. Papardes uzsūc sevī visu sliktumu – noņem raudas un niķus. Starp tām var ielikt nomazgātu baldriāna skani, lai labāks miedziņš. Vienam šūpulīša matracītim vajag pusmaisu paparžu. Kad tas ir labi pieblīvēts un stingrs, matracīti pārsedz ar rupju lina palagu deviņām kārtām (šurpu turpu aptinot), tad matracītis ir stingrs un nav kunkuļains.

Izstaigāju mežu mežus, te melodija


Izstaigāju mežu mežus,
Buldurjāņa meklēdama;
Buldurjānis paslēpiesi
Zem sudraba čakārnīša.

Izstaigāju pļavu pļavas,
Buldurjāņa meklēdama;
Kad atradu buldurjāni,
Tad saviju vainadziņu.

Visa zeme, zāle zieda,
Buldurjānis neziedēja.
Tas ziedēja kalniņāi
Sidrabiņa ziediņiemi.


Plūcat meitas puķu pušķus
Daždažādi izraibotus –
Zilus, baltus, iedzeltenus,
Kas Jāņos uzziedēja.

Eita, meitas, zālītēsi,
Vediet mani mazāko!
Jūs zālīšu plūcējiņas,
Es rasiņas bridējiņa.

Pļavas dziesmu nodziedāju
Pār pļaviņu pāriedama;
Man piebrida pilnas kurpes
Zilu ziedu, zelta rasas.

Jānīts brauca katru gadu,
Atved zāļu vezumiņu.
Še saujiņa, te saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.


Vairāk:

Raksts "Zīdainis un māmiņa Jāņu vainaga spēkā" publicēts žurnālā 36.6oC 2004.gada jūnija-jūlija nr. https://calis.delfi.lv/berni/dzemdibas/berna-naksana-pasaule/mamina-un-zidainitis-janu-vainaga-speka/



Dr, Tereško, Fitoterapija topošajām māmiņām, https://www.fitoterapija.lv/publication/video-publikacija-3/

 


 





pirmdiena, 2020. gada 18. maijs

PIRMS IEŅEMŠANAS

Zīmējums no http://forum.anastasia.ru/topic_21365.html
 
”Viņš un viņa mīlot viens otru, būvē dzīvo namu ar kopīgu domu par savu nākamo brīnišķīgo radībiņu. Un iztēlojas, cik laimīgs šajā vietā būs viņu dēls vai meita. Kā viņu mīlulis sadzirdēs pirmo skaņu – savas mātes elpu un Dieva radību – putnu balsis. Pēc tam iztēlē skatīs, kā viņu izaugušais bērns pēc grūta ceļa ieies atpūsties vecāku iekoptajā dārzā un apsēdīsies ciedra paēnā. Tā koka paēnā, kuru viņa vecāki iestādījuši dzimtajā zemē, mīlot viņu un domājot par viņu.”


Es ticu, ka pirms bērniņa ieņemšanas, dvēselīte jau ir izvēlējusies savu mammu un tēti. Dažkārt to var sajust un ieraudzīt vecāku aurā. Vai tā ir tiesa, lai par to strīdas zinātnieki.



Cilvēkiem bieži šķiet, ka ieņemšana ir nejaušības un neuzmanības rezultāts. Tas ir iespējams, jo citādi dažas dvēselītes nekad netiktu uz Zemes. Tie ir ļoti īpaši gadījumi.



Lielākoties kādam no vecākiem doma par bērnu ir bijusi agrāk. Par to ir domāts, sapņots. Ideāli, ja topošie vecāki, plānojot bērniņu, apmeklē ģimenes ārstu, ginekologu un sakārto savu fizisko veselību, apmeklē citus speciālistus, lai sakārtotu savu emocionālo un psihisko veselību. Ne vienmēr tā izdodas, tāpēc jau laicīgi dziedējam emocionālās rētas - aizvainojumu, zaudējumu, mīlestības trūkumu, dusmas, vientulību. Reizēm tas šķiet tik neiespējami, jo tas prasa laiku. Mūsdienās laikam ir vērtība. Tas skrien. Liekas, ja par to nedomāšu vai domāšu pozitīvi, tad viss būs kārtībā. Diemžēl neatrisinātās, zem paklāja pastumtās problēmas, nekur nepazūd. Te arī rodas absurdā situācija, kad laižot pasaulē savu reālo bērnu, domājot, ka tas visu atrisinās, mūsu ievainotais "iekšējais bērniņš" sāk raudāt un dot ziņu par sevi, kaut likās, ka viss ir sadziedēts, veiksmīgi aizmirsts. 



Manuprāt, mūsdienās ir māksla dzīvot viegli, priekā un laimē, būt radošiem, veidot harmonisku mājas vidi – savu Mīlestības telpu, kas ir kā milzīgs informācijas lauks, kas dziedina ģimeni, dzimtu, rada stipru ģimenes šūniņu mūsu zemē - Latvijā. To mācamies visu mūžu. Diemžēl katrā ģimenē ir savi skeleti skapī, katrā bāzes ģimenē ir dziedināmās tēmas, kuras vispirms jāierauga, jāatzīst. Kaut dažas sesijas pie psihoterapeita, mākslas, kustību terapeita, mācītāja ir milzum vērtas mūsdienās, kas palīdzēs saprast, sakārtot jūsu emocionālās tēmas. Man kā vecmātei un dūlai tas ir svarīgi. Es redzu, kā nesakārtotās attiecības, emocijas ietekme grūtniecību, dzemdības un pēcdzemdības.



Psihoterapeite Evelīna Grava aicina vecākus atbildēt uz jautājumiem:

1) Kādu es vēlos redzēt savu bērnu? 

2) Ko es daru vai varu darīt, lai mana iecere realizētos? Atbildot uz šo jautājumu, miniet sev emocionālus un materiālus uzskaitījumus. Kas no tā ir realizējams un kas nav? Nosaucot šķēršus vārdā, tos ir iespējams novērst.

3) Ko es novēlu savam bērnam? Padomājiet par galveno. Kas Jums dzīvē ir bijis nepieciešams, lai realizētu sevi. Atsauciet atmiņā savu unikālo vēsturi, notikumus!

4) Kādu es redzu savu ikdienu, kad mainīsies mans ģimenes modelis? Kas mani iepriecinās, piedzīvojot izmaiņas? Kas sarūgtinās? Izvērtējiet un apdomājiet savas atbildes. Ko jau laikus ir iespējams novērst?

5) No kā es esmu ar mieru labprāt atteikties par labu bērna radīšanai? - Notikumi, vērtības?


"Bērna radīšana samazinās stundu skaitu, kas ir pieejamas diennaktī, lai pašrealizētos arī citās, iepriekš iepriekš uzskaitītajās jomās un virzienos. Jaunas dzīvībiņas radīšana ir kārtējais posms pašpilnveidē un tas nav iemesls, lai nebaudītu vecāku lomu".

Es kā vecmāte dažkārt esmu tiešāka savos jautājumos:
1) Kādu savu vajadzību es vēlos apmierināt, radot bērnu?

Ja jauna bērna radīšana ir savu iepriekšējo emocionālo/fizisko traumu dziedināšana, tad vai esi izdarījusi visus mājas darbus (te es domāju nopietnu terapijas darbu) vēl pirms radīšanas? Šis jebkurā gadījumā būs cits bērniņš, cita dvēselīte, cits ceļš. Viņš nevar pilnībā pārradīt savu brāli vai māsu un paņemt jūsu, piem., vainas sajūtu, kaunu vai nevērtības sajūtu. Lielais risks ir uz nesadziedētas traumas virsū var uzradīt vēl vienu traumu. 


" Nerisini savas izaugsmes problēmas uz cita cilvēka rēķina, jo sevišķi uz vēl nedzimušā bērna rēķina. Tikai sākumā tas var šķist daudzsološi".


Iespējams, jāsāk ar savas dvēseles sakārtošanu. Lai uzaicinātu jaunu dvēseli pie sevis, jūsu Mīlestības telpā, visam ir jābūt sagatavotam, kā uz svarīgu viesu pieņemšanu. Kā aicināsies dvēselīti pie sevis? Kādi būs jūs priekšdarbi jūsu Mīlestības dārza iekārtošanai? Varbūt jāsāk ar nezāļu ravēšanu.


„ … cilvēciskās esības plāns radīsies, kad mīlestībā un domās par brīnišķīgo radīšanu, divi ķermeņi saplūdīs vienā, tajā vietā, kur tu būvē dzīvo un paradīzei līdzīgo namu savam nākamajam bērnam.”

"Nebaidies no grūtībām, grūtības tevi izveidos, ja atteiksies no tām, būs citas".

Daudz tautu tradīcijās bērna ieņemšana ir tikpat svarīga kā dzemdēšana. Tam īpaši gatavojās, noskaņojās un meklēja īpašu laiku. Tieši to arī novēlu - īpašu noskaņošanos, apstāšanos laikā un telpā. 




Izmantotie citāti no grāmatu sērijas „Skanošais ciedrs” (4. grāmata „Radīšana” 163. – 165. lpp.)
Evelīna Grava, Recepte visām receptēm BĒRNA IEŅEMŠANA,


Zīmējums no http://forum.anastasia.ru/topic_21365.html

pirmdiena, 2020. gada 4. maijs

Gaismas došanas darba vīzija jeb dzemdību plāns

Gaiļbiksīte manā dārzā
jeb zelta atslēdziņa kādām durvīm
Latīņu valodā vārds partus ir dzemdības jeb gaismas došana. Vārds dzemdēt latviešu valodā ir darbības vārds. Tātad dzemdības varētu būt Tavs gaismas došanas darbs.

Iedomājies, ka esi Gaismas bruņiniece. Tu kāp savā dzemdību upē vai kalnā un dodies pēc bērniņa. Kas motivētu Tevi uzrakstīt savu dzemdību plānu jeb gaismas došanas darba vīziju? Kam Tu to rakstītu un kas Tev patiešām būtu svarīgi?

Gaismas bruņiniece zina, ka nevar kontrolēt citu attieksmi, pieņēmumus vai rīcību, izmantojot papīra lapu, kurā uzrakstītas viņas vēlmes. Viņa zina, cik svarīgi ir veidot attiecības, izmantojot tiešu un cieņpilnu komunikāciju. Ja pastāv viedokļu atšķirība, viņa neuztver to personīgi. Viņa zina, kad apstāties un kad dot. Ja Gaismas bruņiniece vispār raksta dzemdību plānu, tas nebūs vēlmju saraksts ar visu, ko viņa vēlas. Tas būs viņas gaismas došanas darbs. Kāds? To lasi viņas vīzijā.

Turpinājumā jautājumi pārdomām un sarunām ar savu vecmāti un /vai dūlu.

Kā es piedzemdēšu savu bērniņu


Kas es esmu? Kurp dodos? Jeb mana dzemdību filozofija (2 -3 teikumos).

 


Personīga informācija (2-3 teikumi). Kas ir tas, kas manai dzemdību komandai būtu jāzina par mani? – iepriekšējā pieredze ar veselības aprūpes darbiniekiem, bailes, bažas, trauksmes, neziņa vai cita informācija, kas palīdzētu darbiniekiem iepazīt mani kā īpašu sievieti, mammu. Ja esmu cietusi no emocionālās, fiziskās vai seksuālās vardarbības, to ir būtiski pastāstīt savai komandai vai vismaz vecmātei vai dūlai. Ideāli, ja esmu to jau pārrunājusi ar savu vecmāti / dūlu pirms dzemdībām. Šī saruna palīdz apzināti sagatavoties grūtībām dzemdībās, jo vecmāte /dūla man var pastāstīt, kā to veiksmīgi ir izdarījušas citas sievietes, kuram ir līdzīga pieredze.

 



Atbalsts. Kādas ir manas gaidas no vecmātes, ārsta, partnera, dūlas. Kāda veida atbalstu un informāciju vēlos? Kas man ir pats, pats svarīgākais?





Ievads. Iešūpošanās. Prelaminārais periods. (~20 h līdz 3 diennaktīm) Jā, kaut kas notiek! Neregulāras kontrakcijas, kaut kas pavelk, pasāp, pāriet. Vilkšanas sajūta vēdera lejas daļā var būt neregulāras vai regulāras, bet īsas velkošas sajūtas ~ 20-30 sekundes garas, 7 – 20 min starplaiks.



Ko es darīšu, lai brīvi pārlaistu šīs priekšsāpes?





Kā palīdzēšu sev nenogurt un neizsmelt savu pacietību un spēku, pirms lielais notikums vēl tikai sākas?



AKTĪVAS DZEMDĪBAS SĀKAS, ja kontrakcijas ir regulāras, pieņemas spēkā, ir apmēram ik pa 6-5 min un paliek garākas par 40 sek., tad arī pamazām sāk vērties dzemdes kakliņš. Kontrakcija no vilkšanas sajūtas vēdera lejas daļā pāriet uz visu vēderu.
Atvēršanās periods (dzemdes kakls atveras 1 – 10 cm) – sievietes sievišķā puse, maigums, ļaušanās, plūšana ~ 14 h



Kāda ir mana attieksme pret sāpēm?





Ko es darīšu, lai brīvi ļautos kontrakcijai / sāpei / vilnim? Kādas ir manas dzemdību pamatvajadzības, lai varētu brīvi ļauties notiekošajam un nekontrolētu citus?





Ja kontrakcijas paliks retākas un vājākas, kā es veicināšu savu oksitocīnu, jo es zinu, ka bez kontrakcijām dzemdības uz priekšu nevirzās?



Kādi ir mani resursi brīžos, kad kļūst grūtāk un intensīvāk? Kā es sev palīdzēšu? (apmēram pie 6 cm atvēruma)



Kā es sev palīdzēšu, kad liksies “es mirstu”? “Šis ir par daudz. Es vairs nevaru. Es gribu padodies! Dariet ar mani kaut ko! Taisiet ķeizargriezienu! ”, saka sievietes (visbiežāk tie ir 8-9 cm). Pie kā es pieturēšos? Kas palīdzēs man iziet cauri visgrūtākajam un noticēt, ka es varu tieši šo vienu kontrakciju?


Atsāpināšana.
Kādas ir manas dabiskās atsāpināšanas metodes, kas palīdzēs man dzemdībās?




Es pieļauju domu, ka dzemdēšu ar epidurālo anestēziju. Es esmu iepazinusies ar informāciju par šo medicīnisko manipulāciju. Es apzinos tās plusus un mīnusus. Tie ir...




Kādas atsāpināšanas metodes piedāvā konkrētā medicīnas iestāde? Kā praktiski tas notiek? (Vizualizēt, pie cik „vadiem, aparātiem”, tad tikšu pieslēgta un vai joprojām varēšu brīvi kustēties?)




Epidurālā anestēzija nav manā plānā. Tomēr kādos gadījumos es pieļauju domu, ka to vajadzētu izmantot?


Bērniņa izstumšanas periods. (~ 2 h, ja ar epidurālo anestēziju, tad 3 stundas) Kontrakcijas sajūta mainās no stumjošām uz dzenošām. Kontrakcijas ir biežas, ik pa 1-3 min un 1 minūti garas - vīrišķīgi dzīvnieciskā sajūta, ar domu atbrīvoties, no visa spēka visu laukā, ar rēcieniem, kliedzieniem kā lauvenei.


Kādās pozās, kustībās un kur redzu sevi stumjam bērniņu?



Izstumšanas elpa. Es kopā ar vecmāti un patstāvīgi praktizēju izstumšanas elpošanu. Aizturot elpu un stumjot, es sajūtu spiedienu, kā strādā diafragma, kā vēders ar dzemdi sasprindzinās un, kā es jūtu spiedienu makstī.



Aprakstu, kā es redzu / vizualizēju savu izstumšanu? – tā ir vecmātes vadīta (palīdz, saka priekšā, kas un kā jādara) vai spontāna, nogaidoša (es pati sagaidu/sajūtu augļa izgrūšanas refleksu un laižu pasaulē savu bērnu ieklausoties savās sajūtās).



Ja tomēr nesajutīšu augļa izgrūšanas refleksu jeb„fetus ejection reflex” (~ 90% to tiešām nesajūt), ko tad? Kā tikšu pie bērniņa?





Epiziotomija, plīsumi. Kādas ir manas sajūtas par to?


Es vēlos dzemdībās iztikt bez epiziotomijas. Ko es daru jau tagad, lai mediķi pat nedomātu rokās ņemt šķēres?




Kas saķers manu bērniņu? - ar vecmātes atbalstu, es pati vai bērniņa tētis, vai pati vecmāte.



Placentas dzimšana (10 – 30 min). Kas man ir svarīgs ir šajā dzemdību posmā?


Nabassaites izpulsēšana. Vizualizējiet, kādā pozā un kā izstumsiet savu placentu? Vai es vēlos to apskatīt un pateikt paldies? Vai es ņemšu to līdzi (apglabāšanai vai pārstrādei) vai atstāšu mediķiem?

 



Agrīnais pēcdzemdību periods (2 h). Kas man ir svarīgs šajā posmā?


Āda-āda kontakts. Mazuļa mērīšana un svēršana. Mazuļa ģērbšana (es pati, tētis, vecmāte / bērnu māsa). Starpenes šūšana.



Pirmā zīdīšana. Kādas ir manas vēlmes šajā posmā?

 



Sarežģījumi dzemdībās…. Ja viss nenotiek tā, kā esmu vēlējusies, tad, kas man ir svarīgākais šādā gadījumā?








Vairāk par dzemdību vīziju / plānu / gaismas došanas darbu, vajag vai nevajag rakstīt
Online gaidību sajūtu skoliņā vai
Online vecāku sagatavošanas skolā.
Pieteikties liga.giniborga@gmail.com vai 26200035.

Mani iedvesmas avoti:

- Pam England, Rob Horowitz, Birthing from Within: An Extra-Ordinary Guide to Childbirth Preparation, 1998
- Pam England, Ancient Map for Modern Birth: preparation, passage, and Personal Growth for the Childbearing year, 2017


trešdiena, 2019. gada 7. augusts

Fiziska un emocionāla gatavība jaunajam posmam manā dzīvē.

Kad dzemdības sāksies?

Tas ir visgrūtāk atbildamais jautājums. Medicīna saka, ka bērns ir tas, kurš uzsāk dzemdības, taču, ja māte tam nav gatava, viņš pacietīgi, ar mīlestību gaida mātes gatavību, jo dzemdības ir viņu kopdarbs. Latviešu un krievu tautasdziesmā rakstīts:

Visas dienas man zināmas,
Trīs dieniņas nezināmas,
Dzimstamā, mirstamā,
Tautiņās ejamā.

Ar visu samierinies,
Dievam paklanies,
Vecākiem piedot, 
Aizvainojumu atlaid,
Tad arī redzēsi,
Kā nemanot dzemdēsi.



Mazulis ir nopircis biļeti mūsu puncī līdz 42 pilnām nedēļām, bet zaļo gaismu dzimšanai mēs dodam no 37. nedēļas. Jo, kā mēs vecmātes sakām, nabassaite līdz bērniņam ir gara. Tā stiepjas no mums līdz debesīm un tikai tad līdz bērniņam. Kamēr tā ziņa līdz bērniņam aiziet, paiet laiks, tāpēc atļauju dzimt mazulis saņem jau no 37. nedēļas. Ja atļauju dzimt mazulis saņem tikai pilnās 40 nedēļās, tad dažkārt viņi nevar paspēt atnākt laikā. Pēc 40. un 41. nedēļas arī dzemdību speciālisti pievērš pastiprinātu uzmanību mātei un bērniņam puncī, tomēr ne vienmēr šī pastiprinātā uzmanība palīdz pašai mātei atļaut sev iekāpt tai dzemdību pasaulē, dzemdību upē, straumē. Citai šī pastiprinātā uzmanība palīdz noskaņoties dzemdībām un tieši tas palīdz emocionāli ļoti, ļoti gribēt gan savas kontrakcijas, dzemdību viļņus un lielo darbu.

SIEVIETE DODAS DZEMDĪBĀS, nevis dzemdības atnāk pie viņas. Sieviete apzināti kāpj tajā dzemdību upē, lai satiktos ar savu bēbīti. Tā ir sava veida iniciācija, kurā piedzimst arī māte. Iniciācija notiek, kad esi samierinājusies ar to, kas notiek, tad arī notiek dzemdības. Šai dzemdību upē ir iespējams iekāpt tikai sievietēm, dažām pat vairākkārt. Vīriešiem šai upē nav iespējams iekāpt. Vīrieši dažāda veida iniciācija pasakās tiek aprakstītas ejot pāri tiltam. Vīrietis sievietei var tikai gaismiņu paspīdināt no tā tilta, bet sieviete (vecmāte, dūla, mamma, draudzene jeb povituha), kas jau bijusi dzemdību upē, var dzemdētāju tai cauri izvest, būt blakus, palīdzēt. Jebkura iniciācija notiek ar atbalstu.
 /Vecmāte, povituha, etnogrāfe Jūlija Šeļepina/
Vai esi gatava dzemdībām?
Kas ir mājasdarbs grūtniecei, lai sagatavotos dzemdībām?

  • Abiem vecākiem veidot saikni ar mazo bērniņu vēl pirms piedzimšanas. Tas būs iespējams, ja spējat būt attiecībās kā partneri savstarpēji vai spēt būt attiecībās kaut ar vienu cilvēku savā dzīvē (mammu, tēti, vecvecāku..). Šīs attiecības, ko piedzīvojat, dod drošības un stabilitātes sajūtu kā mātei, tā mazajam bērniņam, un ir liels ieguldījums viņa dzīves iesākumam šajā pasaulē.
  • Tikpat svarīgi ir laicīgi atrast savu vecmāti vai ārstu un arī izveidot saikni, uzticības pilnas attiecības, jo īpaši, ja tās ir pirmās dzemdības. Nav nekāds noslēpums, kur ir attiecības un savstarpēja uzticēšanās, tur bērni jūtas gaidīti un viņi gan paši uzsāk savu piedzimšanas ceļu, gan labi dzimst.

Ko nozīmē sagatavot sevi dzemdībām un vecāku lomai? Vecāki bieži vien aprobežojas ar grāmatas izlasīšanu vai 4 lekciju kursu vai grūtnieču vingrošanu un tad piedzīvo vilšanās sajūtu, ka viss bija pilnīgi savādāk. Vecāki bieži pārprot gatavošanos vai izvēlas tikai vienu jomu. Es teiktu gatavoties dzemdībām nozīmē:


Fiziski - pastaigas, elpas vingrinājumi, vingrošana, peldēšana, uzturs, mīlēšanās, dejošana, sildīšanās pirtiņā … ir jājūt, jāpazīst savs ķermenis, sava elpa, sava seksualitāte. Dzemdēt tas ir darbības vārds, tas nozīmē smagi strādāt. Šim procesam vajadzēs daudz spēka, enerģijas un tam var sagatavoties.
Emocionāli – sevis sajušana, emociju nosaukšana, attiecību veidošana ar sevi, bērnu, partneri… Drošās piesaistes, sirds saitītes izveidošana gaidību laikā ir kā droša rokā pie kā bērnam pieķerties dzemdībās un doties ceļojumā, kur viņu ļoti, ļoti gaida.
Informatīvi – zināt dzemdību fizioloģiju, kā notiek dzemdības. Lai pašiem nav bail no nezināmā. Lai droši var doties šai ceļā un aicināt līdzi arī bērnu! Bet tikai ar informāciju būs par maz, jo cilvēks ir arī emocionāla un garīga būtne.
Garīgi – dzemdības ir arī ļoti garīgs notikums. To var saukt dažādi - par Dieva brīnumu, radīšanu, iniciāciju, dzīvības došanu, varoņa ceļu … Ja dzemdībās nav šī aspekta, tad radības mēs pārvēršam par ciešanām, kur cīnāmies ar savu Ego. Tava attieksme, kā Tu skaties uz savām dzemdībām, ko par tām domā, ir šis garīgais aspekts. Tava dzemdību filozofija var padarīt šo procesu par baudāmu, vēlamu, gribētu.

Dzemdības kā šķiršanās, atvadīšanās. Kādas pārdomas tevi raisa šī tēma? Bieži vien sieviete nav gatava šķirties no grūtniecības. Viņai nemaz negribas pāriet nākamajā līmenī. Tā ir šķiršanās, atlaišana, uzticēšanās, paļaušanās tai dzīves upei, straumei, nezināmajai dzemdību pasaulei, bērniņam, savam ķermenim, speciālistiem…, lai satiktos. Arī psiholoģiski dzemdības nozīmē pilnīgu šķiršanos no iedomātā bērna un satikšanos ar reālo bērnu.


“DZEMDĪBAS ir kā iešana pāri šauram tiltam: citi cilvēki tevi var pavadīt līdz šim tiltam un tevi sveikt otrā pusē, bet pāri šim tiltam tu ej viena. Tiltam ir kāpslīši, katrs no tiem ir viena kontrakcija. Bet gar malām ir virvju margas, pie kā turēties: tā ir elpa, kas palīdz mums doties uz priekšu. Lai izietu cauri sāpju pieredzei, ir ļoti svarīgi piedomāt par savu elpošanu."
/ginekoloģe - dzemdību speciāliste un vecmāte Dina Ceple/


Caur dvēseles meklējumiem
Un rūpīgu ieklausīšanos
Sievietes, ar kurām kopā darbojos,
Beigu beigās es sapratu, ka sievietes
Dzemdībām gatavojas
Sirdī un dvēselē,
Nevis galvā.
Tāpat kā radīšana ir kas tāds, ko sieviete paveic
savā ķermenī,
nevis galvā.  
/Pam England, Birthing from Within, grāmatas autore un vecmāte/

Lai top! 

P.S. Neatliec savu satikšanos ar savējo vecmāti. Arī vecmātei ir tikpat svarīgi ar jums satikties, iepazīt, lai vislabāk varētu tieši jums palīdzēt sagatavoties, ar prieku doties uz jūsu dzemdībām un būt līdzās jūsu LIELAJĀ RADĪŠANĀ.

Mīlestībā, vecmāte un dūla Līga Giniborga

Online “Gaidību laika sajūtu skoliņa”, gatavojoties dzemdībām

  Teorija. Prakse. Sajūtas. 10 nedēļu nodarbības, 10 dažādas tēmas par gaidībām un radībām, 10 vebināri, video lekcijas un audio ieraksti re...