Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

svētdiena, 2012. gada 23. septembris

Ievilkti krūšu gali. Vai tiešām nav iespējams zīdīt?

Atbalstot, konsultējot sievietes pēc dzemdībām, bieži nākas dzirdēt, ka vēl esot uz dzemdību galda, mediķi esot pateikuši teikumu, kas joprojām skan ausīs: „Ar tādiem krūšu galiem jums neizdosies zīdīt. Nav vērts pat mēģināt, mocīt sevi un bērnu.”  Tādos gadījumos mēdz arī nepielikt pie krūts un bieži iztrūkst pirmais "āda- āda" kontakts.

Sievietes, kas man piezvana pēc šādas situācijas, nav daudz. Taču viņas raksturo spēcīga motivācija, vēlme zīdīt savu bērnu, rīkoties – respektīvi risināt šo situāciju nevis padoties. Un izjautājot sīkāk šīs sievietes dzimtā, visbiežāk pašas māte vai vecmāmiņa,  ir labs piemērs tam, ka zīdīšana ir iespējama arī ar ievilktiem krūšu galiem.
Veseliem jaundzimušajiem ir ļoti izteikta vēlme zīst. Viņi to jau apguvuši mammas vēderā, zīžot savu īkšķi. Dažas mammas pat ir pārliecinājušās ka zīdaiņi ir spējīgi piesūkties pie kakla ādas tā, ka pēc tam izveidojas zilums. Ar tādu zīšanas refleksu nav svarīga, kāda ir krūtsgala forma. Bērni zīž krūtis nevis krūšu galus. Krūšu izmērs nekādā veidā neietekmē piena veidošanās procesu un daudzumu. Veiksmīgai zīdīšanai ir svarīga atbilstība starp mazuļa muti un māmiņas krūti. Ja tāda neatbilstība pastāv, tad tai ir risinājumi.

foto no breastfeedingbasics.com


Iespējamā rīcība grūtniecības laikā:
·         Zini, ka tu neesi vienīgā ar šādiem krūšu galiem. Meklē informāciju un speciālistu, kurš varētu palīdzēt tieši tev. Par to vari apjautāties savam aprūpētājām (vecmātei, ginekologam, ģimenes ārstam) vai draudzenei, kam bijusi līdzīga problēma un ir to atrisinājusi. To var meklēt arī pie zīdīšanas konsultantiem, kam ir tieši praktiskā pieredze un varētu tevi iepazīstināt ar mammu, kas veiksmīgi ar to tikusi galā. Reizēm mātēm bez medicīniskās izglītības ir vieglāk nokonsultēt māti par zīdīšanu nekā mediķim.
·         Varbūt Tev nemaz nav ievilti krūšu gali! To var pārbaudīt jau grūtniecības laikā un iemācīties tos izvilkt (lasi tālāk, kā).
·         Gūsti ārēju zīdīšanas pieredzi. Aizej ciemos pie mammas, kura zīda savu mazulīti vai pāris reižu viesojies māmiņu klubiņos vai atbalsta grupās.
·         Gatavojoties dzemdībām, ir vērts noslēgt līgumu ar vecmāti, kas tevi varētu atbalstīt arī šajā jautājumā. Pirmajai zīdīšanas reizei, „āda – āda” kontaktam, vecmātes atbalstam un skaidrojumam, kā labāk tieši Tev, ir ļoti liela nozīme. Šajā situācijā var palīdzēt arī pieredzējusi dūla.
marshallmedical.org
·         Praktiska nodarbība pirms dzemdībām, kurā kopā ar speciālistu soli pa solim, izmantojot uzskates materiālus, lelli, krūts modeli, krūts galu izvilcēju, video u.c. apgūsiet praktiskas iemaņas šis grūtības risināšanai.
Kāpēc to darīt? Ir taču rakstīts, ka nekāda iepriekšēja sagatavošanās nav vajadzīga. Diemžēl paļaujoties, ka gan jau situācija atrisināsies pati no sevis, ne vienmēr ir tā labākā. Pēc tam to risināt jau ir daudz grūtāk un ekonomiski neizdevīgāk. Visbiežāk problēmas ir nākušas klāt. Mamma ir satraukta, krūts gali nozīsti jēli, ir plaisas un sāpes. Pie kam, ja ģimenē nav neviena, kas atbalsta māti un nav arī savējais speciālists, kas varētu palīdzēt atrisināt šo situāciju, nekas vien neatliek, kā ķerties pie maisījuma. Pēc tam maksāt par maisījumu, krūšu galu un nepiepildīto gaidu dziedināšanu ir stipri dārgāk un sāpīgāk.

Iespējamā rīcība dzemdībās:
Dzemdībās un agrīnajā pēcdzemdību periodā krūšu galu forma var mainīties un vieglāk padosies krūts gala pielāgošanai zīdīšanai.
·         Pirmajā stundā pēc dzemdībām zīdainis instinktīvi meklē mātes krūti pēc taustes, smaržas un garšas. Areolas tumšākais segments piesaista viņa skatienu. Pirms zīdaiņa pielikšanas pie krūts, mēģiniet pakairināt krūts galu, viegli paspaidīt areolu, tādā veidā kaut nedaudz pavilkt uz āru un izveidot labu „pupu”.

zīm. no breastfeedingbasics.com

online.liebertpub.com

·         Ja iepriekšējais paņēmiens nelīdz, tad novieto savu īkšķi virs areolas krūts virspusē un pārējos pirkstus uz areolas apakšpusē, tad pavelc un paspied krūti pret ribu loku, tā, lai krūts gals izvirzās uz āru. (Šo paņēmienu drīkst izmēģināt jau grūtniecības laikā pie sava aprūpētāja, zīdīšanas konsultanta vai mājās);
·         Ja ar iepriekšējo paņēmienu nesanāk izmānīt krūts galiņu, tad slimnīcā iespējams paprasīt 20ml šļirci, kura var pārveidot par krūts gala izvilcēju (skatīt video).  Arī to var jau izmēģināt grūtniecības laikā. Kad krūts gals ir kaut nedaudz panācis uz āru, liekat bērniņu pie krūts;

·         Ja iepriekšējie paņēmieni nav devuši rezultātus un bērnam ir grūti piesūkties, var izmantot krūšu galu uzliktņus. Noteikti konsultējies ar speciālistu, kurš palīdzēs tos pareizi lietot, kā arī pajautā, kā pēc tam no tiem tikt vaļā.
·         Ieteicamās pozas – šķērssatvēriens vai futbolbumbas poza, jo tev būs vieglāk saprast, vai bērna krūts satvēriens ir labs.

(Protams, katrai mammai var būt savs paņēmiens, ka viņa atrisina šo grūtību. Tieši tāpēc blakus tik ļoti būtu nepieciešams cilvēks ar pietiekošu lielu pieredzi un veiksmīgiem risinājumiem savā praksē)
Iespējamā rīcība pēc dzemdībām:
·         Kamēr abi divi apgūstat zīdīšanas mākslu, ieteicams nelietot pudelīti un māneklīti, lai neizraisītu bērniņā apjukumu un nekavētu veiksmīgu mācīšanos.
·         3.-4. dienā, kad parādās īstais piens un krūtis ir kļuvušas cietākas, ļoti labi var noderēt piena atsūkšanas ierīce, kas arī noder, lai pastieptu krūts galu.
Ja bērniņam nav izteikts zīšanas reflekss vai slikti pieņemas svarā, tad papildus šiem padomiem nāks citi. Visbiežāk mammai būs jāatslauc pieniņš un pēc zīdīšanas ar krūti papildus jādot atslauktais pieniņš neizmantojot pudelītes, t.i. ar glāzīti, šļircīti, karoti vai kā citādi. Aktuāli būs arī krūšu galu dziedēšanas varianti. Tāpēc ir vērts neatlikt problēmu uz ilgu laiku. Laikus meklējiet labu zīdīšanas konsultantu.
No manas pieredzes varu teikt, ka šo grūtību pārvarēšana mammām prasa lielu pacietību. Viss, protams, ir individuāli. Lielākoties mammas ar ģimenes atbalstu šīs grūtības atrisina 2-3 nedēļu laikā.
Pēc zīdīšanas izbeigšanas.
Savā praksē esmu satikusi māmiņas, kurām jau ar otro un trešo bērnu ievilktie krūšu gali pēc zīdīšanas izbeigšanas neievelkas atpakaļ, bet paliek. Pat redzēt nevar, ka kādreiz ir bijusi tāda problēma. Manuprāt iedvesmojoši.

Lai arī jums izdodas!

Kādas ir jaunākās atziņas par donora piena pielietojumu un kāds varētu būt risks, pielietojot citas zīdītājas pienu?



(Jautājums no kvalifikācijas darba aizstāvēšanas. To zināju iepriekš. Nav par manu kvalifikācijas darba tēmu, tomēr man bija interesanti meklēt atbildi).

PVO dokumentā „Zīdaiņu un mazu bērnu ēdināšanas stratēģijā” (Global Strategy for Infant and Young Child Feeding) ir teikts, ja zīdīšana ar krūti vai atslauktu mātes pienu kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējama, tad zīdaiņus ieteicams barot ar citas, veselas mātes vai donora pienu no piena bankas. Mākslīgais maisījums ir mazāk piemērots zīdaiņu barošanā nekā donora piens. Ne velti donora piena cena pasaulē ir no  3,5$ līdz 5 $ par 30 ml.
Piena bankas, kas veiksmīgi darbojās ir Eiropā un Ziemeļamerikā, lielākoties nodrošina ar pienu slimus un/vai neiznēsātus zīdaiņus un arī lielākus pacientus. Diemžēl piena bankas nevar nodrošināt ar pienu veselus zīdaiņus. Prioritāte vienmēr ir pirmie.


Foto no: https://www.hmbana.org
Kaut arī neviena no slimībām nav 100% iemesls nezīdīt savu bērnu vai atslaukt pienu savam bērnam, donores  pārbauda uz HIV; B un C hepatītu; cilvēka T-šūnu limfotropo vīrusu; sifilisu; citomegalovīrusu un tuberkulozi.
Katrā piena bankā ir savi noteikumi un tie ir ļoti stingri. Sieviete nevar būt donors, ja:
• Ir pozitīva uz HIV, HTLV, hepatītu B vai C, vai sifilisu,
• Viņa vai viņas seksuālais partneris ir HIV riska grupā;
• lieto narkotikas;
• smēķē vai lieto tabakas izstrādājumus;
• ir saņēmis orgānu vai audu transplantācija vai asins pārliešanai pēdējos 12 mēnešos;
• regulāri izdzer divas unces (60 ml) vai vairāk alkohola dienā;
• ir bijusi Lielbritānijā vairāk nekā 3 mēnešus (1980 – 1996) vai Eiropā vairāk nekā 5 gadi, kopš 1980;
• Viņa ir dzimusi vai apmeklējusi Kamerūnu, Centrālāfrikas Republiku, Čadu, Kongo, Ekvatoriālo Gvineju, Gabonu, Nigēru vai Nigēriju.
Vairāk par cilvēka piena banku asociācijām Eiropā un Ziemeļamerikā:
Interesanti, ka donora pienu apstrādes procesā pasterizē un tas tik un tā ir vērtīgāks par piena maisījumu.
Pētījumi par pasterizācijas ietekmi uz bioaktīvajām sastavdaļām apkopoti Kellymom blogā: http://kellymom.com/blog-post/milk-bank-faq-pasteurization/
Vairāk par pārstrādes procesu: https://www.hmbana.org/processing
Izmantotie resursi:
·         Дайен Виссингер, Диана Вест, Тереза Питман, Искусство грудного вскармливания, M: Эксмо, 2012 ( 323. - 324. lpp.)
·         https://www.hmbana.org/

svētdiena, 2012. gada 16. septembris

Es sava bērna veidotāja

„Kad esat iestādījuši savu dārzu, jūs to aplaistāt, ravējat, rūpējaties par to. Jūs nevarat padarīt sēklas darbu: tā jūs neizaudzēsiet stādu. Bet jums jādara savs darbs, lai sagādātu sēklai vidi un resursus, no kuriem tā var iegūt to, kas tai vajadzīgs” Džons Asarafs

Pasaulē, kurā dzīvojam, ir viss – prieks, laime, garīgums, radošums, bagātība, arī nabadzība, vardarbība un ciešanas. Piesakoties bērnam, mēs dzīvi saistām ar cerībām, ka viņi dzīvos labāk par mums. No saviem vecākiem un vecvecākiem esam mantojuši daudz ieradumu, tradīciju un zināšanas. Ir tradīcijas, kuras pārņemsim un ir, kuras vēlamies mainīt, tikai nezinām kā.
Skaidrs, ka bērns nepiedzimst kā „tukša lapa”, kas nodota mums vecākiem audzināšanai. Perinātālie psihologi iesaka nevis audzināt bērnus, bet nodrošināt viņiem mīlestības pilnu vidi un būt vecākiem par labu paraugu saviem bērniem. Otram var iedot tikai to, kas ir tev pašam. Tāpēc, lai vecākiem izdotos bērniem nodot mīlestību, laimi, veselību, pašiem nāksies pie tā piestrādāt. Vienkāršākiem vārdiem runājot, radīt savu Mīlestības telpu, radīt bērnus un pilnveidoties. Esot Mīlestības telpā ar mīlošiem vecākiem, bērns attīstās dabiski un harmoniski.
Ko nozīmē radīt Mīlestības telpu? Tā ir vide, kuru veido abi vecāki, kopīgās mīlestības iedvesmoti. Tā ir mājvieta - dzīvoklis, māja, dārzs, kur katra lieta, jūsu roku veidota, apčubināta, katra puķe, koks jūs sargā un dalās mīlestībā. Te jūs jūtaties labi drošībā, mierā un harmonijā. Šeit valda tikai Mīlestība. To sajūt ik katrs, kas viesojas pie jums, tātad arī bērns. Tā ir vieta, kur viņš augs, attīstīsies, pilnveidosies un vēlāk droši aizies pasaulē, kad būs tam gatavs un zinās, ka vienmēr ir kur atgriezties.
Ja māte ir vientuļa dažādu iemeslu dēļ. Tad arī viņa koncentrē sevi uz savu Mīlestības telpu, kurā bērns jutīsies mīlēts un drošībā.
Bērni, kas atceras savu ieņemšanu, bieži stāsta, ka jutušies nedroši, nemīlēti un nav varējuši saprast, vai viņus vispār gaida, tāpēc man tapa šādi spēka vārdi:
„Mans mīļotais bērns! Es mīlu un gaidu tevi! Mana dzemde ir vislabākās mājas tavam jaunajam ķermenītim. Lūdzu iekārtojies tā, lai vienmēr jutos drošībā līdz brīdim, kad aicināšu tevi ārā. Es un tavs tētis bieži uzrunāsim Tevi un stāstīsim par to, kas esam, kā jūtamies, ko darām… dziedāsim dziesmas un klausīsimies mūziku…. Reizēm es zīmēšu, reizēm adīšu, šūšu vai ko citu. Tas viss būs mūsu kopīgajai Mīlestības telpai. Pēc 9 mēnešiem tu to visu ieraudzīsi. Mēs ar tēti varbūt reizēm šaubīsimies, raizēsimies vai nezināsim kā rīkoties. To visu mēs izrunāsim kopīgi ar Tevi, jo jau no šī brīža mēs esam vairāk kā „viens plus viens”. Es ticu, ka kopīgi spēsim rast vislabākās atbildes un risinājumus mūsu labklājībai Mīlestības telpā.” (Vārdus drīkst mainīt pēc saviem ieskatiem. Tas ir tikai paraugs kāda varētu būt saruna ar bērnu.)

D. Čopra  uzsver, ka  „veselība nav tikai slimību neesamība, tā fiziska, psihiska, emocionāla un garīga labklājība. Varētu teikt vairāk – veselība kā augstākās apziņas stāvoklis. Lai sasniegtu tādu stāvokli, svarīgi būt mīlētam, drošībā, aprūpētam, laimīgam un apmierinātam no paša sava dzīves sākuma”.

Pasaules prenatālās izglītības asociācijas prezidente Marija – Andrē Bertina atgādina, ka „mēs jau zinām, ka rūpējoties par fizisko veselību, profilakse ir labāka par ārstēšanu, tas pats attiecas uz psihisko veselību.”
Māte ir pirmā bērna mājvieta uz zemes, tāpēc viss, ar ko viņa sakaras, domā un izjūt, jūt arī viņas bērniņš zem viņas sirds. Viņš iepazīst smalkākās skaņas, vizuālos tēlus, garšas un smaržas jūsu ķermeņa iekšpusē. Arī jūsu attieksme par apkārtesošo pasauli un notikumiem tiek nodota caur jūsu ķermeņi kā filtru. Lai ko jūs domātu, jūsu ķermenī attiecīgi notiek neiroķīmiski procesi, kas caur mātes asinīm, caur placentu un nabassaiti līdz bērniņam nogādā hormonus, kas satur informāciju. Bērns kā tāds sūklītis uztver to, aug kopā ar to un veidojas par personību. Tā ir īpaša – prāta un sirds saite, kas jūs vieno ar bērnu. Un jūsu ziņā ir izvēlēties informāciju, saturu, dzīvesveidu, pārdzīvojumus, ko nodosiet caur savu ķermeni savam gaidāmajam bērnam.
Mazulis mātes dzemdē piedalās it visā, kas notiek ar viņa māti. Viss, ko māte pārdzīvo - prieku, satraukumu, bailes vai bažas, ietekmē mātes sirds ritmu, asinsriti un vielmaiņu. Ja māte ir laimīga, izjūt apmierinājumu, viņas asinīs ir  – endorfīni, tā sauktie laimes hormoni, kas nonāk pie bērniņa. Endorfīni nodod auglim miera izjūtu. Auglis uztver šo informāciju, un tā ietekmē viņa veselību un nākamo raksturu.  Nelaimes, dvēseles sāpes, bailes, greizsirdība, dusmas, aizvainojumi rada smaguma sajūtu, sliktu noskaņojumu, nomāktību, stresā organisms sāk izstrādāt kateholamīnus, t. s. stresa hormonus. Šie hormoni izkļūst cauri placentas barjerai un iedarbojas uz augli, ietekmējot bērna fizioloģisko stāvokli pirms piedzimšanas.

Mātes miesās pavadītie deviņi mēneši ieliek pamatus ne tikai nākamajai veselībai, bet arī nākamajam raksturam. Bērns, esot mātes miesās, spēj uztvert un uzkrāt informāciju. Nevienā no saviem attīstības posmiem cilvēks neattīstās tik strauji kā pirmsdzemdību periodā, sākot no  šūnas, kas 9 mēnešu laikā pārvēršas unikālā būtnē, kurai piemīt pārsteidzošas spējas un neremdināma vēlme pēc zināšanām. Viņa pieredzes bagātināšana pirms piedzimšanas pozitīvi iedarbojas uz mazuļa attīstību dzemdē, ķermeņa un dvēseles labsajūtu, psihes un intelekta attīstību nākotnē.
Māte ir starpnieks starp ārpasauli un bērnu. Cilvēks, kas veidojas mātes dzemdē, neuztver pasauli tieši. Tomēr nepārtraukti uztver sajūtas, domas un jūtas, kas atspoguļo mātes ārpasauli. Šie pirmie datu ieraksti kaut kādā veidā iekrāso jauno personību  šūnu līmenī, organiskajā atmiņā un topošajā psihē.

Ja grūtniecei tomēr nākas saskarties ar situācijām, kas izraisa stresu, tad svarīgi ir to apzināties, nosaukt sajūtas vārdos, pateikt to skaļi un iztulkot savam bērniņam viņam saprotamā valodā, aprunājoties arī ar viņu. Stāstiet gan viņam, gan sev, kā jūs risināsiet šo situāciju. Bērnam tas ir nepieciešams. Viņš tā gūst pieredzi, jūsu dzīves ziņu.

SPĒKA VĀRDI
„Dzīves rats griežas lēnām un mierīgi. Katram darbiņam ir savs laiks un vieta. Viss notiks tam paredzētajā notikšanas kārtībā. Es ļaujos sava prāta mieram.”

Lūk daži ieteikumi grūtniecības laikam:

·         Rakstiet dienasgrāmatu! Rakstiet pat tad, ja šķiet, nav ko teikt. Tērējiet laiku pārdomām, kaut dažas minūtes! Lai jūsu dienasgrāmata atspoguļo jūsu emocijas un jūtas! Ieviešot dienasgrāmatu, jūs pietuvosieties savai iekšējai gudrībai – intuīcijai – atradīsiet atbildes, kuras sen glabājās jūsu apziņā. Izrādot uzmanību sev pašai, jūs pieradīsiet daudz vairāk apzināti sekojot sev un bērniņa attīstībai, ievērot kā jūsos raisās vecāku jūtas.
      Ja ir par grūtu, parūpējieties par sevi, vienkārši apstājoties, paelpojot, piezvanot kādam.

·         Dziediet!  Tā var būt jebkuras gaumes mūzika. Galvenais, lai pašai būtu prieks par to, ko darāt. Ja tuvumā nav māmiņu atbalsta grupu, tad tas var būt arī koris, ansamblis vai draugu kopa. Īstais laiks izmēģināt dažas šūpuļdziesmas un atrast savējo. Šūpuļdziesma ir vakara rituāla sastāvdaļa, tā nomierina un harmonizē ne tikai bērnus, bet arī mammu. Šobrīd jaunajai māmiņai tas ir viens no saziņas veidiem ar mazuli un nenoliedzami - sevis nomierināšanas veids. Ļaujiet sev to izmēģināt un nekautrējieties! Šajos brīžos notiek brīnumainas pārvērtības ne tikai bērniņā un jūsos, arī telpā – sajūtamas, sadzirdamas brīnumainas vibrācijas.

·         Klausieties! Klausīšanās ir viena no pieņemšanas formām. Lai sadzirdētu sevi un mazuli, klausieties vispirms to, kas notiek jūsu apkārtnē (tā var būt mūzika, daba, pilsēta, cilvēki…). Varbūt jums rodas vēlme to kaut kā piefiksēt – vārdos, skaņās, krāsās, rokdarbos … Ļaujieties radošumam! Atcerieties, ka tieši jūs no ieņemšanas brīža esat Visums savam mazulim un tieši no jums atkarīgs, kāda būs viņa pasaule. Radošums ir process, kura rezultātā jūsu maņas pieslēdzas apziņai. Tas palīdzēs jums izveidot saiti ar jūsu ķermeni un bērnu.

·         Zīmējiet, gleznojiet vai veidojiet! Izsakiet savas sajūtas zīmējot – tas ir viens no spēcīgākajiem līdzekļiem savas intuīcijas piekļuvei. Apejot valodas, vārdu barjeru, jūs varat piekļūt savām slēptākajām domām un emocijām par grūtniecību, dzemdībām un bērna nākotni. Pieaugušie bieži vien atsakās zīmēt, aizbildinoties, ka nemāk, bet tam patiešām nav nozīmes. Pamēģiniet! Zīmēšana ir pārsteidzošs veids personības attīstībai. Ļaujiet savām rokām izteikties, ļaujiet sev būt brīvai no raizēm. Uzdāviniet sev šo radošuma iespēju. Varat izmatot jebko – zīmuļus, krītiņus, krāsas, mālu u.c. Ļaujiet sev atbrīvoties no sava iekšējā kritiķa un sāciet.
SPĒKA VĀRDI
„Tagad es esmu tikai Tev, mans mīļai mazulīt. Es atslābinu savu ķermeni – vispirms rokas, plecus, pēdas, kājās, gurnus, kaklu un galvu. Elpoju – ieelpa un divreiz garāka izelpa. Es iztēlojos, kā šis skābeklītis no manām plaušām un asins vadiem aizceļo pie tevis caur placentu, nabas saiti līdz katrai tavai ķermeņa šūnai.  Ļauj sev to sajust! Es tā elpoju un domāju, cik mīļš un svarīgs esi man. Tagad ir laiks mūsu sarunai. Mēs varam klusēt un domāt viens par otru un tai pašā laikā arī parunāt. Ko vēlēs šodien dzirdēt? Tā var būt pasaka, dziesma vai stāsts par mūsu ģimeni, mammas šis dienas piedzīvojumiem vai to, kas notiek dabā un jeb ko citu, kas mums abiem ir svarīgs.”

Андрэ Бертин, Воспитание в утробе матери, или рассказ об упущенных возможностях, Жизнь; СПб; 1992

Marie – Andrē Bertin, The basic prerequisite for the prevention of violence, Lecture given on the 9th February 2002 in Paris, France, http://www.omaep.com/wp-en/publications/suggested-reading/basic-prevention-violence/
Anete Baškevica, Endorfīnu nozēme grūtniecības laikā http://9menesi.wordpress.lv/2012/06/07/49/
Deepak Chopra, David Simon, Vicki Abrams,  Magical Beginnings, Enchanted Lives, 2005
David Chamberlain, The Mind for Your Newborn Baby.