Leģenda

Kādreiz es dzīvoju Paradīzes Dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz Paradīzes Dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

pirmdiena, 2012. gada 23. janvāris

Pirmā stunda pēc dzemdībām. Nemodiniet māmiņu!

Mišels Odens
Mēs visi piekritīsim apgalvojumam, ka pirmā stunda pēc dzemdībām ir viens no vissvarīgākajiem posmiem cilvēka dzīvē. Tā nav nejaušība, ka dažādos laikos un sabiedrībās šie fizioloģiskie procesi dažādu pārliecību, rituālu un mērķu dēļ šajā īsajā laika periodā ir traucēti.
Kāda tad ir mātes un jaundzimušā mijiedarbība pirmajā stundā pēc dzemdībām? Mišels Odens to aplūko to no 12 skatu punktiem, dodot nelielu ieskatu katrā no tām.

1.      Skatu punkts. Pēkšņa nepieciešamība elpot.

Bērns izdara savu pirmo ieelpu;

Sirds nekavējoties sāk pumpēt asinis pa mazo asinsrites loku (pieslēdzas plaušas)
Noslēdzas embrionālai asinsritei raksturīgie veidojumi – ductus arteriosus un foramen ovāle;
Kāpēc viņš tik ilgi neizdara savu pirmo ieelpu?

2.      Skatu punkts. Hormonu ietekme uz uzvedību

Sievietes organismā vēl joprojām ir tie paši hormoni (endorfīni), kas darbojas 1. un 2. dzemdību fāzē. Tiem ir liela nozīme mātes un bērna mijiedarbībā.
Oksitocīns – „mīlestības hormons”- Rosina mātišķu jūtu veidošanos sievietē. Hormons, kas ietekmē dzemdes kontrakciju spēku. Tā visaugstākais līmenis sievietes organismā  ir uzreiz pēc bērna piedzimšanas, pirms placentas izdalīšanās. Oksitocīns – hormons, kas iedarbojoties uz alveolu muskuļšūnām, veicina piena izdalīšanos un tecēšanu. Oksitocīna izdalīšanos ietekmē vide (līdzīgi kā tas ir mīlēšanās vai bērna barošanas laikā). Oksitocīns mīl siltumu, adrenalīns – vēsumu.
Nav nekas, kas novērš mātes uzmanību un viņa nekas cits neatliek, kā vien lūkoties sava bērna acīs, pieskarties un paņemt klēpī.
Oksitocīna izdalīšanos ietekmē sirds pulsa aktivitāte – jo straujāk sitas sirsniņa, jo vairāk oksitocīna izdalās.
Oksitocīns nav „vientuļnieks”. Tas vienmēr darbojas kopā ar citiem hormoniem. Tāpēc mīlestība ir tik daudzveidīga, jo īpaši pirmajā stundā pēc dzemdībām ļoti augstā līmenī paceļas oksitocīna „pārinieks” - prolaktīns, kas tiek saukts par „mātišķo hormonu”. Oksitocīns + prolaktīns = mātes iemīlēšanās mazulī.
Estrogēns savukārt ir tas, kas aktivizē oksitocīna un prolaktīna receptorus organismā. Mums vienmēr jādomā par hormonu līdzsvaru.
Endorfīns – „atkarības” hormons, kas pēc dzemdībām ir gan mātes, gan bērna organismā, veido mātes un bērna „atkarību” vienam no otra, ko saucam par „piesaisti”;
Adrenalīns – piepilda sievieti ar enerģiju, piepilda ar vajadzību cieši satvert kaut ko vai kādu, varbūt arī izspiest un saķert savu bērnu; Adrenalīns padara sievieti modru brīdī, kad dzimst bērns (pēdējā kontrakcijā). Kur modrums vajadzības gadījumā var pārtapt agresivitātē, kas ir mātišķas mīlestības viena no šķautnēm. Tas ir tāpēc, ka fizioloģiski parādās nepārvaramā vēlme izspiest augli – „augļa izgrūšanas reflekss”. Māte pēkšņi var piecelties kājās un to izdarīt. Te der aizdomāties par zīdītājiem savvaļā, cik izdevīgi tas ir, kad mātei ir pietiekami daudz enerģijas un agresivitātes, lai aizsargātu savu jaundzimušo bērnu, ja tas būtu nepieciešams. Agresivitāte ir viena no mātes mīlestības šķautnēm.
Noradrenalīns – dod iespēju bērnam tikt galā ar samazinātu skābekļa daudzumu, kas raksturīgs izstumšanas fāzei. Mazuļa organismā ir arī adrenalīns, kas uzreiz pēc piedzimšanas padara viņu modru – aktīvu, ar plati atvērtām acīm un paplašinātām acu zīlītēm, ja vien viņam nespīdina sejā gaismu. Atvērtās acis dod iespēju mātei un bērnam izveidot pirmo acu kontaktu, kas ir pirmais solis, lai izveidotos mātes un bērna attiecības.
Arī noradrenalīns ietekmē sievietes mātišķo uzvedību – rūpes par mazuli.
No hormonālā viedokļa ir pilnīgi skaidrs, ka tas viss ir saistīts ar seksualitāti. Visdažādākajās epizodēs mūsu seksuālajā dzīvē darbojas tie paši hormoni – oksitocīns un endorfīni. Tieši tāpat kā mīlējoties, tie darbojas arī pirmajā stundā pēc dzemdībām un palīdz veidoties mātes un bērna saiknei.

3.      Skatu punkts. Etologu viedoklis

Etologi novēro dzīvnieku un cilvēku uzvedību un izturēšanos. Viņi pēta vienu konkrētu rīcību un salīdzina daudzu sugas savā starpā. Viņi bija pirmie zinātnieki, kas pamanīja, ka laiks „tūlīt pēc dzimšanas” putniem un zīdītājiem ir ļoti nozīmīgs (pat izšķirošs) mātes un bērna attiecībās. To nav iespējams atkārtot.
Etoloģiskās pieejas nozīmīgums parādījās, kad tika atklāta hormonu nozīme dzemdībās.
Etoloģiskie pētījumi par „pirmās stundas pēc dzimšanas” cilvēkiem, ir grūti, jo sievietes ļoti bieži uzreiz pēc bērna piedzimšanas tiek nepārtraukti „iztraucētas”. Izpētīt šo norisi cilvēkiem gandrīz nav iespējams.;
Tomēr ir iespējami neparasti apstākļi. Iedomājieties, sieviete, kas dzemdējusi pati savā vannas istabā bērnu, kamēr vīrs bija izgājis iepirkties. Viņa ir siltā un diezgan tumšā vietā, viņa nejūtas novērota. Visbiežākie novērojumi ir:
Ja sievieti netraucē: Viņa paskatās lejup uz jaundzimušo bērnu starp kājām. Pēc brīža uzdrīkstas pieskarties bērna rokai, tad viņa sajūt nepārvaramu vēlmi turēt bērnu rokās un pēc brīža jau raugās mazulim acīs.

4.      Skatu punkts. Brīdis, kad uzsākt laktāciju

Cilvēkbērns ir dabiski „ieprogrammēts” atrast māmiņas krūti
Pirmajā brīdī pēc dzemdībām gan mazulis, gan māmiņa ir „instinktu  varā” („kā uz citas planētas”) – mazulis zina kā zīst, māmiņa zina, kā zīdīt un turēt savu bērnu.
1-2 stundas pēc dzemdībām parādās vajadzība pēc apmācības, atkārtošanas un dažādām zīdīšanas „tehnikām”

5.   5.    Skatu punkts. Pirmā stunda un vielmaiņas (metaboliskā) adaptācija

Nepārtraukta barības vielu piegāde caur nabassaiti uz piegādi ar pārtraukumiem, ēdot mammas pienu; Veselīgs bērns piedzimst „labi paēdis”, ar uzkrājumiem, kas pieejami laikā, kamēr gan māmiņa, gan mazulis mācās zīst un zīdīt. 1.-3. dienā mazulis mācās „koordinēt” zīšanu, rīšanu un elpošanu. Nelielais piena daudzums atbalsta šo procesu. Bērnam vajag laiku, lai iemācītos prasīt ēst, zīst, rīt un elpot.
 Pirmpiens ir kā maiga pāreja no placentārās barošanas uz barošanu ar pienu.

 6. Bakteriologa skatu punkts.

Piedzimstot bērns ir brīvs no baktērijām. Piedzimstot viņš iekļūst pasaules mikrobos.
Pēc 1 h viņa gļotādu klāj miljoniem baktēriju;
Bakteriologi uzskata, ka tas, kurš pirmais ierodas, tas valda pār teritoriju. Kurš pirmais mikrobs kolonizēs mazuļa ķermeni? Mātes mikroflora ir draudzīga bērnam, jo bērna un mātes organismā ir kopīgas antivielas (IgG); Uzreiz pēc piedzimšanas, bērnam ir iespējas drīz nonākt kontaktā ar māti.
Arī zarnu floru mēs iemantojam uzreiz pēc piedzimšanas un pēc tam ar to dzīvojam visu atlikušo mūžu, tāpēc mātes pirmpiena uzņemšanai ir tik būtiska nozīme pirmās stundas laikā. Pirmpiens palīdzēs izveidot ideālu zarnu mikrofloru, ko pēc tam dzīvē tik viegli mainīt vairs nevar.

7. Skatu punkts. Termoregulācijas procesa sākšanās

Kontakts ar mātes ķermeni palīdz pielāgoties notikušajām temperatūras pārmaiņām;
Lai māte spētu nodrošināt bērna termoregulācijas uzsākšanu, viņa pati nedrīkst būt pārkarsusi:
o   Epidurālās anestēzijas izmantošana = 37,20C
o   Pārāk ilgstoša, pārāk karsta vanna.

8. skatu punkts. Pielāgošanās gravitācijai

Piedzimstot bērns no bezsvara stāvokļa nonāk vidē, kurā uz viņu iedarbojas gravitācija. Tas nozīmē viņš sajūt smagumu.
Par vestibulāro (līdzsvara aparātu atbildīgie nervi pēkšņi saņem lērumu inpulsu – Milzīga slodze bērna nervu sistēmai. Tas nozīmē iedod bērnam laiku!

9. Etniskais skatu punkts.

Etnoloģija ir izveidojusies kā zinātne. Dažādi materiāli par grūtniecību, dzemdībām un pēcdzemdībām mūsdienās ir pieejami internetā, datu bāzēs.
Vairumā kultūru pirmais mātes un bērna kontakts tiek traucēts.
Ir dažādi mīti, ticējumi un rituāli, kuri ierobežo mātes – bērna kontaktu;
Mītu pārskata kopsavilkums: jo lielāka ir sabiedrības prasība pēc agresijas un spējas iznīcināt dzīvību, jo drastiskāka ir iejaukšanās bērna dzimšanas brīdī un pēcdzemdību periodā. Agrāk tas bija izdzīvošanas jautājums. (Piemēram, ātra nabas saites pārgriešana, bērns pēc dzimšanas nedrīkst būt mātes rokās, pelde, rīvēšana, ievīstīšana autiņos, kāju iesiešana, smēķēšana jaundzimušā klātbūtnē, mazām meitenēm auskari, atverot durvis ziemeļu zemēs, uzskati, ka pirmpiens ir kaitīgs utt.)

10. Dzemdību pieeja jeb dzemdību speciālista skatu punkts

Modernās kultūras attieksmi pret dzemdībām raksturo medicīniska šī notikuma kontrole.
Izmantotā terminoloģija: vadīšana, aktīva līdzdalība/ iejaukšanās, risku izvērtēšana/ novēršana.
Kā jūs vadītu trešo dzemdību posmu? Vienīgais mērķis ir novērtēt risku pēcdzemdību asiņošanai. Risinājums sintētiskā oksitocīna ievadīšana.
Ķīmiskie hormoni vairāk nekā dabiskie hormoni! To līdzsvars ir izjaukts. Mišels Odens jautā, kāda ir to ietekme uz mātes uzvedību un mātes-bērna turpmākajām attiecībām?

11. Vecmāšu skatu punkts

Vecmātes – fizioloģiskā procesa sargātājas (dažas vecmātes joprojām ir autentiskas. Tas nozīmē, ka nav ierobežotas stingrās vadlīnijās un protokolos. Viņas gādā, lai asinīs izdalās dabiskais oksitocīns pirms placentas dzimšanas);
Vides radīšana dabiskam hormonu līdzsvaram;
o   Silta telpa, kurā 3 fāzē nevar būt par siltu; Ja mammu krata drebuļi, tas nozīmē, ka nav pietiekami silts. Piem., Mājdzemdībās vienmēr līdzi ir sildītājs, kas strādā jebkurā vietā un laikā, var sasildīt dvieļus, segas.
o   Nemodiniet māmiņu!” nekādā veidā netraucēt māmiņu, kurai uzreiz pēc piedzimšanas dominē primitīvās smadzenes un neocortex vēl atpūšas.

12. Politiskais skatu punkts

Dzemdību speciālisti (īpaši ārsti) raugoties 3. dzemdību periodā, kurš netiek vadīts, bet noris „nogaidošā” režīmā, jūtas neērti , jo viņiem te nav ko darīt;
Īstermiņa / ilgtermiņa sekas! Mišels Odents aicina padomāt par šo! Pētījumi var būt politiski nepareizi, jo netiek ņemtas vērā ilgtermiņa sekas  - pusaudžu noziedzība, pašnāvības, narkomānija, anoreksija, nervu slimības, autisms utt. ,neskatoties uz to, ka tie publicēti autoritatīvos un medicīniskos žurnālos.

Avoti:
The First Hour Following Birth: Don’t Wake the Mother! by Michel Odent

otrdiena, 2012. gada 17. janvāris

Vai tiešām ilgstoša krūts barošana ir labvēlīga bērnam?

Praktiski visi uzsver to cik labi ir pēc iespējas ilgāk barot mazuli, par imunitāti utt. Pati arī esmu mamma, bet par krūts barošanu man laikam ir absolūti citi uzskati. Jā piekrītu, ka pirmajos mēnešos mātes piens ir neaizstājams un tajā tiešām ir visas nepieciešamās vielas un vitamīni, bet vai to vajag turpināt līdz gadam un vēl ilgāk? Manuprāt tas ir absurds.

Šaubos vai pēc gada tur ir kaut vai puse no nepieciešamajām vielām.

Galu galā, ja jau bērnam ir parādījušies zobi, tad jau viņam ir jāuzņem kārtīga barība, jo ne jau par velti daba ir iedevusi zobus, arī dzīvnieku mammas savus mazuļus baro tikai pirmajos mēnešos, pēc tam taču viņi arī uzņem normālu barību.

Daudzas mammas vēl paņem un sasaldē savu pienu, bet taču mēs visi zinām, ka saldēts ir saldēts. Arī sasaldētos dārzeņos zūd vitamīnu daudzums.

Un arī no psiholoģiskā aspekta raugoties, nu man liekas jocīgi, ka bērns jau pats staigā, kaut ko runā, bet iet klāt pie mammas un prasa krūti! Man viena paziņa šitā līdz trīs gadu vecumam pati baroja ar krūti, bet nepievērsa uzmanību tam, ka bērns vispār nerunā. Domājat, ka bērnam nav psiholoģiskā trauma, viņi taču tagad dzimst tik attīstīti, viņi visu taču saprot un apzinās. Tieši tāpēc vēlētos dzirdēt pamatotu atbildi.


Paldies par jautājumu! Redzams, ka esat par to daudz domājusi. Tomēr daudzi jūsu uzskati ir veidojušies no mītiem jeb vienkārši nepilnīgas informācijas.

Nav tādu pētījumu, kas pierādītu, ka zīdīšana līdz divu gadu vecumam un ilgāk bērnu iespaidotu negatīvi. Tieši otrādi: nopietnu pētījumu rezultāti liecina, ka zīdīšana ilgtermiņā labvēlīgi iespaido mazuļa garīgo, kognitīvo un sociālo attīstību un neietekmē valodas attīstību. 

Mātes piena sastāvs
Mātes piena sastāvs ir ārkārtīgi bagātīgs. Tas satur ne vien īpaši bērna vajadzībām sabalansētas uzturvielas - taukus, olbaltumvielas, ogļhidrātus, vitamīnus un minerālvielas, bet arī komponentus ar bioaktīvām īpašībām, kas dažādos veidos stiprina mazuļa imunitāti. Šādas kombinācijas nav ne govs pienā, ne citu zīdītājdzīvnieku pienā, ne mākslīgajā maisījumā, ne papildus uzturā.
Līdz 6 mēnešu vecumam ekskluzīva ēdināšana ar mātes pienu vislabāk nodrošina bērniņu ar uzturvielām, veicina gremošanas sistēmas nobriešanu un darbību, kā arī smadzeņu, nervu sistēmas un visu citu organisma sistēmu augšanu un attīstību. Pēc šī vecuma sasniegšanas mātes piena kā ēdiena nozīme sāk pamazām samazināties, taču citas piena komponentes savu nozīmi nezaudē vēl ilgi.
Ļoti svarīga loma ir dažādiem aizsargfaktoriem, ko satur mātes piens. Tajā ir laktoferīns, visas piecas imūnglobulīnu klases, lizocīms, kura jau tā ievērojami augstā koncentrācija pieaug līdz ar zīdīšanas ilgumu, leikocīti, kas cīnās ar svešiem mikroorganismiem, īpaši pazemina alerģijas, aizsarglipīdi – tādi kā laurskābe un linolenskābe, kas sargā gļotādu un ādu no baktērijām, vīrusiem, protozojiem (vienšūņiem), vairāk nekā 100 oligosaharīdi, kas ir dabīgie prebiotiķi un uzlabo zarnu trakta darbību. Nevienai citai zīdaiņu barībai nav tādu īpašību, tad kāpēc to nenovēlēt savam miesīgam bērnam?



Sasaldēta mammas piena vērtība.
Pētījumi liecina, ka cilvēka pienam piemītošās bioaktīvās īpašības (vairāk nekā 150) sasaldējot saglabājas. Tomēr ir jāievēro piena pareizas sasaldēšanas, glabāšanas un atsaldēšanas noteikumi. Pēc atkausēšanas silta ūdens peldē mātes piens joprojām ir bioloģiski aktīvs.

Daba dod zobus. Māte atņem pienu?
6 - 8 mēnešu vecumā  bērnam parasti jau izauguši pirmie zobiņi. Taču nekādā gadījumā tie vēl nav visi 20, kas vajadzīgi „kārtīgās barības” uzņemšanai. Ar to vēl būs stipri par agru. Bet zīst krūti šie daži zobi netraucē! No 6 mēnešiem ārsti iesaka pakāpeniski sākt ieviest mazuļa ēdienkartē dārzeņus, augļus, putras, gaļu. Pakāpeniski – tas nozīmē, ka katru nedēļu bērnam tiek piedāvāts viens produkts, kura sākotnējais daudzums ir 1 tējkarote. Apmēram pusgads paiet, kamēr papildus barība tiek nogaršota, notestēta un mazpamazām ieviesta mazuļa ēdienkartē.
Mātes piens šai periodā ir tas produkts, kas palīdz mazuļa organismam pielāgoties, sagremot, nepieciešamības gadījumā pat aizsargāt no alerģiskām reakcijām. Mātes piens ir kā drošs tilts, kas pavada, iepazīstina mazuli ar to uzturu, ko lieto viņa ģimene, kura smarža un garša ir viņu pavadījusi kopš pirmsākumiem mammas vēderā (tā ir tā pati augļūdens smarža). Mātes piens ir mazuļa sabiedrotais, kad ir pavisam slikti vai pieveic slimība.
Esmu ievērojusi, ka vecākiem vienmēr gribas steigties, t.i. piebarošanu sākt 4-5 mēnešu vecumā, jo aizliegts jau nav. Gribas iebarot bērnam visus tos labumus, ko var atļauties nopirkt vai ko paši bērnībā nav dabūjuši. Tādā veidā bērns tiek pārlieku steidzināts izgaršot un nereti arī pārbarots. Un aiz it kā veselīgā, apaļīgā bērna, kura svars ārstiem patīk, ir paslēpies nākošais viņu pacients, kura veselība ilgtermiņā jau tiek bojāta (Med. Dr. W.Bühler, 1968). Mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka.
Man ļoti patīk, kā saka zīdīšanas veicināšanas speciāliste Diāna Zande: „Bērns nav mazs pieaugušais”. Pieaugušo barību viņš varēs ēst visu mūžu. Līdz gada vecumam mazulis ir zīdaiņa vecumposmā, tāpēc viņam jāpiedāvā pārtika, kas ir piemērota zīdainim. Dodot bērnam laiku pakāpeniski iepazīt  jauno barību, pierast, sagaidīsim brīdi, kad viņš pats sāks to vēlēties vairāk nekā mammas pienu. Tāds brīdis pienāk katra bērna attīstībā.

Kā tas notiek dzīvnieku pasaulē?
Arī dzīvnieku pasaulē ir līdzīgi. Sākumā mamma zīda savus mazuļus, tad ir pārejas periods, kad laktācija samazinās un mātīte atvemj vai sakošļā pieaugušo barību, tādā veidā palīdzot to sašķelt un pie tās pierast, un tikai tad mazulis sāk ēst pats.
Jebkura zīdītājdzīvnieka piens satur ūdeni, olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus, minerālvielas, vitamīnus un dažādus bioloģiskos komponentus. Katrai sugai atšķiras šo vielu proporcijas – tās ir īpaši pielāgotas tieši šīs sugas pēcnācējiem.

Interesanti, ka piena sastāvs ir saistīts ar sugas augšanas ātrumu.

petitbookshelf.blogspot.com

Ir zīdītāji, kuru pienā ir īpaši augsts tauku saturs. Piemēram, lācenei, kurai janvārī vai februārī piedzimst 2 - 3 mazuļi. Tie sver mazāk nekā puskilogramu, ir akli, nevarīgi un gandrīz bez apspalvojuma. Lācēniem nepieciešams strauji uzkrāt taukus, lai būtu pasargāti no aukstuma. Māte zīda mazuļus ar treknu pienu (25% tauku) līdz pavasarim, nepametot migu. Pavasarī mazuļi ir attīstījušies pietiekami, lai sekotu līdzi mātei ikdienas gaitās. Tie jau sver apmēram 2 - 4 kg. Māte tos turpina zīdīt līdz rudenim, un visi kopā dodas ziemas miegā. Arī zilo vaļu mammām ir trekns piens (40%). Vaļu mazuļi piedzimstot sver 3 tonnas, bet, pateicoties mātes piena sastāvam, jau 7 dienu laikā divkāršo savu svaru! Vaļu mazuļi tiek zīdīti aptuveni gadu.
Mazajiem zīdītājiem, kuru mazuļu augšana un nobriešana notiek īsā laika posmā, pienā parasti  ir augsts olbaltumvielu saturs. Piemēram, pundurpeles mazuļi paši sāk uzņemt barību 9. dienā, un jau 10. dienā mamma tos pārstāj zīdīt. Arī parastais kaķis 3-4 nedēļas ēd tikai mātes pienu un tad jau sāk interesēties par citu ēdienu. Tomēr izrādās - ja kaķēnus nenošķir 5-6 nedēļu vecumā un kaķenei neiestājas pārošanās periods, tad tā dažkārt tupina tos zīdīt vairākus mēnešus.
Dzīvnieki, kuru pēcnācēji paši var sekot mātei jau savas pirmās dzīves stundas laikā, piemēram, zirgi un govis, pienu zīž, kad vien tiem iegribas un ir iespēja. Šo dzīvnieku pienā olbaltumvielu un tauku ir maz, bet daudz ogļhidrātu. Tāpat ir arī primātiem - gorillām, šimpanzēm, orangutāniem, kuri zīdaiņa vecumu pavada burtiski iekārušies mātes spalvās, un cilvēkiem, kuri ir ciešā kontaktā ar māti zīdītāju. Primāti, jo īpaši cilvēks, arī aug vislēnāk, neskatoties uz to, ka zīdīšana notiek bieži - 8-12 reizes diennaktī vai biežāk. 
Parasti dzīvnieki - zīdītāji zīda savus mazuļus līdz brīdim, kad tie paši spēj būt neatkarīgi. Dzīvnieku pasaulē zīdīšanas pārtraukšanā izšķiroša nozīme ir mazuļa brieduma pakāpei: tā notiek, kad jaunais dzīvnieks pats par sevi spēj parūpēties. Būtisks faktors ir arī tas, ka māte sāk gatavoties nākamajam grūtniecības periodam. Tomēr ir dzīvnieki, kas turpina barot arī vecākos mazuļus, kad iestājusies jauna grūtniecība, piemēram, ķenguri un žirafes. Ir arī tādas augsti attīstītas dzīvnieku sugas, piemēram, orangutani, kuru mātītes nekad nepārojas, iekams mazulis nav sasniedzis 3 gadu vecumu.
Neviens dzīvnieks neaug un nenobriest tik ilgi kā cilvēks, tāpēc arī cilvēkam vajadzētu būt tai sugai, kas zīda mazuli visilgāk. No dzīvniekiem varam mācīties zīdīt bērnu līdz brīdim, kad viņš ir nobriedis pats sagremot cita veida pārtiku, kas jau ir pārbaudīta vērtība un organisms to ir pieņēmis. Šis nesasteigtais, pakāpeniskais pārejas posms kopā ar mammas pienu no 6 mēnešu līdz 2-3 gadu vecumam ir pamatu pamats jūsu bērna organisma zināšanām par veselīgu uzturu un viņa un jūsu bērnu bērnu veselībai nākotnē.

Ilgstošas zīdīšanas priekšrocības apstiprina nopietni pētījumi

Pasaules Veselības Organizācija iesaka bērnu barot ar krūti līdz 6 mēnešiem ekskluzīvi, nepārtraucot zīdīšanu līdz 2 gadiem un ilgāk. Kā iemeslu šī starptautiski atzītā organizācija min virkni priekšrocību gan mammai, gan bērnam, gan ģimenei. Katra rakstītā priekšrocība, kas šķiet tāds mazs teikumiņš, ir uz vairākiem pētījumiem dažādās pasaules valstīs, dažādos sociālajos slāņos un rasēs balstīts arguments.
Otrajā dzīves gadā (12-23 mēn.) 448ml mātes piena, kas ir apmēram diennakts daudzums, var nodrošināt aptuveni:
  • 29% no nepieciešamās enerģijas;
  • 43%  no nepieciešamā proteīna;
  • 36%  no nepieciešamā kalcija;
  • 75%  no nepieciešamā vitamīna A;
  • 76%  no nepieciešamā folijskābes;
  • 94%  no nepieciešamā vitamīna  B12;
  • 60%  no nepieciešamā C vitamīna  — Dewey 2001, Pediatr Clin North Am.

codenamemama.com
Pētījumi par zīdīšanu pēc 2 gadiem salīdzinoši ir daudz mazāk nekā līdz 1-2 gadiem. Tomēr tie vēsta, ka mātes piens joprojām ir vērtīgs uztura avots ar visiem bioaktīvajiem komponentiem, kas ir palīgs mazuļa imūnsistēmai un ne tikai.

Izrādās, mūsdienu priekšstats, ka mammas piens paredzēts mazulim tikai agrīnā vecumā, ir izveidojies salīdzinoši nesen. Vēl pāris gadsimtus atpakaļ valdīja citi uzskati. Piemēram, pirms 1940. gada zīdīšanas ilgums vidēji bija 2,8 gadi. Bībelē tiek minēts 3 gadu vecums, līdz kuram zīdīt bērnu, un arī šodien daudzviet pasaulē mātes zīda līdz 3-4 gadiem vai vēl ilgāk.

Tā kā dažādās kultūrās un sabiedrībās redzējums par zīdīšanas ilgumu atšķiras, tad antropoloģe  Katrīna Detvailera (Katherine Dettwyler) veica pētījumu par zīdīšanas ilgumu primātu sugām un citiem zīdītājiem, lai noteiktu dabisku atšķiršanas vecumu cilvēkiem. Viņas pētāmie kritēriji bija grūtniecības ilgums, pastāvīgo zobu nākšanas vecums, ķermeņa lielums, izmēri un vidējais sugas zīdīšanas ilgums, seksuālais briedums, dzīves ilgums, dzimšanas svars, augšanas ātrums u.c.). Izmantojot šos kritērijus, viņa secināja, ka cilvēku sugai dabisks atšķiršanas vecums no krūts varētu būt no 2,5 līdz 7 gadiem. Protams, tas nenozīmē, ka tā visiem obligāti ir jādara, tomēr, ja kādai mātei un bērnam šķiet, ka viņi vēl nevēlas pārtraukt zīdīšanu, tad šis ir labs pamatojums, kāpēc to turpināt.

Galvenais atslēgas vārds ir bērna individuālās vajadzības. Ja, augot bērnam, viņam joprojām pastāv steidzama nepieciešamība zīst, tā ir dabiska atbilde, kāpēc māte joprojām apmierina šo vajadzību. Ir daudz iemeslu, kāpēc bērns var vēlēties turpināt baudīt krūti, un zīdīšanas turpināšanai priekšrocību netrūkst. Tā ir visvienkāršākā palīdzība, kad viņš ir noguris vai nervozs, bērnam tas palīdz nomierināties un bieži aizmigt pie krūts. Ja viņam sāp, tad nav labāka veida, kā viņu nomierināt. Zīdīšana nomierina arī māti un tas ir ļoti labs veids, kā nolikt bērnu gulēt, samīļot, saskatīties un pateikt, cik ļoti viņa viņu mīl.

Zīdīšana no psiholoģiskā aspekta.

Zīdīšana ir viens no vislabākajiem veidiem, kā apmierināt mazuļa vajadzību pēc drošības, pēc emocionālas tuvības. Zīžot mazulis saņem nedalītu mammas uzmanību, ciešu ķermeņa un acu kontaktu, siltumu, drošību un mierinājumu.

Tam, kādas izveidojas mātes un bērna attiecības līdz gada vecumam un turpmāk, ir liela nozīme bērna spējā veidot attiecības ar citiem cilvēkiem nākotnē. Psiholoģijā to sauc par drošo piesaisti, kuru lieliski trenē zīdīšana pēc pieprasījuma. Ja bērnam ir šī drošā piesaiste, var redzēt, ka bērns paļaujas uz to, ka mamma (vecāki) būs pieejami, atsaucīgi un izpalīdzīgi grūtās situācijās. Ar šādu pārliecību apveltīts mazulis arvien drošāk pētīs pasauli un arvien vairāk attālināsies no vecākiem, tai skaitā arī no zīdīšanas. Pie tam katram bērnam šis laiks ir individuāls. Tāpēc arī nav noteikts konkrēts vecums, līdz kuram zīdīt mazuli. Būtiski ir divi kritēriji: bērna vajadzība pēc tā un mammas spēja to apmierināt.

Mamma, kas sev uzticas, pati iekšēji sajūt, kad emocionālo vajadzību (zīšanu) pēc gada vecuma pakāpeniski var aizstāt ar citiem emocionālās tuvības veidiem, piemēram, kopīgām spēlēm, pastaigām, maigiem glāstiem, mīļām sarunām. Svarīgi ir pamanīt bērna intereses un atbalstīt tās tūlīt, nevis pēc stundas, kad viņš jau par to ir aizmirsis, tā sniedzot viņam drošību un mīlestību.
Manuprāt, ļoti būtiski mūsdienu sabiedrībā ir atbalstīt mammas, kas zīda savus mazuļus un pateikt viņām šo pozitīvo vēsti, nevis nosodīt. Veidu, kā apmierināt sava mazuļa vajadzības, ir daudz, un katra mamma var izvēlēties, kas ir vislabākais tieši viņas mazulim.

Emocionāli visstabilākie bērni, kas visveiksmīgāk izmanto viņiem sniegtās iespējas, ir tie, kuru vecāki, vienmēr veicinot savu bērnu autonomiju, vienlaikus ir arī vispieejamākie un atsaucīgākie( Boulbijs, 1988).

Izmantotie avoti:

1.   The Womanly Art of Breastfeeding: Seventh Revised Edition (La Leche League International Book), 2004.
2.   Hamosh M., Ph.D.    BIOACTIVE FACTORS IN HUMAN MILK. Pediatric Clinics of North America, 2001, http://www.pediatric.theclinics.com/article/S0031-3955(05)70286-8/abstract
3.    Taylor, B., and J. Wadsworth 1984 Breastfeeding and child development at five years of age. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/6698329
5.    Antropoloģes Katherine Dettwyler mājas lapa: http://www.kathydettwyler.org/
6.    Breast feeding and cognitive development at age 1 and 5 years N K Angelsena, T Vika, G Jacobsena, L S Bakketeigb http://adc.bmj.com/content/85/3/183.full
7.   Dr.med. Valters Būlers, Par cilvēka attīstības pareizo tempu.  http://www.aplis.lv/andere/122-retardacija-akceleracija.html
8.   Fakti par zīdīšanu pēc gada:  http://kellymom.com/ages/older-infant/ebf-benefits/ 

Iesaku:
2.       LLL 10 padomi zīdīšanai pēc gada http://www.llli.org/nb/nbjanfeb06p4.html
4.       Zīdīšana - ne tikai pārtikas, bet arī drošības avots. http://lina.lv/web/articles/show/id/104
5.      Kaķi mēdz zīdīt arī līdz gadam: http://www.dinozoo.lv/content/view/20187/68/

Dārga, dārga tā zālīte māmiņai un bēbītim

Viss bija gatavs vannīžām. Vanniņa izrotāta ar jaunajām, tikko izplaukušajām liepu lapām, mazu liepas un bērza slotiņu, mammas lasīto ziedu ...