Leģenda

Kādreiz es dzīvoju Paradīzes Dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz Paradīzes Dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

otrdiena, 2015. gada 24. februāris

Zīdīšanas īpatnības no 4 līdz 9 mēneši

Zīdainis šajā vecumā ir īsts profesionālis savā jomā. Vēl nepaspējām viņu pielikt pie krūts un ērti iekārtoties, kā viņš jau ir paēdis. Piecas minūtes un zīdīšana ir beigusies! Ja salīdzinām viņa zīšanu pirmajā mēnesī, tad ir grūti noticēt, ka var paēst pa pāris minūtēm.

Zīšana nav tikai ēšana, bet arī saskarsme/ attiecības/ saitīte ar krūti kā ar dzīvu būtni. Zīdainis jums dāvina piena smaidus, flirtē, spēlējas. Viņa rokas vairs nav mierīgas, tās ņurca, mīca, kutina krūti kā to dara mazi kaķēni un stiepjas pie jūsu sejas. Jūs nezinājāt, ka jūsu nāsis ir tik pievilcīgas! Viņš sirsnīgi spēlējas ar jūsu matu cirtām  un knibina dzimumzīmīti uz krūts, knaiba krūti vai spēlējas ar krūštura lencīti. Tas ir svarīgi, jo tad bērnam vieglāk darbināt mēli, lūpas, vieglāk norīt un elpot, ēdot.  Savukārt mammai šie pieskārieni veicina oksitocīna izdalīšanos asinsritē. Ļaujiet viņam izbaudīt šo būšanu tik tuvu mammai, ja viņš to vēlas! Tā pamazām mēs mācām viņam attiecību, uzticēšanās, mīlestības pieredzi.

Katrs bērns agri vai vēlu krūts ēšanas laikā sāk dauzīties un mammai ne vienmēr tas patīk. Ja jūs tas tracina vai jūtat nepatiku pret knibināšanos, ņurcīšanu, spēlēšanos, apstādiniet šo uzvedību pēc iespējas ātrāk. To var darīt, piespiežot zīdaiņa rociņu pie sevis vai novēršot uzmanību, vai mīļi audzinot viņu. Piemēram, jūs knibināšanai, grozīšanai varat piedāvāt savas krelles.

Arvien vairāk jūs piefiksējat, ka zīdainis var arī nedaudz pagaidīt, ja tūlīt nav iespējams viņu pielikt pie krūts. Uz pāris minūtēm var novērst viņa uzmanību, jo viņš pamazām ir sācis jums uzticēties. Viņš zina, ka krūts no viņa nekur neaizbēgs. Tā vienmēr ir kaut kur blakus. 
Mammas pārdzīvo, ja zīdainis nevēlas zīst. Savstarpēja saikne ir svarīga abos virzienos. Uzticieties viņam, viņa jau ir ļoti spēcīgs, viņš paprasīs. Zīdīšana šajā vecumā rada daudz prieka. Bet uzbāzība ar savu krūti, jo jums liekas zināt labāk, parasti rada tikai nepatiku. Man patīk teiciens: "Pie pilna ledusskapja badā neviens nav nomiris". 

Viens solis atpakaļ, divi – uz priekšu

Zīdainis aug septiņjūdžu soļiem. Aug zobi, ar kuriem var grauzt un kost. Pamazām viņš apgūst visu dzīvojamo telpu. Veļoties, lienot, rāpojot viņš tiek no vienas istabas stūra līdz otram – fantastisks sasniegums! Viņam izdodas pārlikt rotaļlietu no vienas rokas otrā. Pēc pusgada viņš pamazām mācās apsēsties vai jau apsēžas. Viņš pamazām ceļas kājās un mēģina spert pirmos soļus, pieturoties pie mēbelēm. Cik daudz jauna viņš jau prot! Cik daudz sajūtu un emociju! Smadzenes strādā dienu un nakti.
Šajā lielajā attīstībā un jaunu iemaņu apgūšanā, zīdainis bieži pielīp pie jums kā dadzītis un neatlaižas ne mirkli. Tiklīdz jūs atslābstat, tā atkal viss no jauna! Tāda uzvedība ir droša pazīme tam, ka zīdainis savā attīstībā ir izrāvienā vai tikko ir apguvis kaut ko jaunu. Viens solis atpakaļ, divi uz priekšu vai divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ. Jebkurā gadījumā jūsu mazulis aug un viņam ir vajadzīgs mammas atbalsts.

Pieņemšanās svarā palēninās

Apmēram 4 mēnešos zīdaiņi, kas baroti tikai ar krūts pienu, svarā pieņemas mazāk. Salīdzinājumā ar pirmajiem mēnešiem, kad zīdainis dienā svarā pieņēmās par 30 g, 4 mēnešu vecumā - vidēji diennaktī pieņemas par 18 g. Starp 7 un 10 mēnešiem, zīdainis pieņemas svarā 12 g dienā. To var redzēt arī Pasaules veselības organizācijas ( PVO)  svara grafikā bērniem, kas zīdīti ar mātes pienu. 

Jautājumi par zīdīšanu vecumposmā no 4 līdz 9 mēnešiem

Cik bieži jāzīda zīdainis šajā vecumā?
Vecumposmā no 4 līdz 9 mēneši bieži zīdāmi gan dienā, gan naktī, jo šis ir laiks, kad mazulis aug ātri. Zīdīšana apmierina fiziskā ķermeņa vajadzību pēc ēdiena un dzēriena, gan garīgo/prāta attīstību. Zīdainis pie krūts sazinās, izklaidējas, pēta, mācās un spēlējas ar jums. Zīdīšanas biežumu ietekmēs vairāki faktori: cik ātri viņš apēd vajadzīgo daudzumu, kādas ir zīdaiņa temperamenta iezīmes, zīdīšanas vajadzības apmierināšana un tas, kas šobrīd notiek viņa dzīvē.  Daži mazuļi ir tik aizņemti pa dienu, ka dažkārt aizmirst paprasīt ēst. Atgādiniet viņiem par sevi, lai neatmet zīšanu pirms laika. Dažkārt viņš ēd tikai klusā un mierīgā telpā. Viņam var būt grūti paēst ārpus mājas.

Man pazūd piens…  
Ja no 6 nedēļām līdz 3 mēnešiem piena daudzums bija pietiekams, tad vienkārši vienā dienā vai vienā stundā piens nevar pazust. Pie tā bija jāpiestrādā ar retāku došanu un īsākiem zīšanas laikiem. Ja patiešām piens paliek mazāk, tad lasiet rakstu Kā pavairot pienu?”

Ap 3-4 mēnešiem un 8-9 mēnešiem ir piena krīzes, kad liekas, ka piens ir mazāk. Nereti mamma pati to veicina ar ļoti lielu pieturēšanos pie pulksteņa režīma, bet mazāk ieklausoties bērnā. Ja bērns ir sācis biežāk prasīt krūti, tad tam ir iemesls. Mātes mēdz nogaidīt, tirgoties par to vai vajag dot pienu vai nevajag.

Ja jūs ievērojat režīmu, tad  zīdīšana ir kā ēdināšana, ievērojot līgumu. Noildzināt bērna pielikšanu pie krūts, ja viņš prasa biežāk, ir drošs ceļš uz piena samazināšanos un ātrāku zīdīšanas noslēgšanu;
Ja jūs tirgojaties par piena došanu vai nedošanu, tiek zaudēts pats galvenais – jūsu attiecības ar bērnu, kas veidojušās zīdīšanas laikā. Vēl nav par vēlu mainīt spēles noteikumus.

Zīdīšanai jābūt spontānai un patīkamai. Zīdiet, kad esat kopā atpūšoties, spēlējoties, peldoties, guļot diendusu. Piedāvājiet krūti bez iemesla. Spēlējaties zīdīšanas laikā. Ļaušanās zīdīšanai tādā situācijā prasa laiku un pacietību. Tas ir tā vērts.

Daudzas mammas izmainīja šo gaistošo interesi par zīšanu uz patīkamām un uzticības pilnām attiecībām starp māti un zīdaini. Lai nāk jūsu mazulis vienmēr, jebkurā laikā, ar jebkurām grūtībām un priekiem. Šobrīd, kad viņam ir krūts, viņa dzīve salīdzinoši ir viegla. Vēlāk, kad viņš būs izaudzis paliks sajūta un zināšana, ka mamma vienmēr ir līdzās un sasniedzama.

Ja bērns konsekventi atsakās no krūts, tad tam ir kāds dziļāks iemesls, ne vienmēr tā ir piena samazināšanās. Visjūtīgākās šai ziņā ir meitenītes. Tāpēc ir vērts aprunāties ar PEP mammu, dūlu vai savu vecmāti, pārrunāt dienas notikumus, ritmu. Latvijā psihoterapeite Vita Kalniņa ir visvairāk pētījusi šo tēmu un apmācījusi Pep mammas un dūlas. Visbiežākais ieteikums ir: kļūt lēnākai bērna aprūpē! Iedomājies sevi viņa vietā! Kā tu justos, kad mamma tevi ģērbj, baro, mazgā, spēlējas, midzina…? Baudīt kopā būšanu, nevis ievērot stingru režīmu vai steigties! Ja zīšana joprojām bērnam nepatīk, respektējiet to! Neuzbāžaties ar krūti! Atslaucat un dodat ar pudelīti vai arī maisījumu (ja nesanāk atslaukt). Pašās beigās, kad izsalkums remdēts, nomainiet uz krūti, lai parunājas, lai pasmaržo, nolaiza, apmierina savu zīšanas refleksu, paknibina, lai sajūt to labsajūtu, ko krūts var dot. Respektējiet, ja atsakās! Zīšanai un zīdīšanai jāsagādā prieks abām pusēm! Lai izdodas piedzīvot rāmumu šajā, ne tik vieglajā, mātes mīlestības šķautnē!

Vai bērnam pa dienu ir jāguļ?
Ir bērni, kas guļ vairākas reizes dienā, bet ir, kas guļ nedaudz vai neguļ nemaz. Dažkārt lielie dienas negulētāji noguļ visu nakti. Atceries, lai kā gulētu vai negulētu tavs mazais, tas ir normāli priekš viņa. Bērni, kurus patstāvīgi nēsā lakatos, bieži aizmieg, kad viņiem gribas (atceraties, viņi mēdz gulēt arī tāpēc, ka tas ir vienīgais veids, kā to izturēt). Ir bērni, kuriem patīk, ja viņus noliek gulēt, un ir bērni, kuriem nepatīk šis process. Lielākā daļa bērnu šajā vecumā aizmieg uz rokām vai slingā.  Un ir arī tādi bērni, kuri māk aizmigt paši ar savu miega lupatiņu un/vai māneklīti. Mammai tik vien kā jāpasēž klāt. Mātes uzdevums ir pamanīt un attīstīt to, kas sanāk pats no sevis. Atcerieties, arī jums vajadzīga atpūta, tāpēc dodaties gulēt kopā.

Kad ieviest piebarojumu?
Piebarojuma ieviešana ir liels notikums mazuļa dzīvē.  Kad viņš iemācīsies sēdēt, iedaliet arī viņam vietu pie ģimenes galda tā, lai viņš varēt piekļūt pie kāda no ēdiena uz jūsu šķīvja. Piemērotā brīdī mazulis paņems ēdienu, iebāzīs mutē, pasūkās, nolaizīs, saspaidīs gabaliņos vai saspiedīs ar smaganām, pastieps roku un paprasīs vēl. Tā pakāpeniski notiks pāreja no barošanas ar krūti uz kopīgu galdu.
Pamatojoties uz pētījumiem, PVO iesaka bērnus piebarot ne ātrāk kā no 6 mēnešiem. Ir arī tāda BVĒ (bērna vadīta ēšana), kur barojumu neievieš vecāki, bērns pats izvēlas, ko pagaršot un kā paplašināt savu ēdienkarti. Tikpat labi viņš pagaršos un neizvēlēsies neko. Kādu laiku krūts būs vismīļākā.

Cik ilgi nāk zobi?
Kad zīdainim „nāk zobi”, jūs ievērosiet, viņš daudz bāž mutē rokas priekšmetus, košļā, siekalojas, trin smaganas, ir nedaudz  uzvilcies. Tādas pazīmes te parādās, te pazūd  un tā vairākus mēnešus. Tas nozīmē, ka drīz parādīsies zobi. Viņš nemierīgi guļ, jo naktī sāp vairāk, jo nav, kas novērš uzmanību no nepatīkamām sajūtām.
Zobu nākšanas laikā, palielinās siekalu daudzums un paaugstinās tās skābums, tāpēc  uz mazuļa sejas ādas un dibena var parādīties izsitumi. Izsitumi var parādīties arī uz jūsu krūts oreolas. Noskalojiet krūtis vairākas reizes dienās, izmantojot bērnu ziepes.
Svarīgi! Esiet uzmanīgi ar gēliem, kas dod anestezējošu efektu. Mazulim iespējams varētu būt grūti zīst krūti.

Zobu nākšanas laikā zīdaiņiem mēdz būt iesnas, temperatūra, nemierīgas naktis, bieža zīdīšana vai pat atteikšanās no zīšanas.
Pirmais zobs
Pirmais zobs iznāk apmēram pusgada vecumā. Ir bērni, kas piedzimst ar zobiem. Ir zobi, kas nāk pavisam drīz pēc dzimšanas. Pirmais zobs ir ļoti nozīmīgs notikums mazuļa dzīvē. Tas ir solis uz iemaņām ēst patstāvīgi dārzeņus, augļus, gaļu, maizi, bet ne pazīme tam, ka mazulis ir gatavs piebarojumam. Mazulis ir gatavs piebarojumam, ja spēj paņemt rokā ēdienu un apēst to.
Pagaidām var dot sasaldētu slapju lupatiņu vai speciālu rotaļlietu gredzenu. Lūdzu nedodiet nevārītu burkānu, jo nokost gabaliņu mazulis var, bet sakošļāt nevar. Savukārt ar maziem gabaliņiem no cietas barības var aizrīties.

Izgulēt visu nakti
Šajā vecumā no 4-9 mēnešiem izgulēt visu nakti jūsu mazulim ir drīzāk neiespējami. Tomēr tas ir biežākais padoms no ārstiem, draugiem un radiem. Tas drīzāk ir labiem nodomiem bruģēts ceļš uz piena nepietiekamību, īpaši, ja mazuļa svars ir mazāks nekā tam vajadzētu būt. Jā, izgulēt visu nakti ir labi priekš mammas, bet ne bērnam. Lielākā daļa bērnu, kas tiek zīdīti, naktī jābaro vismaz divas reizes (dažreiz arī biežāk). Šādas nakts barošanas turpinās vairākus mēnešus. Ja jūsu bērns sāk gulēt pa nakti, bet svara pieaugums samazinās, tad ir labi palielināt zīdīšanas reižu skaits dienā vai naktī.
Biežā nakts ēšana saistīta ar zīdaiņa smadzeņu attīstību un ir pilnīgi normāla viņa vecumposmā. Tomēr vērojiet bērnu! Un vispirms pa dienu bērnam iemāciet viņam aizmigt arī citādāk, ne tikai pie krūts.
Par zīdaiņa nakts miegu lasi te.

Avots:
ü  Виссингер Д., Вест Д., Питман Т., Искусство грудного вскармливания, 2012 https://vk.com/doc-7108339_175972430?dl=1de7ee5505932f2b47

ü  Ina May's Guide to Breastfeeding , 2009

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Tiešsaites sajūtu skoliņa “Gatava pēcdzemdībām”

  Teorija. Prakse. Sajūtas. 10 nedēļu nodarbības, 10 dažādas tēmas par sievietes pēcdzemdību periodu un atjaunošanos pēc dzemdībām, 10 veb...