Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

pirmdiena, 2012. gada 1. oktobris

Pēcdzemdību Rebozo lakatu masāža, dāvana no mammas mammai

Viens no pēcdzemdību rituāliem, ko mājdzemdību vecmātes un dūlas ir atvedušas no Midwifery Today konferencēm.
Foto: Kristīne Zavele

Pielietošana – pēcdzemdību periodā, 2-6 nedēļas pēc dzemdībām. To drīkst veikt jebkurā laikā, pat, ja jūsu dzemdības ir bijušas 18 gadus atpakaļ.

Ilgums: Pati masāža ilgst apmēram 80 min. Tomēr iesaku paredzēt vismaz 2 stundas.

Mērķis – veicina jaundzimušās mātes emocionālo un fizisko atlabšanu pēc dzemdībām.

Rebozo savilkšanas (aizvēršanas, noslēguma) masāžai ir divi aspekti – fiziskais un emocionālais. Sieviete pēc dzemdībām ir ļoti jūtīga, viegli ievainojuma gan fiziski, gan emocionāli. Fiziski - Rebozo savelk kopā izļodzīto iegurni, kaulus, saites un mīkstos audus. Savelkot lakatus ciešāk, tas veicina asinsriti, limfodrenāžu, palīdz ķermenim saprast pareizo veidu, kā atgūt formu. Asinsrite veicina siltumu, aktivizē hormonu (oksitocīna, endorfīnu, relaksantu) darbību, tā veicinot mammas labsajūtu un sajūtu, ka ir īpaša, mīlēta, lolota un lutināta. Sievietes ķermeni dzemdību laikā atstāj liels enerģijas daudzums. Bieži vien viņas jūtas ne tikai laimīgas, bet arī ļoti piekusušas, uz izsīkuma robežas, apjukušas, haotiskas, viņām liekas, ka netiek galā ar jauno lomu, vainīgas vai pārāk pārliecinātas un visu varošas. Viņas tā īsti nejūtas savā ādā. Emocionāli savilkšanas masāža ir kā sevis atkal atrašana, sasveicināšanās ar sevi jaunajā dzīves lomā gan kā mammai, gan kā skaistai sievietei. Pēc savilkšanas masāžas sievietes vairāk izjūt pateicību savam ķermenim, raugās uz to ar apbrīnas un mīlestības pilnām acīm. Bieži vien ar to pietiek, lai sevi pārstātu vainot, ka kaut kas nav izdevies ideāli. Rebozo masāža ir lielisks sievietes palutināšanas veids, dāvana par labi padarītu darbiņu –  par bērniņa ieņemšanu, iznēsāšanu, mazuļa laišanu pasaulē un agrīno pēcdzemdību periodu. Tā var būt arī papildinoša terapija, dziedinot dzemdību traumas, pēcdzemdību depresiju mammai.

Dalībnieki: Šo masāžu jaunajai mātei sniedz divas sievietes, piemēram, vecmāte un dūla, kas piedalījušās dzemdībās vai arī jaunajai mātei ļoti tuvas sievietes (māte, māsa vecmāmiņa, draudzene). Situācijas mēdz būt dažādas, tāpēc otrs cilvēks drīkst būt arī bērniņa tēvs. To ir iespējams veikt arī vienam cilvēkam.


Papildus palīdzīgas rokas: Par zīdaini šai brīdī rūpējas kāds cits, piemēram, tētis ir devies pastaigā ar ratiem.

Vide: Visbiežāk tās ir sievietes mājas. Ja mājās mēdz būt liela kņada, tad sieviete lielo ģimeni atstāj mājās, pati dodoties uz klusāku telpu pie vecmātes, dūlas vai draudzenes. Īpaša nozīme ir telpai, tā iekārtota dziļai relaksācijai un dziedināšanai. Var palīdzēt klusināta mūzika, sveces, klusums un miers.
Masāžu visbiežāk veic uz grīdas uz paklājiņa/madrača vai lielā, platā gultā, vasarā - dažkārt arī dabā.

Rebozo lakati: 1-8 gab.

Savilkšanas masāžu ērti taisīt ar 6-8 lakatiem, tomēr tikpat labi to var veikt arī ar vienu lakatu.

foto: Kristīne Zavele
foto: Kristīne Zavele

foto: Kristīne Zavele
foto: Kristīne Zavele

foto: Kristīne Zavele

foto: Kristīne Zavele

foto: Kristīne Zavele


Pieredzes bagātās vecmātes: Vecmāšu starptautiskajā konferencē Meksikas tradicionālās vecmātes Doña Irene Sotelo un  Naolí Vinaver stāsta, ka uzsvars vairāk tiek likts uz vēderu un gūžām. Rebozo rituālu vecmāte vai dūla var veikt arī ar sievietes vīru un viņa to dara nedēļu pēc dzemdībām. Pēc nedēļas, kad vecmāte atstāj sievietes māju, šo rituālu turpinot sievietes māte vai citas dzimtas sievietes vai ģimenes locekļi. Atkārtoto masāžu veic pēc nedēļas, ja nepieciešams, ģimenes locekļi. 

Vairāk par masāžas soļiem attēlos.
Lasi arī par slingiem un rebozo Latvijā.
Starptautiskā slingošanas nedēļa 2012 Latvijā.
Meksikas vecmātes Doña Irene Sotelo un  Naolí Vinaver stāsta.


Dūla Linda Vītuma par Rebozo aizvēršanos 

svētdiena, 2012. gada 23. septembris

Ievilkti krūšu gali. Vai tiešām nav iespējams zīdīt?

Atbalstot, konsultējot sievietes pēc dzemdībām, bieži nākas dzirdēt, ka vēl esot uz dzemdību galda, mediķi esot pateikuši teikumu, kas joprojām skan ausīs: „Ar tādiem krūšu galiem jums neizdosies zīdīt. Nav vērts pat mēģināt, mocīt sevi un bērnu.”  Tādos gadījumos mēdz arī nepielikt pie krūts un bieži iztrūkst pirmais "āda- āda" kontakts.

Sievietes, kas man piezvana pēc šādas situācijas, nav daudz. Taču viņas raksturo spēcīga motivācija, vēlme zīdīt savu bērnu, rīkoties – respektīvi risināt šo situāciju nevis padoties. Un izjautājot sīkāk šīs sievietes dzimtā, visbiežāk pašas māte vai vecmāmiņa,  ir labs piemērs tam, ka zīdīšana ir iespējama arī ar ievilktiem krūšu galiem.
Veseliem jaundzimušajiem ir ļoti izteikta vēlme zīst. Viņi to jau apguvuši mammas vēderā, zīžot savu īkšķi. Dažas mammas pat ir pārliecinājušās ka zīdaiņi ir spējīgi piesūkties pie kakla ādas tā, ka pēc tam izveidojas zilums. Ar tādu zīšanas refleksu nav svarīga, kāda ir krūtsgala forma. Bērni zīž krūtis nevis krūšu galus. Krūšu izmērs nekādā veidā neietekmē piena veidošanās procesu un daudzumu. Veiksmīgai zīdīšanai ir svarīga atbilstība starp mazuļa muti un māmiņas krūti. Ja tāda neatbilstība pastāv, tad tai ir risinājumi.

foto no breastfeedingbasics.com


Iespējamā rīcība grūtniecības laikā:
·         Zini, ka tu neesi vienīgā ar šādiem krūšu galiem. Meklē informāciju un speciālistu, kurš varētu palīdzēt tieši tev. Par to vari apjautāties savam aprūpētājām (vecmātei, ginekologam, ģimenes ārstam) vai draudzenei, kam bijusi līdzīga problēma un ir to atrisinājusi. To var meklēt arī pie zīdīšanas konsultantiem, kam ir tieši praktiskā pieredze un varētu tevi iepazīstināt ar mammu, kas veiksmīgi ar to tikusi galā. Reizēm mātēm bez medicīniskās izglītības ir vieglāk nokonsultēt māti par zīdīšanu nekā mediķim.
·         Varbūt Tev nemaz nav ievilti krūšu gali! To var pārbaudīt jau grūtniecības laikā un iemācīties tos izvilkt (lasi tālāk, kā).
·         Gūsti ārēju zīdīšanas pieredzi. Aizej ciemos pie mammas, kura zīda savu mazulīti vai pāris reižu viesojies māmiņu klubiņos vai atbalsta grupās.
·         Gatavojoties dzemdībām, ir vērts noslēgt līgumu ar vecmāti, kas tevi varētu atbalstīt arī šajā jautājumā. Pirmajai zīdīšanas reizei, „āda – āda” kontaktam, vecmātes atbalstam un skaidrojumam, kā labāk tieši Tev, ir ļoti liela nozīme. Šajā situācijā var palīdzēt arī pieredzējusi dūla.
marshallmedical.org
·         Praktiska nodarbība pirms dzemdībām, kurā kopā ar speciālistu soli pa solim, izmantojot uzskates materiālus, lelli, krūts modeli, krūts galu izvilcēju, video u.c. apgūsiet praktiskas iemaņas šis grūtības risināšanai.
Kāpēc to darīt? Ir taču rakstīts, ka nekāda iepriekšēja sagatavošanās nav vajadzīga. Diemžēl paļaujoties, ka gan jau situācija atrisināsies pati no sevis, ne vienmēr ir tā labākā. Pēc tam to risināt jau ir daudz grūtāk un ekonomiski neizdevīgāk. Visbiežāk problēmas ir nākušas klāt. Mamma ir satraukta, krūts gali nozīsti jēli, ir plaisas un sāpes. Pie kam, ja ģimenē nav neviena, kas atbalsta māti un nav arī savējais speciālists, kas varētu palīdzēt atrisināt šo situāciju, nekas vien neatliek, kā ķerties pie maisījuma. Pēc tam maksāt par maisījumu, krūšu galu un nepiepildīto gaidu dziedināšanu ir stipri dārgāk un sāpīgāk.

Iespējamā rīcība dzemdībās:
Dzemdībās un agrīnajā pēcdzemdību periodā krūšu galu forma var mainīties un vieglāk padosies krūts gala pielāgošanai zīdīšanai.
·         Pirmajā stundā pēc dzemdībām zīdainis instinktīvi meklē mātes krūti pēc taustes, smaržas un garšas. Areolas tumšākais segments piesaista viņa skatienu. Pirms zīdaiņa pielikšanas pie krūts, mēģiniet pakairināt krūts galu, viegli paspaidīt areolu, tādā veidā kaut nedaudz pavilkt uz āru un izveidot labu „pupu”.

zīm. no breastfeedingbasics.com

online.liebertpub.com

·         Ja iepriekšējais paņēmiens nelīdz, tad novieto savu īkšķi virs areolas krūts virspusē un pārējos pirkstus uz areolas apakšpusē, tad pavelc un paspied krūti pret ribu loku, tā, lai krūts gals izvirzās uz āru. (Šo paņēmienu drīkst izmēģināt jau grūtniecības laikā pie sava aprūpētāja, zīdīšanas konsultanta vai mājās);
·         Ja ar iepriekšējo paņēmienu nesanāk izmānīt krūts galiņu, tad slimnīcā iespējams paprasīt 20ml šļirci, kura var pārveidot par krūts gala izvilcēju (skatīt video).  Arī to var jau izmēģināt grūtniecības laikā. Kad krūts gals ir kaut nedaudz panācis uz āru, liekat bērniņu pie krūts;

·         Ja iepriekšējie paņēmieni nav devuši rezultātus un bērnam ir grūti piesūkties, var izmantot krūšu galu uzliktņus. Noteikti konsultējies ar speciālistu, kurš palīdzēs tos pareizi lietot, kā arī pajautā, kā pēc tam no tiem tikt vaļā.
·         Ieteicamās pozas – šķērssatvēriens vai futbolbumbas poza, jo tev būs vieglāk saprast, vai bērna krūts satvēriens ir labs.

(Protams, katrai mammai var būt savs paņēmiens, ka viņa atrisina šo grūtību. Tieši tāpēc blakus tik ļoti būtu nepieciešams cilvēks ar pietiekošu lielu pieredzi un veiksmīgiem risinājumiem savā praksē)
Iespējamā rīcība pēc dzemdībām:
·         Kamēr abi divi apgūstat zīdīšanas mākslu, ieteicams nelietot pudelīti un māneklīti, lai neizraisītu bērniņā apjukumu un nekavētu veiksmīgu mācīšanos.
·         3.-4. dienā, kad parādās īstais piens un krūtis ir kļuvušas cietākas, ļoti labi var noderēt piena atsūkšanas ierīce, kas arī noder, lai pastieptu krūts galu.
Ja bērniņam nav izteikts zīšanas reflekss vai slikti pieņemas svarā, tad papildus šiem padomiem nāks citi. Visbiežāk mammai būs jāatslauc pieniņš un pēc zīdīšanas ar krūti papildus jādot atslauktais pieniņš neizmantojot pudelītes, t.i. ar glāzīti, šļircīti, karoti vai kā citādi. Aktuāli būs arī krūšu galu dziedēšanas varianti. Tāpēc ir vērts neatlikt problēmu uz ilgu laiku. Laikus meklējiet labu zīdīšanas konsultantu.
No manas pieredzes varu teikt, ka šo grūtību pārvarēšana mammām prasa lielu pacietību. Viss, protams, ir individuāli. Lielākoties mammas ar ģimenes atbalstu šīs grūtības atrisina 2-3 nedēļu laikā.
Pēc zīdīšanas izbeigšanas.
Savā praksē esmu satikusi māmiņas, kurām jau ar otro un trešo bērnu ievilktie krūšu gali pēc zīdīšanas izbeigšanas neievelkas atpakaļ, bet paliek. Pat redzēt nevar, ka kādreiz ir bijusi tāda problēma. Manuprāt iedvesmojoši.

Lai arī jums izdodas!

otrdiena, 2012. gada 17. janvāris

Vai tiešām ilgstoša krūts barošana ir labvēlīga bērnam?

Praktiski visi uzsver to cik labi ir pēc iespējas ilgāk barot mazuli, par imunitāti utt. Pati arī esmu mamma, bet par krūts barošanu man laikam ir absolūti citi uzskati. Jā piekrītu, ka pirmajos mēnešos mātes piens ir neaizstājams un tajā tiešām ir visas nepieciešamās vielas un vitamīni, bet vai to vajag turpināt līdz gadam un vēl ilgāk? Manuprāt tas ir absurds.

Šaubos vai pēc gada tur ir kaut vai puse no nepieciešamajām vielām.

Galu galā, ja jau bērnam ir parādījušies zobi, tad jau viņam ir jāuzņem kārtīga barība, jo ne jau par velti daba ir iedevusi zobus, arī dzīvnieku mammas savus mazuļus baro tikai pirmajos mēnešos, pēc tam taču viņi arī uzņem normālu barību.

Daudzas mammas vēl paņem un sasaldē savu pienu, bet taču mēs visi zinām, ka saldēts ir saldēts. Arī sasaldētos dārzeņos zūd vitamīnu daudzums.

Un arī no psiholoģiskā aspekta raugoties, nu man liekas jocīgi, ka bērns jau pats staigā, kaut ko runā, bet iet klāt pie mammas un prasa krūti! Man viena paziņa šitā līdz trīs gadu vecumam pati baroja ar krūti, bet nepievērsa uzmanību tam, ka bērns vispār nerunā. Domājat, ka bērnam nav psiholoģiskā trauma, viņi taču tagad dzimst tik attīstīti, viņi visu taču saprot un apzinās. Tieši tāpēc vēlētos dzirdēt pamatotu atbildi.


Paldies par jautājumu! Redzams, ka esat par to daudz domājusi. Tomēr daudzi jūsu uzskati ir veidojušies no mītiem jeb vienkārši nepilnīgas informācijas.

Nav tādu pētījumu, kas pierādītu, ka zīdīšana līdz divu gadu vecumam un ilgāk bērnu iespaidotu negatīvi. Tieši otrādi: nopietnu pētījumu rezultāti liecina, ka zīdīšana ilgtermiņā labvēlīgi iespaido mazuļa garīgo, kognitīvo un sociālo attīstību un neietekmē valodas attīstību. 

Mātes piena sastāvs
Mātes piena sastāvs ir ārkārtīgi bagātīgs. Tas satur ne vien īpaši bērna vajadzībām sabalansētas uzturvielas - taukus, olbaltumvielas, ogļhidrātus, vitamīnus un minerālvielas, bet arī komponentus ar bioaktīvām īpašībām, kas dažādos veidos stiprina mazuļa imunitāti. Šādas kombinācijas nav ne govs pienā, ne citu zīdītājdzīvnieku pienā, ne mākslīgajā maisījumā, ne papildus uzturā.
Līdz 6 mēnešu vecumam ekskluzīva ēdināšana ar mātes pienu vislabāk nodrošina bērniņu ar uzturvielām, veicina gremošanas sistēmas nobriešanu un darbību, kā arī smadzeņu, nervu sistēmas un visu citu organisma sistēmu augšanu un attīstību. Pēc šī vecuma sasniegšanas mātes piena kā ēdiena nozīme sāk pamazām samazināties, taču citas piena komponentes savu nozīmi nezaudē vēl ilgi.
Ļoti svarīga loma ir dažādiem aizsargfaktoriem, ko satur mātes piens. Tajā ir laktoferīns, visas piecas imūnglobulīnu klases, lizocīms, kura jau tā ievērojami augstā koncentrācija pieaug līdz ar zīdīšanas ilgumu, leikocīti, kas cīnās ar svešiem mikroorganismiem, īpaši pazemina alerģijas, aizsarglipīdi – tādi kā laurskābe un linolenskābe, kas sargā gļotādu un ādu no baktērijām, vīrusiem, protozojiem (vienšūņiem), vairāk nekā 100 oligosaharīdi, kas ir dabīgie prebiotiķi un uzlabo zarnu trakta darbību. Nevienai citai zīdaiņu barībai nav tādu īpašību, tad kāpēc to nenovēlēt savam miesīgam bērnam?



Sasaldēta mammas piena vērtība.
Pētījumi liecina, ka cilvēka pienam piemītošās bioaktīvās īpašības (vairāk nekā 150) sasaldējot saglabājas. Tomēr ir jāievēro piena pareizas sasaldēšanas, glabāšanas un atsaldēšanas noteikumi. Pēc atkausēšanas silta ūdens peldē mātes piens joprojām ir bioloģiski aktīvs.

Daba dod zobus. Māte atņem pienu?
6 - 8 mēnešu vecumā  bērnam parasti jau izauguši pirmie zobiņi. Taču nekādā gadījumā tie vēl nav visi 20, kas vajadzīgi „kārtīgās barības” uzņemšanai. Ar to vēl būs stipri par agru. Bet zīst krūti šie daži zobi netraucē! No 6 mēnešiem ārsti iesaka pakāpeniski sākt ieviest mazuļa ēdienkartē dārzeņus, augļus, putras, gaļu. Pakāpeniski – tas nozīmē, ka katru nedēļu bērnam tiek piedāvāts viens produkts, kura sākotnējais daudzums ir 1 tējkarote. Apmēram pusgads paiet, kamēr papildus barība tiek nogaršota, notestēta un mazpamazām ieviesta mazuļa ēdienkartē.
Mātes piens šai periodā ir tas produkts, kas palīdz mazuļa organismam pielāgoties, sagremot, nepieciešamības gadījumā pat aizsargāt no alerģiskām reakcijām. Mātes piens ir kā drošs tilts, kas pavada, iepazīstina mazuli ar to uzturu, ko lieto viņa ģimene, kura smarža un garša ir viņu pavadījusi kopš pirmsākumiem mammas vēderā (tā ir tā pati augļūdens smarža). Mātes piens ir mazuļa sabiedrotais, kad ir pavisam slikti vai pieveic slimība.
Esmu ievērojusi, ka vecākiem vienmēr gribas steigties, t.i. piebarošanu sākt 4-5 mēnešu vecumā, jo aizliegts jau nav. Gribas iebarot bērnam visus tos labumus, ko var atļauties nopirkt vai ko paši bērnībā nav dabūjuši. Tādā veidā bērns tiek pārlieku steidzināts izgaršot un nereti arī pārbarots. Un aiz it kā veselīgā, apaļīgā bērna, kura svars ārstiem patīk, ir paslēpies nākošais viņu pacients, kura veselība ilgtermiņā jau tiek bojāta (Med. Dr. W.Bühler, 1968). Mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka.
Man ļoti patīk, kā saka zīdīšanas veicināšanas speciāliste Diāna Zande: „Bērns nav mazs pieaugušais”. Pieaugušo barību viņš varēs ēst visu mūžu. Līdz gada vecumam mazulis ir zīdaiņa vecumposmā, tāpēc viņam jāpiedāvā pārtika, kas ir piemērota zīdainim. Dodot bērnam laiku pakāpeniski iepazīt  jauno barību, pierast, sagaidīsim brīdi, kad viņš pats sāks to vēlēties vairāk nekā mammas pienu. Tāds brīdis pienāk katra bērna attīstībā.

Kā tas notiek dzīvnieku pasaulē?
Arī dzīvnieku pasaulē ir līdzīgi. Sākumā mamma zīda savus mazuļus, tad ir pārejas periods, kad laktācija samazinās un mātīte atvemj vai sakošļā pieaugušo barību, tādā veidā palīdzot to sašķelt un pie tās pierast, un tikai tad mazulis sāk ēst pats.
Jebkura zīdītājdzīvnieka piens satur ūdeni, olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus, minerālvielas, vitamīnus un dažādus bioloģiskos komponentus. Katrai sugai atšķiras šo vielu proporcijas – tās ir īpaši pielāgotas tieši šīs sugas pēcnācējiem.

Interesanti, ka piena sastāvs ir saistīts ar sugas augšanas ātrumu.

petitbookshelf.blogspot.com

Ir zīdītāji, kuru pienā ir īpaši augsts tauku saturs. Piemēram, lācenei, kurai janvārī vai februārī piedzimst 2 - 3 mazuļi. Tie sver mazāk nekā puskilogramu, ir akli, nevarīgi un gandrīz bez apspalvojuma. Lācēniem nepieciešams strauji uzkrāt taukus, lai būtu pasargāti no aukstuma. Māte zīda mazuļus ar treknu pienu (25% tauku) līdz pavasarim, nepametot migu. Pavasarī mazuļi ir attīstījušies pietiekami, lai sekotu līdzi mātei ikdienas gaitās. Tie jau sver apmēram 2 - 4 kg. Māte tos turpina zīdīt līdz rudenim, un visi kopā dodas ziemas miegā. Arī zilo vaļu mammām ir trekns piens (40%). Vaļu mazuļi piedzimstot sver 3 tonnas, bet, pateicoties mātes piena sastāvam, jau 7 dienu laikā divkāršo savu svaru! Vaļu mazuļi tiek zīdīti aptuveni gadu.
Mazajiem zīdītājiem, kuru mazuļu augšana un nobriešana notiek īsā laika posmā, pienā parasti  ir augsts olbaltumvielu saturs. Piemēram, pundurpeles mazuļi paši sāk uzņemt barību 9. dienā, un jau 10. dienā mamma tos pārstāj zīdīt. Arī parastais kaķis 3-4 nedēļas ēd tikai mātes pienu un tad jau sāk interesēties par citu ēdienu. Tomēr izrādās - ja kaķēnus nenošķir 5-6 nedēļu vecumā un kaķenei neiestājas pārošanās periods, tad tā dažkārt tupina tos zīdīt vairākus mēnešus.
Dzīvnieki, kuru pēcnācēji paši var sekot mātei jau savas pirmās dzīves stundas laikā, piemēram, zirgi un govis, pienu zīž, kad vien tiem iegribas un ir iespēja. Šo dzīvnieku pienā olbaltumvielu un tauku ir maz, bet daudz ogļhidrātu. Tāpat ir arī primātiem - gorillām, šimpanzēm, orangutāniem, kuri zīdaiņa vecumu pavada burtiski iekārušies mātes spalvās, un cilvēkiem, kuri ir ciešā kontaktā ar māti zīdītāju. Primāti, jo īpaši cilvēks, arī aug vislēnāk, neskatoties uz to, ka zīdīšana notiek bieži - 8-12 reizes diennaktī vai biežāk. 
Parasti dzīvnieki - zīdītāji zīda savus mazuļus līdz brīdim, kad tie paši spēj būt neatkarīgi. Dzīvnieku pasaulē zīdīšanas pārtraukšanā izšķiroša nozīme ir mazuļa brieduma pakāpei: tā notiek, kad jaunais dzīvnieks pats par sevi spēj parūpēties. Būtisks faktors ir arī tas, ka māte sāk gatavoties nākamajam grūtniecības periodam. Tomēr ir dzīvnieki, kas turpina barot arī vecākos mazuļus, kad iestājusies jauna grūtniecība, piemēram, ķenguri un žirafes. Ir arī tādas augsti attīstītas dzīvnieku sugas, piemēram, orangutani, kuru mātītes nekad nepārojas, iekams mazulis nav sasniedzis 3 gadu vecumu.
Neviens dzīvnieks neaug un nenobriest tik ilgi kā cilvēks, tāpēc arī cilvēkam vajadzētu būt tai sugai, kas zīda mazuli visilgāk. No dzīvniekiem varam mācīties zīdīt bērnu līdz brīdim, kad viņš ir nobriedis pats sagremot cita veida pārtiku, kas jau ir pārbaudīta vērtība un organisms to ir pieņēmis. Šis nesasteigtais, pakāpeniskais pārejas posms kopā ar mammas pienu no 6 mēnešu līdz 2-3 gadu vecumam ir pamatu pamats jūsu bērna organisma zināšanām par veselīgu uzturu un viņa un jūsu bērnu bērnu veselībai nākotnē.

Ilgstošas zīdīšanas priekšrocības apstiprina nopietni pētījumi

Pasaules Veselības Organizācija iesaka bērnu barot ar krūti līdz 6 mēnešiem ekskluzīvi, nepārtraucot zīdīšanu līdz 2 gadiem un ilgāk. Kā iemeslu šī starptautiski atzītā organizācija min virkni priekšrocību gan mammai, gan bērnam, gan ģimenei. Katra rakstītā priekšrocība, kas šķiet tāds mazs teikumiņš, ir uz vairākiem pētījumiem dažādās pasaules valstīs, dažādos sociālajos slāņos un rasēs balstīts arguments.
Otrajā dzīves gadā (12-23 mēn.) 448ml mātes piena, kas ir apmēram diennakts daudzums, var nodrošināt aptuveni:
  • 29% no nepieciešamās enerģijas;
  • 43%  no nepieciešamā proteīna;
  • 36%  no nepieciešamā kalcija;
  • 75%  no nepieciešamā vitamīna A;
  • 76%  no nepieciešamā folijskābes;
  • 94%  no nepieciešamā vitamīna  B12;
  • 60%  no nepieciešamā C vitamīna  — Dewey 2001, Pediatr Clin North Am.

codenamemama.com
Pētījumi par zīdīšanu pēc 2 gadiem salīdzinoši ir daudz mazāk nekā līdz 1-2 gadiem. Tomēr tie vēsta, ka mātes piens joprojām ir vērtīgs uztura avots ar visiem bioaktīvajiem komponentiem, kas ir palīgs mazuļa imūnsistēmai un ne tikai.

Izrādās, mūsdienu priekšstats, ka mammas piens paredzēts mazulim tikai agrīnā vecumā, ir izveidojies salīdzinoši nesen. Vēl pāris gadsimtus atpakaļ valdīja citi uzskati. Piemēram, pirms 1940. gada zīdīšanas ilgums vidēji bija 2,8 gadi. Bībelē tiek minēts 3 gadu vecums, līdz kuram zīdīt bērnu, un arī šodien daudzviet pasaulē mātes zīda līdz 3-4 gadiem vai vēl ilgāk.

Tā kā dažādās kultūrās un sabiedrībās redzējums par zīdīšanas ilgumu atšķiras, tad antropoloģe  Katrīna Detvailera (Katherine Dettwyler) veica pētījumu par zīdīšanas ilgumu primātu sugām un citiem zīdītājiem, lai noteiktu dabisku atšķiršanas vecumu cilvēkiem. Viņas pētāmie kritēriji bija grūtniecības ilgums, pastāvīgo zobu nākšanas vecums, ķermeņa lielums, izmēri un vidējais sugas zīdīšanas ilgums, seksuālais briedums, dzīves ilgums, dzimšanas svars, augšanas ātrums u.c.). Izmantojot šos kritērijus, viņa secināja, ka cilvēku sugai dabisks atšķiršanas vecums no krūts varētu būt no 2,5 līdz 7 gadiem. Protams, tas nenozīmē, ka tā visiem obligāti ir jādara, tomēr, ja kādai mātei un bērnam šķiet, ka viņi vēl nevēlas pārtraukt zīdīšanu, tad šis ir labs pamatojums, kāpēc to turpināt.

Galvenais atslēgas vārds ir bērna individuālās vajadzības. Ja, augot bērnam, viņam joprojām pastāv steidzama nepieciešamība zīst, tā ir dabiska atbilde, kāpēc māte joprojām apmierina šo vajadzību. Ir daudz iemeslu, kāpēc bērns var vēlēties turpināt baudīt krūti, un zīdīšanas turpināšanai priekšrocību netrūkst. Tā ir visvienkāršākā palīdzība, kad viņš ir noguris vai nervozs, bērnam tas palīdz nomierināties un bieži aizmigt pie krūts. Ja viņam sāp, tad nav labāka veida, kā viņu nomierināt. Zīdīšana nomierina arī māti un tas ir ļoti labs veids, kā nolikt bērnu gulēt, samīļot, saskatīties un pateikt, cik ļoti viņa viņu mīl.

Zīdīšana no psiholoģiskā aspekta.

Zīdīšana ir viens no vislabākajiem veidiem, kā apmierināt mazuļa vajadzību pēc drošības, pēc emocionālas tuvības. Zīžot mazulis saņem nedalītu mammas uzmanību, ciešu ķermeņa un acu kontaktu, siltumu, drošību un mierinājumu.

Tam, kādas izveidojas mātes un bērna attiecības līdz gada vecumam un turpmāk, ir liela nozīme bērna spējā veidot attiecības ar citiem cilvēkiem nākotnē. Psiholoģijā to sauc par drošo piesaisti, kuru lieliski trenē zīdīšana pēc pieprasījuma. Ja bērnam ir šī drošā piesaiste, var redzēt, ka bērns paļaujas uz to, ka mamma (vecāki) būs pieejami, atsaucīgi un izpalīdzīgi grūtās situācijās. Ar šādu pārliecību apveltīts mazulis arvien drošāk pētīs pasauli un arvien vairāk attālināsies no vecākiem, tai skaitā arī no zīdīšanas. Pie tam katram bērnam šis laiks ir individuāls. Tāpēc arī nav noteikts konkrēts vecums, līdz kuram zīdīt mazuli. Būtiski ir divi kritēriji: bērna vajadzība pēc tā un mammas spēja to apmierināt.

Mamma, kas sev uzticas, pati iekšēji sajūt, kad emocionālo vajadzību (zīšanu) pēc gada vecuma pakāpeniski var aizstāt ar citiem emocionālās tuvības veidiem, piemēram, kopīgām spēlēm, pastaigām, maigiem glāstiem, mīļām sarunām. Svarīgi ir pamanīt bērna intereses un atbalstīt tās tūlīt, nevis pēc stundas, kad viņš jau par to ir aizmirsis, tā sniedzot viņam drošību un mīlestību.
Manuprāt, ļoti būtiski mūsdienu sabiedrībā ir atbalstīt mammas, kas zīda savus mazuļus un pateikt viņām šo pozitīvo vēsti, nevis nosodīt. Veidu, kā apmierināt sava mazuļa vajadzības, ir daudz, un katra mamma var izvēlēties, kas ir vislabākais tieši viņas mazulim.

Emocionāli visstabilākie bērni, kas visveiksmīgāk izmanto viņiem sniegtās iespējas, ir tie, kuru vecāki, vienmēr veicinot savu bērnu autonomiju, vienlaikus ir arī vispieejamākie un atsaucīgākie( Boulbijs, 1988).

Izmantotie avoti:

1.   The Womanly Art of Breastfeeding: Seventh Revised Edition (La Leche League International Book), 2004.
2.   Hamosh M., Ph.D.    BIOACTIVE FACTORS IN HUMAN MILK. Pediatric Clinics of North America, 2001, http://www.pediatric.theclinics.com/article/S0031-3955(05)70286-8/abstract
3.    Taylor, B., and J. Wadsworth 1984 Breastfeeding and child development at five years of age. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/6698329
5.    Antropoloģes Katherine Dettwyler mājas lapa: http://www.kathydettwyler.org/
6.    Breast feeding and cognitive development at age 1 and 5 years N K Angelsena, T Vika, G Jacobsena, L S Bakketeigb http://adc.bmj.com/content/85/3/183.full
7.   Dr.med. Valters Būlers, Par cilvēka attīstības pareizo tempu.  http://www.aplis.lv/andere/122-retardacija-akceleracija.html
8.   Fakti par zīdīšanu pēc gada:  http://kellymom.com/ages/older-infant/ebf-benefits/ 

Iesaku:
2.       LLL 10 padomi zīdīšanai pēc gada http://www.llli.org/nb/nbjanfeb06p4.html
4.       Zīdīšana - ne tikai pārtikas, bet arī drošības avots. http://lina.lv/web/articles/show/id/104
5.      Kaķi mēdz zīdīt arī līdz gadam: http://www.dinozoo.lv/content/view/20187/68/