Leģenda

Kādreiz es dzīvoju Paradīzes Dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz Paradīzes Dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

svētdiena, 2020. gada 24. maijs

Dārga, dārga tā zālīte māmiņai un bēbītim



Viss bija gatavs vannīžām. Vanniņa izrotāta ar jaunajām, tikko izplaukušajām liepu lapām, mazu liepas un bērza slotiņu, mammas lasīto ziedu pušķīti, svecīte iedegta, gaiļbikšu tēja dzeršanai aplieta, visi saposušies. Nu, varam sākt. Tūlīt nāks tētis ar aplieto gaiļbikšu tēju arī vanniņai. Kur viņš kavējas? Izrādās, neatradis sakaltēto tēju virtuvē, aizskrējis jau otro reizi pie lielās liepas Daugavas krastā saplūkt sievas lūgto gaiļbiksīti, jo tur noteikti ir. (Pierakstīts 22.05.2020, Doles salā, Vannīžās). 


Čuči guli, mazs bērniņi,
Es tecēšu puķītēs;
Appušķošu šūpolīti
Visādām puķītēm,
Ievas ziediem, kļavas lapām,
Sarkano āboliņu. (1717-3)

Maijā pavasara pļavās zied dzeltenās gaiļbiksītes. Ziediņi noderēs saaukstēšanās slimībām, galvas sāpēm, mieram un miegam. Savukārt lapas ievāc pēc ziedu ziedēšanas, jo tad tajās visvairāk vitamīnu. Izrādās 2-3 lapiņas nodrošina C vitamīnu devu visai dienai. Drīkst likt klāt salātiem, zupām, omletei, sautējumam un mērcei. 

Maija beigās mežos sāk ziedēt meža zemenītes un avenes. Pirms nogatavojas to gardās odziņas, ir īstais laiks sarūpēt ziemas krājumiem lapas. Meža zemeņu lapas palīdz pret mazasinību, samazināt asinsspiedienu, tām piemīt nomierinoša iedarbība un spēja mazināt tūsku. Ievāc ziedēšanas laikā. Aromātisku zemenes lapiņu var pievienot jebkurai tējai. Meža aveņu lapas satur daudz vitamīnu un minerālvielu – C, E, Ca, Fe, A, B, fosfors, kāliju u.c. Aveņu lapām piemīt spēja tonizēt dzemdes muskuļus, tāpēc aveņu lapu tēju kopā ar rasaskrēsliņu dzer, gatavojoties radībām. Šī tēja palīdz arī mazināt saišu sāpes. Kas bērns piedzimis, aveņu lapas palīdz dzemdei tīrīties, novērš pārmērīgu asiņošanu.

Raspodiņi/raskrēsliņi ir sievu zāle un aug gandrīz katrā pļavā. Šo augu tēja regulē menstruālo ciklu, savukārt grūtniecības beigās palīdz dzemdei satrenēties dzemdībām, bet pēc radībām sniedz spēku tai sarauties un iztīrīties līdz galam, lai beigtos pēcdzemdību asiņošana. Raspodiņu tēja arī mazina pēcdzemdību atsāpes — pēcsāpes, kas rodas, dzemdei saraujoties, tās īpaši jūtamas laikā, kad bērniņu baro ar krūti. Ziedošos lakstus tējai var vākt visu vasaru, taču visspēcīgākā iedarbība ir līdz Jāņiem. 



Balta panātre – zied no maija līdz oktobrim. Ievāc gan lapas, gan ziedus. Baltie ziediņi sakaltēti dos saldu karameļu garšu, bet lakstiem piemīt antibakteriāla, savelkoša, asiņošanu apturoša, pretalerģiska, pretiekaisuma iedarbība, laba bezmiegam, satraukumu mazinoša, ādas niezei, izsitumiem, baltajiem ziediem, pazemina cukura līmeni, hemoroīdiem. Ieteicama, piemēram, pēc pirts iekšķīgi, kā arī kompresēs un lai apskalotos dažādu ādas problēmu gadījumā.  

Neaizmirstulītes – ārstniecībā izmanto gan lapas, gan ziedus. C vitamīnu bagāta, ar izteiktu ziedu aromātu un valriekstu garšu. Lieto pie plaušu un zarnu tuberkulozes, pret svīšanu naktīs un organisma novārgumu, pie hroniska bronhīta, klepus. Ārīgi pie sausām ekzēmām, pret deguna asiņošanu. Pirtīžām/vannīžām kaltē vai sasaldē mazu pušķīti.  

Kastaņu ziedi un sēklas mazina iekaisumu, tos lieto iekaisušu, paplašinātu vēnu, artēriju iekaisumu ārstēšanai un profilaksei. Tie mazina arī locītavu iekaisumu un sāpes. Ziediņus sakaltē un izmanto skrubīšiem. Slotiņas, ziediņus var mēģināt sasaldēt pārtikas plēvē. 

Ceriņi - Zilos ziediņus var sažāvēt, izmantot tējā vai pievienot pirts skrubim. Tēja attīra organismu, turklāt vairo prieka un laimes izjūtu. Lielākoties izmanto pirts slotiņās no visu krāsu ceriņiem. 

No Ievas var pagatavot pirts slotiņu pirtīžām/vannīžām. To satin pārtikas plēvē un sasaldē.

Mīļā Māra sieviņām
Trejus ziedus pametuse:
Namāi meta liepas lapas,
Istabāi ievas ziedus,
Pirtes taku kaisījuse
Apentiņa lapiņām. (1106.-0)

Liepu lapas - lai kājiņa nepaslīd laimas ceļu staigājot;
Ievas - lai nav rūgtums, lai saticīgā un mīlestības pilnā ģimenē nāk bērniņš;
Apenītis - lai viegli dzemdējas!

Ievu ziedus var nest mājas īsi pirms dzemdībām, lai vieglāk mieru salīgt ar mājiniekiem un lai saticīga dzīvošana. Tas palīdz gan radībām iesākties, gan veselīgi turpināties (avotu vairs neatrodu).  

Nātre - Viens no vērtīgākajiem mūsu ārstniecības augiem. Tas satur vairāk C vitamīna nekā upenes, vairāk karotīna nekā burkāni un smiltsērkšķi, daudz dzelzs. Satur A, C, D, K, Ca, kāliju, dzelzi, fosforu, sēru. Šis augs regulē vielmaiņu, nieru darbību, mazina šķidruma aizturi organismā — tūsku, mazina krampjus, samazina hemoroīdus, palielina piena daudzumu. Tas arī uzlabo asins sastāvu, stiprina asinsvadus, mazina asiņošanas risku dzemdību laikā un asiņošanu pēc dzemdībām. Nātre spēj ietonēt matus tumšā krāsā, ja negribas bērnu gaidot ķerties pie ķīmiskām krāsām. (Ja grūtniecības laikā ir paaugstināts dzemdes tonuss, ar nātru lietošanu gan jāuzmanās.) Nātru lapas tējai vislabāk savākt jūnijā, ziedēšanas laikā, ar šķērēm nogriežot augu ziedošās galotnītes. Taču jau maijā jaunās nātru lapas var pievienot zupām un sautējumiem — applaucētas ar verdošu ūdeni, tās vairs nedzeļ. 

Arī pīpene jeb margrietiņa, no kuras iznāk skaisti Jāņu vainagi, ir sievu zāle. Tā palīdz nostiprināt gludās muskulatūras sfinkterus un atbrīvoties no urīna noplūdēm, kas mēdz gadīties gaidību laikā un pēc dzemdībām. Urīnceļu vainām palīdz arī rudzupuķu debeszilie ziediņi, kurus izplūc no ziedgultnes. Pareizi izžāvēti (izklājot plānā kārtiņā ēnā), tie nezaudē skaisto krāsu, rotā ikvienu tējas maisījumu, ārstē iekaisumus un noņem drudzi. Ja nomoka vēlīna grūtniecības toksikoze, iesaka lietot rudzupuķu uzlējumu (tējkarote ziediņu uz glāzi ūdens) pa ¼ glāzei pirms ēšanas. !!! Nelasi rudzu puķes tējai miglotā labības laikā. 

Jasmīnu ziedu tēja dzemdībās liek kontrakcijām kļūt ilgākām, garākām. Var sakaltēt plaukstas lieluma slotiņas dzemdībām/pirtīžām. 

Trejdaivu sunītis — tas ir ķerainais augs, kurš, pārejot pār pļavu, ieķeras biksēs. Tas palīdz pret dažādiem ārējiem izsitumiem un izsutumiem gan māmiņai, gan bērniņam. 

Ļoti ārstnieciski ir tā saucamie „siena gruži” — tie ir mazie zāles un ziedu galiņi, kas sakrājas zem siena. Auga esence ir ziediņā, tātad siena gružos šis koncentrētais spēks savācas vienkopus. Ne velti senie latvieši žāvēja zāles ar vārpiņu vai ziedu uz leju, lai galā sakrātos visa sula un spēks. Siena gružus izmanto gan dzemdībās, gan pēc radībām, gan ginekoloģisko vainu ārstēšanai sēdvannās. Piemēram, pāris saujas siena gružu aplej ar verdošu ūdeni, atstāj, lai nostāvas un tad tajā pasēž — tā ļoti labi dzīst pēcdzemdību šuves, tas darbojas arī kā maksts skalošana, ārstē piena sēni jeb bakteriālo vaginozi. Tā kā zālītei virsū lej verdošu ūdeni, sēdvanna ir higiēniska. Protams, šķūnim, no kura siena gruži ņemti, jābūt tīram, taču tos var iegūt arī, pakratot izšuvušus zāles stiebriņus. Tos var izmantot arī, lai mīkstinātu starpeni: siena gružus aplej ar verdošu ūdeni, ietin drāniņā un liek pie dupša brīdī, kad mazuļa galviņa vēl nav parādījusies. Siltums uzlabo asins cirkulāciju ārējos dzimumorgānos un starpenē, tādēļ mazuļa galviņa spraucas caur mīkstākiem audiem un māmiņai ir mazāk plīsumu. 

Vībotnes stabilizē nervu sistēmu un padara stiprākas dzemdes kontrakcijas. Tās jālieto ļoti mazā koncentrācijā – pa lapiņai. Ja priekšlaicīgi nogājuši augļu ūdeņi, mazlietiņ vībotņu palīdz sākties kontrakcijām – parasti ilgi nav jāgaida, stundas astoņas - desmit. Pēc kontrakciju sākšanās, šī zālīte vairāk nav jālieto. 

Jāņu vainags, pušķis – pirmajai vanniņai

Ai, Dieviņu, es atradu
Tautās mīļu dzīvošanu:
Kalniņāi ievas zied,
Lejiņāi upe tek;
Lejā baltu izmazgāju,
Kalniņā appušķoju. (25885-2) 

Jāņu vainags ir īpašs. Jaunas meitas ar to zīlēja, bet precētās izmantoja savai un bērnu veselībai. Šo seno latviešu sevišķo zāļu velšu vītni viņi lietoja bērniņa un jaunās māmiņas pirmajai vanniņai, lai tajā būtu daudz spēka veselībai. To var darīt arī tagad! 

Vainagu glabāja no Jāņiem līdz Ziemassvētkiem, tad to sadedzināja. Ja bērniņš dzims laikā no Jāņiem līdz Ziemassvētkiem, tad vainagu varēs izmantot pirmajai vanniņai. Pēc tam vainagā spēka ir ļoti maz, taču tūlīt jau klāt ir aprīlis ar sulām. No Ziemassvētkiem līdz Lieldienām vanniņai pievienoja saknes un mizas, kas ilgāk saglabā savu bioloģisko aktivitāti. Pēc Lieldienām pirmo vanniņas ūdeni bagātināja ar jauno dzinumu un pavasara ziedu spēku. 

Kas var būt vainagā? Jebkura zālīte, kura, lasot augus Saulgriežu vakarā, nākusi pretī. Pat ja sevi pacelt piedāvā indīgs augs, to jāņem ciet! „Homeopātijā ir zināms, ka jebkurš augs ir zāles, tikai tās gudri jāizmanto. Ja Jāņu vainagu arī ar kādu indīgu zāli ieliks vanniņā, kuru aplies ar verdošu ūdeni, nekas slikts nenotiks (tas iedarbosies ārstnieciski). Pirmajai mazuļa vanniņai var izmantot aplietu stiprumu no visa Saulgriežu vainaga, taču pilnīgi pietiek, ja vannas uzlējumu (to pagatavo tāpat kā tēju) pagatavo tikai no auga galiņiem. Tas piešķirs gan aromātu, gan spēku. Ja liek tikai mazliet no katra auga, tā iedarbība ir lielāka. 

Pirmajā vanniņā bērniņš un jaunā māmiņa gāja īpaša rituāla laikā – pirtīžās/vannīžās. Nedēļu pēc dzemdībām jeb septiņas dienas mamma skaitījās nedēļniece, tādēļ bija gultā un ap gultu, tas nozīmē, ka viņas darbs bija auklēt un mīļot mazuli, apkopt sevi, taču viņai šajā laikā nebija jādara citi darbi — viņa nemazgāja grīdas, negāja lauku darbos un netaisīja saimei ēst. Astotajā dienā tika kurināta pirts un taisītas pirtīžas – pirts, kur piedalījās vecmāte, kas bērnu ķērusi, mamma, dažkārt šīs sievietes māte un mazais bērns. Tā bija tikai sievu pirts un tad tika vannoti abi divi – māte un bēbītis. Pirms tam mazuli nemazgāja, arī mammai tā bija pirmā vanna pēc dzemdībām. Pirmo vannoja mazuli – viņam taisīja īpašo Jāņu vainaga ūdeni, sakņu, pavasara ziedu vai arī siena gružu ūdeni. Uzskatīja, ka mazgājoties šajā ūdenī, bērniņš saņem svētību turpmākajai dzīvei. Ūdens arī bija pirmais, kas atdalīja mammu no bērniņa, jo pirmās septiņas dienas pēc dzemdībām, lai arī fiziski atdalījušies, jaundzimušais un māmiņa vēl skaitījās viens vesels, kuru kopībā nedrīkst iejaukties. 

Saldam miedziņam 

No Jāņu naktī lasītām ērgļu papardēm var taisīt mazam bērnam guldināmo matracīti. Papardes uzsūc sevī visu sliktumu – noņem raudas un niķus. Starp tām var ielikt nomazgātu baldriāna skani, lai labāks miedziņš. Vienam šūpulīša matracītim vajag pusmaisu paparžu. Kad tas ir labi pieblīvēts un stingrs, matracīti pārsedz ar rupju lina palagu deviņām kārtām (šurpu turpu aptinot), tad matracītis ir stingrs un nav kunkuļains.

Izstaigāju mežu mežus, te melodija


Izstaigāju mežu mežus,
Buldurjāņa meklēdama;
Buldurjānis paslēpiesi
Zem sudraba čakārnīša.

Izstaigāju pļavu pļavas,
Buldurjāņa meklēdama;
Kad atradu buldurjāni,
Tad saviju vainadziņu.

Visa zeme, zāle zieda,
Buldurjānis neziedēja.
Tas ziedēja kalniņāi
Sidrabiņa ziediņiemi.


Plūcat meitas puķu pušķus
Daždažādi izraibotus –
Zilus, baltus, iedzeltenus,
Kas Jāņos uzziedēja.

Eita, meitas, zālītēsi,
Vediet mani mazāko!
Jūs zālīšu plūcējiņas,
Es rasiņas bridējiņa.

Pļavas dziesmu nodziedāju
Pār pļaviņu pāriedama;
Man piebrida pilnas kurpes
Zilu ziedu, zelta rasas.

Jānīts brauca katru gadu,
Atved zāļu vezumiņu.
Še saujiņa, te saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.


Vairāk:

Raksts "Zīdainis un māmiņa Jāņu vainaga spēkā" publicēts žurnālā 36.6oC 2004.gada jūnija-jūlija nr. https://calis.delfi.lv/berni/dzemdibas/berna-naksana-pasaule/mamina-un-zidainitis-janu-vainaga-speka/



Dr, Tereško, Fitoterapija topošajām māmiņām, https://www.fitoterapija.lv/publication/video-publikacija-3/

 


 





Nav komentāru:

Komentāra publicēšana

Online “Gaidību laika sajūtu skoliņa”, gatavojoties dzemdībām

  Teorija. Prakse. Sajūtas. 10 nedēļu nodarbības, 10 dažādas tēmas par gaidībām un radībām, 10 vebināri, video lekcijas un audio ieraksti re...