Leģenda

Kādreiz es dzīvoju Paradīzes Dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz Paradīzes Dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

pirmdiena, 2020. gada 18. maijs

PIRMS IEŅEMŠANAS

Zīmējums no http://forum.anastasia.ru/topic_21365.html
 
”Viņš un viņa mīlot viens otru, būvē dzīvo namu ar kopīgu domu par savu nākamo brīnišķīgo radībiņu. Un iztēlojas, cik laimīgs šajā vietā būs viņu dēls vai meita. Kā viņu mīlulis sadzirdēs pirmo skaņu – savas mātes elpu un Dieva radību – putnu balsis. Pēc tam iztēlē skatīs, kā viņu izaugušais bērns pēc grūta ceļa ieies atpūsties vecāku iekoptajā dārzā un apsēdīsies ciedra paēnā. Tā koka paēnā, kuru viņa vecāki iestādījuši dzimtajā zemē, mīlot viņu un domājot par viņu.”


Es ticu, ka pirms bērniņa ieņemšanas, dvēselīte jau ir izvēlējusies savu mammu un tēti. Dažkārt to var sajust un ieraudzīt vecāku aurā. Vai tā ir tiesa, lai par to strīdas zinātnieki.



Cilvēkiem bieži šķiet, ka ieņemšana ir nejaušības un neuzmanības rezultāts. Tas ir iespējams, jo citādi dažas dvēselītes nekad netiktu uz Zemes. Tie ir ļoti īpaši gadījumi.



Lielākoties kādam no vecākiem doma par bērnu ir bijusi agrāk. Par to ir domāts, sapņots. Ideāli, ja topošie vecāki, plānojot bērniņu, apmeklē ģimenes ārstu, ginekologu un sakārto savu fizisko veselību, apmeklē citus speciālistus, lai sakārtotu savu emocionālo un psihisko veselību. Ne vienmēr tā izdodas, tāpēc jau laicīgi dziedējam emocionālās rētas - aizvainojumu, zaudējumu, mīlestības trūkumu, dusmas, vientulību. Reizēm tas šķiet tik neiespējami, jo tas prasa laiku. Mūsdienās laikam ir vērtība. Tas skrien. Liekas, ja par to nedomāšu vai domāšu pozitīvi, tad viss būs kārtībā. Diemžēl neatrisinātās, zem paklāja pastumtās problēmas, nekur nepazūd. Te arī rodas absurdā situācija, kad laižot pasaulē savu reālo bērnu, domājot, ka tas visu atrisinās, mūsu ievainotais "iekšējais bērniņš" sāk raudāt un dot ziņu par sevi, kaut likās, ka viss ir sadziedēts, veiksmīgi aizmirsts. 



Manuprāt, mūsdienās ir māksla dzīvot viegli, priekā un laimē, būt radošiem, veidot harmonisku mājas vidi – savu Mīlestības telpu, kas ir kā milzīgs informācijas lauks, kas dziedina ģimeni, dzimtu, rada stipru ģimenes šūniņu mūsu zemē - Latvijā. To mācamies visu mūžu. Diemžēl katrā ģimenē ir savi skeleti skapī, katrā bāzes ģimenē ir dziedināmās tēmas, kuras vispirms jāierauga, jāatzīst. Kaut dažas sesijas pie psihoterapeita, mākslas, kustību terapeita, mācītāja ir milzum vērtas mūsdienās, kas palīdzēs saprast, sakārtot jūsu emocionālās tēmas. Man kā vecmātei un dūlai tas ir svarīgi. Es redzu, kā nesakārtotās attiecības, emocijas ietekme grūtniecību, dzemdības un pēcdzemdības.



Psihoterapeite Evelīna Grava aicina vecākus atbildēt uz jautājumiem:

1) Kādu es vēlos redzēt savu bērnu? 

2) Ko es daru vai varu darīt, lai mana iecere realizētos? Atbildot uz šo jautājumu, miniet sev emocionālus un materiālus uzskaitījumus. Kas no tā ir realizējams un kas nav? Nosaucot šķēršus vārdā, tos ir iespējams novērst.

3) Ko es novēlu savam bērnam? Padomājiet par galveno. Kas Jums dzīvē ir bijis nepieciešams, lai realizētu sevi. Atsauciet atmiņā savu unikālo vēsturi, notikumus!

4) Kādu es redzu savu ikdienu, kad mainīsies mans ģimenes modelis? Kas mani iepriecinās, piedzīvojot izmaiņas? Kas sarūgtinās? Izvērtējiet un apdomājiet savas atbildes. Ko jau laikus ir iespējams novērst?

5) No kā es esmu ar mieru labprāt atteikties par labu bērna radīšanai? - Notikumi, vērtības?


"Bērna radīšana samazinās stundu skaitu, kas ir pieejamas diennaktī, lai pašrealizētos arī citās, iepriekš iepriekš uzskaitītajās jomās un virzienos. Jaunas dzīvībiņas radīšana ir kārtējais posms pašpilnveidē un tas nav iemesls, lai nebaudītu vecāku lomu".

Es kā vecmāte dažkārt esmu tiešāka savos jautājumos:
1) Kādu savu vajadzību es vēlos apmierināt, radot bērnu?

Ja jauna bērna radīšana ir savu iepriekšējo emocionālo/fizisko traumu dziedināšana, tad vai esi izdarījusi visus mājas darbus (te es domāju nopietnu terapijas darbu) vēl pirms radīšanas? Šis jebkurā gadījumā būs cits bērniņš, cita dvēselīte, cits ceļš. Viņš nevar pilnībā pārradīt savu brāli vai māsu un paņemt jūsu, piem., vainas sajūtu, kaunu vai nevērtības sajūtu. Lielais risks ir uz nesadziedētas traumas virsū var uzradīt vēl vienu traumu. 


" Nerisini savas izaugsmes problēmas uz cita cilvēka rēķina, jo sevišķi uz vēl nedzimušā bērna rēķina. Tikai sākumā tas var šķist daudzsološi".


Iespējams, jāsāk ar savas dvēseles sakārtošanu. Lai uzaicinātu jaunu dvēseli pie sevis, jūsu Mīlestības telpā, visam ir jābūt sagatavotam, kā uz svarīgu viesu pieņemšanu. Kā aicināsies dvēselīti pie sevis? Kādi būs jūs priekšdarbi jūsu Mīlestības dārza iekārtošanai? Varbūt jāsāk ar nezāļu ravēšanu.


„ … cilvēciskās esības plāns radīsies, kad mīlestībā un domās par brīnišķīgo radīšanu, divi ķermeņi saplūdīs vienā, tajā vietā, kur tu būvē dzīvo un paradīzei līdzīgo namu savam nākamajam bērnam.”

"Nebaidies no grūtībām, grūtības tevi izveidos, ja atteiksies no tām, būs citas".

Daudz tautu tradīcijās bērna ieņemšana ir tikpat svarīga kā dzemdēšana. Tam īpaši gatavojās, noskaņojās un meklēja īpašu laiku. Tieši to arī novēlu - īpašu noskaņošanos, apstāšanos laikā un telpā. 




Izmantotie citāti no grāmatu sērijas „Skanošais ciedrs” (4. grāmata „Radīšana” 163. – 165. lpp.)
Evelīna Grava, Recepte visām receptēm BĒRNA IEŅEMŠANA,


Zīmējums no http://forum.anastasia.ru/topic_21365.html

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana

Online “Gaidību laika sajūtu skoliņa”, gatavojoties dzemdībām

  Teorija. Prakse. Sajūtas. 10 nedēļu nodarbības, 10 dažādas tēmas par gaidībām un radībām, 10 vebināri, video lekcijas un audio ieraksti re...