Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

piektdiena, 2017. gada 29. decembris

Guļ kā zīdainis. Vai tiešām?

Gulēt kā zīdainim nozīmē gulēt maziem gabaliņiem, mostoties gan dienā, gan naktī, lai mamma pabarotu vai pazīdītu, pašūpotu un samīļotu. 

Jaunie vecāki bieži sūdzas, ka nav izgulējušies, ir noguruši no miega trūkuma, neatkarīgi no barošanas veida. Un protams, visi, kam nav slinkums, palīdz vecākiem ar padomiem iemidzināt bērnus.

Bērna miegu pēta arī zinātnieki. Miegam tiek veltītas grāmatas, mājas lapas, bet neviens neuzraksta, ka bērnam īstenībā ar miegu problēmas nav. Viņš guļ tā, kā gulējuši bērni kopš pirmatnējiem laikiem un kā guļ līdz šodienai bērni visā pasaulē.

Kas ir normāls zīdaiņa miegs, ievērojot viņa vajadzības?

Tāpat kā daudzās dzīves sfērās eksistē daudzveidīgas normas par mazuļa miegu. Vienā pētījumā tās būs 14h, citā - 12h, vēl citā - 9h miega. Visi bērni pētījumos bija veseli un labi auga. Kā jums šķiet, kur bērni vislabāk guļ? - Ar mammu, protams. Šie iemesli ir daudz un pamatoti. Viņi tiešām nepiedzimst ar mērķi izlutināties vai niķoties vai neļaut mammām atpūsties.

Salīdzinājumā ar citiem zīdītājiem, cilvēkbērns dzimst agrākā attīstības stadijā. Smadzeņu izmērs jaundzimušajam ir 25% no pieauguša cilvēka smadzenēm. Salīdzinājumam, šimpanzei un gorillai mazuļi dzimst ar 50% attīstītām smadzenēm salīdzinājumā ar pieaugušo. Cilvēkmamma bērnu dzemdē tieši tad, kad no vienas puses viņš ir gatavs ārpasaules dzīvei, no otras - viegli var tik cauri iegurnim. Ar to viss nebeidzas, bērna attīstība un adaptācija turpinās ciešā kontaktā ar māti.

Pamatīga augšana un attīstība cilvēka smadzenēm aizņem gadus, kas ir redzams pēc bērna miega ritmiem. Interesanti, ka attīstoties bērna miegam līdz pieaugušā miegam, paralēli  dabiski samazinās zīdīšanas daudzums. Tas nozīmē, ka, ja zīdainis mostas biežāk un zīž, viņa smadzenēm vajag augt. Saņemot nepieciešamo taktīlo stimulāciju un krūts pienu, kas veicina neironu attīstību smadzenēs, viņš pats paraug šo vajadzību. Visbiežāk par biežo mošanos naktī sūdzas tās mammas, kuru bērniem ir kāda attīstības krīze, kad mācās ko jaunu, nāk kārtējais zobiņš, pa dienu ir bijuši daudz spraigi notikumi vai arī mammas ir ļoti trūcis.

Mazais bērns rēķinās, ka mamma nodrošinās stabilu un drošu attīstību pēc dzimšanas tieši tāpat, kā dzīvojot zem mammas sirds. Tas ir pazīstami un droši, esot blakus (VanderHorst, F.C., 2008)
Paaugstināts stresa līmenis zīdaiņa periodā traucē normāli tikt galā ar stresu pieaugušā vecumā. Tieši tāpat kā dienā un naktī, bērni rēķinās ar to, ka mamma būs netālu, tepat. Smadzeņu attīstība zīdaiņu periodā notiek tieši šajā seklajā miedziņā. Mammas un bērna kopīgs miegs apmierina visas fizioloģiskās un psiholoģiskās bērna vajadzības.

Interesanti! Ja šķirsim jaundzimušo no mammas, viņa temperatūra, sirds ritms un elpošanas ritms mainīsies, pat paliks nestabilāks. Fiziski viņš tā spēj funkcionēt tikai kādu laiku, pie kam piedzīvo diezgan lielu stresu un izmisumu, un tas palēnina viņa augšanu. Stresa apstākļos zīdainis iekrīt nenormālā un tieši zīdainim neveselīgā dziļajā miegā, kas palīdz ekonomēt enerģiju jeb izdzīvot.

To labi var novērot divu un vairāk bērnu ģimenēs, kur mamma ar jaunāko zīdaini kļūst par šoferi, izvadājot vecākos pa pulciņiem, ņemot jaunāko līdz, kurš, savukārt, daudz atrodas autokrēsliņā (nevis rāpo, veļas, pēta pasauli), ir mierīgs un guļ. Mamma priecājas, cik mierīgs un ērts bērniņš viņai, bet īstenībā, tas ir vienīgais veids, kā viņš šo procesu var izturēt (rezultātā viņa attīstība var aizkavēties). Vakarā būtu normāli, ja viņš savai mammai un visai ģimenei pastāstītu, ko viņš par to domā, daudz jo daudz raudot. Un mamma ļautu viņam to paust, uzmanīgi klausoties un esot blakus.

XX gadsimta pediatri Rietumeiropā un PSRS uzstāja, ka zīdainis kopā ar vecākiem gulēt nevar. Viņi rekomendēja bērniem gulēt atsevišķās gultiņās, lai diezgan drīz pēc piedzimšanas nakts barošanas pakāpeniski samazinātos.

Tāda ideja tika pamatota saskaņa ar  vecāku vēlmēm un ērtumu, nesaprotot, ka bērnu un vecāku vajadzības atšķiras. Mēģinājumi piespiest bērnu gulēt vienmēr beidzas ar sakāvi, jo bērni  negulēs, kaitējot savai attīstībai. Viņi pakāpeniski sāk gulēt kā pieaugušie, paši par sevi bez speciālas apmācīšanas tad, kad bērna smadzenes ir sasniegušas noteiktu smadzeņu attīstību. Atsevišķa gulēšana traucē arī zīdīšanu naktī, kas samazina zīdīšanas biežumu un veicina ātrāku zīdīšanas noslēgšanos, nerunājot par mātes nakts aprūpes neērtumu, bērnu pārceļot uz citu gultiņu, un nevajadzīgu stresu bērnam.
Turpinājums par zīdaiņa miega tēmu sekos.

Avoti:

Diāne Wiessinger, Diana Weest, Teresa Pitman, The Womanly Art of Breastfeeding, 2010.


Mamma nodrošinās bērnam stabilu un drošu klātbūtni arī pēc dzimšanas. Labs pētījums par šo tēmu: VanderHorst, F.C and R.VanderVeer. 2008, Loneliness in infancy:Harry Halow, John Bowlby and issues of separation, Integr Psychol Behav Sci 42(4):325-335. https://link.springer.com/article/10.1007/s12124-008-9071-x

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru