Bērni guļ savādāk nekā
pieaugušie. Jaundzimušie neguļ visu nakti no vietas, viņi jauc dienu ar nakti,
bieži mostas. Kāpēc?
REM jeb seklais miegs zīdaiņiem vairāk ir nepieciešams
nekā pieaugušajiem. Kas ir REM miegs?
Pieaugušajiem REM miegs ir 20-25%
no kopējā miega, atlikušie 75-80% aizņem mierīgais, dziļais miegs jeb NREM
miegs. Pieaugušie dziļajā miegā guļ 2 reizes vairāk nekā zīdaiņi.
Pavērosim, kādas ir miega fāžu
proporcijas zīdainim līdz 3 mēnešiem:
Apmēram, 45-50% laika aizņem REM miegs,
10
– 15 % - pārejas miegs;
35
– 45% NREM miegs.
Ap 2-3 gadiem šis lielais REM miega procents pakāpeniski
samazinās līdz pieaugušā līmenim.
Vērojot savu zīdaini, jūs varat
redzēt, kad viņš atrodas tā sauktajā seklajā miedziņā jeb REM miegā. Viņa acis mēdz būt viegli pavērtas, ir acābolu
kustības zem plakstiņiem un neregulāra elpa. Viņš var miegā smaidīt, viegli
sarauties, grimasēt. Miegā viņš var spontāni kustēties, ieņemt relaksētu
ķermeņa pozu. Ir vērojams viegls nemiers un ir viegli pamodināms.
Lielāko daļu laika bērni pavada
pārejot no REM miega uz NREM miegu.
Pirmajos dzīvības mēnešos
jaundzimušajam REM miegs ne tikai sastāda lielu daļu no visa miega, bet arī
NREM miega fāzes ir nepietiekoši labi attīstītas. Līdz ar to liela daļa
jaundzimušā miega izskatās kā pārejas miegs vai nenosakāma miega fāze. Apmēram,
3 mēnešos dziļais miegs jeb trešā un ceturtā NREM miega fāzes var sākt
iezīmēties skaidrāk.
Bērniem miega cikli ir īsāki kā pieaugušajiem
Miega cikls
– pilns laiks, kurā tiek piedzīvots gan REM miegs, gan NREM miegs.
Pieaugušajiem miega cikls vidēji
ir 90 min, tātad naktī REM miegu vidēji piedzīvo 4 reizes. Zīdaiņiem miega
cikli ir īsāki, REM miegs tiek piedzīvots biežāk, t.i. ik pa 50-60 min, kas arī
izskaidro mošanos ik pa stundai. Līdz ar to REM miega periodus viņš piedzīvo 2
reizes biežāk kā pieaugušais un pāreja no NREM miega uz REM miegu ir diezgan
jūtīgs periods, kurā viegli pamosties.
Arī aizmieg bērni savādāk nekā pieaugušie
Pieaugušie diezgan viegli ieiet
NREM miegā, nepiedzīvojot REM miegu. Pieaugušiem „atslēgties” ir daudz vieglāk.
Bērni sākumā ieiet REM miegā, kas ilgst apmēram 20 min, tad lēnām pāriet NREM
miegā. Ja REM miega laikā vai pārejas laikā kāds stimulē pamošanos (piemēram,
gaisma, troksnis), bērns viegli pamodīsies, jo vēl nav sasniedzis dziļo miega
fāzi – NREM miegu. Tas izskaidro, kāpēc bērnus grūti nomierināt un kāpēc liekot
gulēt, vecākiem nākas ilgi būt blakus midzinot un radot drošības sajūtu, līdz
viņš pilnībā aizmieg. Augot lielākam, bērns iemācās patstāvīgi pāriet no
snaudas dziļajā miega fāzē, samazinot seklā miega laiku. Ar laiku bērni iemācās
nomierināties ātrāk un ātrāk arī aizmigt. Vecumposms, kad tas notiek, katram ir
ļoti individuāls. Pētījumi rāda, ka daži to var jau 3 mēnešos, daži 6 mēnešos,
daži tikai pēc gada un vēlāk.
Fakts, ka zīdaiņi sākumā piedzīvo
REM miega fāzi, vecākiem dod zināšanas un sapratni, kā aprūpēt savu bērnu
iemiegot un naktī, jo no vecākiem tas prasa laiku, mieru un pacietību. Zīdaiņus
un bērnus mēs nevis vienkārši liekam gulēt, bet patiešām iemidzinām, esot
blakus. Tā kā zīdaiņi ir viegli
pamodināmi REM miega laikā, tad visa šī perioda garumā mēs esam blakus un midzinām
ar saviem gulētiešanas rituāliem, līdz viņš iemieg dziļajā miedziņā.
Analoģiski, ja bērns pamostas kādā no REM miega periodiem, tad vecāks viņu
atkal iemidzina līdz viņš pāriet dziļajā miega periodā.
Zīdaiņiem nav priekšstata par dienu un nakti
Pieaugušajiem snauda vairāk
asociējas ar dienu, bet miegs - ar
nakti. Tas jau ir iestrādājies. Zīdaiņiem šis ieradums - dienā pasnaust, naktī
pārsvarā gulēt sāk veidoties tikai pēc 3 mēnešu vecuma. Vecāki, kas rūpējas par
zīdaini, organizē savu dzīvi tā, lai var pielāgojoties bērna miega ritmam. Piemēram, kad zīdainis dienā guļ, guļ arī
māte, atpūšas. Nakts aprūpe agrāk
vai vēlāk izsīcina mātes spēkus, tāpēc rūpes par savu miegu un atpūtu ir ļoti
būtiskas.
Kādā veidā „parasts” bērns attīsta sevī spēju
normāli gulēt un kļūt mierīgākam?
„Kļūst mierīgāks” nozīmē - viegli aizmieg un saldi guļ visas nakts
garumā. Vecums, kad bērni kļūst mierīgāki un ir spējīgi izgulēt visu nakti ir
individuāls. Pētījumos šis mierīgais
bērns, kurš izguļ visu nakti saldā miegā, ir vidēji no pusnakts līdz pieciem
rītā, t.i. 5 stundas. Tātad sagaidīt, ka bērns gulēs no 8 vakarā līdz 8
rītā ir absolūti nereāli un vecumposmam neatbilstoši. Ja jūsu bērns reti naktī
pamostas, tad tas drīzāk ir retums, nevis norma .
Pirmajos mēnešos lielākā daļa
bērni guļ 14 – 18h diennaktī, nesaprotot dienu un nakti. Miegs pielāgojas
ēšanas ritmam: biežā ēšana, bieža gulēšana starplaikos. Lielākoties
jaundzimušie reti guļ no ēšanas līdz ēšanai, apmēram 3-4 h.
Ap četriem mēnešiem kopējais
miega daudzums samazinās, bet miega periodi kļūst skaidrāk izteikti. Bērni
mostas ne tik bieži, viņu miega cikli kļūst garāki.
Zīdainis sāk labāk gulēt tad, kad
smadzenes kļūst nobriedušākas, jo spēj aizkavēt uzbudinošos stimulus. Četros
mēnešos zīdaiņiem izveidojas ieradums dienā nedaudz pasnaust, naktī gulēt. Ne vienmēr garākais miega periods tiek
piedzīvots naktī, bet ap 3-4 mēnešiem lielākā daļa bērnu iepriecina savus
vecākus ar garākiem miega periodiem. Visbiežāk diennaktī ir vērojami 2 gari
miega periodi – dienā 3-4h stundas (sakrīt ar pastaigu svaigā gaisā) un naktī
3-4-5h (laikā 24:00-5:00).
Pētījumi pierāda, ka 3 mēnešu
vecumā 70% zīdaiņi pamazām sāk gulēt mierīgāk (t.i. no pusnakts līdz pieciem
rītā), un vēl 13% to spēj no 6 mēnešu vecuma (Moore 1957). Tomēr 10% zīdaiņu
miegs nenoregulējas pat līdz gada vecumam. Pat tie bērni, kas uz pusgadu kļuva
labāki gulētāji, periodiski naktī modās.
Bērnam pieaugot, arī miegs kļuva
saldāks. Kopējais miega stundu skaits samazinās, seklais - REM miegs samazinās, dziļais NREM
miegs palielinās un miega ciklu garums pagarinās. Tas nozīmē, ka periodi, kad
bērns ir vieglāk pamodināms t.i. seklajā miedziņā, ir retāki. Dažiem bērniem
miega struktūras traucējumi pieaug, paliekot vecākiem: jo vecāks bērns, jo
vairāk pamošanās iemeslu – attīstības krīzes (mācās rāpot, staigāt,…), zobu augšana,
saaukstēšanās, sāpes austiņā (otīts), šķiršanās trauksme….
Kaut arī bērnam apmēram uz gada
vecumu miega struktūras kļūst daudz stabilākas, no 1 līdz 3 gadiem miega problēmu cēlonis visdrīzāk ir emocionāls.
Vieni – viegli aizmieg un labi guļ,
citi - grūti aizmieg un guļ labi, un
trešie - viegli
aizmieg, bet guļ nemierīgi.
Daži - nemierīgie bērni nekādi nevar aizmigt un guļ
nemierīgi.
Bailes, trauksme par šķiršanos,
trauksmaini sapņi un murgi – galvenie pamošanās stimuli bērniem no viena līdz
trīs gadu vecumam.
Tas nodrošina izdzīvošanu
Uz
mirkli iedomājies, ka zīdainis aizmidzis ciešā miegā, tāpat kā pieaugušais un
māk pāriet no vienas fāzes otrā patstāvīgi. Skan lieliski! Iespējams, izdevīgi
vecākiem, bet ne zīdainim. Iedomājies, bērnam ir auksti, būtu vajadzīgs
siltums, bet viņš nespēj pamosties, lai dotu jums ziņu. Viņam gribas ēst, bet
viņš nespēj pamosties, jo ir dziļajā miega fāzē, ēdienreize tiek izlaista.
Iedomājies, viņam deguntiņš ir pilns ar puņķiem, ir grūti elpot, viņš
nepamodās, lai pasauktu palīgā. Zīdaiņu vajadzības pirmajos dzīves mēnešos
naktī ir diezgan daudz, bet spēja pasaukt palīgos pieaugušo, diezgan
ierobežota. Pediatrs un ārsts Viljams Sīrss ir pārliecināts, ka tieši šāda
zīdaiņu miega struktūra nodrošina zīdainim viņa vajadzību apmierināšanu un izdzīvošanu.
Kāpēc, es to rakstu? Man kā
mammai, naktī tik bieži mostoties, īpaši tajās naktīs, kad jau nezinu skaitu,
esmu dusmīga un nīgra, šīs zināšanas par zīdaiņa miega struktūru būtu
palīdzējušas.
Galvenais secinājums: seklais zīdaiņu
miegs nodrošina izdzīvošanu un svarīgs smadzeņu attīstībai.
P.S. Mēģiniet iejusties bērna vietā, viņam katra
aizmigšana ir šķiršanās. Tāpēc liela nozīme ir vecāku nakts aprūpes stilam
un miega rituāliem jau pirmā gada laikā.
P.S.S. Reiz man viens radu bērns
(8 gadi) atzinās, ka visnepatīkamākā dienas daļa esot – iet gulēt.
Turpinājumos sekos. Droši varat komentēt un uzdot jautājumus.
Corner, M.A. 1980. Does REM sleep play a role in brain development? Prog Brain Res 53:347
Dement, W.C. 1972 Some must Watch While Some Must Sleep. San Francisco: W H. Freeman and co.
Freemon, F.R. 1972. Sleep Research: A Critical Review. Springfield, IL Charles C Thomas.
Moore, T. and Ucko, L. 1957. Night-waking in early infancy. Arch Dis Child 32:333.
Rahilly, P.M. 1980. The effects of sleep state and feeling on cranial blood floww of the human neonate. Arch Dis Child 55:265.
Roffwarg, F.R. et al. 1966. Ontogenetic development of the human sleep-dream cycle. Science 15:604.
Kā atpazīt mazuļa vēlmi paēst nakts stundās, paspējot iedot krūti, pirms mazulis pamostas pavisam un sākas lielā raudāšana, pēc kuras ir grūtības iemigt?
AtbildētDzēst