Leģenda

Kādreiz es dzīvoju Paradīzes Dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz Paradīzes Dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.
Rāda ziņas ar etiķeti gaidības. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti gaidības. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2020. gada 8. novembris

5. (3.) nedēļa "Es ļaujos pārmaiņām un uzticos Dieva brīnišķīgajam plānam.”

TAVS BĒRNIŅŠ.

Pēc ieligzdošanās dzemdē jauno augošo organismu sauc par embriju. No trim dīgļlapām — ektodermas, mezodermas, endodermas — sāk veidoties visi bērniņa orgāni un šūnas. Sāk veidoties nervu plātnīte, kas tālāk pārtop par nervu caurulīti, kas pēc laika kļūs par galvas un muguras smadzenēm (centrālās nervu sistēmas attīstības būtiskākais posms). Caur placentu no tavām asinīm topošais mazulis turpmāk saņems visu, kas viņam vajadzīgs.



TAVAS SAJŪTAS

Tu esi priecīga, ka grūtniecība ir iestājusies. Tu ar mīlestību pieņem sevī notiekošās pārmaiņas. Tu esi pateicīga visiem, kas tajā ir iesaistīti – Mīļotajam vīrietim, Dievam, savam ķermenim un bērna dvēselītei, kas izvēlējusies jūs par saviem vecākiem. Reizēm ir sajūta, ka gribas laimē dalīties ar visu pasauli. Tik ļoti tas paceļ Tavu garu.

Tomēr katra sieviete savu grūtniecību var uztvert atšķirīgi: dažas ir laimīgas un priecīgas, bet citas - pārsteigtas, nelaimīgas, varbūt pat šokā. Neatkarīgi no situācijas, emocijas mēdz būt pretrunīgas pat, ja grūtniecība ir gaidīta. Laime mēdz mīties ar trauksmi, kuru palielina bailes par bērna veselību un ieligzdošanos dzemdē. Ja mazulis ir pieteicies neplānoti, nereti pat katrs partneris var justies atšķirīgi. Palīdz atklāta saruna, nemūkot un neizliekoties. Nereti pietiek ar vienu cilvēku, kurš ziņu par bēbīti uztver pozitīvi, lai jaunie vecāki arī emocionāli pieņemtu mazuli.

Ir dabiski abiem partneriem justies gan priecīgiem, gan nedrošiem un apjukušiem reizē, jo tas ir jaunu attiecību sākums. Arī vīrietim attiecības ar bērniem ir nozīmīgas, jo maina viņu kā cilvēku un vīrieti. Šī jaunā tēva loma vīrietim parāda jaunu dzīves šķautni, kuru nekad nepiedzīvo vīrietis bez bērniem. Pieaug atbildības sajūta, arī šaubas, vai spēšu gādāt gan par bērnu, gan par viņa māti.

Iespējams Tevi pārņem domas par finansēm, īpaši, ja esi bez darba. Tomēr, ja domas par naudas grūtībām grib ņemt pārsvaru pār prieku un laimi. Varbūt uztver grūtniecību kā uzticības zīmi. Kāds Tur augšā pilnībā ir uzticējies Tev un ticēja Tavai spējai nodrošināt šī bērniņa atnākšanu un veiksmīgu dzīves sākumu. Bērni vecākos bieži vien atraisa apslēptos talantus un radošumu, un ar katru bērnu arvien vairāk. Jūs to varat!

TAVS ĶERMENIS

Fiziski sieviete vairāk jutīsies nogurusi, daudz gulēs, iespējams būs toksikoze. Ķermenis stāsta, ka nepieciešams miers un klusums, lai bērniņš dzemdē varētu labāk „ieligzdoties” un attīstīties. Pārkārtojas viss sievietes ķermenis un psihe. Bez mēnešreižu iztrūkuma, var parādīties arī citas agrīnās grūtniecības pazīmes:

  • Izmaiņas krūtīs: smaguma sajūta, jūtīgums, kņudināšana krūtsgalu apkārtnē, oreolas ap krūtsgaliem kļūst tumšākas;
  • Smaguma sajūta, piepūšanās, sāpes vēdera lejasdaļā;
  • Miegainība un nogurums;
  • Ģībšana vai ģībšanas sajūta;
  • Nelabums,vemšana („rīta nelabumi”);
  • Nepatika pret kādu ēdienu garšām un smaržām;
  • Biežāka urinēšana;
  • Pastiprināti izdalījumi no maksts;
  • Mēnešreižu iztrūkums.

Interesanti, ka arī topošie tēvi mēdz izjust grūtniecībai raksturīgus simptomus – svara pieaugumu, sliktu dūšu, un garastāvokļa maiņas. Daži tēvi sūdzas par atstumtības sajūtu.

IETEIKUMI.

Ir vērts atrast kādu, ar ko savas sajūtas un emocijas pārrunāt – vai tas ir partneris, kāds tuvs draugs vai ģimenes loceklis, vai varbūt speciālists (vecmāte, dūla, psihologs), kuram ir laiks sarunām. Sievietei ir svarīgi sajusties sadzirdētai, mīlētai, aprūpētai, laimīgai un apmierinātai. Lielai daļai vecāku, īpaši gaidot pirmo bērniņu, ir daudz jautājumi, jo viss ir jauns un nezināms, tāpēc ir labi atrast tādu grūtniecības aprūpētāju (ārstu vai vecmāti), kurš ne tikai veic noteiktās medicīniskās pārbaudes, bet ir pieejams sarunai. Dažkārt sievietes izvēlas paralēlo aprūpi pie savas vecmātes, ar kuru kopā viņa dosies arī uz dzemdībām.

Ja parādījies nogurums, sakārto savu dienas plānus tā, lai vari ilgāk pagulēt un atpūsties. Tu pieņem arī savas garastāvokļa maiņas, jo tas padara Tevi vēl sievišķīgāku un skaistāku. Vienkārši pieņem to un esi tā, kas esi. Tu esi brīnišķīga!

ATTIECĪBAS

Jums ir daudz pārrunājama, īpaši, ja viss notiek pirmoreiz. Arī viņš var justies apjucis. Ir svarīgi izrunāties un pieņemt esošo situāciju.

Mācaties runāt par savām jūtām, emocijām, nosaukt tās vārdos un saprast šo emociju iemeslus.

Baudiet laiku savā Mīlestības telpā – dzīvoklī, mājā, dārzā, jo katra lieta, jūsu roku veidota, katra puķe, koks jūs sargā un dalās mīlestībā. Šeit valda tikai Mīlestība.

Bērniņš jūsu sarunu līdz galam nesaprot, toties smalki uztver abu vecāku jūtas.

DARBS AR savām EMOCIJĀM

Katru reizi, kad jūtam emocionālu uzbudinājumu, kas liecina par diskomfortu, mēs varētu sev uzdot šādus 5 jautājumus:

  • Kāds ir manu emociju iemesls?
  • Tieši kādas ir manas emocijas?
  • Kas man pietrūkst? Kādas ir manas vajadzības?
  • Kādi ir mani secinājumi par to, ka manas vajadzības netiek apmierinātas?
  • Ko es patiesībā vēlos?

 

LABĀS DOMAS

Cik bieži Tu skaties spogulī? Vai Tu spēj, skatoties spogulī, pateikt sev labus vārdus?

„Es esmu brīnišķīga sieviete, kas dzīvo saskaņā un harmonijā ar sevi, bērniņu un citiem. Savā Mīlestības telpā jūtos drošībā, jo esmu svētīta un mīlestības pilna. Mīlestības gaišais starojums piepilda manu sirdi, manu ķermeni, īpaši bērniņu, dzemdi, manu prātu un visu manu būtību. Es ļaujos pārmaiņām un uzticos Dieva brīnišķīgajam plānam.”

Izmantotie literatūras avoti:

  • Penny Simkin, Pregnancy, Childbirth, and the Newborn: The Complete Guide, Meadowbrook Press, 2001.
  • The Natural pregnancy book. Herbs, Nutrion and other holistic choises, Aviva Jill Romm,MD, 2003
  • Magical Beginnings, Enchanted Lives, Deepak Chopra, M. D., David Simon, M. D. & Vicki Abrams, C. С. E., I.В.С.L.С, Three rivers press, 2005
  • Ilona Vereša, Antjē Andresa, Gūtniecības kalendārs. Četrdesmit nedēļas kopā ar Nelliju, 2008.
  • Уильям и Марта Сирс, В ожидании малыша, 2007

 

Iedvesmas avoti: 

  • Embrioloģijas lekcijas,
  • V. Mirgē Grāmatu sērija “Skanošais ciedrs”,
  • Luīza Heija, “Izdziedē sevi pats. 101 doma dzīvības spēku nostiprināšanai”.

 

Aptauja. Piedzimt mammai un tētim grupā. Agrīnās grūtniecības pazīmes:  Aptauja/komentāri


trešdiena, 2018. gada 3. janvāris

Reiz dzīvoja bērns, kurš gulēja kopā ar mammu.


Pirms piedzimšanas, domāja bērns, es allaž gaidīju, kad pienāks nakts. Tad mamma bija prom no visiem tiem ārpuses trokšņiem, un es varēju nomierināties un aizmigt, klausoties man pierastas un mīļas skaņas – mammas skaņas. Līdz piedzimšanai mēs gulējām kopā, un tas bija labi.



Kad es piedzimu, mana guļvieta izmainījās, bet māte - nē. Mēs naktīs palikām kopā, tāpat kā pagājušajos deviņos mēnešos. Mani satrauca jaunā pasaule, kas vēl nebija man saprotama, taču naktīs man nebija bail. Mēs ar māmiņu gulējām kopā, un es jutos labi.

http://cosleeping.nd.edu/safe-co-sleeping-guidelines/ 
Man patīk nakts. Dienā māmiņai ir daudz, ko darīt. Bet naktī viņa nav tik aizņemta. Viņa vienmēr ir šeit, es varu viņai pieglausties un pazīst, kad man gribas ēst. Man ir ļoti mazs vēderiņš, un tas ātri vien iztukšojas, jo mammas piens ir tik viegli sagremojams! Man jāēd ļoti bieži. Tomēr man nekad nav jācieš izsalkums, jo mēs ar mammu guļam kopā, un tas ir labi.

Es nezinu nevienu labāku guļvietu par vietu blakus māmiņai. Runā, ka Nensijas tante esot nopirkusi man smalku bērnu gultiņu. Tai piestiprinātie plastmasas zvēriņi kustas, ja tiem pieskaros, un metāla zvaniņi šķind, ja tos paraustu. Daži cilvēki uzskata, ka bērniem jāguļ gultiņās, bet nedomāju vis, ka man tas patiktu. Šī gultiņa nav silta, nesmaržo, nekustas, nerunā un nedzied. Tā tikai čīkst. Tajā ir tumšs un ciets, un es tur jūtos vientuļš. Kas būs man līdzās, kad pamodīšos? Man patīk naktī pasniegties un pieskarties māmiņai. Man patīk viņu sajust un sadzirdēt. Nensijas tante īstenībā ir jauka. Mēs viņai neteiksim, ka man nepatīk gultiņas. Māmiņa saka - kad būšu paaudzies, es gultiņā varēšu salikt savas rotaļlietas. Tā kļūs par labu krātiņu maniem plīša lāčiem un ziloņiem. Bet es arī turpmāk gulēšu kopā ar māmiņu. Tā ir labi.

Es tagad jau kļūstu diezgan liels. Lai augtu, man vajag daudz enerģijas, tāpēc es ēdu vairāk. Cik labi, ka mamma ir pieejama visu nakti, man patiešām ir vajadzīgs viņas brīnišķīgais piens. Naktī māmiņas piens ir garšīgāks – varbūt tāpēc, ka tad viņa atpūšas. Es bieži mostos vienkārši tāpēc, lai pārbaudītu, vai viss ir kārtībā. Tad es mazliet pazīžu mammas krūti, nevienu netraucējot. Es patiešām ātri augu, jo man nav lieki jātērē spēki uztraukumiem. Es esmu pārāk mazs, lai par kaut ko uztrauktos. Un uztraukties nav vajadzības, jo mēs ar māmiņu guļam kopā, un man ir labi.

Reizēm mammai gadās grūtas dienas, pēc kurām viņa nevar aizmigt. Bet ziniet, kas notiek, kad es sāku zīst krūti? Mammai uznāk miegs, un reizēm viņa cieši aizmieg vēl pirms manis. Mēs palīdzam viens otram aizmigt. Es guļu kopā ar māmiņu, tāpēc viņai ir labi.

Reizēm arī man gadās grūtas dienas un grūtas naktis. Es esmu nemierīgs un apmulsis. Man sāp, kad nāk zobiņi, kad ir izsutis dupsītis un deguntiņš ciet. (Mēs, mazuļi, nevaram elpot, ja deguntiņš aizlikts.) Kad jūtos nelāgi, kļūst vieglāk, ja varu aizsniegt mammu vai tēti un pieskarties viņiem. Es mazliet pazīžu un guļu tālāk. Mēs visi jūtamies labāk.

 Manas mammas draudzenes visu laiku dod mammai lasīt kaut kādas grāmatas un saka, lai viņa neskrienot pie manis, kad es raudu. Viņas lieto tādus briesmīgus vārdus kā “manipulācija”. Māmiņa tikai smejas un saka, ka labāk grāmatu vietā “lasīs” mani. Es, protams, priecājos, ka viņa ieklausās manī. Ar katru dienu viņa kļūst par labāku un labāku mammu. Mēs guļam kopā, mēs uzticamies viens otram, un mums ir labi.

 Man patīk doties uz dusu. Es saņemu tik daudz uzmanības! Neviena cita tuvumā nav, tikai māmiņa, tētis un es. Mūsu gulta nav tik smalka, bet tajā pietiek vietas mums visiem. Mamma pieteica vecmāmiņai, lai tā netērē tik daudz naudas, pērkot man rotaļlietas. Vecmāmiņa atnesa man plīša lāci, kurš skan kā kāda cita mamma. Lāča skaņas nebija līdzīgas manas mammas skaņām, un, kad es to satvēru, tas vispār neko nedarīja. Kāpēc bērnam jāpierod pie kādas citas mammas skaņām? Mans mīļākais plīšā lācis ir mana māmiņa. Kad es pieķeros viņai, viņa uzreiz mani samīļo. Naktī mēs guļam kopā un pieskaramies viens otram, un mums ir labi.
http://cosleeping.nd.edu/safe-co-sleeping-guidelines/ 

Tagad es taisos labāk iepazīt tēti. Neesmu drošs, ka sākumā viņam patika gulēt ar mani kopā.  Viņš ir tik liels, bet es – tik maziņš! Mums abiem  bija mazliet bail. Turklāt dažus mēnešus atpakaļ es biju diezgan skaļš. Kādu nakti tētis pat sacīja mammai, ka ir laiks mani guldīt tajā briesmīgajā bērnu gultiņā. Man patīk gulēt kopā ar tēti, un arī tētim tagad patīk gulēt kopā ar mani. Dienā es viņu redzu reti. Viņš ir ļoti aizņemts darbā. Labi, kas es varu būt viņam blakus naktī! Mēs ar tēti guļam kopā, un mums ir labi.

Man nekad nenākas ļoti skaļi vai ilgi raudāt. Es saņemu uzmanību, kad man tā nepieciešama, arī tad, ja viss, kas man ir vajadzīgs - lai mani paņemtu uz rokām un parunātos ar mani. Lielāko dienas daļu es pavadu māmiņas rokās vai slingā cieši klāt pie māmiņas. Viņa zina, ka esmu laimīgs, ja cilvēki, kas mani mīl, ir blakus. Ja māmiņa neņemtu mani uz rokām, kad es raudu - es nezinu, ko es darītu! Droši vien sajuktu prātā. Kā gan es varētu sajusties labi, ja māmiņa mani atstātu vienu pašu tumsā? Viss ir labi, kad mēs guļam kopā.

Reiz es izaugšu, aiziešu no mājām, apprecēšos, un man būs pašam savi bērni. Un ziniet, kur viņi gulēs? Protams, kopā ar mani. Vai tad var citādi? Mēs gulēsim kopā un mums būs labi.


Amerikāņu pediatrs, ārsts, astoņu bērnu tēvs  Viljams Sīrss

Avots:
William Sears, Nighttime Parenting: How to get Your baby and Child to sleep.
Iesaku arī viņa mājas lapu un grāmatas (angļu un krievu valodās), kas balstītas medicīnas un psiholoģijas pētījumos par bērna attīstību:

sestdiena, 2012. gada 28. janvāris

4. (2.) NEDĒĻA. IELIGZDOŠANĀS (6. – 12. diena)

IELIGZDOŠANĀS (6. – 12. diena)

Ieligzdošanās parasti notiek dzemdes priekšējā vai mugurējā sienā olvada līmenī. Šajā brīdi dzemdes endometrija slānis ir sabiezināts, irdens un intensīvi apasiņots. Dziedzeru dobumi paplašināti un gļotādā ir izgulsnējušies kalcijs, fosfors, glikogēns u.c. vielas jeb, tēlaini runājot, kā bagātīgi saklāts galds, kas gaida ierodamies svarīgu viesi – blastocistu. No blastocistas attīstīsies ne tikai bērns, bet arī augļa apvalks, nabas saite, augļūdeņi un placenta.

Implantācijas brīdis ir pirmais kritiskais periods grūtniecības laikā. Tas ir atkarīgs no mātes progesterona līmeņa asinīs un ģenētiskās saderības. Tieši mātes endometrija sūnas nolemj – pieņemt atnākušo blastocistu jeb nākamo bērniņu vai nē. Man patīk kā saka ģenētiķe Liene Korņējeva, “Mirklī, kad bērniņš ir nostiprinājies dzemdē, viņš ir ļoti, ļoti gribēts.”

12. attīstības dienā pakāpeniski blastocistas barošanos no dzemdes sekrētiem nomaina placentārā asinsrite. No 6. dienas asinīs sāk parādīties grūtniecības hormons - HCG (horiongonodotropais), kas dod ziņu olnīcām un hipofīzei, ka sieviete gaida bērniņu un menstruācija nav nepieciešama. 

LABĀS DOMAS

Savās domās mēs atkal varam iztēloties, kā dzemdes dobumam piestiprinājusies maza, ar šķidrumu pildīta, caurspīdīga lodīte - jauno šūnu sakopojums, kas pamazām pieglaužas dzemdes gļotādai, bet dzemdes endometrija šūnas to burtiski apņem, sagaida atvērtam rokām kā sen gaidītu ciemiņu, pabaro un ļauj pievienoties mātes asinsvadiem. Pārsvarā sievietes organisms un imūnsistēma pieņem mazulīti un neuzskata šādu šūnu sakopojumu par svešķermeni, vīrusu vai baktēriju. Šajā posmā notiek dabai vien zināmās bioķīmiskās norises, kas veic mātes sarežģītu pielāgošanos mazulim, jo ne jau vienmēr mātes asinsgrupa sakrīt ar bērna asinsgrupu. 

TAVAS SAJŪTAS

Ir sievietes, kuras šajā nedēļā vēl nenojauš par brīnumainajam pārmaiņām. Tomēr gadās, ka viņas redz īpašus sapņus vai pašas nemanot kaut ko ir pagatavojušas vai iegādājušās savam nākamajam bērnam vai arī izdara kaut ko tādu, ko agrāk nav varējušas. Un tikai pēc kāda laika, viņas saprot, kāpēc. Viņas vienkārši sajuta sevī ko jaunu, līdz šim neapjaustu.

Ir sievietes, kas zina bērna ieņemšanas dienu un stundu, zina pat bērna dzimumu vai vārdu. Bieži vien viņas savas sajūtas nevar izteikt vārdos, tāpēc viņu ķermenis izdejo visskaistāko radību deju burtiski vai pārnestā nozīmē. Viņu būtība izstaro īpašu gaismu un apkārtējie to pamana, sakot komplimentus. To visu ir vērts piedzīvot.

Un ir sievietes, kas domā un cer, kaut šoreiz nebūtu grūtniecība. Un varbūt tieši jūs abi ar partneri esat vajadzīgi, lai kāda Dvēselīte, Būtība tiktu uz Zemes. Esiet gatavi Viņu saņemt.

TAVS ĶERMENIS

Ārēji ķermenis joprojām tāds pats, tomēr iekšēji sajūtas var pacelt spārnos vai tieši otrādi „sāk vilkt uz ziemas miegu”.

Var uzlaboties apetīte vai tieši pretēji.

Dažām sievietēm šajā laikā var parādīties nedaudz asiņainu izdalījumu un tie ir krietni mazāk kā parasti.

Ja apaugļošanās nav notikusi vai implantācija bijusi neveiksmīga, tad sākas menstruācijas jeb tēlaini runājot – dzemde lej asaras par to, ka nav iestājusies grūtniecība.

SPĒKA VĀRDI

Bērni, kas atceras savu ieņemšanu, bieži stāsta, ka jutušies nedroši, nemīlēti un nav varējuši saprast, vai viņus vispār gaida, tāpēc tapa šādi vārdi:

„Mans mīļais bērns! Es mīlu un gaidu tevi! Mana dzemde ir vislabākās mājas tavam jaunajam ķermenītim. Lūdzu iekārtosies tā, lai vienmēr justos drošībā līdz brīdim, kad aicināšu Tevi ārā. Es un tavs tētis bieži uzrunāsim Tevi un stāstīsim par to, kas esam, kā jūtamies, ko darām… dziedāsim dziesmas un klausīsimies mūziku…. Reizēm es zīmēšu, reizēm adīšu vai šūšu…. Tas viss būs mūsu kopīgajai Mīlestības telpai, mājām, kur dzīvosim. Pēc 9 mēnešiem Tu to visu ieraudzīsi. Mēs ar tēti varbūt reizēm šaubīsimies, raizēsimies vai nezināsim kā rīkoties, varbūt meklēsim gidu mūsu ceļojumam. To visu mēs izrunāsim kopīgi ar Tevi, jo jau no šī brīža mēs esam vairāk kā „viens plus viens”. Es ticu, ka kopīgi spēsim rast vislabākās atbildes un risinājumus mūsu mājā, mūsu Mīlestības telpā.”

Noklausies ierakstu! Mans mīļais bērns!

Noklausies ierakstu! Ceriet!

Iedvesmas avoti: 
Embrioloģijas lekcijas, 
V. Mirgē Grāmatu sērija “Skanošais ciedrs”,
Liene Korņējeva, Konferencē “Labi vecāki šodien”, 2018
Evelīna Grava, Recepte visām receptēm BĒRNA IEŅEMŠANA,

Tiešsaites sajūtu skoliņa “Gatava pēcdzemdībām”

  Teorija. Prakse. Sajūtas. 10 nedēļu nodarbības, 10 dažādas tēmas par sievietes pēcdzemdību periodu un atjaunošanos pēc dzemdībām, 10 veb...