Pirtīža sākas ar gatavošanos. Pieredzes stāsts.

Pirtīžas ir ģimenes svētki, bērna vannošana īpaši sagatavotā ūdenī, maiga bērniņa masāža ar mammas pienu, simboliska mazā cilvēciņa atdalīšana no mammas, atsevišķas personas pieņemšana ģimenē. Mammai pirtīžas ir pateicības svētki, kāda posma noslēgums, kas ir labs esam, godināms un svinams, atkal sevis sajušana, sevis no jauna atrašana. Sievietes pārtapšana, atdzimšana jaunā veidolā. 

Pirtīžas sākas ar gatavošanos tām, gluži tāpat kā latvieši gatavojas citiem svētkiem, tāpat arī pirtīžas sākas ar visu vajadzīgo lietu salūkošanu (iepatikās šis vārds), labām domām, lūgsnām un vēlējumiem. Tās ir arī atvadas no grūtniecības, dzemdībām, agrīnā pēcdzemdību perioda. Šis posms ir noiets, ir labs darbiņš padarīts. 

Lai visu vajadzīgo salūkotu, ir vērts doties dabā, noskaņoties šim pasākumam, tad "rokā zina, kas ir tas vajadzīgais un tieši šim bērniņam, mammai". 

Māmiņa Gunta jau sen zināja, ka ar trešo bērniņu viņiem būs pirtīža. Jau laicīgi vienojamies par laiku. Nedēļa pirms pirtīžas arī pagāja pirmssvētku noskaņojumā. Gunta stāsta, ka pastaiga ar ģimeni pa mežu izdevusies kā meditācija. Arī drēbītes visjaunākajai māsiņai īpaši gādātas: tēva krekliņš, brāļa zeķītes, māsas kleitiņa. 

Pirtīžās piedalījās arī māsa 4,5 gadi, kura ne tikai palīdzēja mammai salasīt zālītes, lapiņas, pušķīšus sasiet, bet arī ļoti gribēja pušķot pašu vanniņu un teikt vēlējumus, māsiņu vannojot, ko arī ļāvām. Tā mēs svinējām - ar zāļu vanniņu; mammas, tēta, māsas, brāļa un Līgas vēlējumiem; bērniņa masāžu ar pašu labāko krēmu pasaulē; mazās māsas sapucēšanu; mammas palutinašanu ar skrubīti, pēcdzemdību vēdera masāžu, masāžu ar lina dvieļiem un maigu mammas pērienu ar liepu slotiņām. Lielā māsa kā mazs dadzītis visu vēroja, klausījās, līdzi darīja, apgūstot sievu lietas, pa vidam paspēlējoties ar saviem ponijiem un mīļo tēti.

Mīlestībā, Līga

Placenta jeb otra puse

Latviešu tautas ticējumos placenta tiek minēta kā bērna otra puse, mātes puse, dzēnītis (Blīdenē), nometekls (Vijciems). Tā īpaši tika aplūkota pēc dzemdībām. Uz placentas esošie bālganie punktiņi, mezgliņi liecina par to, cik mātei vēl būs bērnu. Ticējumos vēstīts,  nabassaite ir jāizvirpina bērnam caur pirkstiem, lai tas būtu veikls rakstītājs un čakls rokdarbu darinātājs. Placenta, nomazgājama, tīrā, baltā drānā ietinama un glabājama tīrā, sausā, klusā vietā. Ticējumos minētas daudz vietas - parok stallī, pirtī, apakš grīdas, šķūnī vai citur, kur lopi nevar tikt, suņi, kaķi izvazāt. Meiteņu placenta jārok zem rožu krūma, lai tās augtu skaistas, sārtiem vaigiem, lai viegli mēnešziedi (mēnešreizes), zēnu placenta – zirgu stallī, pasilē, apakš zirga priekškājām, kūts kaktā - lai puika augstā amatā tiek, lai dzīvē ātri uz priekšu iet, lai gultā nečurā, vai arī - zem akmeņa, lai bērns labi guļ utt.

Pārlasot ticējumus, secinu – placenta jeb otra puse ar cieņu, rūpību paglabājama, ar labiem nodomiem par mātes un bērna dzīvi pavadāma.

Svarīgi! Ja pēc dzemdībām vēlamies placentu līdzi ņemt, sagatavojam divus vienreizējos autiņus un maisiņu. Viens autiņš, kur viss liekais notekās, otrs – kur ar cieņu ietīt un maisiņš, kurā ielikt. Lūdziet vecmātei palīdzību! 24h laikā ielikt saldētavā!

Ar placentu saistītās vēsturiskās un etniskās tradīcijas ir senas un sastopamas daudzās tautās. Eiropā līdz 18. gs. placenta tika uzskatīta par jaundzimušā bērna daļu, ticēja, ka viss, ko darīja ar placentu, atstāj ietekmi uz bērnu. Indonēzieši apraksta ļoti intīmu saikni starp bērnu un placentu, saucot tos par brāli un māsu. Balinēzieši tic, ka pēc nāves placenta kopā ar tiem atgriežas paradīzē. Javā placenta kļūst par mātes un bērna aizstāvi.

Raganu dedzināšanas laikā lielākā daļa vecmāšu zināšanas tika pazaudētas, ieskaitot arī to, kā pagatavojami un lietojami placentas dziedinošie līdzekļi. Tikai 19 gs. beigās vecmātes atgriezušās pie placentas preparātu nozīmes, pagatavošanas un zināšanām. 1805.gadā vācu literatūrā atrodamas vadlīnijas par to, kā jāpārstrādā placenta homeopātiskos līdzekļos, bet 1972.gadā Vācijā notikusi tiesas prāva par to, kam īsti pieder placenta. Tiesa atzinusi, ka placenta pieder bērnam.

Senvācu valodā “placenta” nozīmē "mātes maize." Viduslaikos šis vārds ir sastopams runājot par pirmsdzemdību aprūpi un ēdienu pagatavošanu, arī placentas cepšanu cepeškrāsnī. Kopš 1925.gada, Dienvid-Vācijā tiek ražoti placentas aizsarglīdzekļi.

Pēc dzemdībām placenta turpina savu darbību. Asiņu un visu nepieciešamo vielu aizplūšana pa nabassaiti var turpināties līdz pat divām stundām.

18. gadsimtā, Vācijā un Francijā ticēja, ka jaundzimušais būs skaists, gudrs un labs pret apkārtējiem, ja placenta tiks aprakta netālu no mājām uzreiz pēc piedzimšanas. Valdīja uzskats, ka placentas izmešana var izraisīt neauglību.

16.gadsimtā, Vācijas dienvidos, daļa no placentas tika pievienota mātes pirmajai pēcdzemdību maltītei. Mūsdienās daudzās Eiropas valstīs sievietei kā pirmo pēcdzemdību maltīti pagatavo vistas buljonu, kuram pievienota placenta.

Baltvīna dzēriens - novārījums, kura sastāvdaļa bija placentas gabaliņš tika izmantots, lai paātrinātu placentas piedzimšanu un kontrolētu pēcdzemdību asiņošanu. Ja pēc iepriekšējām dzemdībām netika sagatavots novārījums, vecmāte dzērienu pagatavoja no ceptiem placentas audiem, kuri tika izšķīdināti ūdenī.  Saskaņā ar vēsturiskiem datiem, šāds placentas pulveris tika turēts visās pilsētas aptieku noliktavās līdz 19.gs. 20.gs.mijā placentas pulvera krājumi pamazām samazinājās.

Saskaņā ar Polijas, Turcijas, Portugāles un Spānijas vecmāšu receptēm, placenta jāžāvē un jāsaberž pulverī. Pulveris piemērots gan iekšējai, gan ārējai lietošanai. Pat, ja skatās tālāk uz austrumiem - Vjetnamā, Korejā un Taizemē - placentas hormoni vienmēr tika izmantoti tautas medicīnā, ārstējot slikti dzīstošās brūces, kā arī tika izmantoti asinsrites traucējumu gadījumā.

Visā pasaulē paaudzēm tiek nodotas zināšanas par to, kā placentas lietošana uzturā palīdz mātei ātrāk atveseļoties pēcdzemdību periodā. Sievietes, kuras lieto placentu pēc dzemdībām jūtas spēcīgākas, ir laimīgākas un viņām vieglāk padodas zīdīšana. Ja grūtniecības laikā sievietei ir tūska, paaugstināts asinsspiediens vai sliktas urīna analīzes, kas signalizē par nieru darbības traucējumiem, placentas līdzekļi var palīdzēt ātri novērst  simptomus.

Tradicionālā ķīniešu medicīnā izmanto placentu, lai stiprinātu nieres. Ja mēs atgrieztos pie vecajām tradīcijām un izmantotu placentas līdzekļus, mēs retāk sastaptos ar dažāda veida problēmām grūtniecības, pēcdzemdību un zīdīšanas periodos.

Ja māte lieto uzturā savu placentu, bērns arī no tā gūst labumu. Jaundzimušais caur mātes pienu saņem svarīgus hormonus, piemēram, estrogēnu, progesteronu un oksitocīnu. Līdz dzemdībām bērns laimīgi dzīvo dzemdē, līdz, kamēr, dzemdību process izraisa atšķiršanas trauksmi. Ja mamma lieto uzturā un apēd daļu no  placentas, tas palīdz viņai un bērnam  kaut kādā veidā veicināt atkalapvienošanos.

Cilvēka piens ir vilinoši saldens - tas ir pie nosacījuma, ja hormonu līmenis ir pareizs. Nobriedusi placenta satur daudz oksitocīna jeb mīlestības hormona. Sievietes, kuru pienā, saindēšanās, žultspūšļa slimību vai dzemdību stresa rezultātā, trūkst oksitocīns, var to vairot, izmantojot placentas līdzekļus.

Placenta tiek izmantota ķīniešu medicīnā vairāk kā 1400 gadus. Pastāv uzskats, ka šī pieeja ir efektīva metode dažādu simptomu ārstēšanā, tostarp neauglības, imūnsistēmas stiprināšanas, astmas, aknu darbības traucējumu, artrīta un daudz citu slimību ārstēšanā.

Japānā placentas iziet hepatīta pārbaudi un tiek sterilizētas. Iegūtais līdzeklis tiek izmantots, lai ārstētu smadzeņu trombozes un sirdslēkmes, kā arī, lai stiprinātu imūnsistēmu.

Kubā placentas produkti šobrīd lieto ne tikai vitiligo (pigmentācijas traucējumi, kas izraisa ādas pigmentu izzušanu no ādas), bet alopēcijas (pataloģiska matu izkrišana) un psoriāzes (ādas slimība, kad ādas šūnas paātrināti veidojas un atdalās no ādas)  ārstēšanā.

Krievijas ārsti papildinājuši ar placentas audiem injekcijas, kuras injicē vēža slimību gadījumos. Ārstēšanas metode, kas izriet no šī pētījuma, imūnembrioterapija (immunoembryotherapy), tiek izmantota Meksikā, Bahāmu salās un San Diego. Vācijā ārsti arī izmanto placentu injekcijas vēža, AIDS un multiplo sklerozes ārstēšanā.

Meksikā, mammas sagriež savu nesen piedzemdēto placentu nelielos gabaliņos un lieto to, vienkārši norijot. Pa vienam vai diviem gabaliņiem dienā, lai nodrošinātu labu piena veidošanos un izdalīšanos. Vēl placentas izmantošana tinktūras pilienu veidā, sešas nedēļas pēc dzemdībām, palīdz novērst pēcoperācijas depresiju, kā arī palīdz pie hormonālām izmaiņām pēc histerektomijas (Histerektomijas laikā tiek izņemta dzemde. Var tikt izņemts arī dzemdes kakls (pilnībā) un maksts (daļēji). 

Histerektomija ir neatgriezeniska dzemdes miomu ārstēšanas metode, jo tās laikā tiek izņemti esošie miomas mezgli un likvidēta to tālākas augšanas iespēja. Šis ir vislielākā mērā invazīvs ārstēšanas paņēmiens. To veic ginekologs vai ķirurgs.). Tinktūra tiek rekomendēta arī sievietēm ar menopauzes problēmām. Desmit pilieni tinktūras, tieši uz mēles, 1-3 reizes dienā, palīdz novērst karstuma viļņus, garastāvokļa svārstības, sirdsklauves utt.

Placentas līdzekļos esošais vielu kokteilis palīdz stimulēt matu folikulus. Šīs vielas tiek izmantotas, lai ārstētu matu izkrišanu un seboreju. Apbrīnojami rezultāti ir sasniegti pie alopecias areata (matu laukumveida zaudējums no skalpa) simptomiem.

Meksikā vecmātes izmanto placentas pulveri sejas skaistumkopšanas krēmos.

Japāņu kosmētikas ķirurgi piedāvā ne tikai ķirurģisko ārstēšanu, bet placentu ekstrakta injekcijas, lai ārstētu grumbas.

No placentas membrānas veidoto fizioloģisko un bioloģisko šķidrumu izmantošana ir ļoti efektīva kopjot apdeguma brūces. Placentas šķidruma lietošana uzrādīja neticamus rezultātus apdegumu sadzīšanas procesos.

Tradicionālā ķīniešu medicīna (TĶM) placentu uzskata par spēcīgu un svētu medicīnas līdzekli, pilnu ar dzīvības spēku. Vecmāte Raven Lang, kura ir studējusi TĶM, iesaka sievietēm izmantot placentu pēcdzemdību periodā, lai palīdzētu atveseļošanās procesā, novērstu pēcdzemdību depresiju un samazinātu asiņošanu.

Lietot placentu pulverizētā veidā, īpaši pirmajos deviņos mēnešos pēc dzemdībām, ir veca tradīcija. Tas palīdz dzemdei atgriezties savā sākotnējā formā un izmērā, paātrina mātes atveseļošanos, kā arī novērš depresiju, kas, svārstīgo hormonu rezultātā, var parādīties pat pēc vairākiem mēnešiem. Pulveris ir ļoti noderīgs, lai uzlabotu piena veidošanos un izdalīšanos. 20 minūtes pirms zīdīšanas, šķipsniņa placentas pulvera un māte sāks sajust, ka viņas “piens nāk”.

Zīdīšanas konsultanti un vecmātes bieži redz māmiņas ar satraumētām krūtīm, jo mazulis nespēj efektīvi zīst. Apslēpts cēlonis var būt vājš piena atbrīvošanās reflekss. Mātes var lietot placentāro līdzekli, lai palīdzētu sev "palaist pienu."

Grūtniecības laikā placenta ir pildījusi dažādu bērna orgānu funkcijas – asinsrades, barošanas, izvadorgānu, asinscirkulācijas nodrošināšanas orgānu un aizsargfunkciju nodrošinošo orgānu. Līdz ar to placentai ir RNS messendžeri, jeb „atslēga” uz visām mazā bērna sūnām, ar iespēju regulēt, izmainīt, uzlabot galveno dzīvībai svarīgo orgānu darbību. Placentā lielā daudzumā ir atrodamas arī cilmes šūnas, kas tur saglabājas arī pēc nabassaites izpulsēšanas un pārdalīšanas. Uz cilmes sūnu virsmas ir receptori, kas sajūtot atbilstošu stimulāciju spēj pārvērsties gandrīz par jebkuru organisma šūnu, tādējādi veicinot orgānu un audu atjaunošanos. Placentā ir atrodamas arī dažas citas bio-aktīvās vielas:

Beta endorfīni (kas samazina sāpes, relaksē, dod labsajūtu, atraisa paļaušanās sajūtu);

Kateholamīni (iedarbojas kā dopings, regulē sirdsdarbību un asinsspiedienu, stimulē organisma mobilizāciju, pielāgošanos apkārtējās vides apstākļiem);

Dopamīns (iedrošina, veicina radošumu, stimulē atmiņu un koncentrēšanās spēju, veicina adaptāciju);

Sievišķie hormoni  - lielā daudzumā, kuri atbalsta fizioloģisku grūtniecības norisi, palīdz atraisīt mātes mīlestību un sievišķību. Lielā daudzumā ir arī mīlestības hormons – oksitocīns, kura koncentrācija grūtniecības trešajā trimestrī un dzemdībās pieaug. Šis hormons stimulē dzemdes saraušanos, veicina laktāciju un palīdz atraisīt mātes mīlestību pret mazuli. Šis hormons mazulim jo ļoti ir pazīstams, jo atgādina par dzīvi mātes miesās un veicina paļaušanos dzīvei ārpus tās.

Izmantojot zināšanas par placentā esošajām vielām, arī izriet tās izmantošana pēcdzemdību periodā, priekšlaicīgi dzimušu mazuļu atbalstīšanā, zīdīšanā, neauglības problēmu risināšanā un daudzi citu slimību ārstēšanā holistiskajā aprūpē.  Svarīgi, ka cilvēku placentas hormoni līdzīgi iedarbojas uz jebkuru cilvēku, tādēļ meitas placentas preparāti var palīdzēt piem., meitas mātei klimaktēriskā perioda simptomu mazināšanā un māsai neauglības ārstēšanā.

Diemžēl pārstrādei der tikai vesela placenta – t.i. grūtniecības laiks pagājis bez sarežģījumiem, sieviete nav saņēmusi daudz medikamentus, dzemdībās nav bijuši zaļi augļūdeņi. Sievietes placenta noder viņai pašai, viņas bērniem un citām viņas dzimtes sievietēm - mammai, vecmāmiņai, māsām.

Placentu pārstrādāt var pati sieviete savās mājās. Receptes atrodamas interneta vidē un Kornēlijas Eningas grāmatā "Placenta: The gift of life"

Avoti un iedvesma:

Latviešu tautas ticējumi - http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/

Straubergs k. Prof., „Latviešu tautas paražas” Latvju grāmata, Rīgā, 1944

Vairāk par placentas homeopātiju lasiet  www.placentaremedies.com, http://www.moonsong.com.au/placental-remedy/

Tulkojums no Cornelia Enning, Placenta: The gift of life, 2010

Raksts: https://cmb0414.wordpress.com/2010/06/24/placenta-the-gift-of-life/

Paldies Jūlijai Krutovai Aizpurietei par raksta atrašanu un patulkošanu!