Kāda ir atšķirība, kur guļ zīdainis, vienā gultā ar mammu vai piestumtā gultiņā pie mammas gultas?

Kad zīdainis guļ bērnu gultiņā, kura piestumta pie vecāku gultas un kurai nolaista bērna gultas maliņa, zīdīt, aprūpēt kļūst daudz vieglāk nekā tad, ja viņš gulētu otrā istabas stūrī. Zīdainis dzird jūsu elpu un kustību miegā, tas dod viņam drošības sajūtu un savu elpas ritmiskumu. Ja bērns guļ tik tālu no mātes un nedzird viņu, tad ir lielāka varbūtība uz pēkšņās nāves iemeslu. Pie tam, ja mazulis guļ atsevišķi, tad viņam pašam ir jāmāk uzturēt sava ķermeņa temperatūra, ko vieglāk ir izdarīt kopā ar mammu vai tēti. Lai viņu pieliktu pie krūts, viņam ir vairāk jāpamostās (lai mamma sadzird) nekā tad, ja viņš gulētu mammai blakus. Kopīgs miegs nozīmē, ka mamma un zīdainis guļ kopā uz viena augstuma virsmas un miegā pieskaras viens otram.

Dažām mammām nakts zīdīšanas ir ļoti svarīgas, īpaši, lai uzturētu nepieciešamo piena daudzumu. Dažādām sievietēm krūtīs piena daudzums var būt atšķirīgs. Nav iespējams pēc krūšu lieluma noteikt daudz vai maz šajās krūtīs ir piena. Lielākai daļai sieviešu parasti piena pietiek tieši savam mazulim, tomēr piena daudzums vienā zīdīšanas reizē atšķiras, ja salīdzina ar citām sievietēm vienā zīdīšanas reizē. Praktiski tas nozīmē, ka dažām sievietēm zīdainis pie krūts jāliek biežāk kā citām. Pat vienas vai divu nakts zīdīšanas reizes izlaišana dažām sievietēm nozīmē, ka bērni neizzīdīs pietiekamu piena daudzumu, lai augtu. Agra atradināšana no nakts zīdīšanām, lai bērns „labāk” gulētu var novest pie tā, kā bērns aizkavējas augšanā. Īpaši svarīgas nakts zīdīšanas reizes varētu būt bērna 4-9 mēnešu vecumposmā, kad mazuļi dienā tik labprāt dara visu ko citu, kad zīšana nav ne prātā. To visu viņi labprāt atgūst naktī.

Dažreiz mammām saka, ka viņām nepietiek piena vai viņām nav pietiekoši trekns piens, tāpēc viņu bērni naktīs mostas. Ja jūsu bērnam nenovēro nepietiekama uztura pazīmes, viņš labi attīstās, tad maz ticams, ka viņš naktī mostas no tā, ka viņam trūkst piens. Un tā kā mātes piens veidojas no sievietes asinīm, apšaubīt mātes piena sastāvu būtu tas pats, kas apšaubīt viņas asins sastāva kvalitāti.

Kur būtu jāguļ zīdainim?

Avots: Diane Wiessinger, Diane West, Teresa Pitman, „The Womanly Art of Breastfeeding”, 2010

Guļ kā zīdainis. Vai tiešām?

Gulēt kā zīdainim nozīmē gulēt maziem gabaliņiem, mostoties gan dienā, gan naktī, lai mamma pabarotu vai pazīdītu, pašūpotu un samīļotu. 

Jaunie vecāki bieži sūdzas, ka nav izgulējušies, ir noguruši no miega trūkuma, neatkarīgi no barošanas veida. Un protams, visi, kam nav slinkums, palīdz vecākiem ar padomiem iemidzināt bērnus.

Bērna miegu pēta arī zinātnieki. Miegam tiek veltītas grāmatas, mājas lapas, bet neviens neuzraksta, ka bērnam īstenībā ar miegu problēmas nav. Viņš guļ tā, kā gulējuši bērni kopš pirmatnējiem laikiem un kā guļ līdz šodienai bērni visā pasaulē.

Kas ir normāls zīdaiņa miegs, ievērojot viņa vajadzības?

Tāpat kā daudzās dzīves sfērās eksistē daudzveidīgas normas par mazuļa miegu. Vienā pētījumā tās būs 14h, citā - 12h, vēl citā - 9h miega. Visi bērni pētījumos bija veseli un labi auga. Kā jums šķiet, kur bērni vislabāk guļ? - Ar mammu, protams. Šie iemesli ir daudz un pamatoti. Viņi tiešām nepiedzimst ar mērķi izlutināties vai niķoties vai neļaut mammām atpūsties.

Salīdzinājumā ar citiem zīdītājiem, cilvēkbērns dzimst agrākā attīstības stadijā. Smadzeņu izmērs jaundzimušajam ir 25% no pieauguša cilvēka smadzenēm. Salīdzinājumam, šimpanzei un gorillai mazuļi dzimst ar 50% attīstītām smadzenēm salīdzinājumā ar pieaugušo. Cilvēkmamma bērnu dzemdē tieši tad, kad no vienas puses viņš ir gatavs ārpasaules dzīvei, no otras - viegli var tik cauri iegurnim. Ar to viss nebeidzas, bērna attīstība un adaptācija turpinās ciešā kontaktā ar māti.

Pamatīga augšana un attīstība cilvēka smadzenēm aizņem gadus, kas ir redzams pēc bērna miega ritmiem. Interesanti, ka attīstoties bērna miegam līdz pieaugušā miegam, paralēli  dabiski samazinās zīdīšanas daudzums. Tas nozīmē, ka, ja zīdainis mostas biežāk un zīž, viņa smadzenēm vajag augt. Saņemot nepieciešamo taktīlo stimulāciju un krūts pienu, kas veicina neironu attīstību smadzenēs, viņš pats paraug šo vajadzību. Visbiežāk par biežo mošanos naktī sūdzas tās mammas, kuru bērniem ir kāda attīstības krīze, kad mācās ko jaunu, nāk kārtējais zobiņš, pa dienu ir bijuši daudz spraigi notikumi vai arī mammas ir ļoti trūcis.

Mazais bērns rēķinās, ka mamma nodrošinās stabilu un drošu attīstību pēc dzimšanas tieši tāpat, kā dzīvojot zem mammas sirds. Tas ir pazīstami un droši, esot blakus (VanderHorst, F.C., 2008)

Paaugstināts stresa līmenis zīdaiņa periodā traucē normāli tikt galā ar stresu pieaugušā vecumā. Tieši tāpat kā dienā un naktī, bērni rēķinās ar to, ka mamma būs netālu, tepat. Smadzeņu attīstība zīdaiņu periodā notiek tieši šajā seklajā miedziņā. Mammas un bērna kopīgs miegs apmierina visas fizioloģiskās un psiholoģiskās bērna vajadzības.

Interesanti! Ja šķirsim jaundzimušo no mammas, viņa temperatūra, sirds ritms un elpošanas ritms mainīsies, pat paliks nestabilāks. Fiziski viņš tā spēj funkcionēt tikai kādu laiku, pie kam piedzīvo diezgan lielu stresu un izmisumu, un tas palēnina viņa augšanu. Stresa apstākļos zīdainis iekrīt nenormālā un tieši zīdainim neveselīgā dziļajā miegā, kas palīdz ekonomēt enerģiju jeb izdzīvot.

To labi var novērot divu un vairāk bērnu ģimenēs, kur mamma ar jaunāko zīdaini kļūst par šoferi, izvadājot vecākos pa pulciņiem, ņemot jaunāko līdz, kurš, savukārt, daudz atrodas autokrēsliņā (nevis rāpo, veļas, pēta pasauli), ir mierīgs un guļ. Mamma priecājas, cik mierīgs un ērts bērniņš viņai, bet īstenībā, tas ir vienīgais veids, kā viņš šo procesu var izturēt (rezultātā viņa attīstība var aizkavēties). Vakarā būtu normāli, ja viņš savai mammai un visai ģimenei pastāstītu, ko viņš par to domā, daudz jo daudz raudot. Un mamma ļautu viņam to paust, uzmanīgi klausoties un esot blakus.

XX gadsimta pediatri Rietumeiropā un PSRS uzstāja, ka zīdainis kopā ar vecākiem gulēt nevar. Viņi rekomendēja bērniem gulēt atsevišķās gultiņās, lai diezgan drīz pēc piedzimšanas nakts barošanas pakāpeniski samazinātos.

Tāda ideja tika pamatota saskaņa ar  vecāku vēlmēm un ērtumu, nesaprotot, ka bērnu un vecāku vajadzības atšķiras. Mēģinājumi piespiest bērnu gulēt vienmēr beidzas ar sakāvi, jo bērni  negulēs, kaitējot savai attīstībai. Viņi pakāpeniski sāk gulēt kā pieaugušie, paši par sevi bez speciālas apmācīšanas tad, kad bērna smadzenes ir sasniegušas noteiktu smadzeņu attīstību. Atsevišķa gulēšana traucē arī zīdīšanu naktī, kas samazina zīdīšanas biežumu un veicina ātrāku zīdīšanas noslēgšanos, nerunājot par mātes nakts aprūpes neērtumu, bērnu pārceļot uz citu gultiņu, un nevajadzīgu stresu bērnam.

Vairāk par miega fāzēm dažādos vecumposmos te.

Turpinājums par zīdaiņa miega tēmu sekos.

Avoti:

Diāne Wiessinger, Diana Weest, Teresa Pitman, The Womanly Art of Breastfeeding, 2010.

Mamma nodrošinās bērnam stabilu un drošu klātbūtni arī pēc dzimšanas. Labs pētījums par šo tēmu: VanderHorst, F.C and R.VanderVeer. 2008, Loneliness in infancy:Harry Halow, John Bowlby and issues of separation, Integr Psychol Behav Sci 42(4):325-335. https://link.springer.com/article/10.1007/s12124-008-9071-x

Zīdīšanas īpatnības no 4 līdz 9 mēneši

Zīdainis šajā vecumā ir īsts profesionālis savā jomā. Vēl nepaspējām viņu pielikt pie krūts un ērti iekārtoties, kā viņš jau ir paēdis. Piecas minūtes un zīdīšana ir beigusies! Ja salīdzinām viņa zīšanu pirmajā mēnesī, tad ir grūti noticēt, ka var paēst pa pāris minūtēm.

Zīšana nav tikai ēšana, bet arī saskarsme/ attiecības/ saitīte ar krūti kā ar dzīvu būtni. Zīdainis jums dāvina piena smaidus, flirtē, spēlējas. Viņa rokas vairs nav mierīgas, tās ņurca, mīca, kutina krūti kā to dara mazi kaķēni un stiepjas pie jūsu sejas. Jūs nezinājāt, ka jūsu nāsis ir tik pievilcīgas! Viņš sirsnīgi spēlējas ar jūsu matu cirtām  un knibina dzimumzīmīti uz krūts, knaiba krūti vai spēlējas ar krūštura lencīti. Tas ir svarīgi, jo tad bērnam vieglāk darbināt mēli, lūpas, vieglāk norīt un elpot, ēdot.  Savukārt mammai šie pieskārieni veicina oksitocīna izdalīšanos asinsritē. Ļaujiet viņam izbaudīt šo būšanu tik tuvu mammai, ja viņš to vēlas! Tā pamazām mēs mācām viņam attiecību, uzticēšanās, mīlestības pieredzi.

Katrs bērns agri vai vēlu krūts ēšanas laikā sāk dauzīties un mammai ne vienmēr tas patīk. Ja jūs tas tracina vai jūtat nepatiku pret knibināšanos, ņurcīšanu, spēlēšanos, apstādiniet šo uzvedību pēc iespējas ātrāk. To var darīt, piespiežot zīdaiņa rociņu pie sevis vai novēršot uzmanību, vai mīļi audzinot viņu. Piemēram, jūs knibināšanai, grozīšanai varat piedāvāt savas krelles.

Arvien vairāk jūs piefiksējat, ka zīdainis var arī nedaudz pagaidīt, ja tūlīt nav iespējams viņu pielikt pie krūts. Uz pāris minūtēm var novērst viņa uzmanību, jo viņš pamazām ir sācis jums uzticēties. Viņš zina, ka krūts no viņa nekur neaizbēgs. Tā vienmēr ir kaut kur blakus. 

Mammas pārdzīvo, ja zīdainis nevēlas zīst. Savstarpēja saikne ir svarīga abos virzienos. Uzticieties viņam, viņa jau ir ļoti spēcīgs, viņš paprasīs. Zīdīšana šajā vecumā rada daudz prieka. Bet uzbāzība ar savu krūti, jo jums liekas zināt labāk, parasti rada tikai nepatiku. Man patīk teiciens: "Pie pilna ledusskapja badā neviens nav nomiris". 

Viens solis atpakaļ, divi – uz priekšu

Zīdainis aug septiņjūdžu soļiem. Aug zobi, ar kuriem var grauzt un kost. Pamazām viņš apgūst visu dzīvojamo telpu. Veļoties, lienot, rāpojot viņš tiek no vienas istabas stūra līdz otram – fantastisks sasniegums! Viņam izdodas pārlikt rotaļlietu no vienas rokas otrā. Pēc pusgada viņš pamazām mācās apsēsties vai jau apsēžas. Viņš pamazām ceļas kājās un mēģina spert pirmos soļus, pieturoties pie mēbelēm. Cik daudz jauna viņš jau prot! Cik daudz sajūtu un emociju! Smadzenes strādā dienu un nakti.

Šajā lielajā attīstībā un jaunu iemaņu apgūšanā, zīdainis bieži pielīp pie jums kā dadzītis un neatlaižas ne mirkli. Tiklīdz jūs atslābstat, tā atkal viss no jauna! Tāda uzvedība ir droša pazīme tam, ka zīdainis savā attīstībā ir izrāvienā vai tikko ir apguvis kaut ko jaunu. Viens solis atpakaļ, divi uz priekšu vai divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ. Jebkurā gadījumā jūsu mazulis aug un viņam ir vajadzīgs mammas atbalsts.

Pieņemšanās svarā palēninās

Apmēram 4 mēnešos zīdaiņi, kas baroti tikai ar krūts pienu, svarā pieņemas mazāk. Salīdzinājumā ar pirmajiem mēnešiem, kad zīdainis dienā svarā pieņēmās par 30 g, 4 mēnešu vecumā - vidēji diennaktī pieņemas par 18 g. Starp 7 un 10 mēnešiem, zīdainis pieņemas svarā 12 g dienā. To var redzēt arī Pasaules veselības organizācijas ( PVO)  svara grafikā bērniem, kas zīdīti ar mātes pienu. 

Jautājumi par zīdīšanu vecumposmā no 4 līdz 9 mēnešiem

Cik bieži jāzīda zīdainis šajā vecumā?

Vecumposmā no 4 līdz 9 mēneši bieži zīdāmi gan dienā, gan naktī, jo šis ir laiks, kad mazulis aug ātri. Zīdīšana apmierina fiziskā ķermeņa vajadzību pēc ēdiena un dzēriena, gan garīgo/prāta attīstību. Zīdainis pie krūts sazinās, izklaidējas, pēta, mācās un spēlējas ar jums. Zīdīšanas biežumu ietekmēs vairāki faktori: cik ātri viņš apēd vajadzīgo daudzumu, kādas ir zīdaiņa temperamenta iezīmes, zīdīšanas vajadzības apmierināšana un tas, kas šobrīd notiek viņa dzīvē.  Daži mazuļi ir tik aizņemti pa dienu, ka dažkārt aizmirst paprasīt ēst. Atgādiniet viņiem par sevi, lai neatmet zīšanu pirms laika. Dažkārt viņš ēd tikai klusā un mierīgā telpā. Viņam var būt grūti paēst ārpus mājas.

Man pazūd piens…  

Ja no 6 nedēļām līdz 3 mēnešiem piena daudzums bija pietiekams, tad vienkārši vienā dienā vai vienā stundā piens nevar pazust. Pie tā bija jāpiestrādā ar retāku došanu un īsākiem zīšanas laikiem. Ja patiešām piens paliek mazāk, tad lasiet rakstu „ Kā pavairot pienu?”

Ap 3-4 mēnešiem un 8-9 mēnešiem ir piena krīzes, kad liekas, ka piens ir mazāk. Nereti mamma pati to veicina ar ļoti lielu pieturēšanos pie pulksteņa režīma, bet mazāk ieklausoties bērnā. Ja bērns ir sācis biežāk prasīt krūti, tad tam ir iemesls. Mātes mēdz nogaidīt, tirgoties par to vai vajag dot pienu vai nevajag.

Ja jūs ievērojat režīmu, tad  zīdīšana ir kā ēdināšana, ievērojot līgumu. Noildzināt bērna pielikšanu pie krūts, ja viņš prasa biežāk, ir drošs ceļš uz piena samazināšanos un ātrāku zīdīšanas noslēgšanu;

Ja jūs tirgojaties par piena došanu vai nedošanu, tiek zaudēts pats galvenais – jūsu attiecības ar bērnu, kas veidojušās zīdīšanas laikā. Vēl nav par vēlu mainīt spēles noteikumus.

Zīdīšanai jābūt spontānai un patīkamai. Zīdiet, kad esat kopā atpūšoties, spēlējoties, peldoties, guļot diendusu. Piedāvājiet krūti bez iemesla. Spēlējaties zīdīšanas laikā. Ļaušanās zīdīšanai tādā situācijā prasa laiku un pacietību. Tas ir tā vērts.

Daudzas mammas izmainīja šo gaistošo interesi par zīšanu uz patīkamām un uzticības pilnām attiecībām starp māti un zīdaini. Lai nāk jūsu mazulis vienmēr, jebkurā laikā, ar jebkurām grūtībām un priekiem. Šobrīd, kad viņam ir krūts, viņa dzīve salīdzinoši ir viegla. Vēlāk, kad viņš būs izaudzis paliks sajūta un zināšana, ka mamma vienmēr ir līdzās un sasniedzama.

Ja bērns konsekventi atsakās no krūts, tad tam ir kāds dziļāks iemesls, ne vienmēr tā ir piena samazināšanās. Visjūtīgākās šai ziņā ir meitenītes. Tāpēc ir vērts aprunāties ar PEP mammu, dūlu vai savu vecmāti, pārrunāt dienas notikumus, ritmu. Latvijā psihoterapeite Vita Kalniņa ir visvairāk pētījusi šo tēmu un apmācījusi Pep mammas un dūlas. Visbiežākais ieteikums ir: kļūt lēnākai bērna aprūpē! Iedomājies sevi viņa vietā! Kā tu justos, kad mamma tevi ģērbj, baro, mazgā, spēlējas, midzina…? Baudīt kopā būšanu, nevis ievērot stingru režīmu vai steigties! Ja zīšana joprojām bērnam nepatīk, respektējiet to! Neuzbāžaties ar krūti! Atslaucat un dodat ar pudelīti vai arī maisījumu (ja nesanāk atslaukt). Pašās beigās, kad izsalkums remdēts, nomainiet uz krūti, lai parunājas, lai pasmaržo, nolaiza, apmierina savu zīšanas refleksu, paknibina, lai sajūt to labsajūtu, ko krūts var dot. Respektējiet, ja atsakās! Zīšanai un zīdīšanai jāsagādā prieks abām pusēm! Lai izdodas piedzīvot rāmumu šajā, ne tik vieglajā, mātes mīlestības šķautnē!

Vai bērnam pa dienu ir jāguļ?

Ir bērni, kas guļ vairākas reizes dienā, bet ir, kas guļ nedaudz vai neguļ nemaz. Dažkārt lielie dienas negulētāji noguļ visu nakti. Atceries, lai kā gulētu vai negulētu tavs mazais, tas ir normāli priekš viņa. Bērni, kurus patstāvīgi nēsā lakatos, bieži aizmieg, kad viņiem gribas (atceraties, viņi mēdz gulēt arī tāpēc, ka tas ir vienīgais veids, kā to izturēt). Ir bērni, kuriem patīk, ja viņus noliek gulēt, un ir bērni, kuriem nepatīk šis process. Lielākā daļa bērnu šajā vecumā aizmieg uz rokām vai slingā.  Un ir arī tādi bērni, kuri māk aizmigt paši ar savu miega lupatiņu un/vai māneklīti. Mammai tik vien kā jāpasēž klāt. Mātes uzdevums ir pamanīt un attīstīt to, kas sanāk pats no sevis. Atcerieties, arī jums vajadzīga atpūta, tāpēc dodaties gulēt kopā.

Kad ieviest piebarojumu?

Piebarojuma ieviešana ir liels notikums mazuļa dzīvē.  Kad viņš iemācīsies sēdēt, iedaliet arī viņam vietu pie ģimenes galda tā, lai viņš varēt piekļūt pie kāda no ēdiena uz jūsu šķīvja. Piemērotā brīdī mazulis paņems ēdienu, iebāzīs mutē, pasūkās, nolaizīs, saspaidīs gabaliņos vai saspiedīs ar smaganām, pastieps roku un paprasīs vēl. Tā pakāpeniski notiks pāreja no barošanas ar krūti uz kopīgu galdu.

Pamatojoties uz pētījumiem, PVO iesaka bērnus piebarot ne ātrāk kā no 6 mēnešiem. Ir arī tāda BVĒ (bērna vadīta ēšana), kur barojumu neievieš vecāki, bērns pats izvēlas, ko pagaršot un kā paplašināt savu ēdienkarti. Tikpat labi viņš pagaršos un neizvēlēsies neko. Kādu laiku krūts būs vismīļākā.

Cik ilgi nāk zobi?

Kad zīdainim „nāk zobi”, jūs ievērosiet, viņš daudz bāž mutē rokas priekšmetus, košļā, siekalojas, trin smaganas, ir nedaudz  uzvilcies. Tādas pazīmes te parādās, te pazūd  un tā vairākus mēnešus. Tas nozīmē, ka drīz parādīsies zobi. Viņš nemierīgi guļ, jo naktī sāp vairāk, jo nav, kas novērš uzmanību no nepatīkamām sajūtām.

Zobu nākšanas laikā, palielinās siekalu daudzums un paaugstinās tās skābums, tāpēc  uz mazuļa sejas ādas un dibena var parādīties izsitumi. Izsitumi var parādīties arī uz jūsu krūts oreolas. Noskalojiet krūtis vairākas reizes dienās, izmantojot bērnu ziepes.

Svarīgi! Esiet uzmanīgi ar gēliem, kas dod anestezējošu efektu. Mazulim iespējams varētu būt grūti zīst krūti.

Zobu nākšanas laikā zīdaiņiem mēdz būt iesnas, temperatūra, nemierīgas naktis, bieža zīdīšana vai pat atteikšanās no zīšanas.

Pirmais zobs

Pirmais zobs iznāk apmēram pusgada vecumā. Ir bērni, kas piedzimst ar zobiem. Ir zobi, kas nāk pavisam drīz pēc dzimšanas. Pirmais zobs ir ļoti nozīmīgs notikums mazuļa dzīvē. Tas ir solis uz iemaņām ēst patstāvīgi dārzeņus, augļus, gaļu, maizi, bet ne pazīme tam, ka mazulis ir gatavs piebarojumam. Mazulis ir gatavs piebarojumam, ja spēj paņemt rokā ēdienu un apēst to.

Pagaidām var dot sasaldētu slapju lupatiņu vai speciālu rotaļlietu gredzenu. Lūdzu nedodiet nevārītu burkānu, jo nokost gabaliņu mazulis var, bet sakošļāt nevar. Savukārt ar maziem gabaliņiem no cietas barības var aizrīties.

Izgulēt visu nakti

Šajā vecumā no 4-9 mēnešiem izgulēt visu nakti jūsu mazulim ir drīzāk neiespējami. Tomēr tas ir biežākais padoms no ārstiem, draugiem un radiem. Tas drīzāk ir labiem nodomiem bruģēts ceļš uz piena nepietiekamību, īpaši, ja mazuļa svars ir mazāks nekā tam vajadzētu būt. Jā, izgulēt visu nakti ir labi priekš mammas, bet ne bērnam. Lielākā daļa bērnu, kas tiek zīdīti, naktī jābaro vismaz divas reizes (dažreiz arī biežāk). Šādas nakts barošanas turpinās vairākus mēnešus. Ja jūsu bērns sāk gulēt pa nakti, bet svara pieaugums samazinās, tad ir labi palielināt zīdīšanas reižu skaits dienā vai naktī.
Biežā nakts ēšana saistīta ar zīdaiņa smadzeņu attīstību un ir pilnīgi normāla viņa vecumposmā. Tomēr vērojiet bērnu! Un vispirms pa dienu bērnam iemāciet viņam aizmigt arī citādāk, ne tikai pie krūts.
Par zīdaiņa nakts miegu lasi te.

Avots:

ü  Виссингер Д., Вест Д., Питман Т., Искусство грудного вскармливания, 2012 https://vk.com/doc-7108339_175972430?dl=1de7ee5505932f2b47

ü  Ina May's Guide to Breastfeeding , 2009