Kur būtu jāguļ zīdainim?

Lielākā daļā vecāku visā pasaulē tādu jautājumu pat neuzdod, jo bērni guļ blakus mammām. Tā ir bijis visā cilvēces vēsturē. Bērnu gultiņas izgudroja salīdzinoši nesen un tikai pagājušajā gadsimtā rietumos gandrīz visus bērnus lika gulēt bērnu gultiņās. Pie mums gultiņas ieviesās ar mainīgiem panākumiem. Parasti bērniņam kāra šūpuli, kurš viņš gulēja vairāk dienas laikā vai gadījumā, ja vecāku gultā bija maz vietas. Arī mūsu vecmāmiņas pēc ieraduma bieži lika gulēt bērnus sev blakus, bet padomju laikā tāda prakse tika kritizēta kā laucinieciska un vecmodīga. Neizbēgami, ka guļot atsevišķi, arī bērnu kopējais zīdīšanas ilgums diezgan krasi samazinājās. Mūsdienu zīdīšanas renesanse visā pasaulē radīja interesi par ģimenes gultu. Tas ir dabiski, jo zīdīt miegā ir vienkārši un ērti. Īpaši tas ir svarīgi vecākiem, kuriem ir vairāki mazi bērni pēc kārtas.

http://cosleeping.nd.edu/safe-co-sleeping-guidelines/

Guļot kopā, mamma ievēro, ka mazulis prasa krūti jau daudz agrāk kā viņš ir pamodies un pamodinājis jūs. Līdz ar to jums ir iespēja līdz galam nepamostoties pielikt viņu pie krūts un gulēt tālāk.

Ja mazulis guļ jums blakus, jūs zīdāt, mazulis pats atrod krūti, zīž un guļ tālāk, reizēm pat nepamostoties. Arī jūs pamostaties uz kādu minūtes daļu un bez grūtībām aizmiegat. Ja mazulis pamostas, jūsu elpas ritms, smarža, kas ir pazīstama vēl no punča laikiem, viņu nomierina. Ja viņam vajag jums pieskarties, viņš pierāpos jums tuvāk, kā to darīja bērni gadsimtiem ilgi.

Viss iepriekš minētais nenozīmē, ka jums obligāti jāguļ ar bērnu vienā gultā. Tā ir jūsu izvēle. Es vienkārši aprakstu to, ko mammas jau pašas ir atklājušas un stāstu, ka tas ir normāli, ka zīdīt un aprūpēt bērnu naktī ir vieglāk, ja bērns guļ ar mammu vienā istabā vai guļ blakus mammas gultiņai ar nolaistu sieniņu vai viņas gultā.

Ja jūs izvēlaties, ka bērns guļ atsevišķā gultiņā, paliekat zem viņa autiņu vai sedziņu, lai pēc zīdīšanas un aizmigšanas varat netraucēti pārcelt zīdaini gultiņā, viņu nepamodinot. Te labi nostrādā mammas smarža un siltums. Zīdaiņiem pašā sākumā ir diezgan grūti aprast ar viņam atvēlēto brīvību, svešām smaržām un auksto gultiņu. Tāpēc noderīgi būs iemācīties izveidot bēbītim ligzdiņu, gultiņā likt paladziņus, autiņus, uz kurām pašas esat gulējušas. Lai viss atgādinātu dzīvi mammas puncī, īpaši pirmajos trīs mēnešos (bēbīša 4. trimestris).

Tālāk Droša kopā gulēšana

Avots: Diane Wiessinger, Diane West, Teresa Pitman, „The Womanly Art of Breastfeeding”, 2010

Kāda ir atšķirība, kur guļ zīdainis, vienā gultā ar mammu vai piestumtā gultiņā pie mammas gultas?

Kad zīdainis guļ bērnu gultiņā, kura piestumta pie vecāku gultas un kurai nolaista bērna gultas maliņa, zīdīt, aprūpēt kļūst daudz vieglāk nekā tad, ja viņš gulētu otrā istabas stūrī. Zīdainis dzird jūsu elpu un kustību miegā, tas dod viņam drošības sajūtu un savu elpas ritmiskumu. Ja bērns guļ tik tālu no mātes un nedzird viņu, tad ir lielāka varbūtība uz pēkšņās nāves iemeslu. Pie tam, ja mazulis guļ atsevišķi, tad viņam pašam ir jāmāk uzturēt sava ķermeņa temperatūra, ko vieglāk ir izdarīt kopā ar mammu vai tēti. Lai viņu pieliktu pie krūts, viņam ir vairāk jāpamostās (lai mamma sadzird) nekā tad, ja viņš gulētu mammai blakus. Kopīgs miegs nozīmē, ka mamma un zīdainis guļ kopā uz viena augstuma virsmas un miegā pieskaras viens otram.

Dažām mammām nakts zīdīšanas ir ļoti svarīgas, īpaši, lai uzturētu nepieciešamo piena daudzumu. Dažādām sievietēm krūtīs piena daudzums var būt atšķirīgs. Nav iespējams pēc krūšu lieluma noteikt daudz vai maz šajās krūtīs ir piena. Lielākai daļai sieviešu parasti piena pietiek tieši savam mazulim, tomēr piena daudzums vienā zīdīšanas reizē atšķiras, ja salīdzina ar citām sievietēm vienā zīdīšanas reizē. Praktiski tas nozīmē, ka dažām sievietēm zīdainis pie krūts jāliek biežāk kā citām. Pat vienas vai divu nakts zīdīšanas reizes izlaišana dažām sievietēm nozīmē, ka bērni neizzīdīs pietiekamu piena daudzumu, lai augtu. Agra atradināšana no nakts zīdīšanām, lai bērns „labāk” gulētu var novest pie tā, kā bērns aizkavējas augšanā. Īpaši svarīgas nakts zīdīšanas reizes varētu būt bērna 4-9 mēnešu vecumposmā, kad mazuļi dienā tik labprāt dara visu ko citu, kad zīšana nav ne prātā. To visu viņi labprāt atgūst naktī.

Dažreiz mammām saka, ka viņām nepietiek piena vai viņām nav pietiekoši trekns piens, tāpēc viņu bērni naktīs mostas. Ja jūsu bērnam nenovēro nepietiekama uztura pazīmes, viņš labi attīstās, tad maz ticams, ka viņš naktī mostas no tā, ka viņam trūkst piens. Un tā kā mātes piens veidojas no sievietes asinīm, apšaubīt mātes piena sastāvu būtu tas pats, kas apšaubīt viņas asins sastāva kvalitāti.

Kur būtu jāguļ zīdainim?

Avots: Diane Wiessinger, Diane West, Teresa Pitman, „The Womanly Art of Breastfeeding”, 2010

Zīdīšana un nakts miegs

Kāda gan saistība zīdīšanai ar miegu? Pētījumi pierāda, ka nakts miega vieta ietekmē zīdīšanas ilgumu kopumā. Ja pēc dzemdībām vienai zīdaiņu grupai liks gulēt blakus mammas gultai savā gultiņā, otrai – atsevišķi - savā gultiņā netālu vai pat citā istabā, bet trešajai – blakus mammai mammas gultā, tad pēc 4 mēnešiem atsevišķi guļošos bērnus ar diezgan lielu varbūtību pārstās zīdīt. Zīdaiņus, kuri guļ gultā blakus mammas gultai zīdīs ilgāk nekā atsevišķi guļošos, bet īsāku laika periodu nekā zīdaiņus, kas guļ ar mammu kopā.

Kāpēc? Visticamāk tāpēc, ka retāk tiek likti pie krūts. Oksitocīna receptori veidojās pirmajās dienās pēc dzemdībām kā atbilde uz krūts iztukšošanas biežumu, bet bērni, kuri guļ savās gultiņās, retāk tiek pielikti pie krūts. Varētu domāt, ja bērni guļ atsevišķi, tad mammas var labāk izgulēties.

Tomēr, ja tic pētījumiem, tad tā gluži nav taisnība. Ja zīdainis guļ atsevišķi, viņam vajag vairāk knosīties, trokšņot, raudāt, lai pievērstu mammas uzmanību. Savukārt sakreņķējušos bērniņu ir daudz grūtāk nomierināt: mammai ir vismaz jāapsēžas gultā, jāaizsniedzas līdz bērnam vai pat jāaiziet līdz viņa gultiņai, istabai, jāpabaro un jānoliek gulēt atpakaļ gultiņā. Rezultātā gan mammai, gan bērnam vajag vairāk laika, lai atkal aizmigtu. Guldinot bērnu atsevišķā gultiņā, jūs riskējat samazināt kopējo zīdīšanas ilgumu  un  būsiet mazāk izgulējusies.

Pētījumi par zīdaiņu miegu saka, ka guļot kopā, zīdaiņi pie krūts tiek pielikti biežāk un uz daudz ilgāku laiku. Un otrādi, atsevišķi guļošie bērni pie krūts tiek pielikti retāk un uz daudz īsāku laiku. Rezultātā atsevišķi guļošās mātes mazāk izguļas, neskatoties uz to, ka zīda retāk.

Vai ir atšķirība starp gulēšanu vienā gultā un gultiņu, kas piestumta pie mammas gultas?

Avots: Diane Wiessinger, Diane West, Teresa Pitman, „The Womanly Art of Breastfeeding”, 2010

Zīdīšanas īpatnības no 6 nedēļām līdz 4 mēnešiem

Šajā vecumā mazulis koncentrēti zīž krūti, ķer jūsu skatienu, izplūst platā smaidā un pār viņa vaigiem un zodu plūst piens. Pēc tam viņš atkal ātri pieplok pie krūts un zīž, zīž, papliķējot ar roku jūsu krūti vai noglaudot jūsu seju. Sirds izkūst … un jūs piepilda neticama miera sajūta. Jūs skaidri zināt, jūsu zīdainis jūs mīl un viņam patīk zīst krūti. Tādi mirkļi paliek atmiņā uz mūžu.

Četrmēnešnieku novēršanās

Bērnu ziņkārei šajā vecumā ir neliels trūkums – bieža novēršanās no ēšanas. Šajā vecumā viņi ir iemācījušies pamanīt visu, kas notiek apkārt, bet nav iemācījušies ”atslēgties” no tā, lai varētu paēst. Lai pazīdītu, daudzas mammas slēpjas klusās istabās, stūrīšos, kur nekas netraucē mazulim zīst. Dažreiz mazuļi uzstāj zīst tikai noteiktā pozā. Tie mirkļi ir tik dīvaini!

Visgrūtāk ir zīdīt ļoti jūtīgus zīdaiņus, kuri atraujas no krūts pie mazākā trokšņa vai vides izmaiņām. Dažkārt mammām jāizmanto fona troksnis, lai bērns novērstu uzmanību pie katra trokšņa. Reizēm tas prasa pāris nedēļas.

Mainās miega ritmi

Šajā vecumā daži mazuļi sāk gulēt visu nakti, īpaši, ja guļ atsevišķi no mammas. Tomēr četrmēnešniekiem, kas bieži novēršas no zīšanas dienā, īpaši ir svarīgi naktī izzīst to, kas dienā ir pietrūcis.

Ja zīdainis guļ visu nakti, tad ir risks, ka jūsu piena daudzums samazināsies un viņš atpaliks augšanā. Bet gari dziļā miega periodi palēninās smadzeņu attīstību un paaugstinās zīdaiņu pēkšņās nāves risku.

Bērna barošana naktī palīdz nolīdzsvarot mammas pienu daudzumu, īpaši, ja zīdainis dienā bija mazāk sācis ēst. Tomēr lielākā daļa zīdaiņu, pat, ja viņi mēdza naktī nogulēt ilgāk, kādā brīdī atkal sāk mosties. Tas bieži vien notiek tā saucamajos krīzes attīstības lēcienos, kad bērns kaut ko jaunu apgūst (velties uz sānu, velties uz otru sānu, velties uz vēdera, satvert rotaļlietu, to atlaist, iepazīst jaunas skaņas, cilvēkus, savu māju…). Tad mēs novērojam, ka miegs naktī zīdainim ir tad garāks, tad atkal īsāks.

Bērna smadzenēm augot un nobriestot, nakts miegs pagarinās. Ja bērns naktī bieži mostas, tas bieži vien ir saistīts ar šo attīstības krīzi un garais miedziņš nav aiz kalniem. Pagaidām jums visiem ir jāizdomā, kā jums visiem gulēt, lai zīdaiņa mainīgie miega ritmi neietekmētu jūsu miega kvalitāti.

Vairāk par zīdaiņa miegu lasiet šeit.

Kļūstot par mammu

Mēs esam pieradušas būt par saimniecēm savā dzīvē un savā laikā. Visu dzīvi mums apkārt ir bijuši pietiekoši gudri cilvēki, ar kuriem visu var sarunāt. Mazuļa atnākšana visu ir sagriezusi gandrīz vai kājām gaisā. Viņš ir piedzimis tāds, kāds ir piedzimis ar savu temperamentu, vajadzībām, un to nevar mainīt. Ja viņam jūs vajag, tad vajag, bez sarunām. Neviens, nekad iepriekš jūs nekad tā nav gribējis. Varētu jau mēģināt dzīvot kā agrāk, nepielāgojoties mazulim, un var mēģināt dzīvot kopā. Bērniem visvairāk patīk tas otrais variants.

Tas reizē ir viegli un grūti. Necīnīties, nebēgt, necensties, vienkārši iet kopā uz priekšu pa ceļu un neskatīties atpakaļ. Patiesība tāpat tevi panāks un apgaismos. Kurš teica, ka vajag gulēt 8h no vietas? Izrādās arī ar pārtraukumiem var izgulēties. Kur rakstīts, ka nevar pie krūts pielikt vēl vienu reizi? Var, un miers mājās.

Nav tādas grāmatas, rakstu, kurus izlasot, ir skaidrs, kā rīkoties. Lai kļūtu par mammu, jums vajag ausis, acis un uzticēšanos tam, ko jūs dzirdat, redzat un jūtat. Skatieties uz bērnu un klausieties, ko viņš jums stāsta un jums viss taps skaidrs.

! Papildiniet rakstu ar mammu jautājumiem, kas rodas, ja bērnam ir no 6 nedēļām līdz 4 mēnešiem.

Avots:  Diane Wiessinger,  Diana West, Teresa Pitman, „The Womanly Art of Breastfeeding”, 2010