Leģenda

Kādreiz es dzīvoju Paradīzes Dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz Paradīzes Dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

svētdiena, 2013. gada 3. novembris

Zelta Mēnesis (Zuo yuezi).

40 pēcdzemdību dienas Ķīnas tradicionālajā kultūrā.

Citāti un tēzes
no grāmatas „Tradicionālā ķīniešu medicīna sievietēm. Mēness atspīdumi ūdenī”:

1.      Ķīnā radiniekiem aprūpēt jaundzimušo māti ir pats par sevi saprotams. Šajā pēcdzemdību aprūpē iesaistās teju vai visi radinieki. Galvenais viņu pienākums ir paēdināt jauno māti.
2.      Sieviete šajā laikā nemazgājas ne dušā, ne vannā. Nemazgā arī matus. Zobus un muti mazgā (pētījumos, gan atradu, ka zobus nemazgā). Sievietei maksti, starpeni un ķermeni palīdz apmazgāt  citas sievietes – kopējas. Mazgāties var, piemēram, ar sūkli piesūcinātu ingvera ūdenī (katlā ar ūdeni pavāra ingvera sakni), var iztikt bez ziepēm. Ingvers ķermenim piešķir svaigumu un siltumu. 

3.      Māte tiek mudināta kustēties tikai ap savu gultu. Kustības uzlabo asinsriti un stiprina resno zarnu, īpaši pēc ķeizargrieziena. (kustēties ap savu gultu - nozīmē kustēties pa istabu, dzīvokli, aprūpējot bērniņu. Pašai mātei - paēst, padzert, apmeklēt tualeti, atpūsties).
4.      Bieži tiek mainīts mātes apģērbs, lai nav jāguļ sasvīdušai un jābaidās saaukstēties. Ja daudz svīst, uzturā lietot Jan produkti (skat. tālāk).
5.      Uzskata, ka jebkura kaite, kas sievietei iegūta pēcdzemdību periodā, pavada viņu visu dzīvi. Turklāt ikviena slimība, kas mātei ir bijusi jau pirms dzemdībām, var tikt dziedināta Zelta Mēnesī.
6.      Zelta Mēnesī rada Asinis, veicina Nieru spēku un enerģijas atjaunošanos. Dzemdības, īpaši biežas dzemdības, stipri izsmeļ Esenci jeb Dzin un tik ļoti samazina garīgo un fizisko dzīvības spēku, ka samazina mūža ilgumu. Lai stiprinātu un saglabātu savu Esenci, jaundzimušā māte ņem sev brīvdienas no parastās dzīves, tā pasargājot sevi no pārmērīga stresa, emocionāliem satraukumiem, pārstrādāšanās un noguruma. Viņa arī ļoti gādā par to, lai ēdiens būtu labs. Ja nav ģimenes, kas varētu palīdzēt, vīrs bieži vien nolīgst jaunajai mātei izpalīdzi. Rūpes par māti šajā mēnesī pasargās viņu no sliktas veselības priekšdienās, kas ģimenei varētu izmaksāt daudz dārgāk.
Rietumos bieži vien pēc bērna piedzimšanas māte tiek apbērta ar burvīgiem ziediem, taču tuvinieki neko daudz viņai nepalīdz. Parasti viņi kopā ar māti slimnīcā nepaliek, uzskatot, ka viņai nepieciešama atpūta. Atbildība par viņas fiziskajām vajadzībām gulstas uz slimnīcas personāla pleciem. Puķes ir skaistas, un to nozīme simboliska, taču tās nespēj sniegt sievietei atbalstu šajā kritiskajā laikā, kad jāatjauno viņas enerģija  un veselība.
7.      Bērna dzemdēšana rada Jan zudumu, jo tas izlietots, lai izstumtu bērnu no Dzemdes. Tāpēc sieviete atrodas Aukstuma stāvoklī un ir ārkārtīgi uzņēmīga pret Aukstumu, kas iespiežas un iemājo viņas ķermenī. Viņai jāatturas no vannošanās, matu mazgāšanas, smagu priekšmetu celšanas. Viņai jāizvairās no auksta ūdens, zemas temperatūras vai vēja, nevajag peldēties, ēst aukstus ēdienus, dzert aukstu šķidrumu, jāatturas no dzimumdzīves un pārmērīgiem treniņiem. Ja māte to neievēro, viņa pakļauj sevi sāpēm, artrītam vai citādām kaitēm nākotnē. (Ķīnā ir īpaši daudz ķeizargriezieni, tāpēc Jan zudums ir vēl jo lielāks.)
8.      Lai atgūtu Jan jeb Karstumu un atjaunotu enerģiju un līdzsvaru organisma sistēmā, jaunajai mātei jāēd Jan ēdieni: jēra gaļa un cita sarkanā gaļa, sarkanās pupiņas un lēcas, kuri savā būtībā ir sildoši ēdieni, un dateles, rozīnes, olas, spināti, melnie saldie rīsi, cūkgaļa. Sievietei pilnībā jāatjauno Asins veselība, un tāds vienkāršs ēdiens kā olu zupa, ir efektīvs līdzeklis Asins vairošanai. Bagātinot asinis, tiek barota arī Ci un Esence. Ēst mazām porcijām un bieži. Tā tiek stiprināta Liesas Ci, kas savukārt baro un piepilda Nieru Esenci. 

9.      Gars jeb Šeņ uzturas sirdī, tāpēc nepietiekams Asins daudzums šajā Orgānu sistēmā jaunajai mātei izraisa vai nu miegainību, vai nespēju aizmigt, nespēju rast saikni ar savu bērnu, nerimstošu izmisumu, mazvērtības izjūtu, grūtsirdību, nemieru vai attālināšanos no realitātes. Tāpēc svarīgi ir ēst produktus, kas baro Asinis un stiprina Sirdi, Aknas un Liesu – Orgānus, kuri vitāli svarīgi Asins radīšanai un asinsritei. Tradicionālie produkti, kurus ēd, lai spēcinātu šīs Orgānu sistēmas, ir cāļa gaļa, zivis, zaļie lapu dārzeņi, olas, rozīnes, saldie rīsi un žāvēti longana augļi.
10.  Laktācijas veicināšanai TĶM iesaka siltus ēdienus: cāļa zupu, tradicionālo cūkgaļas paceles cīpslu novārītu melnajā etiķī un ingverā, arī papaiju un zemesriekstus. Izvairīties no pikantiem ēdieniem, pārāk sātīgiem un trekniem, grūti sagremojamiem, termiski neapstrādātiem un pākšaugiem.
Dažkārt piens veidojas, bet neizdalās pietiekamā daudzumā vai arī nemaz neizdalās, tas nozīmē, ka ir Aknu un Ci sastrēgums galvenajos Meridiānos, kuri iet cauri krūšu dziedzeriem. Piens  sāks izdalīties, ja būs nepieciešamais Ci. Tas nozīmē, ka jādara viss, lai sieviete saprastu sevī mītošās dusmas, aizvainojumu vai neapmierinātību. Ir zināms, ka Aknu sistēma ir cieši savīta ar mūsu emocionālo labsajūtu, kura savukārt veicina laktāciju.
11.  Zelta Mēneša beigas atzīmē ar zāļu vannas rituālu, kur ūdenim ir pievienots ārstniecības augu maisījums, ko parakstījis TĶM ārsts. Tas simbolizē, ka atpūtas un atjaunošanās laiks ir noslēdzies un viņa atsāk ikdienas dzīvi. Vannai pievienotās zālītes ir dziednieciskas un aizvada Mitrumu no mātes muskuļiem un locītavām, tā pasargājot no sāpēm nākotnē.

Zelta Mēnesis seko arī pēc neveiksmīgas grūtniecības.

Domas.
Domāju, ka te ir tik daudz vērtīgu padomu, ka rūpēties un atbalstīt sievieti pēcdzemdību periodā. Kaut arī latviešiem pašiem ir savas vērtīgās parašas par raudzībās iešanu, pirtīžām, krustabām, ir kaut kas, ko mēs esam aizmirsuši jaundzimušās mātes, nedēļnieces apčubināšanu, kas bija tik dabiska dzīvojot saimēs, neskatoties uz to vai sieviete bija saimnieces vai kalpu kārtas.
Un tomēr, tomēr, es ticu, ka arī mēs, draugi, kaimiņi un radi (neskatoties uz to, ka izkaisīti plašajā pasaulē) tomēr raudzībās iedami dāvanā pasniegsim nevis jaunas un dārgas mantas, bet rūpes par jauno mammu.
Lasot ķīniešu zintis, man radās būtiskas pārdomas par dušā iešanu un matu mazgāšanu. Tik ļoti ir pierasts, ka to daru pati un neviens cits. Mani mati ir biezi un es nevaru iedomāties tos nemazgāt, bet, iespējams, vienkārši nezinu citus veidus, kā par tiem rūpēties. Iedomājos indiāņus, šķiet viņi matus eļļoja. Un tomēr šķiet tas ir stāsts par ļaušanos. Cik ļoti es spētu ļauties atkal savai mammai, kas mani nomazgā ar sūklīti piesūcinātu tējā? Jā, tā taču būtu īpaša – maiguma un mīlestības tēja. Mulstu no savām pārdomām un domāju par savām senču sievietēm, kas mazgāja bērnus, meitas, izejot pie vīra, dzemdējot un pēcdzemdību periodā, slimos jeb vienkārši rūpējoties par sirmgalvjiem.
Man tik bieži mammas ir atzinušās, ka jūtas vainīgas, domājot par ikdienu. Viņas jautā, vai tiešām visas ar to tiek galā, ka auklīšu sludinājumos neredz nevienu meklējam auklīti-palīgu agrīnajā pēcdzemdību periodā. Nemierīgāku zīdaiņu mammām reizēm diena aizskrien tik ātri, ka vakarā tiek konstatēts, ka nav ieliktas drēbes veļas mašīnā vai arī aizmirsts izņemt un pakarināt. Viņām ir grūti ieiet dušā, atrast laiku uztaisīt ēst, paēst, iziet pastaigā. Diena paskrien zīdot, mierinot bērnu, pasnaužot kopā. Un tā nav izlaidība vai slinkums. Tā pamazām dzimst mamma, iepazīstot savu mazuli, izprotot viņa vajadzības, mācoties zīdīt un veidojot emocionālo saikni. Tam visam vajag laiku, lai jaunās mammas prasmes iestrādātos. Reizēm domāju, kāpēc mums ir izveidojies tāds stereotips, ka jaunajiem vecākiem pašiem ar visu jātiek galā. Vai tas nāk no kara laikiem vai padomju varas laikiem par mātēm varonēm? Es nezinu. Mammas man atzīstas, ka nevēlas iesaistīt nedz savas mammas, nedz vīramātes, jo viņas pārlieku uzbāžas ar savu viedokli par bērna zīdīšanu, midzināšanu un audzināšanu. Tā sākas konflikti. Tas, ko mēs varam pamācīties no tradicionālās ķīniešu kultūras ir rūpes par mammas vajadzībām - pabarot, padzirdīt, sasildīt, nomazgāt. Dūlas un Pep mammas „mammo mammu” –  pieņem un mīl, uzklausa, stiprina viņas augošo pārliecību būt sava bērna mammai, čubina mammu nevis bērnu, neaizraujas ar padomu došanu, bet jautā mammai pašai: „Kā Tu to jūti? Ko Tu par to domā?”. Tas ir tik grūti neatņemt mammai bērnu un nebārstīt padomus, jo es tik labi māku viņu nomierināt, novannot, izdzīt sariņus, pamasēt, saģērbt, pašūpināt. Patiešām māku! Bet vai vajag? Un tik viegli ir kļūdīties, palīdzot mammai!

Piemēri, ko dāvanā varētu vēlēties mamma, vecāki pēcdzemdību periodā:
   1)      Pirmajā un otrajā nedēļā palīdzēt ar visiem mājas darbiem, izņemot bērniņa kopšanu, barošanu. Palīdzēt mātei apkopt pašai sevi.
   2)      1 vai 2x nedēļā sagatavot  un atnest siltu ēdienu. Ideāli, ja katru dienu.
   3)      Par jaunās ģimenes naudu un pēc sagatavota saraksta doties uz veikalu iepirkties.
   4)      Uz kādu konkrētu datumu nākt izmazgāt veļu, sakārtot māju, izslaucīt putekļus. 
   5)      Iziet pastaigāties ārā ar vecākajiem bērniem, atvest vai aizvest uz bērnudārzu. Vecākajiem bērniem arī uzdāvināt dāvanu bēbīša dzimšanas dienā. 
   6)      Varētu arī iziet ārā pastaigāties ar ratiņiem, pie nosacījuma, ja mamma atpūšas, vingro, meditē vai saņem masāžu, nevis berž māju un taisa ēst. Tad jāmainās lomām – mamma iet ārā ar ratiņiem, bet jūs, piemēram, uztaisāt vakariņas. Pastaiga svaigā gaisā mammai ir atpūta, kuras laikā uzlabojas asinsrite un vairojas pieniņš un vakars ir daudz mierīgāks.
   7)  Nolīgt palīdzi mājas darbos;
   8) Nolīgt dūlu vai PEP mammu, kas rūpējas par māmiņas emocionālajām vajadzībām. Sākumā 1-3x nedēļā, pēcāk 1x mēnesī.

Katrai ģimenei vajadzības, protams, var atšķirties. Visus darbiņus uzgrūst jaunajam tētim, nebūtu vēlams, jo arī viņam jāvelta savs laiks mazuļa iepazīšanai, saiknītes veidošanai.

Patiesībā jaunie vecāki kopā ar jaundzimušo tik ļoti labprāt ieritinās lielajā ģimenes gultā un ir visi kopā nesteidzoties, mierā un laimē. Ļaujiet viņiem to izbaudīt!


Mācības. Ak, es zinu, zinu, arī man pašai, lai nonāktu pie šīm atziņām, ir bijis garš ceļš! Joprojām mācos. Mācos klausīties, mācos iedrošināt sievietes runāt par savām vajadzībām un vēlmēm, uzlikt tās uz papīra, gatavoties arī pēcdzemdību periodam, nepakautrēties un sastādīt savu sarakstu, runāt par to ar saviem vīriem, nosūtīt šo sarakstu savām draudzenēm, radiem, draudzes locekļiem un korporāciju biedrenēm. Iedzīvināt šo tradīciju jūsu dzimtā, jūsu draudzeņu starpā.
Ja godīgi, man ir žēl, ka es to nezināju, kad man bija pēcdzemdību periods. Par mani lielākoties rūpējās mans vīrs. Pat nezinu, kā būtu, ja viņa nebūtu.  

No cilvēkiem, kas atbrauca raudzībās pie dēliņa, visspilgtāk atceros savu 82 gadīgo vecmāmiņu. Viņa pie mums nodzīvoja veselu dienu, virtuvē tik garšīgi smaržoja, divgadīgā meita bija nodarbināta, bet es ar lielu paļaušanos un laimes sajūtu vienkārši plūdu. Šķiet viņa bija vienīgā, kuras dēļ nesatraucos, vai man būs ar ko pacienāt, vai man māja ir sakārtota u.tml. Cik nozīmīga un svarīga ir šī mīlestības pieņemošā enerģija un bezgalīgais laiks, ko kāds Tev velta. Paldies viņai! 

Daži pētījumi par Ķīniešu Zelta mēnesi:
·         Traditional beliefs and practices in the postpartum period in Fujian Province, China: a qualitative study, http://www.biomedcentral.com/1471-2393/7/8
·         [Puerperal practice pattern in a rural area of north China]. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/17440587
·         Chinese zuo yuezi (sitting in for the first month of the postnatal period) in Scotland. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/9287657
·         Special postpartum dietary practices of Hong Kong Chinese women. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/11083489
·         Zelta mēneša saistība ar pēcdzemdību depresiju: Postpartum depression and traditional postpartum care in China: role of zuoyuezi. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/19036364 

Receptes pēcdzemdību periodam no austrumiem

Receptes no "Tradicionālā ķīniešu medicīna sievietēm. Mēness atspīdumi ūdenī." ir vienkāršas un oriģinālas no grāmatas. Man pašai prasās tās papildināt vismaz ar dārzeņiem. Tieši šādas receptes es internetā neatradu, bet atradu bagātinātas un papildinātas. Manuprāt, tas nozīmē, ka katra var likt klāt pēc sajūtas to, kas prasās. Diemžēl veģetāriešiem derēs tikai olu zupa un produkti, kas minēti rakstā "Zelta mēnesis". 


Olu zupa
(1 porcija)
1 glāze ūdens
1 ēdamkarote cukurniedru jēlcukura
2 olas
3 ēdamkarotes rīsu vīna
 Nelielā kastrolī ielej glāzi ūdens, ieber jēlcukuru un uz mērenas uguns uzvāra.
        Verdošā ūdenī iesit 2 olas un uzvāra. Pielej rīsu vīnu un noņem no uguns. Pasniedz karstu.
Labums: efektīvs līdzeklis Asins vairošanai

Cāļa zupa ar ārstniecības augiem
Nepilnus 2 kg smags cālis
12 glāzes auksta ūdens
60 g māteres (Leonurus artemisia; yimu Cao)
40 g zirdzenes (Angelica sinensis; Dong Quai)
Cāli liek lielā katlā, pārlej aukstu ūdeni un uzvāra. Turpina vārīt uz lēnas uguns 2 h. Buljonu dzer un vārīto cāļa gaļu ēd visas dienas garumā.
Labums. Pēc TĶM mātere palīdz atgūt dzemdei tās normālo lielumu un tonusu un novērš pārmērīgu asiņošanu, kas saistīta ar Nepietiekamību Dzemdē. Cāļa buljonā ir siltums, kas nepieciešams, lai palielinātu Jaņ enerģiju. Izkliedētu organismā Aukstumu un barotu Asinis. Zupai var pievienot žāvētos longana augļus.

Cūkas cīpsla
1 cūkas paceles cīpsla
5 glāzes melnā etiķa
100 g svaigā ingvera saknes
·         Cūkas cīpslu nomazgā aukstā ūdenī, liek lielā katlā un pārlej ar aukstu ūdeni tā, lai ūdens to pārklāj. Uzvāra un tupina vārīt uz lēnas uguns 10 min.
·         Nokāš šķidrumu un cīpslu noskalo ar aukstu ūdeni. Liek cīpslu atpakaļ katlā un pievieno melno etiķi un šķēlēs sagrieztu ingveru. Uzvāra un turpina vārīt uz lēnas uguns vienu stundu. Cīpslu nosusina un pirms pasniegšanas sagriež.

Labumi. Baro Asinis un Ci un silda ķermeni, kas savukārt veicina laktāciju. 


Citas receptes: 


trešdiena, 2013. gada 5. jūnijs

Kur un kā rodas piens?


Gaidot bērniņu, sieviete bieži vien aizdomājas - vai man būs piens? Vai tā pietiks? Vislabāk, ja par zīdīšanu tiek runāts ar vecmāti, zīdīšanas konsultantu vai dūlu jau gaidību laikā. Šādas sarunas parasti sievieti nomierina un viņa gūst ticību sev, pārliecību, ka izdosies.

Pirmajās dienās pēc dzemdībām, jaunās māmiņas galvenais palīgs visbiežāk ir bērniņa tētis. Viņš var atbalstīt māmiņu apmulsuma brīžos, kad noder racionāls pamatojums un skaidrojums. Tāpēc ceru, ka šī informācija noderēs arī topošajiem tēviem.

Sievietes organisms sāk gatavoties zīdīšanai jau grūtniecības laikā. Sākot ar 6. - 8. grūtniecības nedēļu krūts audi sāk pārveidoties, izmainās krūšu forma. Krūtis palielinās un mainās to struktūra. Tas notiek dažādu hormonu ietekmē.

Sieviešu krūšu lielums ir atšķirīgs. Tas galvenokārt atkarīgs no taukaudu daudzuma. Krūts dziedzeri veido 15 – 20 radiāli novietotas daiviņas, taukaudi un saistaudi. Daiviņas sastāv no piena dziedzeru alveolu sakopojuma. Alveolu iekšpusi klāj pienu radošās šūnas. Katru alveolu no ārpuses apņem muskuļšūnas. Katra alveola pāriet pienvadā, kas ieplūst kopējā piena izvadkanālā, kurš ir viens katrai daiviņai jeb krūts dziedzera segmentam. Daiviņu piena vadi atveras piena krātuvēs - piena sinusos. No tiem iziet 12 - 16 izvadkanāli, kas atveras krūtsgalā.

Krūtsgalu apņem tumšāks ādas laukums -  areola. Areolas diametrs ir 3-5 cm. Areolas ādas krociņās, ir Montgomeru dziedzeri, kas izdala eļļainu šķidrumu. Tas dezinficē krūtsgalu, padara ādu maigu, aizsargā pret izžūšanu. Krūtsgalā un areolā ir daudz nervu galu, kas padara to jūtīgu. Tas ir ļoti svarīgs faktors, jo krūtsgala kairinājums ir būtiska piena veidošanās un izdalīšanās refleksu sastāvdaļa.  Grūtniecības laikā areolā un krūtsgalā palielinās pigmenta daudzums, tie kļūst tumšāki un lielāki diametrā. Pigments aizsargā krūtsgalu un areolu pret neierasto slodzi, ko rada zīdīšana. Pēc zīdīšanas pigments atkal samazinās.



Sievietes ar mazām krūtīm bieži vien uztraucas par to, vai piena būs pietiekami. Izrādās, krūšu lielumam un formai nav nekāda sakara ar piena daudzumu un tā kvalitāti. Krūšu lieluma starpību nosaka taukaudu, nevis pienu radošo šūnu daudzums. Piena rašanos un izdalīšanos nodrošina refleksu un hormonu saskaņota darbība, ar ko sievietes apveltījusi māte daba.

Prolaktīns – hormons, kas veicina piena ražošanu

Grūtniecības laikā sievietes asinsritē pieaug hormona prolaktīna līmenis, kas veicina piena veidošanos. Grūtniecības pēdējos 3 mēnešos krūtīs parādās nedaudz pirmpiena, bet tas neizdalās, jo piena izdalīšanos šai laikā kavē dažādi hormoni.  Kad dzemdību sāpes ir beigušās, vairs netiek kavēta prolaktīna darbība un var sākties piena veidošanās.

Katru reizi, kad mazulis zīž, viņš stimulē krūtsgala nervu galus. Impulsu plūsma no tiem nonāk mātes smadzenēs (hipofīzes priekšējā daivā), kur veidojas prolaktīns. Šis hormons nonāk asinīs un stimulē piena veidošanos alveolu pienu radošajās šūnās. Prolaktīna līmenis asinīs ir vislielākais pēc mazuļa zīšanas jeb krūtsgala stimulācijas, un tieši tad veidojās piens nākamajai barošanas reizei. Šos procesus no krūtsgala stimulācijas līdz piena sekrēcijai sauc par piena veidošanās refleksu jeb prolaktīna refleksu.

Prolaktīns visvairāk izdalās naktī. Māmiņai guļot, piena veidošanos netraucē citas rūpes, tas saražojas vairāk un pēc sastāva ir treknāks nekā vakarā. Tāpēc tieši nakts barošanas palīdz uzturēt kopējo piena daudzumu.

Bieža zīdīšana veicina prolaktīna izstrādi un palielina piena daudzumu. Un otrādi, ja bērnu baro reti, tad prolaktīna līmenis un piena daudzums samazinās.

Pirmajās dienās pēc dzemdībām no krūtīm izdalās pirmpiens – daži īpaši vērtīgi pilieni katrā zīdīšanas reizē. Un katrs no tiem ir zelta vērtē mazuļa imunitātei, veselībai un attīstībai pirmajās dzīves dienās. 3. – 4. dienā sākas īstā piena veidošanās. Krūtīs veidojās tieši tik daudz piena, cik mazulis pieprasa. Labākais veids piena daudzuma stabilizēšanai - barot biežāk un ilgāk. Arī dvīņu mammām krūtīs veidosies tieši tik daudz piena, cik mazuļiem nepieciešams.

Oksitocīns – hormons, kas veicina piena izdalīšanos un tecēšanu

Laikā, kad mazulis zīž krūtsgalu, t.i. stimulē to, impulsi no krūtsgala nonāk smadzenēs (hipofīzes aizmugurējā daivā).  No tās mātes asinīs izdalās oksitocīns.

Alveolu, kur veidojas piens, aptver muskuļšūnas, kas ir jūtīgas uz oksitocīnu. Līdzko oksitocīns ir mātes asinīs, muskuļšūnas apkārt alveolai saraujas, piens izplūst no alveolas pa piena vadiem uz piena krātuvēm – sinusiem, kas atrodas zem tumšās pigmentētās krūts daļas – areolas. Pēc tam ar bērna mēles ritmisku spiedienu piens tiek izvadīts pa krūtsgala atverītēm. Šis piena izdalīšanās jeb oksitocīna reflekss iedarbojas uz abām krūtīm, tāpēc vienlaikus piens sāk izdalīties arī no otras krūts.

Tomēr ar krūtsgala kairināšanu var izrādīties par maz, lai oksitocīna daudzums asinīs būtu pietiekams un piens varētu brīvi plūst. Liela nozīme ir arī citiem faktoriem, kas ietekmē oksitocīna izdalīšanos asinīs. Tie ir:
·         psihes emocionālie faktori – mātes domas, sajūtas un emocijas;
·         stimuli, kas saņemti ar maņām (smaržu, tausti, dzirdi, redzi, garšu) - piemēram, bērna smarža, glaudīšana, paņemšana rokās, bērna smaids, mutes čāpstināšana, raudāšana, pieskaršanās, tējas garša, ko māmiņa dzer barošanas laikā u.c.

Paaugstinoties oksitocīna daudzumam, savelkas arī dzemdes muskuļi, to māmiņa var sajust pirmajās barošanas reizēs. Nedēļu pēc dzemdībām šīs sajūtas, kuras mēdz saukt par atsāpēm, pāriet, jo dzemde pamazām atgūst savu iepriekšējo formu.

Izrādās, ar laiku, kad māmiņa zīdīšanu labi apguvusi, piena izdalīšanās reflekss kļūst par nosacījuma refleksu un piens māmiņai sāk izdalīties, jau izdzirdot bērna raudas, domājot par savu mazuli vai gatavojoties zīdīšanai. Reflekss ir ātrāks sievietēm, kas jau reiz ir bērnu zīdījušas. Šo refleksu mātes ķermenis atceras uz mūžu.

Tiklīdz laktācija ir nostiprinājusies (apmēram 1 mēneša laikā), turpmākā bērniņa zīdīšana ir mazāk atkarīga no prolaktīna līmeņa asinīs, bet vairāk no oksitocīna līmeņa, kas palīdz pienam izdalīties.  Prolaktīna izdalīšanos neietekmē māmiņas emocionālai stāvoklis - piens veidojas neatkarīgi no tā. Oksitocīna reflekss ir tiešā atkarībā no stresa. Ja māte uztraucas, ir noraizējusies, baidās, asinīs izdalās adrenalīns. Šis hormons traucē pienam izdalīties, jo tā ietekmē sašaurinās piena vadi. Rodas piena vadu pagaidu aizsprostojums. Tas ir atgriezenisks process, normāla ķermeņa aizsargreakcija pret stresu.

Piekritīšu - nav jau viegli pavēlēt savam ķermenim justies savādāk, nekā jūties, sevišķi, ja emocijas nav pozitīvas. Tomēr nekas nav neiespējams -  īpaši tad, ja zini, ko vēlies. Atbildes, kas tieši tev palīdz tikt galā ar stresu, ir Tevī. Tā var būt masāža, silts ūdens, dziļā elpošana, tēja, svaigs gaiss, mūzika, tuva cilvēka atbalsts.... To zini vienīgi Tu.

Man ir pārliecība, ka zinot un saprotot, kur un kā rodas piens, ir vieglāk izprast un iemīlēt savu ķermeni tādu, kāds tas ir. Izpratne palīdz atrast harmoniju ar sevi un mazuli, un  līdz ar to nodrošināt savu bērnu ar pašu labāko barību pasaulē. Ne velti ārsti mazuļa barošanu tikai ar mātes pienu sauc par ekskluzīvo barošanu. Un tieši to mēs taču vēlamies. Vai ne?

Kad zīdīju savus bērnus, pilnīgi neapzināti biju sacerējusi savus spēka vārdus, ko skaitīju brīžos, kad likās, ka piens varētu nebūt. Tikai vēlāk uzzināju, ka šādu apgalvojumu metode ir ļoti spēcīga un tiek izmantota dažādās dzīves sfērās. Piedāvāju dažus paraugus.

Spēka vārdi mātei:

J  Es ļauju pienam vairoties manās krūtīs. Tas plūst kā upe dienu un nakti ... un tieši Tavai veselībai, mans mīļotais bērns.
J  Man vienmēr ir piens. Tas veidojas uz Tevi skatoties, dzirdot Tavu balstiņu, sajūtot Tavu ādas smaržu un siltumu. Es tevi ļoti mīlu, mans/a dēls/meita!
J  Piens veidojas pa zināmiem un nezināmiem ceļiem un ir tieši tik, cik vajag manam sirds mīļotajam bērnam.
J  Piens, kas mums ir vajadzīgs, atnāk īstajā laikā.
J  Manī ir daudz mīlestības, miera un piena, ko piedāvāt, mans mīļotais bērns.
J  Es ticu, ka mans ķermenis darbojas vislabākajā veidā un mīlestības piena upe plūst mana bērniņa veselībai un imunitātei.

J  Es ļauju katrai ķermeņa šūnai,… hormonam darboties vislabākajā veidā… Dieva gaisma apņem mani…  Piens atnāk viegli un bez pūlēm, jo es Tevi tik ļoti mīlu, manu dēliņ/meitiņ.

Zīdīšanas priekšrocības mātei un bērnam

Zīdot bērnu, sieviete rūpējas ne tikai par bērna veselību, bet arī par savējo. Ja sieviete zīda savu bērnu, tad viņai ir mazāks risks saslimt ar hipertenziju, II tipa diabētu, hiperlipidēmiju, sirds un asinsvadu slimībām, krūts vēzi, olnīcu vēzi (Steube et al., 2010) reimatisko artrītu (Pikwer et al., 2009), pēcdzemdību depresiju (Dennis et al., 2009) u.c. slimībām. 

Nozīme ir arī zīdīšanas ekskluzivitātei līdz 6 mēnešiem un zīdīšanas ilgumam, jo riski saslimt samazinās ar katra zīdīta bērna pieredzi, summējot kopā zīdīšanas ilgumu mēnešos (Pikwer et al., 2009; Schwarz et al, 2009; Jordan, 2010; Lancet, 2002 ). Ja bērns ir zīdīts vai saņēmis mātes pienu, tad viņam ir mazāks risks saslimt ar dažāda veida infekcijām, zīdaiņa pēkšņo nāves sindromu, aptaukošanos, nekrotizējošo enterokolītu, atopisko dermatītu, bērnu onkoloģiskām slimībām, astmu un I vai II tipa cukura diabētu (Chung et al., 2007). 

Pētījumi:
1.      Steube AM, Schwarz EB. The risks and benefits of infant feeding practices for women and their children. J Perinatol. 2010; 30(3):155-162.
2.      Pikwer M, Bergstrom U, Nilsson JA, Jacobsson L, Berglund G, Turesson C. Breastfeeding, but not use of oral contraceptives, is associated with a reduced risk of rheumatoid arthritis. Ann Rheum Dis. 2009; 68(4), 526-530.
3.      Dennis CL, McQueen K. The relationship between infant-feeding outcomes and postpartum depression: a qualitative systematic review. Pediatrics. 2009; 123(4):e736-e751.
4.      Schwarz, EB; Ray, R; Stuebe, A, MSc; Allison, M; Ness, R, MPH; Freiberg, Matthew S.; Cauley, J. ; Duration of Lactation and Risk Factors for Maternal Cardiovascular Disease, Obstetrics & Gynecology: 2009 - Volume 113 - Issue 5 - pp 974-982
5.      Jordan SJ, Siskind V, Green AC, Whiteman DC, Webb PM. Breastfeeding and risk of epithelial ovarian cancer. Cancer Causes Control. 2010; 21:109-116.
6. Lancet. Collaborative Group on Hormonal Factors in Breast Cancer. Breast cancer and breastfeeding: collaborative reanalysis of individual data from 47 epidemiological studies in 30 countries, including 50,302 women with breast cancer and 96,973 women without the disease. 2002; 360(9328):187-95.
7.      Ip S, Chung M, Raman G, Chew P, Magula N, DeVine D, Trikalinos T, Lau J. Breastfeeding and maternal and infant health outcomes in developed coun­tries. Evidence report/technology assessment No. 153 (Prepared by Tufts-New England Medical Center Evidence-based Practice Center, under Contract No. 290-02-0022). AHRQ Publication No. 07-E007. Rockville, MD: Agency for Healthcare Research and Quality, April 2007. Skatīts 01.06.2012. www.ahrq.gov/downloads/pub/evidence/pdf/brfout/brfout.pdf

Tiešsaites sajūtu skoliņa “Gatava pēcdzemdībām”

  Teorija. Prakse. Sajūtas. 10 nedēļu nodarbības, 10 dažādas tēmas par sievietes pēcdzemdību periodu un atjaunošanos pēc dzemdībām, 10 veb...