Pirtīžas - pēcdzemdību rituāls mammai un bēbītim
Dažas dienas pēc radībām, citur dienu pirms
krustabām, citur 4-6 nedēļas pēc radībām rīko pirtīžas. Mūsdienās pirtīžas rīko
tad, kad māte un bērns jūtas labi, kad zīdīšana izdodas, kad šuves ir
sadzijušas, māte ir gatava doties uz pirtiņu vai aicināt pie sevis pirtīžu
rīkotāju (sendienās tā bija sievietes māte, vecmāmiņa, bērna ķērāja, bātene; mūsdienās
– vecmāte, dūla, pirtniece). Pirtīžas var norisināties arī savās mājās, lielajā
vannā, siltā istabā.
Pirtīžas
– pateicības, pieņemšanas un
labklājības pēcdzemdību rituāls mātei un bērniņam. Pateicība Dievam par devumiņu - par māti, bērnu, veselību un
mīlestību. Pateicība par to, kas ilgi lūgts, lolots, dzemdināts, par to, kas
izdevies. To svinam un godinām. Lūdzam veselību, aizsardzību, laimi arī turpmāk
gan mātei, gan bērnam. Lai dzimta aug veselībā, lai stipra un mīlestības pilna
katrā vienā cilvēkā!
Pirtīžu rituāls
sastāv no divām daļām. Viena ir bērniņa daļa, otra - māmiņas. Pirtīžās bērniņš
ar lielu mīlestību tiek vannots zāļu vanniņā, maigi izmasēts ar mammas pieniņu
- tā atdalīts no mātes un pieņemts savā ģimenē kā cilvēciņš, kā bērniņš, kā
brālītis vai māsiņa pats par sevi, bet māte pirtīžu laikā top sasildīta,
palutināta, apčubināta, izbraucīta ar slotiņām, masāžu, skrubīti, lai atkal
sajustu savas ķermeniskās aprises un ar lielu mīlestību ļautu savam ķermenim
lēnām atkopties. Pirtīžas ir arī radību
dzīres pēc bērna dzimšanas, kurās ģimene pateicas par devumiņu
- gaidību, radību
un nedēļnieces laiku sievietes dzīvē, kā arī par bērniņa atnākšanu pie saviem
vecākiem.
Mīlestībā, Līga
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru