Ieraudzīsim.

Дочери Земли 1919

Mēs ejam meklēt svētās

zīmes. Ejam uzmanīgi

klusējot. Cilvēki iet, smejas,

Ведущая (1944)

sauc līdz. Citi steidzas

neapmierināti. Citi mums

draud. Grib atņemt

to, kas mums pieder. Bet nezina

garāmgājēji, ka mēs ejam

meklēt svētās zīmes. Bet

draudētāji aizies. Viņiem

ir tik daudz citu darbu. Bet mēs

meklēsim svētās zīmes. Neviens

nezina, kur saimnieks ir

atstājis savas zīmes.       

Visticamāk, tās ir uz stabiem

ceļa malā. Vai ziedos.

Vai upes viļņos.

Mēs domājam, ka tās var

meklēt mākoņu vālos.

Saules gaismā vai Mēness

gaismā. Vai sveču gaismā,

vai pie ugunskura, mēs meklēsim

svētās zīmes. Mēs ilgi ejam

un cieši raugāmies apkārt.

Daudz cilvēku ir gājuši.

Tiesa, mums liekas, visi

zina pavēli: atrast

svētās zīmes. Kļūst

tumšs. Grūti ieraudzīt

ceļu. Neizprotamas vietas.

Kur gan varētu būt –

Svētās zīmes? Šodien

mēs tās droši vien vairs

neatradīsim. Bet rītdien būs

gaišs. Es zinu – mēs tās

ieraudzīsim.

Nikolajs Rērihs (1915), 

MADONNA LABORIS, Rērihs 1933

Daiņa Ozoliņa tulkojums













P.S. Labor tulkojumā ir ne tikai darbs, bet arī dzemdības.