Ikvienā dzīves ceļā, arī gaidībās un radībās, cilvēkam labu atbalstu dod vārdi, valoda, gaiši tēli un dvēseliski tuva cilvēka klātbūtne.
Leģenda
Kādreiz es dzīvoju Paradīzes Dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz Paradīzes Dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
Tiešsaites sajūtu skoliņa “Gatava pēcdzemdībām”
Teorija. Prakse. Sajūtas. 10 nedēļu nodarbības, 10 dažādas tēmas par sievietes pēcdzemdību periodu un atjaunošanos pēc dzemdībām, 10 veb...

-
Zīdainis šajā vecumā ir īsts profesionālis savā jomā. Vēl nepaspējām viņu pielikt pie krūts un ērti iekārtoties, kā viņš jau ir paēdis. P...
-
Mazs ievads. Ja māte stāsta, ka viņai ir maz piena, tad vienmēr apvaicājos, kāpēc viņai tā liekas. Reizēm raizes nemaz nav pamatotas...
-
Šajā vecumā mazulim joprojām var neizdoties pareizi paņemt krūti, tomēr zīdīt paliek arvien vieglāk. Ja jums ir sāpīgi zīdot, meklējiet p...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru