Ikvienā dzīves ceļā, arī gaidībās un radībās, cilvēkam labu atbalstu dod vārdi, valoda, gaiši tēli un dvēseliski tuva cilvēka klātbūtne.
Leģenda
Kādreiz es dzīvoju Paradīzes Dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz Paradīzes Dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
Tiešsaites sajūtu skoliņa “Gatava pēcdzemdībām”
Teorija. Prakse. Sajūtas. 10 nedēļu nodarbības, 10 dažādas tēmas par sievietes pēcdzemdību periodu un atjaunošanos pēc dzemdībām, 10 veb...
-
Zīdainis šajā vecumā ir īsts profesionālis savā jomā. Vēl nepaspējām viņu pielikt pie krūts un ērti iekārtoties, kā viņš jau ir paēdis. P...
-
IELIGZDOŠANĀS (6. – 12. diena) Ieligzdošanās parasti notiek dzemdes priekšējā vai mugurējā sienā olvada līmenī. Šajā brīdi dzemdes endomet...
-
Kāpēc sēnīte ir savairojusies un ko ķermenis ar to vēlas jums pateikt? Pajautā savam ķermenim - tieši kas ir tas, kas palicis nepamanīts? K...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru