Miega stāvokļi un fāzes
Miegs ir dabisks stāvoklis, kurā organisms atpūšas. Miegu var iedalīt divās fāzēs:
Seklā miega fāze (REM miegs – rapid eye movement). Novēro acsābolu kustības zem plakstiņiem, kurā cilvēks redz sapņus.
Dziļā miega fāze (NREM) – bez acsābolu kustībām. NREM fāze iedalās vēl trīs daļās - apakšfāzēs. To mēdz saukt arī par aktīvu un mierīgu miegu.
Pieaugušajiem miegs sākas ar snaudu un procesā nomainās 4 miega fāzes, kur dziļā miega fāzes (NREM) - 3. un 4. fāze ir visdziļākā. Dziļajā miegā pieaugušais pavada no 70-110 min (vidēji 90 min). Pēc tam aizmigušais pamazām atpakaļejošā secībā iziet no NREM fāzes un ieiet pirmajā miega fāzē - REM miegā, kurš ilgst apmēram 10 min. Tad atkal seko laišanās dziļajā miegā. Šie cikli turpinās visu nakti. Nakts sākumā garāks ir NREM miegs. Tuvojoties rītam, REM miegs paliek garāks līdz pat stundai. Kopumā naktī NREM miegs pieaugušajam ir 6 h, REM miegs - 2 h.
Nakts laikā aizmigušais iziet cauri vairākiem REM un NREM miega cikliem. |
REM miega funkcija
Sākumā domāja, ka REM miegs ir tikai pārejas fāze starp reālo (dziļo) miegu NREM. Tomēr pētījumi rāda REM miega svarīgo funkciju.
REM miegs ir fizioloģiska nepieciešamība. Par katru miega fāzi atbild cita smadzeņu daļa. Ja dzīvniekiem pētījumā tika izslēgta attiecīgā smadzeņu daļa, kas atbildēja par REM miegu, rezultātā tas agri vai vēlu noveda pie bezmiega un nāves. Kad dzīvnieku mazuļiem nomāca REM miegu ar speciāliem preparātiem, tad pieaugušā vecumā tiem parādījās miega un smadzeņu darbības traucējumi (Dement 1972). Ja cilvēkam uz vairākām naktīm liedz miegu, tad nākamajās naktīs, izguļot nokavēto, REM miega procentuālais daudzums pieaugs.
Lai arī pirmajā mirklī liekas, ka REM miega laikā cilvēks guļ dziļajā miegā, viņa smadzenes ir tādā kā snaudas/nomoda stāvoklī. Miega pētnieki apraksta REM miegu kā prāta vingrinājumus. Prāts aizņemts ar sapņiem, un pamodies spēj tos pat atcerēties. Visi, kam ir nakts maiņas darbs, to ir piedzīvojuši.
Pētot dzīvnieku miegu, tiem atrodoties dažādās attīstības stadijās, sāka novērtēt REM miega ieguvumus. Dzīvniekiem, kuriem smadzenes ir attīstītākas, tāpēc REM miegs veido lielāku procentuālo daļu salīdzinājumā ar mazāk attīstītiem dzīvniekiem.
Kas gan galu galā ir REM miegs – smadzeņu attīstības cēlonis vai sekas?
Vieglāk iedomāties, ka REM miegs ir sarežģīto smadzeņu produkts. Tomēr izcili pētnieki uzskata, ka viss ir otrādāk. Neizslēdzam, ka REM miegs tiešām nepieciešams smadzeņu nobriešanai. Teorija par REM miega ietekmi uz smadzenēm palīdz saprast zīdaiņa miega struktūras īpatnības.
REM
miegs un smadzeņu attīstība zīdainim
Kad bērniņš vēl atrodas dzemdē, uz viņu redzes aparātu iedarbojas mazāk kairinātāji nekā uz citiem sajūtu orgāniem. Tomēr redzes orgāni uz dzimšanas laiku ir labi attīstīti. Vēl nedzimušam bērnam ir ļoti augsts REM miega procents. Daži pētnieki ir pārliecināti, ka REM miegs darbojas kā autostimulācija (pašstimulācija) augošajām smadzenēm, kas atbild par redzes tēliem, kas veicina prāta attīstību (Roffarg 1966). Saskaņā ar šo teoriju zemākie smadzeņu centri sūta elekto impulsus augstākiem smadzeņu centriem. Reaģēšana uz autostimulāciju palīdz augstākiem smadzeņu centriem attīstīties.
Pētot cilvēka miega struktūras dažādos viņa dzīves attīstības posmos, tiek atbalstīta šī teorija. Jo jaunāks cilvēks, jo vairāk REM miegs. Vēl nedzimušam bērnam agrā attīstības stadijā REM miegs sastāda 100%, jaundzimušajam, kas dzimis laikā - 50%, divgadīgam bērnam – 25%, pieaugušam cilvēkam - 20 %, vecam cilvēkam - 15% (skatīt zīmējumu). Visvairāk REM miegs nepieciešams tajā vecumposmā, kad cilvēks visvairāk guļ un viņa smadzenes visstraujāk attīstās. Jo vairāk augoša bērna sajūtu orgāni stimulējas ārējā vidē, jo mazāk nepieciešama iekšēja stimulācija, tātad REM miegs.
Cilvēkam attīstoties/nobriestot,
nepieciešamība pēc REM miega samazinās. |
Avots: Nighttime Parenting: How to Get Your Baby and Child to Sleep, 1999, William Sears.
Corner, M.A. 1980. Does REM sleep play a role in brain development? Prog Brain Res 53:347
Dement, W.C. 1972 Some must Watch While Some Must Sleep. San Francisco: W H. Freeman and co.
Freemon, F.R. 1972. Sleep Research: A Critical Review. Springfield, IL Charles C Thomas.
Moore, T. and Ucko, L. 1957. Night-waking in early infancy. Arch Dis Child 32:333.
Rahilly, P.M. 1980. The effects of sleep state and feeling on cranial blood floww of the human neonate. Arch Dis Child 55:265.
Roffwarg, F.R. et al. 1966. Ontogenetic development of the human sleep-dream cycle. Science 15:604.