Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

svētdiena, 2018. gada 22. jūlijs

Kur būtu jāguļ zīdainim?


Lielākā daļā vecāku visā pasaulē tādu jautājumu pat neuzdod, jo bērni guļ blakus mammām. Tā ir bijis visā cilvēces vēsturē. Bērnu gultiņas izgudroja salīdzinoši nesen un tikai pagājušajā gadsimtā rietumos gandrīz visus bērnus lika gulēt bērnu gultiņās. Pie mums gultiņas ieviesās ar mainīgiem panākumiem. Parasti bērniņam kāra šūpuli, kurš viņš gulēja vairāk dienas laikā vai gadījumā, ja vecāku gultā bija maz vietas. Arī mūsu vecmāmiņas pēc ieraduma bieži lika gulēt bērnus sev blakus, bet padomju laikā tāda prakse tika kritizēta kā laucinieciska un vecmodīga. Neizbēgami, ka guļot atsevišķi, arī bērnu kopējais zīdīšanas ilgums diezgan krasi samazinājās. Mūsdienu zīdīšanas renesanse visā pasaulē radīja interesi par ģimenes gultu. Tas ir dabiski, jo zīdīt miegā ir vienkārši un ērti. Īpaši tas ir svarīgi vecākiem, kuriem ir vairāki mazi bērni pēc kārtas.

http://cosleeping.nd.edu/safe-co-sleeping-guidelines/


Guļot kopā, mamma ievēro, ka mazulis prasa krūti jau daudz agrāk kā viņš ir pamodies un pamodinājis jūs. Līdz ar to jums ir iespēja līdz galam nepamostoties pielikt viņu pie krūts un gulēt tālāk.

Ja mazulis guļ jums blakus, jūs zīdāt, mazulis pats atrod krūti, zīž un guļ tālāk, reizēm pat nepamostoties. Arī jūs pamostaties uz kādu minūtes daļu un bez grūtībām aizmiegat. Ja mazulis pamostas, jūsu elpas ritms, smarža, kas ir pazīstama vēl no punča laikiem, viņu nomierina. Ja viņam vajag jums pieskarties, viņš pierāpos jums tuvāk, kā to darīja bērni gadsimtiem ilgi.

Viss iepriekš minētais nenozīmē, ka jums obligāti jāguļ ar bērnu vienā gultā. Tā ir jūsu izvēle. Es vienkārši aprakstu to, ko mammas jau pašas ir atklājušas un stāstu, ka tas ir normāli, ka zīdīt un aprūpēt bērnu naktī ir vieglāk, ja bērns guļ ar mammu vienā istabā vai guļ blakus mammas gultiņai ar nolaistu sieniņu vai viņas gultā.

Ja jūs izvēlaties, ka bērns guļ atsevišķā gultiņā, paliekat zem viņa autiņu vai sedziņu, lai pēc zīdīšanas un aizmigšanas varat netraucēti pārcelt zīdaini gultiņā, viņu nepamodinot. Te labi nostrādā mammas smarža un siltums. Zīdaiņiem pašā sākumā ir diezgan grūti aprast ar viņam atvēlēto brīvību, svešām smaržām un auksto gultiņu. Tāpēc noderīgi būs iemācīties izveidot bēbītim ligzdiņu, gultiņā likt paladziņus, autiņus, uz kurām pašas esat gulējušas. Lai viss atgādinātu dzīvi mammas puncī, īpaši pirmajos trīs mēnešos (bēbīša 4. trimestris).



Avots: Diane Wiessinger, Diane West, Teresa Pitman, „The Womanly Art of Breastfeeding”, 2010

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru