Kādreiz es dzīvoju paradīzes dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz paradīzes dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

sestdiena, 2018. gada 14. jūlijs

Zīdīšanas īpatnības no 6 nedēļām līdz 4 mēnešiem



Šajā vecumā mazulis koncentrēti zīž krūti, ķer jūsu skatienu, izplūst platā smaidā un pār viņa vaigiem un zodu plūst piens. Pēc tam viņš atkal ātri pieplok pie krūts un zīž, zīž, papliķējot ar roku jūsu krūti vai noglaudot jūsu seju. Sirds izkūst … un jūs piepilda neticama miera sajūta. Jūs skaidri zināt, jūsu zīdainis jūs mīl un viņam patīk zīst krūti. Tādi mirkļi paliek atmiņā uz mūžu.


Četrmēnešnieku novēršanās

Bērnu ziņkārei šajā vecumā ir neliels trūkums – bieža novēršanās no ēšanas. Šajā vecumā viņi ir iemācījušies pamanīt visu, kas notiek apkārt, bet nav iemācījušies ”atslēgties” no tā, lai varētu paēst. Lai pazīdītu, daudzas mammas slēpjas klusās istabās, stūrīšos, kur nekas netraucē mazulim zīst. Dažreiz mazuļi uzstāj zīst tikai noteiktā pozā. Tie mirkļi ir tik dīvaini!
Visgrūtāk ir zīdīt ļoti jūtīgus zīdaiņus, kuri atraujas no krūts pie mazākā trokšņa vai vides izmaiņām. Dažkārt mammām jāizmanto fona troksnis, lai bērns novērstu uzmanību pie katra trokšņa. Reizēm tas prasa pāris nedēļas.

Mainās miega ritmi

Šajā vecumā daži mazuļi sāk gulēt visu nakti, īpaši, ja guļ atsevišķi no mammas. Tomēr četrmēnešniekiem, kas bieži novēršas no zīšanas dienā, īpaši ir svarīgi naktī izzīst to, kas dienā ir pietrūcis.
Ja zīdainis guļ visu nakti, tad ir risks, ka jūsu piena daudzums samazināsies un viņš atpaliks augšanā. Bet gari dziļā miega periodi palēninās smadzeņu attīstību un paaugstinās zīdaiņu pēkšņās nāves risku.
Bērna barošana naktī palīdz nolīdzsvarot mammas pienu daudzumu, īpaši, ja zīdainis dienā bija mazāk sācis ēst. Tomēr lielākā daļa zīdaiņu, pat, ja viņi mēdza naktī nogulēt ilgāk, kādā brīdī atkal sāk mosties. Tas bieži vien notiek tā saucamajos krīzes attīstības lēcienos, kad bērns kaut ko jaunu apgūst (velties uz sānu, velties uz otru sānu, velties uz vēdera, satvert rotaļlietu, to atlaist, iepazīst jaunas skaņas, cilvēkus, savu māju…). Tad mēs novērojam, ka miegs naktī zīdainim ir tad garāks, tad atkal īsāks.
Bērna smadzenēm augot un nobriestot, nakts miegs pagarinās. Ja bērns naktī bieži mostas, tas bieži vien ir saistīts ar šo attīstības krīzi un garais miedziņš nav aiz kalniem. Pagaidām jums visiem ir jāizdomā, kā jums visiem gulēt, lai zīdaiņa mainīgie miega ritmi neietekmētu jūsu miega kvalitāti.
Vairāk par zīdaiņa miegu lasiet šeit.

Kļūstot par mammu

Mēs esam pieradušas būt par saimniecēm savā dzīvē un savā laikā. Visu dzīvi mums apkārt ir bijuši pietiekoši gudri cilvēki, ar kuriem visu var sarunāt. Mazuļa atnākšana visu ir sagriezusi gandrīz vai kājām gaisā. Viņš ir piedzimis tāds, kāds ir piedzimis ar savu temperamentu, vajadzībām, un to nevar mainīt. Ja viņam jūs vajag, tad vajag, bez sarunām. Neviens, nekad iepriekš jūs nekad tā nav gribējis. Varētu jau mēģināt dzīvot kā agrāk, nepielāgojoties mazulim, un var mēģināt dzīvot kopā. Bērniem visvairāk patīk tas otrais variants.
Tas reizē ir viegli un grūti. Necīnīties, nebēgt, necensties, vienkārši iet kopā uz priekšu pa ceļu un neskatīties atpakaļ. Patiesība tāpat tevi panāks un apgaismos. Kurš teica, ka vajag gulēt 8h no vietas? Izrādās arī ar pārtraukumiem var izgulēties. Kur rakstīts, ka nevar pie krūts pielikt vēl vienu reizi? Var, un miers mājās.
Nav tādas grāmatas, rakstu, kurus izlasot, ir skaidrs, kā rīkoties. Lai kļūtu par mammu, jums vajag ausis, acis un uzticēšanos tam, ko jūs dzirdat, redzat un jūtat. Skatieties uz bērnu un klausieties, ko viņš jums stāsta un jums viss taps skaidrs.


! Papildiniet rakstu ar mammu jautājumiem, kas rodas, ja bērnam ir no 6 nedēļām līdz 4 mēnešiem.


Avots:  Diane Wiessinger,  Diana West, Teresa Pitman, „The Womanly Art of Breastfeeding”, 2010

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru