Pirtīžas ir ģimenes svētki, bērna
vannošana īpaši sagatavotā ūdenī, maiga bērniņa masāža ar mammas pienu,
simboliska mazā cilvēciņa atdalīšana no mammas, atsevišķas personas pieņemšana
ģimenē. Mammai pirtīžas ir pateicības svētki, kāda posma noslēgums, kas ir labs
esam, godināms un svinams, atkal sevis sajušana, sevis no jauna atrašana.
Sievietes pārtapšana, atdzimšana jaunā veidolā.
Pirtīžas sākas ar gatavošanos tām, gluži tāpat kā latvieši gatavojas citiem svētkiem, tāpat arī pirtīžas sākas ar visu vajadzīgo lietu salūkošanu (iepatikās šis vārds), labām domām, lūgsnām un vēlējumiem. Tās ir arī atvadas no grūtniecības, dzemdībām, agrīnā pēcdzemdību perioda. Šis posms ir noiets, ir labs darbiņš padarīts.
Lai visu vajadzīgo salūkotu, ir vērts doties dabā, noskaņoties šim pasākumam, tad "rokā zina, kas ir tas vajadzīgais un tieši šim bērniņam, mammai".
Māmiņa Gunta jau
sen zināja, ka ar trešo bērniņu viņiem būs pirtīža. Jau laicīgi vienojamies par
laiku. Nedēļa pirms pirtīžas arī pagāja pirmssvētku noskaņojumā. Gunta stāsta,
ka pastaiga ar ģimeni pa mežu izdevusies kā meditācija. Arī drēbītes
visjaunākajai māsiņai īpaši gādātas: tēva krekliņš, brāļa zeķītes, māsas
kleitiņa.
Pirtīžās piedalījās arī māsa 4,5 gadi, kura ne tikai palīdzēja mammai salasīt zālītes, lapiņas, pušķīšus sasiet, bet arī ļoti gribēja pušķot pašu vanniņu un teikt vēlējumus, māsiņu vannojot, ko arī ļāvām. Tā mēs svinējām - ar zāļu vanniņu; mammas, tēta, māsas, brāļa un Līgas vēlējumiem; bērniņa masāžu ar pašu labāko krēmu pasaulē; mazās māsas sapucēšanu; mammas palutinašanu ar skrubīti, pēcdzemdību vēdera masāžu, masāžu ar lina dvieļiem un maigu mammas pērienu ar liepu slotiņām. Lielā māsa kā mazs dadzītis visu vēroja, klausījās, līdzi darīja, apgūstot sievu lietas, pa vidam paspēlējoties ar saviem ponijiem un mīļo tēti.
Mīlestībā, Līga
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru