40 pēcdzemdību dienas Ķīnas tradicionālajā kultūrā.
Citāti
un tēzes
no
grāmatas „Tradicionālā ķīniešu medicīna sievietēm. Mēness atspīdumi ūdenī”:
1. Ķīnā
radiniekiem aprūpēt jaundzimušo māti ir pats par sevi saprotams. Šajā
pēcdzemdību aprūpē iesaistās teju vai visi radinieki. Galvenais viņu pienākums
ir paēdināt jauno māti.
2. Sieviete
šajā laikā nemazgājas ne dušā, ne vannā. Nemazgā arī matus. Zobus un muti
mazgā (pētījumos, gan atradu, ka zobus nemazgā). Sievietei maksti, starpeni un ķermeni palīdz apmazgāt citas sievietes – kopējas. Mazgāties var, piemēram,
ar sūkli piesūcinātu ingvera ūdenī (katlā ar ūdeni pavāra ingvera sakni), var
iztikt bez ziepēm. Ingvers ķermenim piešķir svaigumu un siltumu.
3. Māte
tiek mudināta kustēties tikai ap savu gultu. Kustības uzlabo asinsriti
un stiprina resno zarnu, īpaši pēc ķeizargrieziena. (kustēties ap savu gultu - nozīmē kustēties pa istabu, dzīvokli, aprūpējot bērniņu. Pašai mātei - paēst, padzert, apmeklēt tualeti, atpūsties).
4. Bieži
tiek mainīts mātes apģērbs, lai nav jāguļ sasvīdušai un jābaidās saaukstēties. Ja
daudz svīst, uzturā lietot Jan produkti (skat. tālāk).
5. Uzskata,
ka jebkura kaite, kas sievietei iegūta pēcdzemdību periodā, pavada viņu visu
dzīvi. Turklāt ikviena slimība, kas mātei ir bijusi jau pirms dzemdībām, var
tikt dziedināta Zelta Mēnesī.
6. Zelta
Mēnesī rada Asinis, veicina Nieru spēku un enerģijas atjaunošanos. Dzemdības,
īpaši biežas dzemdības, stipri izsmeļ Esenci jeb Dzin un tik ļoti samazina
garīgo un fizisko dzīvības spēku, ka samazina mūža ilgumu. Lai stiprinātu un
saglabātu savu Esenci, jaundzimušā māte ņem sev brīvdienas no parastās dzīves, tā pasargājot sevi no pārmērīga stresa, emocionāliem satraukumiem,
pārstrādāšanās un noguruma. Viņa arī ļoti gādā par to, lai ēdiens būtu labs. Ja
nav ģimenes, kas varētu palīdzēt, vīrs bieži vien nolīgst jaunajai mātei
izpalīdzi. Rūpes par māti šajā mēnesī pasargās viņu no sliktas veselības
priekšdienās, kas ģimenei varētu izmaksāt daudz dārgāk.
Rietumos
bieži vien pēc bērna piedzimšanas māte tiek apbērta ar burvīgiem ziediem, taču
tuvinieki neko daudz viņai nepalīdz. Parasti viņi kopā ar māti slimnīcā
nepaliek, uzskatot, ka viņai nepieciešama atpūta. Atbildība par viņas
fiziskajām vajadzībām gulstas uz slimnīcas personāla pleciem. Puķes ir
skaistas, un to nozīme simboliska, taču tās nespēj sniegt sievietei atbalstu
šajā kritiskajā laikā, kad jāatjauno viņas enerģija un veselība.
7. Bērna
dzemdēšana rada Jan zudumu, jo tas izlietots, lai izstumtu bērnu no
Dzemdes. Tāpēc sieviete atrodas Aukstuma stāvoklī un ir ārkārtīgi uzņēmīga pret
Aukstumu, kas iespiežas un iemājo viņas ķermenī. Viņai jāatturas no vannošanās,
matu mazgāšanas, smagu priekšmetu celšanas. Viņai jāizvairās no auksta ūdens,
zemas temperatūras vai vēja, nevajag peldēties, ēst aukstus ēdienus, dzert
aukstu šķidrumu, jāatturas no dzimumdzīves un pārmērīgiem treniņiem. Ja māte to
neievēro, viņa pakļauj sevi sāpēm, artrītam vai citādām kaitēm nākotnē. (Ķīnā ir īpaši daudz ķeizargriezieni, tāpēc Jan zudums ir vēl jo lielāks.)
8. Lai
atgūtu Jan jeb Karstumu un atjaunotu enerģiju un līdzsvaru organisma
sistēmā, jaunajai mātei jāēd Jan ēdieni: jēra gaļa un cita sarkanā gaļa,
sarkanās pupiņas un lēcas, kuri savā būtībā ir sildoši ēdieni, un dateles, rozīnes, olas,
spināti, melnie saldie rīsi, cūkgaļa. Sievietei pilnībā jāatjauno Asins
veselība, un tāds vienkāršs ēdiens kā olu zupa, ir efektīvs līdzeklis
Asins vairošanai. Bagātinot asinis, tiek barota arī Ci un Esence. Ēst mazām
porcijām un bieži. Tā tiek stiprināta Liesas Ci, kas savukārt baro un piepilda
Nieru Esenci.
9. Gars
jeb Šeņ uzturas sirdī, tāpēc nepietiekams Asins daudzums
šajā Orgānu sistēmā jaunajai mātei izraisa vai nu miegainību, vai nespēju
aizmigt, nespēju rast saikni ar savu bērnu, nerimstošu izmisumu,
mazvērtības izjūtu, grūtsirdību, nemieru vai attālināšanos no realitātes.
Tāpēc svarīgi ir ēst produktus, kas baro Asinis un stiprina Sirdi, Aknas un
Liesu – Orgānus, kuri vitāli svarīgi Asins radīšanai un asinsritei.
Tradicionālie produkti, kurus ēd, lai spēcinātu šīs Orgānu sistēmas, ir cāļa gaļa, zivis, zaļie lapu dārzeņi, olas, rozīnes, saldie rīsi un žāvēti
longana augļi.
10. Laktācijas
veicināšanai TĶM iesaka siltus ēdienus: cāļa zupu,
tradicionālo cūkgaļas paceles cīpslu novārītu melnajā etiķī un ingverā, arī
papaiju un zemesriekstus. Izvairīties no pikantiem ēdieniem, pārāk sātīgiem un
trekniem, grūti sagremojamiem, termiski neapstrādātiem un pākšaugiem.
Dažkārt piens veidojas, bet neizdalās pietiekamā
daudzumā vai arī nemaz neizdalās, tas nozīmē, ka ir Aknu un Ci sastrēgums
galvenajos Meridiānos, kuri iet cauri krūšu dziedzeriem. Piens sāks izdalīties, ja būs nepieciešamais Ci.
Tas nozīmē, ka jādara viss, lai sieviete saprastu sevī mītošās dusmas,
aizvainojumu vai neapmierinātību. Ir zināms, ka Aknu sistēma ir cieši savīta ar
mūsu emocionālo labsajūtu, kura savukārt veicina laktāciju.
11. Zelta
Mēneša beigas atzīmē ar zāļu vannas rituālu,
kur ūdenim ir pievienots ārstniecības augu maisījums, ko parakstījis TĶM ārsts.
Tas simbolizē, ka atpūtas un atjaunošanās laiks ir noslēdzies un viņa atsāk
ikdienas dzīvi. Vannai pievienotās zālītes ir dziednieciskas un aizvada Mitrumu
no mātes muskuļiem un locītavām, tā pasargājot no sāpēm nākotnē.
Zelta Mēnesis seko arī pēc neveiksmīgas grūtniecības.
Domas.
Domāju, ka te ir tik daudz vērtīgu padomu, ka
rūpēties un atbalstīt sievieti pēcdzemdību periodā. Kaut arī latviešiem pašiem
ir savas vērtīgās parašas par raudzībās iešanu, pirtīžām, krustabām, ir kaut
kas, ko mēs esam aizmirsuši jaundzimušās mātes, nedēļnieces apčubināšanu, kas
bija tik dabiska dzīvojot saimēs, neskatoties uz to vai sieviete bija
saimnieces vai kalpu kārtas.
Un tomēr, tomēr, es ticu, ka arī mēs, draugi,
kaimiņi un radi (neskatoties uz to, ka izkaisīti plašajā pasaulē) tomēr
raudzībās iedami dāvanā pasniegsim nevis jaunas un dārgas mantas, bet rūpes par
jauno mammu.
Lasot ķīniešu zintis, man radās būtiskas pārdomas par
dušā iešanu un matu mazgāšanu. Tik ļoti ir pierasts, ka to daru pati un neviens
cits. Mani mati ir biezi un es nevaru iedomāties tos nemazgāt, bet, iespējams,
vienkārši nezinu citus veidus, kā par tiem rūpēties. Iedomājos indiāņus, šķiet
viņi matus eļļoja. Un tomēr šķiet tas ir stāsts par ļaušanos. Cik ļoti
es spētu ļauties atkal savai mammai, kas mani nomazgā ar sūklīti piesūcinātu
tējā? Jā, tā taču būtu īpaša – maiguma un mīlestības tēja. Mulstu no savām
pārdomām un domāju par savām senču sievietēm, kas mazgāja bērnus, meitas,
izejot pie vīra, dzemdējot un pēcdzemdību periodā, slimos jeb vienkārši
rūpējoties par sirmgalvjiem.
Man tik bieži mammas ir atzinušās, ka jūtas
vainīgas, domājot par ikdienu. Viņas jautā, vai tiešām visas ar to tiek galā,
ka auklīšu sludinājumos neredz nevienu meklējam auklīti-palīgu agrīnajā
pēcdzemdību periodā. Nemierīgāku zīdaiņu mammām reizēm diena aizskrien tik
ātri, ka vakarā tiek konstatēts, ka nav ieliktas drēbes veļas mašīnā vai arī
aizmirsts izņemt un pakarināt. Viņām ir grūti ieiet dušā, atrast laiku uztaisīt
ēst, paēst, iziet pastaigā. Diena paskrien zīdot, mierinot bērnu, pasnaužot
kopā. Un tā nav izlaidība vai slinkums. Tā pamazām dzimst mamma, iepazīstot
savu mazuli, izprotot viņa vajadzības, mācoties zīdīt un veidojot emocionālo
saikni. Tam visam vajag laiku, lai jaunās mammas prasmes iestrādātos. Reizēm
domāju, kāpēc mums ir izveidojies tāds stereotips, ka jaunajiem vecākiem pašiem
ar visu jātiek galā. Vai tas nāk no kara laikiem vai padomju varas laikiem par
mātēm varonēm? Es nezinu. Mammas man atzīstas, ka nevēlas iesaistīt nedz savas
mammas, nedz vīramātes, jo viņas pārlieku uzbāžas ar savu viedokli par bērna
zīdīšanu, midzināšanu un audzināšanu. Tā sākas konflikti. Tas, ko mēs varam
pamācīties no tradicionālās ķīniešu kultūras ir rūpes par mammas vajadzībām -
pabarot, padzirdīt, sasildīt, nomazgāt. Dūlas un Pep mammas „mammo mammu” – pieņem un mīl, uzklausa, stiprina viņas
augošo pārliecību būt sava bērna mammai, čubina mammu nevis bērnu, neaizraujas
ar padomu došanu, bet jautā mammai pašai: „Kā Tu to jūti? Ko Tu par to domā?”.
Tas ir tik grūti neatņemt mammai bērnu un nebārstīt padomus, jo es tik labi
māku viņu nomierināt, novannot, izdzīt sariņus, pamasēt, saģērbt, pašūpināt.
Patiešām māku! Bet vai vajag? Un tik viegli ir kļūdīties, palīdzot mammai!
Piemēri, ko dāvanā varētu vēlēties
mamma, vecāki pēcdzemdību periodā:
1) Pirmajā
un otrajā nedēļā palīdzēt ar visiem mājas darbiem, izņemot bērniņa kopšanu,
barošanu. Palīdzēt mātei apkopt pašai sevi.
2) 1
vai 2x nedēļā sagatavot un atnest siltu
ēdienu. Ideāli, ja katru dienu.
3) Par
jaunās ģimenes naudu un pēc sagatavota saraksta doties uz veikalu iepirkties.
4) Uz
kādu konkrētu datumu nākt izmazgāt veļu, sakārtot māju, izslaucīt putekļus.
5) Iziet
pastaigāties ārā ar vecākajiem bērniem, atvest vai aizvest uz bērnudārzu. Vecākajiem bērniem arī uzdāvināt dāvanu bēbīša dzimšanas dienā.
6) Varētu
arī iziet ārā pastaigāties ar ratiņiem, pie nosacījuma, ja mamma atpūšas,
vingro, meditē vai saņem masāžu, nevis berž māju un taisa ēst. Tad jāmainās
lomām – mamma iet ārā ar ratiņiem, bet jūs, piemēram, uztaisāt vakariņas.
Pastaiga svaigā gaisā mammai ir atpūta, kuras laikā uzlabojas asinsrite un
vairojas pieniņš un vakars ir daudz mierīgāks.
7) Nolīgt palīdzi mājas darbos;
8) Nolīgt dūlu vai PEP mammu, kas rūpējas par māmiņas emocionālajām vajadzībām. Sākumā 1-3x nedēļā, pēcāk 1x mēnesī.
7) Nolīgt palīdzi mājas darbos;
8) Nolīgt dūlu vai PEP mammu, kas rūpējas par māmiņas emocionālajām vajadzībām. Sākumā 1-3x nedēļā, pēcāk 1x mēnesī.
Katrai ģimenei vajadzības, protams, var atšķirties. Visus darbiņus uzgrūst jaunajam tētim, nebūtu vēlams, jo arī viņam jāvelta savs laiks mazuļa iepazīšanai, saiknītes veidošanai.
Patiesībā jaunie vecāki kopā ar jaundzimušo tik ļoti labprāt ieritinās lielajā ģimenes gultā un ir visi kopā nesteidzoties, mierā un laimē. Ļaujiet viņiem to izbaudīt!
Mācības.
Ak, es zinu, zinu, arī man pašai, lai nonāktu pie šīm atziņām, ir bijis garš
ceļš! Joprojām mācos. Mācos klausīties, mācos iedrošināt sievietes runāt par
savām vajadzībām un vēlmēm, uzlikt tās uz papīra, gatavoties arī pēcdzemdību
periodam, nepakautrēties un sastādīt savu sarakstu, runāt par to ar saviem
vīriem, nosūtīt šo sarakstu savām draudzenēm, radiem, draudzes locekļiem un
korporāciju biedrenēm. Iedzīvināt šo tradīciju jūsu dzimtā, jūsu draudzeņu
starpā.
Ja godīgi, man ir žēl, ka es to nezināju, kad man
bija pēcdzemdību periods. Par mani lielākoties rūpējās mans vīrs. Pat nezinu,
kā būtu, ja viņa nebūtu.
No cilvēkiem, kas atbrauca raudzībās pie dēliņa, visspilgtāk atceros savu 82 gadīgo vecmāmiņu. Viņa pie mums nodzīvoja veselu dienu, virtuvē tik garšīgi smaržoja, divgadīgā meita bija nodarbināta, bet es ar lielu paļaušanos un laimes sajūtu vienkārši plūdu. Šķiet viņa bija vienīgā, kuras dēļ nesatraucos, vai man būs ar ko pacienāt, vai man māja ir sakārtota u.tml. Cik nozīmīga un svarīga ir šī mīlestības pieņemošā enerģija un bezgalīgais laiks, ko kāds Tev velta. Paldies viņai!
No cilvēkiem, kas atbrauca raudzībās pie dēliņa, visspilgtāk atceros savu 82 gadīgo vecmāmiņu. Viņa pie mums nodzīvoja veselu dienu, virtuvē tik garšīgi smaržoja, divgadīgā meita bija nodarbināta, bet es ar lielu paļaušanos un laimes sajūtu vienkārši plūdu. Šķiet viņa bija vienīgā, kuras dēļ nesatraucos, vai man būs ar ko pacienāt, vai man māja ir sakārtota u.tml. Cik nozīmīga un svarīga ir šī mīlestības pieņemošā enerģija un bezgalīgais laiks, ko kāds Tev velta. Paldies viņai!
Daži pētījumi par Ķīniešu Zelta mēnesi:
·
Traditional
beliefs and practices in the postpartum period in Fujian Province, China: a
qualitative study, http://www.biomedcentral.com/1471-2393/7/8· [Puerperal practice pattern in a rural area of north China]. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/17440587
· Chinese zuo yuezi (sitting in for the first month of the postnatal period) in Scotland. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/9287657
· Special postpartum dietary practices of Hong Kong Chinese women. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/11083489
· Zelta mēneša saistība ar pēcdzemdību depresiju: Postpartum depression and traditional postpartum care in China: role of zuoyuezi. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/19036364
Esmu ar abām rokām un kājām PAR, lai šo visu palēnām atkal iedzīvinātu, t.i., mūsu mammām, vīramātēm (Dievs dod, arī man, kad būšu vecmāmiņas statusā) izdotos saprast, ka nevis padomu gūzma un pamācības, un steidzīgi centieni visu pārgrozīt pa savam, ir tas, kas jaunajai mammai patiešām ir īstais nepieciešamais..
AtbildētDzēstPaldies par rakstu! Tiešām izglītojošs un sirsnīgs. Tiešām skumji, ka mūsu mātēm un vīra mātēm ir tādi uzskati par to, kā jaunajai māmiņai ir jāspēj tikt pašām galā ar visiem darbiem, jo tā bija viņām.
AtbildētDzēstVēlreiz paldies par rakstu, jo vismaz es kā māsa un draudzene šīs lietas uztveršu savādāk.