Leģenda

Kādreiz es dzīvoju Paradīzes Dārzā, bet tad es to zaudēju. Nezinu un neatceros, kā tas notika... Tas bija sen....Daudz kas ir aizmirsts un pazaudēts dažādu iemeslu pēc. Esmu piedevusi un, nu, dodos ceļā. Ceļš ir grūts, bet brīnumu un pārsteigumu pilns. Gadās, ka ejot šo ceļu, es paklūpu aiz kāda akmens vai šķēršļa. Lai cik dīvaini tas nebūtu, es priecājos, ka tā, jo zem tā allaž ir kāda norāde uz Paradīzes Dārzu. Tāpēc es turpinu iet (darīt) un aicinu jūs līdz meklēt savu paradīzes dārzu, kur piepildās visas vēlmes un cerības.

pirmdiena, 2020. gada 4. maijs

Gaismas došanas darba vīzija jeb dzemdību plāns

Gaiļbiksīte manā dārzā
jeb zelta atslēdziņa kādām durvīm
Latīņu valodā vārds partus ir dzemdības jeb gaismas došana. Vārds dzemdēt latviešu valodā ir darbības vārds. Tātad dzemdības varētu būt Tavs gaismas došanas darbs.

Iedomājies, ka esi Gaismas bruņiniece. Tu kāp savā dzemdību upē vai kalnā un dodies pēc bērniņa. Kas motivētu Tevi uzrakstīt savu dzemdību plānu jeb gaismas došanas darba vīziju? Kam Tu to rakstītu un kas Tev patiešām būtu svarīgi?

Gaismas bruņiniece zina, ka nevar kontrolēt citu attieksmi, pieņēmumus vai rīcību, izmantojot papīra lapu, kurā uzrakstītas viņas vēlmes. Viņa zina, cik svarīgi ir veidot attiecības, izmantojot tiešu un cieņpilnu komunikāciju. Ja pastāv viedokļu atšķirība, viņa neuztver to personīgi. Viņa zina, kad apstāties un kad dot. Ja Gaismas bruņiniece vispār raksta dzemdību plānu, tas nebūs vēlmju saraksts ar visu, ko viņa vēlas. Tas būs viņas gaismas došanas darbs. Kāds? To lasi viņas vīzijā.

Turpinājumā jautājumi pārdomām un sarunām ar savu vecmāti un /vai dūlu.

Kā es piedzemdēšu savu bērniņu


Kas es esmu? Kurp dodos? Jeb mana dzemdību filozofija (2 -3 teikumos).

 


Personīga informācija (2-3 teikumi). Kas ir tas, kas manai dzemdību komandai būtu jāzina par mani? – iepriekšējā pieredze ar veselības aprūpes darbiniekiem, bailes, bažas, trauksmes, neziņa vai cita informācija, kas palīdzētu darbiniekiem iepazīt mani kā īpašu sievieti, mammu. Ja esmu cietusi no emocionālās, fiziskās vai seksuālās vardarbības, to ir būtiski pastāstīt savai komandai vai vismaz vecmātei vai dūlai. Ideāli, ja esmu to jau pārrunājusi ar savu vecmāti / dūlu pirms dzemdībām. Šī saruna palīdz apzināti sagatavoties grūtībām dzemdībās, jo vecmāte /dūla man var pastāstīt, kā to veiksmīgi ir izdarījušas citas sievietes, kuram ir līdzīga pieredze.

 



Atbalsts. Kādas ir manas gaidas no vecmātes, ārsta, partnera, dūlas. Kāda veida atbalstu un informāciju vēlos? Kas man ir pats, pats svarīgākais?





Ievads. Iešūpošanās. Prelaminārais periods. (~20 h līdz 3 diennaktīm) Jā, kaut kas notiek! Neregulāras kontrakcijas, kaut kas pavelk, pasāp, pāriet. Vilkšanas sajūta vēdera lejas daļā var būt neregulāras vai regulāras, bet īsas velkošas sajūtas ~ 20-30 sekundes garas, 7 – 20 min starplaiks.



Ko es darīšu, lai brīvi pārlaistu šīs priekšsāpes?





Kā palīdzēšu sev nenogurt un neizsmelt savu pacietību un spēku, pirms lielais notikums vēl tikai sākas?



AKTĪVAS DZEMDĪBAS SĀKAS, ja kontrakcijas ir regulāras, pieņemas spēkā, ir apmēram ik pa 6-5 min un paliek garākas par 40 sek., tad arī pamazām sāk vērties dzemdes kakliņš. Kontrakcija no vilkšanas sajūtas vēdera lejas daļā pāriet uz visu vēderu.
Atvēršanās periods (dzemdes kakls atveras 1 – 10 cm) – sievietes sievišķā puse, maigums, ļaušanās, plūšana ~ 14 h



Kāda ir mana attieksme pret sāpēm?





Ko es darīšu, lai brīvi ļautos kontrakcijai / sāpei / vilnim? Kādas ir manas dzemdību pamatvajadzības, lai varētu brīvi ļauties notiekošajam un nekontrolētu citus?





Ja kontrakcijas paliks retākas un vājākas, kā es veicināšu savu oksitocīnu, jo es zinu, ka bez kontrakcijām dzemdības uz priekšu nevirzās?



Kādi ir mani resursi brīžos, kad kļūst grūtāk un intensīvāk? Kā es sev palīdzēšu? (apmēram pie 6 cm atvēruma)



Kā es sev palīdzēšu, kad liksies “es mirstu”? “Šis ir par daudz. Es vairs nevaru. Es gribu padodies! Dariet ar mani kaut ko! Taisiet ķeizargriezienu! ”, saka sievietes (visbiežāk tie ir 8-9 cm). Pie kā es pieturēšos? Kas palīdzēs man iziet cauri visgrūtākajam un noticēt, ka es varu tieši šo vienu kontrakciju?


Atsāpināšana.
Kādas ir manas dabiskās atsāpināšanas metodes, kas palīdzēs man dzemdībās?




Es pieļauju domu, ka dzemdēšu ar epidurālo anestēziju. Es esmu iepazinusies ar informāciju par šo medicīnisko manipulāciju. Es apzinos tās plusus un mīnusus. Tie ir...




Kādas atsāpināšanas metodes piedāvā konkrētā medicīnas iestāde? Kā praktiski tas notiek? (Vizualizēt, pie cik „vadiem, aparātiem”, tad tikšu pieslēgta un vai joprojām varēšu brīvi kustēties?)




Epidurālā anestēzija nav manā plānā. Tomēr kādos gadījumos es pieļauju domu, ka to vajadzētu izmantot?


Bērniņa izstumšanas periods. (~ 2 h, ja ar epidurālo anestēziju, tad 3 stundas) Kontrakcijas sajūta mainās no stumjošām uz dzenošām. Kontrakcijas ir biežas, ik pa 1-3 min un 1 minūti garas - vīrišķīgi dzīvnieciskā sajūta, ar domu atbrīvoties, no visa spēka visu laukā, ar rēcieniem, kliedzieniem kā lauvenei.


Kādās pozās, kustībās un kur redzu sevi stumjam bērniņu?



Izstumšanas elpa. Es kopā ar vecmāti un patstāvīgi praktizēju izstumšanas elpošanu. Aizturot elpu un stumjot, es sajūtu spiedienu, kā strādā diafragma, kā vēders ar dzemdi sasprindzinās un, kā es jūtu spiedienu makstī.



Aprakstu, kā es redzu / vizualizēju savu izstumšanu? – tā ir vecmātes vadīta (palīdz, saka priekšā, kas un kā jādara) vai spontāna, nogaidoša (es pati sagaidu/sajūtu augļa izgrūšanas refleksu un laižu pasaulē savu bērnu ieklausoties savās sajūtās).



Ja tomēr nesajutīšu augļa izgrūšanas refleksu jeb„fetus ejection reflex” (~ 90% to tiešām nesajūt), ko tad? Kā tikšu pie bērniņa?





Epiziotomija, plīsumi. Kādas ir manas sajūtas par to?


Es vēlos dzemdībās iztikt bez epiziotomijas. Ko es daru jau tagad, lai mediķi pat nedomātu rokās ņemt šķēres?




Kas saķers manu bērniņu? - ar vecmātes atbalstu, es pati vai bērniņa tētis, vai pati vecmāte.



Placentas dzimšana (10 – 30 min). Kas man ir svarīgs ir šajā dzemdību posmā?


Nabassaites izpulsēšana. Vizualizējiet, kādā pozā un kā izstumsiet savu placentu? Vai es vēlos to apskatīt un pateikt paldies? Vai es ņemšu to līdzi (apglabāšanai vai pārstrādei) vai atstāšu mediķiem?

 



Agrīnais pēcdzemdību periods (2 h). Kas man ir svarīgs šajā posmā?


Āda-āda kontakts. Mazuļa mērīšana un svēršana. Mazuļa ģērbšana (es pati, tētis, vecmāte / bērnu māsa). Starpenes šūšana.



Pirmā zīdīšana. Kādas ir manas vēlmes šajā posmā?

 



Sarežģījumi dzemdībās…. Ja viss nenotiek tā, kā esmu vēlējusies, tad, kas man ir svarīgākais šādā gadījumā?








Vairāk par dzemdību vīziju / plānu / gaismas došanas darbu, vajag vai nevajag rakstīt
Online gaidību sajūtu skoliņā vai
Online vecāku sagatavošanas skolā.
Pieteikties liga.giniborga@gmail.com vai 26200035.

Mani iedvesmas avoti:

- Pam England, Rob Horowitz, Birthing from Within: An Extra-Ordinary Guide to Childbirth Preparation, 1998
- Pam England, Ancient Map for Modern Birth: preparation, passage, and Personal Growth for the Childbearing year, 2017


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Tiešsaites sajūtu skoliņa “Gatava pēcdzemdībām”

  Teorija. Prakse. Sajūtas. 10 nedēļu nodarbības, 10 dažādas tēmas par sievietes pēcdzemdību periodu un atjaunošanos pēc dzemdībām, 10 veb...