Fiziska un emocionāla gatavība jaunajam posmam manā dzīvē.

Kad dzemdības sāksies?

Tas ir visgrūtāk atbildamais jautājums. Medicīna saka, ka bērns ir tas, kurš uzsāk dzemdības, taču, ja māte tam nav gatava, viņš pacietīgi, ar mīlestību gaida mātes gatavību, jo dzemdības ir viņu kopdarbs. Latviešu un krievu tautasdziesmā rakstīts:

Visas dienas man zināmas,

Trīs dieniņas nezināmas,

Dzimstamā, mirstamā,

Tautiņās ejamā.

Ar visu samierinies,
Dievam paklanies,
Vecākiem piedot, 

Aizvainojumu atlaid,
Tad arī redzēsi,
Kā nemanot dzemdēsi.

Mazulis ir nopircis biļeti mūsu puncī līdz 42 pilnām nedēļām, bet zaļo gaismu dzimšanai mēs dodam no 37. nedēļas. Jo, kā mēs vecmātes sakām, nabassaite līdz bērniņam ir gara. Tā stiepjas no mums līdz debesīm un tikai tad līdz bērniņam. Kamēr tā ziņa līdz bērniņam aiziet, paiet laiks, tāpēc atļauju dzimt mazulis saņem jau no 37. nedēļas. Ja atļauju dzimt mazulis saņem tikai pilnās 40 nedēļās, tad dažkārt viņi nevar paspēt atnākt laikā. Pēc 40. un 41. nedēļas arī dzemdību speciālisti pievērš pastiprinātu uzmanību mātei un bērniņam puncī, tomēr ne vienmēr šī pastiprinātā uzmanība palīdz pašai mātei atļaut sev iekāpt tai dzemdību pasaulē, dzemdību upē, straumē. Citai šī pastiprinātā uzmanība palīdz noskaņoties dzemdībām un tieši tas palīdz emocionāli ļoti, ļoti gribēt gan savas kontrakcijas, dzemdību viļņus un lielo darbu.

SIEVIETE DODAS DZEMDĪBĀS, nevis dzemdības atnāk pie viņas. Sieviete apzināti kāpj tajā dzemdību upē, lai satiktos ar savu bēbīti. Tā ir sava veida iniciācija, kurā piedzimst arī māte. Iniciācija notiek, kad esi samierinājusies ar to, kas notiek, tad arī notiek dzemdības. Šai dzemdību upē ir iespējams iekāpt tikai sievietēm, dažām pat vairākkārt. Vīriešiem šai upē nav iespējams iekāpt. Vīrieši dažāda veida iniciācija pasakās tiek aprakstītas ejot pāri tiltam. Vīrietis sievietei var tikai gaismiņu paspīdināt no tā tilta, bet sieviete (vecmāte, dūla, mamma, draudzene jeb povituha), kas jau bijusi dzemdību upē, var dzemdētāju tai cauri izvest, būt blakus, palīdzēt. Jebkura iniciācija notiek ar atbalstu.

 /Vecmāte, povituha, etnogrāfe Jūlija Šeļepina/

Vai esi gatava dzemdībām?

Kas ir mājasdarbs grūtniecei, lai sagatavotos dzemdībām?

• Abiem vecākiem veidot saikni ar mazo bērniņu vēl pirms piedzimšanas. Tas būs iespējams, ja spējat būt attiecībās kā partneri savstarpēji vai spēt būt attiecībās kaut ar vienu cilvēku savā dzīvē (mammu, tēti, vecvecāku..). Šīs attiecības, ko piedzīvojat, dod drošības un stabilitātes sajūtu kā mātei, tā mazajam bērniņam, un ir liels ieguldījums viņa dzīves iesākumam šajā pasaulē.
• Tikpat svarīgi ir laicīgi atrast savu vecmāti vai ārstu un arī izveidot saikni, uzticības pilnas attiecības, jo īpaši, ja tās ir pirmās dzemdības. Nav nekāds noslēpums, kur ir attiecības un savstarpēja uzticēšanās, tur bērni jūtas gaidīti un viņi gan paši uzsāk savu piedzimšanas ceļu, gan labi dzimst.

Ko nozīmē sagatavot sevi dzemdībām un vecāku lomai? Vecāki bieži vien aprobežojas ar grāmatas izlasīšanu vai 4 lekciju kursu vai grūtnieču vingrošanu un tad piedzīvo vilšanās sajūtu, ka viss bija pilnīgi savādāk. Vecāki bieži pārprot gatavošanos vai izvēlas tikai vienu jomu. Es teiktu gatavoties dzemdībām nozīmē:

Fiziski - pastaigas, elpas vingrinājumi, vingrošana, peldēšana, uzturs, mīlēšanās, dejošana, sildīšanās pirtiņā … ir jājūt, jāpazīst savs ķermenis, sava elpa, sava seksualitāte. Dzemdēt tas ir darbības vārds, tas nozīmē smagi strādāt. Šim procesam vajadzēs daudz spēka, enerģijas un tam var sagatavoties.

Emocionāli – sevis sajušana, emociju nosaukšana, attiecību veidošana ar sevi, bērnu, partneri… Drošās piesaistes, sirds saitītes izveidošana gaidību laikā ir kā droša rokā pie kā bērnam pieķerties dzemdībās un doties ceļojumā, kur viņu ļoti, ļoti gaida.

Informatīvi – zināt dzemdību fizioloģiju, kā notiek dzemdības. Lai pašiem nav bail no nezināmā. Lai droši var doties šai ceļā un aicināt līdzi arī bērnu! Bet tikai ar informāciju būs par maz, jo cilvēks ir arī emocionāla un garīga būtne.

Garīgi – dzemdības ir arī ļoti garīgs notikums. To var saukt dažādi - par Dieva brīnumu, radīšanu, iniciāciju, dzīvības došanu, varoņa ceļu … Ja dzemdībās nav šī aspekta, tad radības mēs pārvēršam par ciešanām, kur cīnāmies ar savu Ego. Tava attieksme, kā Tu skaties uz savām dzemdībām, ko par tām domā, ir šis garīgais aspekts. Tava dzemdību filozofija var padarīt šo procesu par baudāmu, vēlamu, gribētu.

Dzemdības kā šķiršanās, atvadīšanās. Kādas pārdomas tevi raisa šī tēma? Bieži vien sieviete nav gatava šķirties no grūtniecības. Viņai nemaz negribas pāriet nākamajā līmenī. Tā ir šķiršanās, atlaišana, uzticēšanās, paļaušanās tai dzīves upei, straumei, nezināmajai dzemdību pasaulei, bērniņam, savam ķermenim, speciālistiem…, lai satiktos. Arī psiholoģiski dzemdības nozīmē pilnīgu šķiršanos no iedomātā bērna un satikšanos ar reālo bērnu.

“DZEMDĪBAS ir kā iešana pāri šauram tiltam: citi cilvēki tevi var pavadīt līdz šim tiltam un tevi sveikt otrā pusē, bet pāri šim tiltam tu ej viena. Tiltam ir kāpslīši, katrs no tiem ir viena kontrakcija. Bet gar malām ir virvju margas, pie kā turēties: tā ir elpa, kas palīdz mums doties uz priekšu. Lai izietu cauri sāpju pieredzei, ir ļoti svarīgi piedomāt par savu elpošanu."
/ginekoloģe - dzemdību speciāliste un vecmāte Dina Ceple/

Caur dvēseles meklējumiem

Un rūpīgu ieklausīšanos

Sievietes, ar kurām kopā darbojos,

Beigu beigās es sapratu, ka sievietes

Dzemdībām gatavojas

Sirdī un dvēselē,

Nevis galvā.

Tāpat kā radīšana ir kas tāds, ko sieviete paveic

savā ķermenī,

nevis galvā.  

/Pam England, Birthing from Within, grāmatas autore un vecmāte/

Lai top! 

P.S. Neatliec savu satikšanos ar savējo vecmāti. Arī vecmātei ir tikpat svarīgi ar jums satikties, iepazīt, lai vislabāk varētu tieši jums palīdzēt sagatavoties, ar prieku doties uz jūsu dzemdībām un būt līdzās jūsu LIELAJĀ RADĪŠANĀ.

Mīlestībā, vecmāte un dūla Līga Giniborga