Zīdīšanas īpatnības no 4 līdz 9 mēneši

Zīdainis šajā vecumā ir īsts profesionālis savā jomā. Vēl nepaspējām viņu pielikt pie krūts un ērti iekārtoties, kā viņš jau ir paēdis. Piecas minūtes un zīdīšana ir beigusies! Ja salīdzinām viņa zīšanu pirmajā mēnesī, tad ir grūti noticēt, ka var paēst pa pāris minūtēm.

Zīšana nav tikai ēšana, bet arī saskarsme/ attiecības/ saitīte ar krūti kā ar dzīvu būtni. Zīdainis jums dāvina piena smaidus, flirtē, spēlējas. Viņa rokas vairs nav mierīgas, tās ņurca, mīca, kutina krūti kā to dara mazi kaķēni un stiepjas pie jūsu sejas. Jūs nezinājāt, ka jūsu nāsis ir tik pievilcīgas! Viņš sirsnīgi spēlējas ar jūsu matu cirtām  un knibina dzimumzīmīti uz krūts, knaiba krūti vai spēlējas ar krūštura lencīti. Tas ir svarīgi, jo tad bērnam vieglāk darbināt mēli, lūpas, vieglāk norīt un elpot, ēdot.  Savukārt mammai šie pieskārieni veicina oksitocīna izdalīšanos asinsritē. Ļaujiet viņam izbaudīt šo būšanu tik tuvu mammai, ja viņš to vēlas! Tā pamazām mēs mācām viņam attiecību, uzticēšanās, mīlestības pieredzi.

Katrs bērns agri vai vēlu krūts ēšanas laikā sāk dauzīties un mammai ne vienmēr tas patīk. Ja jūs tas tracina vai jūtat nepatiku pret knibināšanos, ņurcīšanu, spēlēšanos, apstādiniet šo uzvedību pēc iespējas ātrāk. To var darīt, piespiežot zīdaiņa rociņu pie sevis vai novēršot uzmanību, vai mīļi audzinot viņu. Piemēram, jūs knibināšanai, grozīšanai varat piedāvāt savas krelles.

Arvien vairāk jūs piefiksējat, ka zīdainis var arī nedaudz pagaidīt, ja tūlīt nav iespējams viņu pielikt pie krūts. Uz pāris minūtēm var novērst viņa uzmanību, jo viņš pamazām ir sācis jums uzticēties. Viņš zina, ka krūts no viņa nekur neaizbēgs. Tā vienmēr ir kaut kur blakus. 

Mammas pārdzīvo, ja zīdainis nevēlas zīst. Savstarpēja saikne ir svarīga abos virzienos. Uzticieties viņam, viņa jau ir ļoti spēcīgs, viņš paprasīs. Zīdīšana šajā vecumā rada daudz prieka. Bet uzbāzība ar savu krūti, jo jums liekas zināt labāk, parasti rada tikai nepatiku. Man patīk teiciens: "Pie pilna ledusskapja badā neviens nav nomiris". 

Viens solis atpakaļ, divi – uz priekšu

Zīdainis aug septiņjūdžu soļiem. Aug zobi, ar kuriem var grauzt un kost. Pamazām viņš apgūst visu dzīvojamo telpu. Veļoties, lienot, rāpojot viņš tiek no vienas istabas stūra līdz otram – fantastisks sasniegums! Viņam izdodas pārlikt rotaļlietu no vienas rokas otrā. Pēc pusgada viņš pamazām mācās apsēsties vai jau apsēžas. Viņš pamazām ceļas kājās un mēģina spert pirmos soļus, pieturoties pie mēbelēm. Cik daudz jauna viņš jau prot! Cik daudz sajūtu un emociju! Smadzenes strādā dienu un nakti.

Šajā lielajā attīstībā un jaunu iemaņu apgūšanā, zīdainis bieži pielīp pie jums kā dadzītis un neatlaižas ne mirkli. Tiklīdz jūs atslābstat, tā atkal viss no jauna! Tāda uzvedība ir droša pazīme tam, ka zīdainis savā attīstībā ir izrāvienā vai tikko ir apguvis kaut ko jaunu. Viens solis atpakaļ, divi uz priekšu vai divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ. Jebkurā gadījumā jūsu mazulis aug un viņam ir vajadzīgs mammas atbalsts.

Pieņemšanās svarā palēninās

Apmēram 4 mēnešos zīdaiņi, kas baroti tikai ar krūts pienu, svarā pieņemas mazāk. Salīdzinājumā ar pirmajiem mēnešiem, kad zīdainis dienā svarā pieņēmās par 30 g, 4 mēnešu vecumā - vidēji diennaktī pieņemas par 18 g. Starp 7 un 10 mēnešiem, zīdainis pieņemas svarā 12 g dienā. To var redzēt arī Pasaules veselības organizācijas ( PVO)  svara grafikā bērniem, kas zīdīti ar mātes pienu. 

Jautājumi par zīdīšanu vecumposmā no 4 līdz 9 mēnešiem

Cik bieži jāzīda zīdainis šajā vecumā?

Vecumposmā no 4 līdz 9 mēneši bieži zīdāmi gan dienā, gan naktī, jo šis ir laiks, kad mazulis aug ātri. Zīdīšana apmierina fiziskā ķermeņa vajadzību pēc ēdiena un dzēriena, gan garīgo/prāta attīstību. Zīdainis pie krūts sazinās, izklaidējas, pēta, mācās un spēlējas ar jums. Zīdīšanas biežumu ietekmēs vairāki faktori: cik ātri viņš apēd vajadzīgo daudzumu, kādas ir zīdaiņa temperamenta iezīmes, zīdīšanas vajadzības apmierināšana un tas, kas šobrīd notiek viņa dzīvē.  Daži mazuļi ir tik aizņemti pa dienu, ka dažkārt aizmirst paprasīt ēst. Atgādiniet viņiem par sevi, lai neatmet zīšanu pirms laika. Dažkārt viņš ēd tikai klusā un mierīgā telpā. Viņam var būt grūti paēst ārpus mājas.

Man pazūd piens…  

Ja no 6 nedēļām līdz 3 mēnešiem piena daudzums bija pietiekams, tad vienkārši vienā dienā vai vienā stundā piens nevar pazust. Pie tā bija jāpiestrādā ar retāku došanu un īsākiem zīšanas laikiem. Ja patiešām piens paliek mazāk, tad lasiet rakstu „ Kā pavairot pienu?”

Ap 3-4 mēnešiem un 8-9 mēnešiem ir piena krīzes, kad liekas, ka piens ir mazāk. Nereti mamma pati to veicina ar ļoti lielu pieturēšanos pie pulksteņa režīma, bet mazāk ieklausoties bērnā. Ja bērns ir sācis biežāk prasīt krūti, tad tam ir iemesls. Mātes mēdz nogaidīt, tirgoties par to vai vajag dot pienu vai nevajag.

Ja jūs ievērojat režīmu, tad  zīdīšana ir kā ēdināšana, ievērojot līgumu. Noildzināt bērna pielikšanu pie krūts, ja viņš prasa biežāk, ir drošs ceļš uz piena samazināšanos un ātrāku zīdīšanas noslēgšanu;

Ja jūs tirgojaties par piena došanu vai nedošanu, tiek zaudēts pats galvenais – jūsu attiecības ar bērnu, kas veidojušās zīdīšanas laikā. Vēl nav par vēlu mainīt spēles noteikumus.

Zīdīšanai jābūt spontānai un patīkamai. Zīdiet, kad esat kopā atpūšoties, spēlējoties, peldoties, guļot diendusu. Piedāvājiet krūti bez iemesla. Spēlējaties zīdīšanas laikā. Ļaušanās zīdīšanai tādā situācijā prasa laiku un pacietību. Tas ir tā vērts.

Daudzas mammas izmainīja šo gaistošo interesi par zīšanu uz patīkamām un uzticības pilnām attiecībām starp māti un zīdaini. Lai nāk jūsu mazulis vienmēr, jebkurā laikā, ar jebkurām grūtībām un priekiem. Šobrīd, kad viņam ir krūts, viņa dzīve salīdzinoši ir viegla. Vēlāk, kad viņš būs izaudzis paliks sajūta un zināšana, ka mamma vienmēr ir līdzās un sasniedzama.

Ja bērns konsekventi atsakās no krūts, tad tam ir kāds dziļāks iemesls, ne vienmēr tā ir piena samazināšanās. Visjūtīgākās šai ziņā ir meitenītes. Tāpēc ir vērts aprunāties ar PEP mammu, dūlu vai savu vecmāti, pārrunāt dienas notikumus, ritmu. Latvijā psihoterapeite Vita Kalniņa ir visvairāk pētījusi šo tēmu un apmācījusi Pep mammas un dūlas. Visbiežākais ieteikums ir: kļūt lēnākai bērna aprūpē! Iedomājies sevi viņa vietā! Kā tu justos, kad mamma tevi ģērbj, baro, mazgā, spēlējas, midzina…? Baudīt kopā būšanu, nevis ievērot stingru režīmu vai steigties! Ja zīšana joprojām bērnam nepatīk, respektējiet to! Neuzbāžaties ar krūti! Atslaucat un dodat ar pudelīti vai arī maisījumu (ja nesanāk atslaukt). Pašās beigās, kad izsalkums remdēts, nomainiet uz krūti, lai parunājas, lai pasmaržo, nolaiza, apmierina savu zīšanas refleksu, paknibina, lai sajūt to labsajūtu, ko krūts var dot. Respektējiet, ja atsakās! Zīšanai un zīdīšanai jāsagādā prieks abām pusēm! Lai izdodas piedzīvot rāmumu šajā, ne tik vieglajā, mātes mīlestības šķautnē!

Vai bērnam pa dienu ir jāguļ?

Ir bērni, kas guļ vairākas reizes dienā, bet ir, kas guļ nedaudz vai neguļ nemaz. Dažkārt lielie dienas negulētāji noguļ visu nakti. Atceries, lai kā gulētu vai negulētu tavs mazais, tas ir normāli priekš viņa. Bērni, kurus patstāvīgi nēsā lakatos, bieži aizmieg, kad viņiem gribas (atceraties, viņi mēdz gulēt arī tāpēc, ka tas ir vienīgais veids, kā to izturēt). Ir bērni, kuriem patīk, ja viņus noliek gulēt, un ir bērni, kuriem nepatīk šis process. Lielākā daļa bērnu šajā vecumā aizmieg uz rokām vai slingā.  Un ir arī tādi bērni, kuri māk aizmigt paši ar savu miega lupatiņu un/vai māneklīti. Mammai tik vien kā jāpasēž klāt. Mātes uzdevums ir pamanīt un attīstīt to, kas sanāk pats no sevis. Atcerieties, arī jums vajadzīga atpūta, tāpēc dodaties gulēt kopā.

Kad ieviest piebarojumu?

Piebarojuma ieviešana ir liels notikums mazuļa dzīvē.  Kad viņš iemācīsies sēdēt, iedaliet arī viņam vietu pie ģimenes galda tā, lai viņš varēt piekļūt pie kāda no ēdiena uz jūsu šķīvja. Piemērotā brīdī mazulis paņems ēdienu, iebāzīs mutē, pasūkās, nolaizīs, saspaidīs gabaliņos vai saspiedīs ar smaganām, pastieps roku un paprasīs vēl. Tā pakāpeniski notiks pāreja no barošanas ar krūti uz kopīgu galdu.

Pamatojoties uz pētījumiem, PVO iesaka bērnus piebarot ne ātrāk kā no 6 mēnešiem. Ir arī tāda BVĒ (bērna vadīta ēšana), kur barojumu neievieš vecāki, bērns pats izvēlas, ko pagaršot un kā paplašināt savu ēdienkarti. Tikpat labi viņš pagaršos un neizvēlēsies neko. Kādu laiku krūts būs vismīļākā.

Cik ilgi nāk zobi?

Kad zīdainim „nāk zobi”, jūs ievērosiet, viņš daudz bāž mutē rokas priekšmetus, košļā, siekalojas, trin smaganas, ir nedaudz  uzvilcies. Tādas pazīmes te parādās, te pazūd  un tā vairākus mēnešus. Tas nozīmē, ka drīz parādīsies zobi. Viņš nemierīgi guļ, jo naktī sāp vairāk, jo nav, kas novērš uzmanību no nepatīkamām sajūtām.

Zobu nākšanas laikā, palielinās siekalu daudzums un paaugstinās tās skābums, tāpēc  uz mazuļa sejas ādas un dibena var parādīties izsitumi. Izsitumi var parādīties arī uz jūsu krūts oreolas. Noskalojiet krūtis vairākas reizes dienās, izmantojot bērnu ziepes.

Svarīgi! Esiet uzmanīgi ar gēliem, kas dod anestezējošu efektu. Mazulim iespējams varētu būt grūti zīst krūti.

Zobu nākšanas laikā zīdaiņiem mēdz būt iesnas, temperatūra, nemierīgas naktis, bieža zīdīšana vai pat atteikšanās no zīšanas.

Pirmais zobs

Pirmais zobs iznāk apmēram pusgada vecumā. Ir bērni, kas piedzimst ar zobiem. Ir zobi, kas nāk pavisam drīz pēc dzimšanas. Pirmais zobs ir ļoti nozīmīgs notikums mazuļa dzīvē. Tas ir solis uz iemaņām ēst patstāvīgi dārzeņus, augļus, gaļu, maizi, bet ne pazīme tam, ka mazulis ir gatavs piebarojumam. Mazulis ir gatavs piebarojumam, ja spēj paņemt rokā ēdienu un apēst to.

Pagaidām var dot sasaldētu slapju lupatiņu vai speciālu rotaļlietu gredzenu. Lūdzu nedodiet nevārītu burkānu, jo nokost gabaliņu mazulis var, bet sakošļāt nevar. Savukārt ar maziem gabaliņiem no cietas barības var aizrīties.

Izgulēt visu nakti

Šajā vecumā no 4-9 mēnešiem izgulēt visu nakti jūsu mazulim ir drīzāk neiespējami. Tomēr tas ir biežākais padoms no ārstiem, draugiem un radiem. Tas drīzāk ir labiem nodomiem bruģēts ceļš uz piena nepietiekamību, īpaši, ja mazuļa svars ir mazāks nekā tam vajadzētu būt. Jā, izgulēt visu nakti ir labi priekš mammas, bet ne bērnam. Lielākā daļa bērnu, kas tiek zīdīti, naktī jābaro vismaz divas reizes (dažreiz arī biežāk). Šādas nakts barošanas turpinās vairākus mēnešus. Ja jūsu bērns sāk gulēt pa nakti, bet svara pieaugums samazinās, tad ir labi palielināt zīdīšanas reižu skaits dienā vai naktī.
Biežā nakts ēšana saistīta ar zīdaiņa smadzeņu attīstību un ir pilnīgi normāla viņa vecumposmā. Tomēr vērojiet bērnu! Un vispirms pa dienu bērnam iemāciet viņam aizmigt arī citādāk, ne tikai pie krūts.
Par zīdaiņa nakts miegu lasi te.

Avots:

ü  Виссингер Д., Вест Д., Питман Т., Искусство грудного вскармливания, 2012 https://vk.com/doc-7108339_175972430?dl=1de7ee5505932f2b47

ü  Ina May's Guide to Breastfeeding , 2009

Piena sēne grūtniecei

Kāpēc sēnīte ir savairojusies un ko ķermenis ar to vēlas jums pateikt? Pajautā savam ķermenim - tieši kas ir tas, kas palicis nepamanīts? Kāda ir tava patiesā vajadzība, kas nav tikusi apmierināta? Apstājies, paelpo un sajūti!

Iemesli. 

Kāpēc tādas rodas?

Uz mūsu ādas un gļotādām dzīvo dažādi mikroorganismi, arī patogēnie un tai skaitā arī sēnītes. Tās reizēm mums ir arī vairāk nekā vajag, bet nekādi netraucē dzīvot. Grūtniecības laikā var palielināties izdalījumu daudzums no maksts, tāpēc ieteicams mainīt apakšbiksītes vairākas reizes dienā. Palielināto izdalījumu daudzums var būt labvēlīga vide dažādu rauga sēnīšu augšanai makstī.

Grūtāk klājas, ja iemantojam kādas brūces, nobrāzumus, plaisas. Veicinošs faktors mūsdienās - pārāk ciešs apģērbs, stringi. Tās parasti savairojas tad, kad labās baktērijas nomazgājam ar īpaši antibakteriālām ziepēm, neievērojam mazgāšanās virzienu (apmazgāšanās jāizdara virzienā no priekšpuses uz mugurpusi –anālās atveres virzienā), pēc antibiotiku vai citu stipru medikamentu kursa, esam pakļauti ilgstošam stresam, tās bieži savairojas grūtniecēm, jo imunitāte ir zemāka, pie hormonu svārstībām, tās bieži ir cilvēkiem, kas mīl saldumus un balto miltu izstrādājumus, arī diabētiķiem.

Profilakse

jeb ko darīt, lai tā vairāk neparādītos:

2 nedēļas nelietot vai pēc iespējas mazāk: cukuru, medu, saldos sīrupus, melasi, maizes raugu, kviešu miltus, piena produktus (izņemot tos ar dzīvajām baktērijām), šķiņķi, liellopu gaļu, kukurūzu, saldos augļus vai sulas. Šie visi pārtikas produkti baro sēnītes šūnas un pagarinās problēmas atrisinājumu.

Ko tad var ēst? –Dažādu krāsu dārzeņus, svaigus zaļumus, vistu, zivis, rupja maluma graudaugus, pupas, zirņus;

B vitamīniem bagātus produktus – neapstrādāti graudi, rupja maluma produkti un pupas:

neslīpēti graudaugi, rupja maluma milti, putraimi, pārslas, zirņi, pupas, diedzētas sēklas; sēklas, rieksti, kvinoja. Bez B vitamīna tie satur arī olbaltumvielas, cinku, selēnu un magniju un kompleksos ogļhidrātus, cieti, kas ir enerģijas avots.

A vitamīnu (taukos šķīstošs) uzturā , ne sintētisko -   olas, sarkani, dzelteni augu valsts produkti – burkāni, paprika, tomāti, zaļumi, ķirbji, pīlādži, rožu augļi, aprikozes, biešu laksti, brokoļi, rāceņu laksti, kāposti, sinepju laksti, spināti, topinambūri, mango, hurma..

Dzert ūdeni vismaz 2-3 l dienā!

UZTURĀ:

-          Acidophilus bifidus (400milj līdz 1bilj dzīvo baktēriju dienā). Ieteicams lietot vēl 2 nedēļas pēc tam, kad sēnes simptomi ir izzuduši (vai jebkuru citu aptiekā nopērkamu preparātu ar dzīvajām baktērijām – probiotiķi)  - palīdz atjaunot baktērijas zarnās;

-          Krūze tīrkultūras jogurta dienā jeb dzīvais jogurts.

-          Greipfrūta sēklu ekstrakts (piem., Citrosept). 250mg 3 x dienā vai 5-15 piles 140ml ūdens 2-5 x dienā;

-          Ķiploki vai ķiploku tabletes 1-2tbl 3 x dienā; cinks (45mg dienā) un B vitamīni (100mg no katra veida no dažādiem avotiem, izņemot ēdamo raugu);

-          3 ēdamkarotes mežrozīšu ziedu vakarā ieber termosā un aplej ar 3 glāzēm verdoša ūdens. No rīta izkāš. Dzer pa 150 ml 4 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.

-          3 ēdamkarotes dzeloņplūmju augļu vakarā ieber termosā un aplej ar 3 glāzēm verdoša ūdens. No rīta izkāš. Dzer pa 150 ml 4 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.

(Dzeloņplūmju augļus nez vai var dabūt, bet dzeloņplūmju eliksīru Weledas veikaliņā gan).

ĀRĪGI (mērķis uzlabot maksts mikrofloru un pH, lai nodrošinātu fizioloģiskās aizsargbarjeras sēnīšu invāzijai maksts gļotādā.)

·         2 ēdamkarotes struteņu lakstu ieber emaljētā katliņā, aplej ar 4 glāzēm ūdens, uzliek vāku un vāra uz lēnas uguns 15 minūtes. Noņem no uguns, atstāj ievilkties 15 minūtes, tad izkāš. Novārījumu izmanto maksts skalošanai.

·         3 ēdamkarotes ozola mizu un lapu ieber emaljētā katliņā, aplej ar 3 glāzēm ūdens, uzliek vāku un vāra uz lēnas uguns 15 minūtes. Noņem no uguns, izkāš. Novārījumu izmanto maksts skalošanai.

·         3 ēdamkarotes kliņģerīšu ziedu ieber emaljētā katliņā, aplej ar 3 glāzēm verdoša ūdens. Vāra 15 minūtes. Atstāj ievilkties 15 minūtes, tad izkāš. Izmanto maksts skalošanai.

Tautas metodes: maksts skalošana ar etiķūdeni – paskābina maksts vidi, maksts skalošana ar jogurtu (tajā ir pienskābās baktērijas), sasmalcināti ķiploki u.c.

-          uz higiēniskām paketēm uzliet aukstu "dzīvo" jogurtu un mainīt pēc nepieciešamības vai gatavo „dzīvā” jogurta tamponus;

-          bieži iet vannā un vannas ūdenim pievienot nedaudz ābolu etiķa (tas paskābinās to maksts vidi - kādai viņai arī jābūt);

-          Ja rezultātu nav, divas reizes dienā apmazgājaties ar litru ūdens, kurā izšķīdināta 1 ēdamkarote  ābolu etiķa un trīs naktis pēc kārtas lietot ķiploku tamponu. To pagatavo tā:  uzmanīgi, lai nenoplēstu jauno plēvīti, notīra ķiploka daiviņu. Daiviņu caurdur ar sterilizētu adatu, kurā ir ielikta divkārši salocīta kokvilnas marlē. Tādejādi marle piesūcinās ar ķiploka sulu, kas nav tik daudz, lai neapdedzināt gļotādu. Ievieto makstī uz nakti, tik tālu, cik ar pirkstu var aizsniegt. Izveidotajam tamponam jābūt gatavotam no sterilas marles un tam jābūt ar „astīti”, lai no rīta to var izvilt ārā. Pēc pamošanās izņem un apmazgājas ar ābola etiķa šķīdumu.

·         1 pil. tējas koka ēteriskā eļļa + 1 pil. lavanda ēteriskā eļļa + 50-100 ml bāzes eļļa uz vannu vai sēdvannu. Emulgēt! Var taisīt ēteriskās tamponus. Vienmēr konsultēties ar speciālistu!

·         Rozes hidrolāts  -rožūdens kompreses (grūtniecei nelietot ilgstoši!). Vienmēr konsultēties ar speciālistu!

Higiēnas pasākumi:

• -          intīmo ziepju lietošana ne vairāk kā 1x dienā;
• -          bieži mazgāt rokas pašai un vīram, jo vaginālā sēnīte bieži pārceļo uz krūtīm un pēc tam, zīdot mazuli, arī uz mazuļa mutīti;
• -          bieža biksīšu (dabiska auduma) maiņa. Ja vajag – vairākas reizes dienā;
• -          apmazgāšanās jāizdara virzienā no priekšpuses uz mugurpusi –anālās atveres virzienā;

Ārstēšana.

Par ārstēšanos vienmēr konsultēties ar savu aprūpes speciālistu – vecmāti, ginekologu, ģimenes ārstu!

Ja sievietei nav simptomu, sūdzību, ārstēšana nav nepieciešama.

Profilaktiskās maksts lodītes / atbalstošā terapija: Vagisan, Vagilac – uzlabo maksts mikrofloru.

Akūtos gadījumos -pretsēņu medikamenti. 

Avoti:

• Belinda Grānta-Viagasa, "Dabas dziedniecība sievietēm", Kontinents, 1997
• „Ārstniecības augi”, Dziednieka rokasgrāmata, Zvaigzne ABC
• Medicīnas koledžas pieraksti ginekoloģijā,  2012
• Lisa Goldstein, Midwifery Today semināru materiāli;
• Dūlu mācību materiāli aromterapijā;
• Linda Vītuma, Intīmā higiēna meitenēm un sievietēm, http://kastanis.org/uploads/0000/0351/P.D.Intima-higiena_04.04.2012.pdf

Papildus lasīt:

• Linda Vītuma, Grūtnieču higiēna
• Linda Vītuma, Intīmā higiēna meitenēm un sievietēm, http://kastanis.org/uploads/0000/0351/P.D.Intima-higiena_04.04.2012.pdf
• Linda Vītuma, http://www.mammamuntetiem.lv/articles/26207/padomu-apkopojums-piena-senes-gadijuma/
• Vulvovaginālā kandidoze http://www.dermatologs.com/pacientu-izglitosana/adas-slimibas/vulvovaginala-kandidoze.html
• Vanda Vīksna, http://www.mansmazais.lv/article/257969/
• http://www.medicine.lv/grutnieciba/izdalijumi-grutniecibas-laika

„Eņģeļi manos matos”, Lorna Bērne

Grāmatā „Eņģeļi manos matos” īpaši mani uzrunā tēma par eņģeļbērniņiem. Autore dalās ar savu kā māsas, tā mammas, sava vīra un citu sieviešu pieredzi. Ļoti uzrunā viņas sacītais, ka atnākusī dvēselīte zina savu likteni, zina pie kā nāk, kāpēc nāk un ir bezgala priecīga, ja mamma spēja viņu ieņemt. Dvēselīti sūta Dievs un Viņš arī zina, kāpēc. Bērna dvēselīte  savu mammu ļoti mīl, lai ko viņa darītu un domātu.  Mammai sērojot, bērna dvēsele burtiski „izlej par mums savu mīlestību” un paliek kopā ar savu mammu tik ilgi, cik nepieciešams, kā arī palīdz dažādās dzīves situācijās. Piemēram, viņi dažkārt ir kā starpnieki, kas čukst mammai ausī eņģeļu vēsti. Mammas savus eņģeļbērniņus var arī sajust, jo tie patiesi pieskaras viņām, mierina un ieritinās savu mammu kabatās vai klēpī. Viņi ir ļoti pateicīgi, ja esam viņu vecāki. Mīlestība, ko pauž eņģeļbērni, ir tīra, gaismas pilna un nesavtīga.

„ … uz grīdas sēdēja pieci mazi bērni, piecas dvēselītes, ap kurām spīdēja gaisma. Skaistas dvēseles un skaisti bērni. Visi pagriezušies smaidīja mātei. Viņa gan mazos neredzēja, bet es pastāstīju, ko redzu, un sievieti pārņēma prieks. … Dvēselītes man lūdza, lai pasaku mātei, ka tās vienmēr bijušas un ir kopā ar viņu.”

Grāmatā vienkāršā valodā tiek aplūkotas vēl daudzas citas tēmas: par sargeņģeļiem, eņģeļiem, mirušiem gariem, nāvi, lūgšanu un pateicības nozīmi, par mazliet citādu meiteni, sievieti un māti, Lornu, kura savā dzīvē iet cauri dažādiem notikumiem, paužot mums eņģeļu vēsi par mīlestību, līdzjūtību, piedošanu un cerību.

„Sargeņģelis ir jūsu miesas un dvēseles vārtsargs. Viņam šis uzdevums uzticēts jau pirms ieņemšanas. Viņš jūs ir sargājis jau mātes miesās. Kad nācāt pasaulē un sākāt augt, sargeņģelis ne brīdi no jums neatkāpās – viņš ir blakus, kad guļat vai esat vannas istabā, un ne uz mirkli nepamet vienu. Arī nāves brīdī sargeņģelis stāv blakus, palīdzot cilvēkam izdzist. Sargeņģelis ļauj arī citiem eņģeļiem palīdzēt risināt dažādas dzīves problēmas; eņģeļi nāk un iet. Es viņus dēvēju par eņģeļiem skolotājiem.”

Lorna kā bērns draudzenei stāsta, kas ir Dievs:

„Vai redzi žubīti, jauko putniņu ar zeltainām, dzeltenām un zilganām spalvām? Putns ir līdzīgs Dievam. Ieskaties vērīgāk žubītē, un redzēsi, cik tā skaista un ideāli veidota. Tu esi kā putns: tu esi skaista, jo līdzinies Dievam. Ja šis putns nokritīs un savainosies, viņš nejutīs sāpes, jo deviņas desmitdaļas no tām jutīs Dievs. Dievs jūt visu, kas notiek ar ikvienu un katru putnu, tas pats attiecas arī uz mums: ja mēs ciešam, tad tikai daļēji. Pārējo Dievs paņem savā ziņā.”

Lorna par savu mātes mīlestības eņģeli:

„Mātes mīlestības eņģelis ir apaļš kā saule un milzum liels, piekļāvis sev pavērtus spārnus, tāpēc mazliet atgādina cāļu māti. Viņš vienmēr ir gatavs tevi sirsnīgi apskaut. Eņģelis ir krēmkrāsā un arī baltā, šoreiz ar sārtu ēnu. Mātes mīlestības eņģelis ir dzidrs; no iekšpuses tam staro ļoti spilgta gaisma, tomēr tas nav caurredzams. Eņģeļa sejā staro laime, acis tam milzum lielas, un tajās dzirkstī mātes mīlestības gaisma. Baltie mati ar krēmkrāsas ēnojumu krīt brīnišķīgās, mīkstās sprogās. Mātes eņģelis cilvēku vienmēr glāsta un mīl. Tik pievilcīga būtne, ka gribas iekrist tās rokās un samīļot, un just viņas apskāvienu. Lai cik mīlestības cilvēks saņem no savas mātes, šis eņģelis vienmēr vairo mātes mīlestību”.

Viens piemērs par to, kā eņģeli mūs sargā:

„Reiz, sēžot upes krastā, redzēju brīnišķīgu apliecinājumu eņģeļu rūpēm par cilvēkiem. Vēroju krastā māti ar bērniņu, apmēram pusotru gadu vecu. Mazais ar lielu sajūsmu raudzījās uz savām kājiņām, pār kurām plūda ūdens. Māte turēja viņu rokās ap vidukli, lai iemācītu saglabā līdzsvaru. Viņa ik pa brīdim atlaida rokas. Lai pārliecinātos, cik ilgi mazulis var nostāvēt. Turpat bija arī bērna sargeņģelis, kas sēdēja zem viņa ūdenī. Bērns sagrīļojās un krita. Māte nepaguva mazuli noķert, bet eņģelis gan! Viņš iesēdās tieši eņģelim klēpī un neraudāja, bet, šļakstinādams ūdeni, sāka līksmi smieties.”

Dažkārt es dzirdu, ka aizgājušo bērnu dvēseles atnāk pie vecākiem atvadīties. Par to Lorna raksta 195.-198.lpp.

 „Eņģeļi dažkārt tā paziņo, ka ar mazuli viss būs labi. Mūsu bērns pateicās, ka esam viņa vecāki.”

Īpaša aina aprakstīta par kādu, parkā satiktu sakumpušu, sīku meiteni ratiņķrēslā, kuras skaistā dvēselīte dodas rotaļās un spēlēs ar eņģeļiem, kamēr viņas mamma sarunājas ar kaimiņiem un neko nenojauzdama (311.-312.lpp.).

„ Dzirdēju smieklus: meitenes dvēsele bija brīva un laimīga! … Eņģeļi sapina ziedus un uzlika tos meitenītei galvā kā princeses kroni, ap kaklu, rokām un potītēm. Eņģeļi rādīja, kā savīt ziedus, mazliet iešķeļot kātiņus. Arī meitene sāka pīt vainagu. …. Viņas seja staroja kā saule.”

Ainas, stāsti, liecības vēl un vēl… Skaisti, skumji, tomēr mīlestības, pateicības, lūgšanu un piedošanas pilni.

Lornas Bērnes mājas lapa: http://www.lornabyrne.com/

Paldies!

Pēcdzemdību vēdera masāža

Tradicionālā medicīna Latvijā neatzīst vēdera aiztikšanu vismaz 6 nedēļas pēc dzemdībām. Šī masāža aizgūta no meksikāņu vecmāšu pieredzes. Priekšnoteikumi tās veikšanai ir divi:

• Sievietei rit 1.-4. pēcdzemdību nedēļa (7. – 30. diena);
• Dzemde normāli atkopjas pēc radībām (nav asiņošanas, endometrītu). Par to liecina izdalījumi no dzemdes, kas kļūst aizvien gaišāki un samazinās. Nedēļu pēc dzemdībām dzemde jau gandrīz ir atgriezusies iegurņa dobumā, to var sataustīt aptuveni divu pirkstu augstumā virs simfīzes.

Vēdera masāža ir meditatīvs un relaksējošs pasākums, mirklis atpūtas māmiņai, kas kopš dzemdībām nepārtraukti bijusi kopā ar mazuli. To parasti veic pēdējās pēcdzemdību vizītes laikā, kā apliecinājumu, ka viss kārtībā, ka gaidību laiks noslēdzies vislabākajā veidā – ar jauna cilvēka nākšanu pasaulē, un ka tagad māmiņa un bērns vairs nav divi vienā, bet atsevišķas personas. To dara mierīgā brīdī, kad bērns pabarots un ir, kas otrā istabā viņu pieskata, lai māmiņa var pilnībā atslābināties. To var apvienot ar Pirtīžu vai Rebozo aizvēršanās rituālu.

Masāžu veic uz mīksta matracīša, kas izklāts uz grīdas, vai stabilā gultā. Māmiņai sarūpē ērtu atbalstu galvai, rokām. Katru darbību veic, klusi paskaidrojot, kādēļ. Masāžai izmanto dabisku eļļu ar maigu vai neitrālu aromātu – piem., Welleda kliņģerīšu eļļu, arnikas eļļu vai citu E vitamīniem bagātu. Var lietot olīveļļu, kurai pievienota lāsīte māmiņai tīkamas ēteriskās eļļas – piemēram, greipfrūta, kas darbojas kā antidepresants, citrona, kas aizdzen skumjas, lavandas, kas attīra miesu un garu.

Masāža beidzas ar pateicības lūgsnu Dievam, ķermenim, mātei un bērniņam.

Īpašs paldies par vēdera pēcdzemdību masāžas atvešanu uz Latviju ārstei un vecmātei Dinai Ceplei, kura to arī iemācīja Latvijas dūlām 3. mācību gadā.

Pateicībā un pazemībā, Līga

Zelta Mēnesis (Zuo yuezi).

40 pēcdzemdību dienas Ķīnas tradicionālajā kultūrā.

Citāti un tēzes

no grāmatas „Tradicionālā ķīniešu medicīna sievietēm. Mēness atspīdumi ūdenī”:

1.      Ķīnā radiniekiem aprūpēt jaundzimušo māti ir pats par sevi saprotams. Šajā pēcdzemdību aprūpē iesaistās teju vai visi radinieki. Galvenais viņu pienākums ir paēdināt jauno māti.

2.      Sieviete šajā laikā nemazgājas ne dušā, ne vannā. Nemazgā arī matus. Zobus un muti mazgā (pētījumos, gan atradu, ka zobus nemazgā). Sievietei maksti, starpeni un ķermeni palīdz apmazgāt  citas sievietes – kopējas. Mazgāties var, piemēram, ar sūkli piesūcinātu ingvera ūdenī (katlā ar ūdeni pavāra ingvera sakni), var iztikt bez ziepēm. Ingvers ķermenim piešķir svaigumu un siltumu. 

3.      Māte tiek mudināta kustēties tikai ap savu gultu. Kustības uzlabo asinsriti un stiprina resno zarnu, īpaši pēc ķeizargrieziena. (kustēties ap savu gultu - nozīmē kustēties pa istabu, dzīvokli, aprūpējot bērniņu. Pašai mātei - paēst, padzert, apmeklēt tualeti, atpūsties).

4.      Bieži tiek mainīts mātes apģērbs, lai nav jāguļ sasvīdušai un jābaidās saaukstēties. Ja daudz svīst, uzturā lietot Jan produkti (skat. tālāk).

5.      Uzskata, ka jebkura kaite, kas sievietei iegūta pēcdzemdību periodā, pavada viņu visu dzīvi. Turklāt ikviena slimība, kas mātei ir bijusi jau pirms dzemdībām, var tikt dziedināta Zelta Mēnesī.

6.      Zelta Mēnesī rada Asinis, veicina Nieru spēku un enerģijas atjaunošanos. Dzemdības, īpaši biežas dzemdības, stipri izsmeļ Esenci jeb Dzin un tik ļoti samazina garīgo un fizisko dzīvības spēku, ka samazina mūža ilgumu. Lai stiprinātu un saglabātu savu Esenci, jaundzimušā māte ņem sev brīvdienas no parastās dzīves, tā pasargājot sevi no pārmērīga stresa, emocionāliem satraukumiem, pārstrādāšanās un noguruma. Viņa arī ļoti gādā par to, lai ēdiens būtu labs. Ja nav ģimenes, kas varētu palīdzēt, vīrs bieži vien nolīgst jaunajai mātei izpalīdzi. Rūpes par māti šajā mēnesī pasargās viņu no sliktas veselības priekšdienās, kas ģimenei varētu izmaksāt daudz dārgāk.

Rietumos bieži vien pēc bērna piedzimšanas māte tiek apbērta ar burvīgiem ziediem, taču tuvinieki neko daudz viņai nepalīdz. Parasti viņi kopā ar māti slimnīcā nepaliek, uzskatot, ka viņai nepieciešama atpūta. Atbildība par viņas fiziskajām vajadzībām gulstas uz slimnīcas personāla pleciem. Puķes ir skaistas, un to nozīme simboliska, taču tās nespēj sniegt sievietei atbalstu šajā kritiskajā laikā, kad jāatjauno viņas enerģija  un veselība.

7.      Bērna dzemdēšana rada Jan zudumu, jo tas izlietots, lai izstumtu bērnu no Dzemdes. Tāpēc sieviete atrodas Aukstuma stāvoklī un ir ārkārtīgi uzņēmīga pret Aukstumu, kas iespiežas un iemājo viņas ķermenī. Viņai jāatturas no vannošanās, matu mazgāšanas, smagu priekšmetu celšanas. Viņai jāizvairās no auksta ūdens, zemas temperatūras vai vēja, nevajag peldēties, ēst aukstus ēdienus, dzert aukstu šķidrumu, jāatturas no dzimumdzīves un pārmērīgiem treniņiem. Ja māte to neievēro, viņa pakļauj sevi sāpēm, artrītam vai citādām kaitēm nākotnē. (Ķīnā ir īpaši daudz ķeizargriezieni, tāpēc Jan zudums ir vēl jo lielāks.)

8.      Lai atgūtu Jan jeb Karstumu un atjaunotu enerģiju un līdzsvaru organisma sistēmā, jaunajai mātei jāēd Jan ēdieni: jēra gaļa un cita sarkanā gaļa, sarkanās pupiņas un lēcas, kuri savā būtībā ir sildoši ēdieni, un dateles, rozīnes, olas, spināti, melnie saldie rīsi, cūkgaļa. Sievietei pilnībā jāatjauno Asins veselība, un tāds vienkāršs ēdiens kā olu zupa, ir efektīvs līdzeklis Asins vairošanai. Bagātinot asinis, tiek barota arī Ci un Esence. Ēst mazām porcijām un bieži. Tā tiek stiprināta Liesas Ci, kas savukārt baro un piepilda Nieru Esenci. 

9.      Gars jeb Šeņ uzturas sirdī, tāpēc nepietiekams Asins daudzums šajā Orgānu sistēmā jaunajai mātei izraisa vai nu miegainību, vai nespēju aizmigt, nespēju rast saikni ar savu bērnu, nerimstošu izmisumu, mazvērtības izjūtu, grūtsirdību, nemieru vai attālināšanos no realitātes. Tāpēc svarīgi ir ēst produktus, kas baro Asinis un stiprina Sirdi, Aknas un Liesu – Orgānus, kuri vitāli svarīgi Asins radīšanai un asinsritei. Tradicionālie produkti, kurus ēd, lai spēcinātu šīs Orgānu sistēmas, ir cāļa gaļa, zivis, zaļie lapu dārzeņi, olas, rozīnes, saldie rīsi un žāvēti longana augļi.

10.  Laktācijas veicināšanai TĶM iesaka siltus ēdienus: cāļa zupu, tradicionālo cūkgaļas paceles cīpslu novārītu melnajā etiķī un ingverā, arī papaiju un zemesriekstus. Izvairīties no pikantiem ēdieniem, pārāk sātīgiem un trekniem, grūti sagremojamiem, termiski neapstrādātiem un pākšaugiem.

Dažkārt piens veidojas, bet neizdalās pietiekamā daudzumā vai arī nemaz neizdalās, tas nozīmē, ka ir Aknu un Ci sastrēgums galvenajos Meridiānos, kuri iet cauri krūšu dziedzeriem. Piens  sāks izdalīties, ja būs nepieciešamais Ci. Tas nozīmē, ka jādara viss, lai sieviete saprastu sevī mītošās dusmas, aizvainojumu vai neapmierinātību. Ir zināms, ka Aknu sistēma ir cieši savīta ar mūsu emocionālo labsajūtu, kura savukārt veicina laktāciju.

11.  Zelta Mēneša beigas atzīmē ar zāļu vannas rituālu, kur ūdenim ir pievienots ārstniecības augu maisījums, ko parakstījis TĶM ārsts. Tas simbolizē, ka atpūtas un atjaunošanās laiks ir noslēdzies un viņa atsāk ikdienas dzīvi. Vannai pievienotās zālītes ir dziednieciskas un aizvada Mitrumu no mātes muskuļiem un locītavām, tā pasargājot no sāpēm nākotnē.

Zelta Mēnesis seko arī pēc neveiksmīgas grūtniecības.

Domas.

Domāju, ka te ir tik daudz vērtīgu padomu, ka rūpēties un atbalstīt sievieti pēcdzemdību periodā. Kaut arī latviešiem pašiem ir savas vērtīgās parašas par raudzībās iešanu, pirtīžām, krustabām, ir kaut kas, ko mēs esam aizmirsuši jaundzimušās mātes, nedēļnieces apčubināšanu, kas bija tik dabiska dzīvojot saimēs, neskatoties uz to vai sieviete bija saimnieces vai kalpu kārtas.

Un tomēr, tomēr, es ticu, ka arī mēs, draugi, kaimiņi un radi (neskatoties uz to, ka izkaisīti plašajā pasaulē) tomēr raudzībās iedami dāvanā pasniegsim nevis jaunas un dārgas mantas, bet rūpes par jauno mammu.

Lasot ķīniešu zintis, man radās būtiskas pārdomas par dušā iešanu un matu mazgāšanu. Tik ļoti ir pierasts, ka to daru pati un neviens cits. Mani mati ir biezi un es nevaru iedomāties tos nemazgāt, bet, iespējams, vienkārši nezinu citus veidus, kā par tiem rūpēties. Iedomājos indiāņus, šķiet viņi matus eļļoja. Un tomēr šķiet tas ir stāsts par ļaušanos. Cik ļoti es spētu ļauties atkal savai mammai, kas mani nomazgā ar sūklīti piesūcinātu tējā? Jā, tā taču būtu īpaša – maiguma un mīlestības tēja. Mulstu no savām pārdomām un domāju par savām senču sievietēm, kas mazgāja bērnus, meitas, izejot pie vīra, dzemdējot un pēcdzemdību periodā, slimos jeb vienkārši rūpējoties par sirmgalvjiem.

Man tik bieži mammas ir atzinušās, ka jūtas vainīgas, domājot par ikdienu. Viņas jautā, vai tiešām visas ar to tiek galā, ka auklīšu sludinājumos neredz nevienu meklējam auklīti-palīgu agrīnajā pēcdzemdību periodā. Nemierīgāku zīdaiņu mammām reizēm diena aizskrien tik ātri, ka vakarā tiek konstatēts, ka nav ieliktas drēbes veļas mašīnā vai arī aizmirsts izņemt un pakarināt. Viņām ir grūti ieiet dušā, atrast laiku uztaisīt ēst, paēst, iziet pastaigā. Diena paskrien zīdot, mierinot bērnu, pasnaužot kopā. Un tā nav izlaidība vai slinkums. Tā pamazām dzimst mamma, iepazīstot savu mazuli, izprotot viņa vajadzības, mācoties zīdīt un veidojot emocionālo saikni. Tam visam vajag laiku, lai jaunās mammas prasmes iestrādātos. Reizēm domāju, kāpēc mums ir izveidojies tāds stereotips, ka jaunajiem vecākiem pašiem ar visu jātiek galā. Vai tas nāk no kara laikiem vai padomju varas laikiem par mātēm varonēm? Es nezinu. Mammas man atzīstas, ka nevēlas iesaistīt nedz savas mammas, nedz vīramātes, jo viņas pārlieku uzbāžas ar savu viedokli par bērna zīdīšanu, midzināšanu un audzināšanu. Tā sākas konflikti. Tas, ko mēs varam pamācīties no tradicionālās ķīniešu kultūras ir rūpes par mammas vajadzībām - pabarot, padzirdīt, sasildīt, nomazgāt. Dūlas un Pep mammas „mammo mammu” –  pieņem un mīl, uzklausa, stiprina viņas augošo pārliecību būt sava bērna mammai, čubina mammu nevis bērnu, neaizraujas ar padomu došanu, bet jautā mammai pašai: „Kā Tu to jūti? Ko Tu par to domā?”. Tas ir tik grūti neatņemt mammai bērnu un nebārstīt padomus, jo es tik labi māku viņu nomierināt, novannot, izdzīt sariņus, pamasēt, saģērbt, pašūpināt. Patiešām māku! Bet vai vajag? Un tik viegli ir kļūdīties, palīdzot mammai!

Piemēri, ko dāvanā varētu vēlēties mamma, vecāki pēcdzemdību periodā:

   1)      Pirmajā un otrajā nedēļā palīdzēt ar visiem mājas darbiem, izņemot bērniņa kopšanu, barošanu. Palīdzēt mātei apkopt pašai sevi.

   2)      1 vai 2x nedēļā sagatavot  un atnest siltu ēdienu. Ideāli, ja katru dienu.

   3)      Par jaunās ģimenes naudu un pēc sagatavota saraksta doties uz veikalu iepirkties.

   4)      Uz kādu konkrētu datumu nākt izmazgāt veļu, sakārtot māju, izslaucīt putekļus. 

   5)      Iziet pastaigāties ārā ar vecākajiem bērniem, atvest vai aizvest uz bērnudārzu. Vecākajiem bērniem arī uzdāvināt dāvanu bēbīša dzimšanas dienā. 

   6)      Varētu arī iziet ārā pastaigāties ar ratiņiem, pie nosacījuma, ja mamma atpūšas, vingro, meditē vai saņem masāžu, nevis berž māju un taisa ēst. Tad jāmainās lomām – mamma iet ārā ar ratiņiem, bet jūs, piemēram, uztaisāt vakariņas. Pastaiga svaigā gaisā mammai ir atpūta, kuras laikā uzlabojas asinsrite un vairojas pieniņš un vakars ir daudz mierīgāks.
   7)  Nolīgt palīdzi mājas darbos;
   8) Nolīgt dūlu vai PEP mammu, kas rūpējas par māmiņas emocionālajām vajadzībām. Sākumā 1-3x nedēļā, pēcāk 1x mēnesī.

Katrai ģimenei vajadzības, protams, var atšķirties. Visus darbiņus uzgrūst jaunajam tētim, nebūtu vēlams, jo arī viņam jāvelta savs laiks mazuļa iepazīšanai, saiknītes veidošanai.

Patiesībā jaunie vecāki kopā ar jaundzimušo tik ļoti labprāt ieritinās lielajā ģimenes gultā un ir visi kopā nesteidzoties, mierā un laimē. Ļaujiet viņiem to izbaudīt!

Mācības. Ak, es zinu, zinu, arī man pašai, lai nonāktu pie šīm atziņām, ir bijis garš ceļš! Joprojām mācos. Mācos klausīties, mācos iedrošināt sievietes runāt par savām vajadzībām un vēlmēm, uzlikt tās uz papīra, gatavoties arī pēcdzemdību periodam, nepakautrēties un sastādīt savu sarakstu, runāt par to ar saviem vīriem, nosūtīt šo sarakstu savām draudzenēm, radiem, draudzes locekļiem un korporāciju biedrenēm. Iedzīvināt šo tradīciju jūsu dzimtā, jūsu draudzeņu starpā.

Ja godīgi, man ir žēl, ka es to nezināju, kad man bija pēcdzemdību periods. Par mani lielākoties rūpējās mans vīrs. Pat nezinu, kā būtu, ja viņa nebūtu.  

No cilvēkiem, kas atbrauca raudzībās pie dēliņa, visspilgtāk atceros savu 82 gadīgo vecmāmiņu. Viņa pie mums nodzīvoja veselu dienu, virtuvē tik garšīgi smaržoja, divgadīgā meita bija nodarbināta, bet es ar lielu paļaušanos un laimes sajūtu vienkārši plūdu. Šķiet viņa bija vienīgā, kuras dēļ nesatraucos, vai man būs ar ko pacienāt, vai man māja ir sakārtota u.tml. Cik nozīmīga un svarīga ir šī mīlestības pieņemošā enerģija un bezgalīgais laiks, ko kāds Tev velta. Paldies viņai! 

Daži pētījumi par Ķīniešu Zelta mēnesi:

·         Traditional beliefs and practices in the postpartum period in Fujian Province, China: a qualitative study, http://www.biomedcentral.com/1471-2393/7/8
·         [Puerperal practice pattern in a rural area of north China]. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/17440587
·         Chinese zuo yuezi (sitting in for the first month of the postnatal period) in Scotland. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/9287657
·         Special postpartum dietary practices of Hong Kong Chinese women. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/11083489
·         Zelta mēneša saistība ar pēcdzemdību depresiju: Postpartum depression and traditional postpartum care in China: role of zuoyuezi. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/19036364