Piena sēne grūtniecei

Kāpēc sēnīte ir savairojusies un ko ķermenis ar to vēlas jums pateikt? Pajautā savam ķermenim - tieši kas ir tas, kas palicis nepamanīts? Kāda ir tava patiesā vajadzība, kas nav tikusi apmierināta? Apstājies, paelpo un sajūti!

Iemesli. 

Kāpēc tādas rodas?

Uz mūsu ādas un gļotādām dzīvo dažādi mikroorganismi, arī patogēnie un tai skaitā arī sēnītes. Tās reizēm mums ir arī vairāk nekā vajag, bet nekādi netraucē dzīvot. Grūtniecības laikā var palielināties izdalījumu daudzums no maksts, tāpēc ieteicams mainīt apakšbiksītes vairākas reizes dienā. Palielināto izdalījumu daudzums var būt labvēlīga vide dažādu rauga sēnīšu augšanai makstī.

Grūtāk klājas, ja iemantojam kādas brūces, nobrāzumus, plaisas. Veicinošs faktors mūsdienās - pārāk ciešs apģērbs, stringi. Tās parasti savairojas tad, kad labās baktērijas nomazgājam ar īpaši antibakteriālām ziepēm, neievērojam mazgāšanās virzienu (apmazgāšanās jāizdara virzienā no priekšpuses uz mugurpusi –anālās atveres virzienā), pēc antibiotiku vai citu stipru medikamentu kursa, esam pakļauti ilgstošam stresam, tās bieži savairojas grūtniecēm, jo imunitāte ir zemāka, pie hormonu svārstībām, tās bieži ir cilvēkiem, kas mīl saldumus un balto miltu izstrādājumus, arī diabētiķiem.

Profilakse

jeb ko darīt, lai tā vairāk neparādītos:

2 nedēļas nelietot vai pēc iespējas mazāk: cukuru, medu, saldos sīrupus, melasi, maizes raugu, kviešu miltus, piena produktus (izņemot tos ar dzīvajām baktērijām), šķiņķi, liellopu gaļu, kukurūzu, saldos augļus vai sulas. Šie visi pārtikas produkti baro sēnītes šūnas un pagarinās problēmas atrisinājumu.

Ko tad var ēst? –Dažādu krāsu dārzeņus, svaigus zaļumus, vistu, zivis, rupja maluma graudaugus, pupas, zirņus;

B vitamīniem bagātus produktus – neapstrādāti graudi, rupja maluma produkti un pupas:

neslīpēti graudaugi, rupja maluma milti, putraimi, pārslas, zirņi, pupas, diedzētas sēklas; sēklas, rieksti, kvinoja. Bez B vitamīna tie satur arī olbaltumvielas, cinku, selēnu un magniju un kompleksos ogļhidrātus, cieti, kas ir enerģijas avots.

A vitamīnu (taukos šķīstošs) uzturā , ne sintētisko -   olas, sarkani, dzelteni augu valsts produkti – burkāni, paprika, tomāti, zaļumi, ķirbji, pīlādži, rožu augļi, aprikozes, biešu laksti, brokoļi, rāceņu laksti, kāposti, sinepju laksti, spināti, topinambūri, mango, hurma..

Dzert ūdeni vismaz 2-3 l dienā!

UZTURĀ:

-          Acidophilus bifidus (400milj līdz 1bilj dzīvo baktēriju dienā). Ieteicams lietot vēl 2 nedēļas pēc tam, kad sēnes simptomi ir izzuduši (vai jebkuru citu aptiekā nopērkamu preparātu ar dzīvajām baktērijām – probiotiķi)  - palīdz atjaunot baktērijas zarnās;

-          Krūze tīrkultūras jogurta dienā jeb dzīvais jogurts.

-          Greipfrūta sēklu ekstrakts (piem., Citrosept). 250mg 3 x dienā vai 5-15 piles 140ml ūdens 2-5 x dienā;

-          Ķiploki vai ķiploku tabletes 1-2tbl 3 x dienā; cinks (45mg dienā) un B vitamīni (100mg no katra veida no dažādiem avotiem, izņemot ēdamo raugu);

-          3 ēdamkarotes mežrozīšu ziedu vakarā ieber termosā un aplej ar 3 glāzēm verdoša ūdens. No rīta izkāš. Dzer pa 150 ml 4 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.

-          3 ēdamkarotes dzeloņplūmju augļu vakarā ieber termosā un aplej ar 3 glāzēm verdoša ūdens. No rīta izkāš. Dzer pa 150 ml 4 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.

(Dzeloņplūmju augļus nez vai var dabūt, bet dzeloņplūmju eliksīru Weledas veikaliņā gan).

ĀRĪGI (mērķis uzlabot maksts mikrofloru un pH, lai nodrošinātu fizioloģiskās aizsargbarjeras sēnīšu invāzijai maksts gļotādā.)

·         2 ēdamkarotes struteņu lakstu ieber emaljētā katliņā, aplej ar 4 glāzēm ūdens, uzliek vāku un vāra uz lēnas uguns 15 minūtes. Noņem no uguns, atstāj ievilkties 15 minūtes, tad izkāš. Novārījumu izmanto maksts skalošanai.

·         3 ēdamkarotes ozola mizu un lapu ieber emaljētā katliņā, aplej ar 3 glāzēm ūdens, uzliek vāku un vāra uz lēnas uguns 15 minūtes. Noņem no uguns, izkāš. Novārījumu izmanto maksts skalošanai.

·         3 ēdamkarotes kliņģerīšu ziedu ieber emaljētā katliņā, aplej ar 3 glāzēm verdoša ūdens. Vāra 15 minūtes. Atstāj ievilkties 15 minūtes, tad izkāš. Izmanto maksts skalošanai.

Tautas metodes: maksts skalošana ar etiķūdeni – paskābina maksts vidi, maksts skalošana ar jogurtu (tajā ir pienskābās baktērijas), sasmalcināti ķiploki u.c.

-          uz higiēniskām paketēm uzliet aukstu "dzīvo" jogurtu un mainīt pēc nepieciešamības vai gatavo „dzīvā” jogurta tamponus;

-          bieži iet vannā un vannas ūdenim pievienot nedaudz ābolu etiķa (tas paskābinās to maksts vidi - kādai viņai arī jābūt);

-          Ja rezultātu nav, divas reizes dienā apmazgājaties ar litru ūdens, kurā izšķīdināta 1 ēdamkarote  ābolu etiķa un trīs naktis pēc kārtas lietot ķiploku tamponu. To pagatavo tā:  uzmanīgi, lai nenoplēstu jauno plēvīti, notīra ķiploka daiviņu. Daiviņu caurdur ar sterilizētu adatu, kurā ir ielikta divkārši salocīta kokvilnas marlē. Tādejādi marle piesūcinās ar ķiploka sulu, kas nav tik daudz, lai neapdedzināt gļotādu. Ievieto makstī uz nakti, tik tālu, cik ar pirkstu var aizsniegt. Izveidotajam tamponam jābūt gatavotam no sterilas marles un tam jābūt ar „astīti”, lai no rīta to var izvilt ārā. Pēc pamošanās izņem un apmazgājas ar ābola etiķa šķīdumu.

·         1 pil. tējas koka ēteriskā eļļa + 1 pil. lavanda ēteriskā eļļa + 50-100 ml bāzes eļļa uz vannu vai sēdvannu. Emulgēt! Var taisīt ēteriskās tamponus. Vienmēr konsultēties ar speciālistu!

·         Rozes hidrolāts  -rožūdens kompreses (grūtniecei nelietot ilgstoši!). Vienmēr konsultēties ar speciālistu!

Higiēnas pasākumi:

• -          intīmo ziepju lietošana ne vairāk kā 1x dienā;
• -          bieži mazgāt rokas pašai un vīram, jo vaginālā sēnīte bieži pārceļo uz krūtīm un pēc tam, zīdot mazuli, arī uz mazuļa mutīti;
• -          bieža biksīšu (dabiska auduma) maiņa. Ja vajag – vairākas reizes dienā;
• -          apmazgāšanās jāizdara virzienā no priekšpuses uz mugurpusi –anālās atveres virzienā;

Ārstēšana.

Par ārstēšanos vienmēr konsultēties ar savu aprūpes speciālistu – vecmāti, ginekologu, ģimenes ārstu!

Ja sievietei nav simptomu, sūdzību, ārstēšana nav nepieciešama.

Profilaktiskās maksts lodītes / atbalstošā terapija: Vagisan, Vagilac – uzlabo maksts mikrofloru.

Akūtos gadījumos -pretsēņu medikamenti. 

Avoti:

• Belinda Grānta-Viagasa, "Dabas dziedniecība sievietēm", Kontinents, 1997
• „Ārstniecības augi”, Dziednieka rokasgrāmata, Zvaigzne ABC
• Medicīnas koledžas pieraksti ginekoloģijā,  2012
• Lisa Goldstein, Midwifery Today semināru materiāli;
• Dūlu mācību materiāli aromterapijā;
• Linda Vītuma, Intīmā higiēna meitenēm un sievietēm, http://kastanis.org/uploads/0000/0351/P.D.Intima-higiena_04.04.2012.pdf

Papildus lasīt:

• Linda Vītuma, Grūtnieču higiēna
• Linda Vītuma, Intīmā higiēna meitenēm un sievietēm, http://kastanis.org/uploads/0000/0351/P.D.Intima-higiena_04.04.2012.pdf
• Linda Vītuma, http://www.mammamuntetiem.lv/articles/26207/padomu-apkopojums-piena-senes-gadijuma/
• Vulvovaginālā kandidoze http://www.dermatologs.com/pacientu-izglitosana/adas-slimibas/vulvovaginala-kandidoze.html
• Vanda Vīksna, http://www.mansmazais.lv/article/257969/
• http://www.medicine.lv/grutnieciba/izdalijumi-grutniecibas-laika

„Eņģeļi manos matos”, Lorna Bērne

Grāmatā „Eņģeļi manos matos” īpaši mani uzrunā tēma par eņģeļbērniņiem. Autore dalās ar savu kā māsas, tā mammas, sava vīra un citu sieviešu pieredzi. Ļoti uzrunā viņas sacītais, ka atnākusī dvēselīte zina savu likteni, zina pie kā nāk, kāpēc nāk un ir bezgala priecīga, ja mamma spēja viņu ieņemt. Dvēselīti sūta Dievs un Viņš arī zina, kāpēc. Bērna dvēselīte  savu mammu ļoti mīl, lai ko viņa darītu un domātu.  Mammai sērojot, bērna dvēsele burtiski „izlej par mums savu mīlestību” un paliek kopā ar savu mammu tik ilgi, cik nepieciešams, kā arī palīdz dažādās dzīves situācijās. Piemēram, viņi dažkārt ir kā starpnieki, kas čukst mammai ausī eņģeļu vēsti. Mammas savus eņģeļbērniņus var arī sajust, jo tie patiesi pieskaras viņām, mierina un ieritinās savu mammu kabatās vai klēpī. Viņi ir ļoti pateicīgi, ja esam viņu vecāki. Mīlestība, ko pauž eņģeļbērni, ir tīra, gaismas pilna un nesavtīga.

„ … uz grīdas sēdēja pieci mazi bērni, piecas dvēselītes, ap kurām spīdēja gaisma. Skaistas dvēseles un skaisti bērni. Visi pagriezušies smaidīja mātei. Viņa gan mazos neredzēja, bet es pastāstīju, ko redzu, un sievieti pārņēma prieks. … Dvēselītes man lūdza, lai pasaku mātei, ka tās vienmēr bijušas un ir kopā ar viņu.”

Grāmatā vienkāršā valodā tiek aplūkotas vēl daudzas citas tēmas: par sargeņģeļiem, eņģeļiem, mirušiem gariem, nāvi, lūgšanu un pateicības nozīmi, par mazliet citādu meiteni, sievieti un māti, Lornu, kura savā dzīvē iet cauri dažādiem notikumiem, paužot mums eņģeļu vēsi par mīlestību, līdzjūtību, piedošanu un cerību.

„Sargeņģelis ir jūsu miesas un dvēseles vārtsargs. Viņam šis uzdevums uzticēts jau pirms ieņemšanas. Viņš jūs ir sargājis jau mātes miesās. Kad nācāt pasaulē un sākāt augt, sargeņģelis ne brīdi no jums neatkāpās – viņš ir blakus, kad guļat vai esat vannas istabā, un ne uz mirkli nepamet vienu. Arī nāves brīdī sargeņģelis stāv blakus, palīdzot cilvēkam izdzist. Sargeņģelis ļauj arī citiem eņģeļiem palīdzēt risināt dažādas dzīves problēmas; eņģeļi nāk un iet. Es viņus dēvēju par eņģeļiem skolotājiem.”

Lorna kā bērns draudzenei stāsta, kas ir Dievs:

„Vai redzi žubīti, jauko putniņu ar zeltainām, dzeltenām un zilganām spalvām? Putns ir līdzīgs Dievam. Ieskaties vērīgāk žubītē, un redzēsi, cik tā skaista un ideāli veidota. Tu esi kā putns: tu esi skaista, jo līdzinies Dievam. Ja šis putns nokritīs un savainosies, viņš nejutīs sāpes, jo deviņas desmitdaļas no tām jutīs Dievs. Dievs jūt visu, kas notiek ar ikvienu un katru putnu, tas pats attiecas arī uz mums: ja mēs ciešam, tad tikai daļēji. Pārējo Dievs paņem savā ziņā.”

Lorna par savu mātes mīlestības eņģeli:

„Mātes mīlestības eņģelis ir apaļš kā saule un milzum liels, piekļāvis sev pavērtus spārnus, tāpēc mazliet atgādina cāļu māti. Viņš vienmēr ir gatavs tevi sirsnīgi apskaut. Eņģelis ir krēmkrāsā un arī baltā, šoreiz ar sārtu ēnu. Mātes mīlestības eņģelis ir dzidrs; no iekšpuses tam staro ļoti spilgta gaisma, tomēr tas nav caurredzams. Eņģeļa sejā staro laime, acis tam milzum lielas, un tajās dzirkstī mātes mīlestības gaisma. Baltie mati ar krēmkrāsas ēnojumu krīt brīnišķīgās, mīkstās sprogās. Mātes eņģelis cilvēku vienmēr glāsta un mīl. Tik pievilcīga būtne, ka gribas iekrist tās rokās un samīļot, un just viņas apskāvienu. Lai cik mīlestības cilvēks saņem no savas mātes, šis eņģelis vienmēr vairo mātes mīlestību”.

Viens piemērs par to, kā eņģeli mūs sargā:

„Reiz, sēžot upes krastā, redzēju brīnišķīgu apliecinājumu eņģeļu rūpēm par cilvēkiem. Vēroju krastā māti ar bērniņu, apmēram pusotru gadu vecu. Mazais ar lielu sajūsmu raudzījās uz savām kājiņām, pār kurām plūda ūdens. Māte turēja viņu rokās ap vidukli, lai iemācītu saglabā līdzsvaru. Viņa ik pa brīdim atlaida rokas. Lai pārliecinātos, cik ilgi mazulis var nostāvēt. Turpat bija arī bērna sargeņģelis, kas sēdēja zem viņa ūdenī. Bērns sagrīļojās un krita. Māte nepaguva mazuli noķert, bet eņģelis gan! Viņš iesēdās tieši eņģelim klēpī un neraudāja, bet, šļakstinādams ūdeni, sāka līksmi smieties.”

Dažkārt es dzirdu, ka aizgājušo bērnu dvēseles atnāk pie vecākiem atvadīties. Par to Lorna raksta 195.-198.lpp.

 „Eņģeļi dažkārt tā paziņo, ka ar mazuli viss būs labi. Mūsu bērns pateicās, ka esam viņa vecāki.”

Īpaša aina aprakstīta par kādu, parkā satiktu sakumpušu, sīku meiteni ratiņķrēslā, kuras skaistā dvēselīte dodas rotaļās un spēlēs ar eņģeļiem, kamēr viņas mamma sarunājas ar kaimiņiem un neko nenojauzdama (311.-312.lpp.).

„ Dzirdēju smieklus: meitenes dvēsele bija brīva un laimīga! … Eņģeļi sapina ziedus un uzlika tos meitenītei galvā kā princeses kroni, ap kaklu, rokām un potītēm. Eņģeļi rādīja, kā savīt ziedus, mazliet iešķeļot kātiņus. Arī meitene sāka pīt vainagu. …. Viņas seja staroja kā saule.”

Ainas, stāsti, liecības vēl un vēl… Skaisti, skumji, tomēr mīlestības, pateicības, lūgšanu un piedošanas pilni.

Lornas Bērnes mājas lapa: http://www.lornabyrne.com/

Paldies!

Pēcdzemdību vēdera masāža

Tradicionālā medicīna Latvijā neatzīst vēdera aiztikšanu vismaz 6 nedēļas pēc dzemdībām. Šī masāža aizgūta no meksikāņu vecmāšu pieredzes. Priekšnoteikumi tās veikšanai ir divi:

• Sievietei rit 1.-4. pēcdzemdību nedēļa (7. – 30. diena);
• Dzemde normāli atkopjas pēc radībām (nav asiņošanas, endometrītu). Par to liecina izdalījumi no dzemdes, kas kļūst aizvien gaišāki un samazinās. Nedēļu pēc dzemdībām dzemde jau gandrīz ir atgriezusies iegurņa dobumā, to var sataustīt aptuveni divu pirkstu augstumā virs simfīzes.

Vēdera masāža ir meditatīvs un relaksējošs pasākums, mirklis atpūtas māmiņai, kas kopš dzemdībām nepārtraukti bijusi kopā ar mazuli. To parasti veic pēdējās pēcdzemdību vizītes laikā, kā apliecinājumu, ka viss kārtībā, ka gaidību laiks noslēdzies vislabākajā veidā – ar jauna cilvēka nākšanu pasaulē, un ka tagad māmiņa un bērns vairs nav divi vienā, bet atsevišķas personas. To dara mierīgā brīdī, kad bērns pabarots un ir, kas otrā istabā viņu pieskata, lai māmiņa var pilnībā atslābināties. To var apvienot ar Pirtīžu vai Rebozo aizvēršanās rituālu.

Masāžu veic uz mīksta matracīša, kas izklāts uz grīdas, vai stabilā gultā. Māmiņai sarūpē ērtu atbalstu galvai, rokām. Katru darbību veic, klusi paskaidrojot, kādēļ. Masāžai izmanto dabisku eļļu ar maigu vai neitrālu aromātu – piem., Welleda kliņģerīšu eļļu, arnikas eļļu vai citu E vitamīniem bagātu. Var lietot olīveļļu, kurai pievienota lāsīte māmiņai tīkamas ēteriskās eļļas – piemēram, greipfrūta, kas darbojas kā antidepresants, citrona, kas aizdzen skumjas, lavandas, kas attīra miesu un garu.

Masāža beidzas ar pateicības lūgsnu Dievam, ķermenim, mātei un bērniņam.

Īpašs paldies par vēdera pēcdzemdību masāžas atvešanu uz Latviju ārstei un vecmātei Dinai Ceplei, kura to arī iemācīja Latvijas dūlām 3. mācību gadā.

Pateicībā un pazemībā, Līga

Zelta Mēnesis (Zuo yuezi).

40 pēcdzemdību dienas Ķīnas tradicionālajā kultūrā.

Citāti un tēzes

no grāmatas „Tradicionālā ķīniešu medicīna sievietēm. Mēness atspīdumi ūdenī”:

1.      Ķīnā radiniekiem aprūpēt jaundzimušo māti ir pats par sevi saprotams. Šajā pēcdzemdību aprūpē iesaistās teju vai visi radinieki. Galvenais viņu pienākums ir paēdināt jauno māti.

2.      Sieviete šajā laikā nemazgājas ne dušā, ne vannā. Nemazgā arī matus. Zobus un muti mazgā (pētījumos, gan atradu, ka zobus nemazgā). Sievietei maksti, starpeni un ķermeni palīdz apmazgāt  citas sievietes – kopējas. Mazgāties var, piemēram, ar sūkli piesūcinātu ingvera ūdenī (katlā ar ūdeni pavāra ingvera sakni), var iztikt bez ziepēm. Ingvers ķermenim piešķir svaigumu un siltumu. 

3.      Māte tiek mudināta kustēties tikai ap savu gultu. Kustības uzlabo asinsriti un stiprina resno zarnu, īpaši pēc ķeizargrieziena. (kustēties ap savu gultu - nozīmē kustēties pa istabu, dzīvokli, aprūpējot bērniņu. Pašai mātei - paēst, padzert, apmeklēt tualeti, atpūsties).

4.      Bieži tiek mainīts mātes apģērbs, lai nav jāguļ sasvīdušai un jābaidās saaukstēties. Ja daudz svīst, uzturā lietot Jan produkti (skat. tālāk).

5.      Uzskata, ka jebkura kaite, kas sievietei iegūta pēcdzemdību periodā, pavada viņu visu dzīvi. Turklāt ikviena slimība, kas mātei ir bijusi jau pirms dzemdībām, var tikt dziedināta Zelta Mēnesī.

6.      Zelta Mēnesī rada Asinis, veicina Nieru spēku un enerģijas atjaunošanos. Dzemdības, īpaši biežas dzemdības, stipri izsmeļ Esenci jeb Dzin un tik ļoti samazina garīgo un fizisko dzīvības spēku, ka samazina mūža ilgumu. Lai stiprinātu un saglabātu savu Esenci, jaundzimušā māte ņem sev brīvdienas no parastās dzīves, tā pasargājot sevi no pārmērīga stresa, emocionāliem satraukumiem, pārstrādāšanās un noguruma. Viņa arī ļoti gādā par to, lai ēdiens būtu labs. Ja nav ģimenes, kas varētu palīdzēt, vīrs bieži vien nolīgst jaunajai mātei izpalīdzi. Rūpes par māti šajā mēnesī pasargās viņu no sliktas veselības priekšdienās, kas ģimenei varētu izmaksāt daudz dārgāk.

Rietumos bieži vien pēc bērna piedzimšanas māte tiek apbērta ar burvīgiem ziediem, taču tuvinieki neko daudz viņai nepalīdz. Parasti viņi kopā ar māti slimnīcā nepaliek, uzskatot, ka viņai nepieciešama atpūta. Atbildība par viņas fiziskajām vajadzībām gulstas uz slimnīcas personāla pleciem. Puķes ir skaistas, un to nozīme simboliska, taču tās nespēj sniegt sievietei atbalstu šajā kritiskajā laikā, kad jāatjauno viņas enerģija  un veselība.

7.      Bērna dzemdēšana rada Jan zudumu, jo tas izlietots, lai izstumtu bērnu no Dzemdes. Tāpēc sieviete atrodas Aukstuma stāvoklī un ir ārkārtīgi uzņēmīga pret Aukstumu, kas iespiežas un iemājo viņas ķermenī. Viņai jāatturas no vannošanās, matu mazgāšanas, smagu priekšmetu celšanas. Viņai jāizvairās no auksta ūdens, zemas temperatūras vai vēja, nevajag peldēties, ēst aukstus ēdienus, dzert aukstu šķidrumu, jāatturas no dzimumdzīves un pārmērīgiem treniņiem. Ja māte to neievēro, viņa pakļauj sevi sāpēm, artrītam vai citādām kaitēm nākotnē. (Ķīnā ir īpaši daudz ķeizargriezieni, tāpēc Jan zudums ir vēl jo lielāks.)

8.      Lai atgūtu Jan jeb Karstumu un atjaunotu enerģiju un līdzsvaru organisma sistēmā, jaunajai mātei jāēd Jan ēdieni: jēra gaļa un cita sarkanā gaļa, sarkanās pupiņas un lēcas, kuri savā būtībā ir sildoši ēdieni, un dateles, rozīnes, olas, spināti, melnie saldie rīsi, cūkgaļa. Sievietei pilnībā jāatjauno Asins veselība, un tāds vienkāršs ēdiens kā olu zupa, ir efektīvs līdzeklis Asins vairošanai. Bagātinot asinis, tiek barota arī Ci un Esence. Ēst mazām porcijām un bieži. Tā tiek stiprināta Liesas Ci, kas savukārt baro un piepilda Nieru Esenci. 

9.      Gars jeb Šeņ uzturas sirdī, tāpēc nepietiekams Asins daudzums šajā Orgānu sistēmā jaunajai mātei izraisa vai nu miegainību, vai nespēju aizmigt, nespēju rast saikni ar savu bērnu, nerimstošu izmisumu, mazvērtības izjūtu, grūtsirdību, nemieru vai attālināšanos no realitātes. Tāpēc svarīgi ir ēst produktus, kas baro Asinis un stiprina Sirdi, Aknas un Liesu – Orgānus, kuri vitāli svarīgi Asins radīšanai un asinsritei. Tradicionālie produkti, kurus ēd, lai spēcinātu šīs Orgānu sistēmas, ir cāļa gaļa, zivis, zaļie lapu dārzeņi, olas, rozīnes, saldie rīsi un žāvēti longana augļi.

10.  Laktācijas veicināšanai TĶM iesaka siltus ēdienus: cāļa zupu, tradicionālo cūkgaļas paceles cīpslu novārītu melnajā etiķī un ingverā, arī papaiju un zemesriekstus. Izvairīties no pikantiem ēdieniem, pārāk sātīgiem un trekniem, grūti sagremojamiem, termiski neapstrādātiem un pākšaugiem.

Dažkārt piens veidojas, bet neizdalās pietiekamā daudzumā vai arī nemaz neizdalās, tas nozīmē, ka ir Aknu un Ci sastrēgums galvenajos Meridiānos, kuri iet cauri krūšu dziedzeriem. Piens  sāks izdalīties, ja būs nepieciešamais Ci. Tas nozīmē, ka jādara viss, lai sieviete saprastu sevī mītošās dusmas, aizvainojumu vai neapmierinātību. Ir zināms, ka Aknu sistēma ir cieši savīta ar mūsu emocionālo labsajūtu, kura savukārt veicina laktāciju.

11.  Zelta Mēneša beigas atzīmē ar zāļu vannas rituālu, kur ūdenim ir pievienots ārstniecības augu maisījums, ko parakstījis TĶM ārsts. Tas simbolizē, ka atpūtas un atjaunošanās laiks ir noslēdzies un viņa atsāk ikdienas dzīvi. Vannai pievienotās zālītes ir dziednieciskas un aizvada Mitrumu no mātes muskuļiem un locītavām, tā pasargājot no sāpēm nākotnē.

Zelta Mēnesis seko arī pēc neveiksmīgas grūtniecības.

Domas.

Domāju, ka te ir tik daudz vērtīgu padomu, ka rūpēties un atbalstīt sievieti pēcdzemdību periodā. Kaut arī latviešiem pašiem ir savas vērtīgās parašas par raudzībās iešanu, pirtīžām, krustabām, ir kaut kas, ko mēs esam aizmirsuši jaundzimušās mātes, nedēļnieces apčubināšanu, kas bija tik dabiska dzīvojot saimēs, neskatoties uz to vai sieviete bija saimnieces vai kalpu kārtas.

Un tomēr, tomēr, es ticu, ka arī mēs, draugi, kaimiņi un radi (neskatoties uz to, ka izkaisīti plašajā pasaulē) tomēr raudzībās iedami dāvanā pasniegsim nevis jaunas un dārgas mantas, bet rūpes par jauno mammu.

Lasot ķīniešu zintis, man radās būtiskas pārdomas par dušā iešanu un matu mazgāšanu. Tik ļoti ir pierasts, ka to daru pati un neviens cits. Mani mati ir biezi un es nevaru iedomāties tos nemazgāt, bet, iespējams, vienkārši nezinu citus veidus, kā par tiem rūpēties. Iedomājos indiāņus, šķiet viņi matus eļļoja. Un tomēr šķiet tas ir stāsts par ļaušanos. Cik ļoti es spētu ļauties atkal savai mammai, kas mani nomazgā ar sūklīti piesūcinātu tējā? Jā, tā taču būtu īpaša – maiguma un mīlestības tēja. Mulstu no savām pārdomām un domāju par savām senču sievietēm, kas mazgāja bērnus, meitas, izejot pie vīra, dzemdējot un pēcdzemdību periodā, slimos jeb vienkārši rūpējoties par sirmgalvjiem.

Man tik bieži mammas ir atzinušās, ka jūtas vainīgas, domājot par ikdienu. Viņas jautā, vai tiešām visas ar to tiek galā, ka auklīšu sludinājumos neredz nevienu meklējam auklīti-palīgu agrīnajā pēcdzemdību periodā. Nemierīgāku zīdaiņu mammām reizēm diena aizskrien tik ātri, ka vakarā tiek konstatēts, ka nav ieliktas drēbes veļas mašīnā vai arī aizmirsts izņemt un pakarināt. Viņām ir grūti ieiet dušā, atrast laiku uztaisīt ēst, paēst, iziet pastaigā. Diena paskrien zīdot, mierinot bērnu, pasnaužot kopā. Un tā nav izlaidība vai slinkums. Tā pamazām dzimst mamma, iepazīstot savu mazuli, izprotot viņa vajadzības, mācoties zīdīt un veidojot emocionālo saikni. Tam visam vajag laiku, lai jaunās mammas prasmes iestrādātos. Reizēm domāju, kāpēc mums ir izveidojies tāds stereotips, ka jaunajiem vecākiem pašiem ar visu jātiek galā. Vai tas nāk no kara laikiem vai padomju varas laikiem par mātēm varonēm? Es nezinu. Mammas man atzīstas, ka nevēlas iesaistīt nedz savas mammas, nedz vīramātes, jo viņas pārlieku uzbāžas ar savu viedokli par bērna zīdīšanu, midzināšanu un audzināšanu. Tā sākas konflikti. Tas, ko mēs varam pamācīties no tradicionālās ķīniešu kultūras ir rūpes par mammas vajadzībām - pabarot, padzirdīt, sasildīt, nomazgāt. Dūlas un Pep mammas „mammo mammu” –  pieņem un mīl, uzklausa, stiprina viņas augošo pārliecību būt sava bērna mammai, čubina mammu nevis bērnu, neaizraujas ar padomu došanu, bet jautā mammai pašai: „Kā Tu to jūti? Ko Tu par to domā?”. Tas ir tik grūti neatņemt mammai bērnu un nebārstīt padomus, jo es tik labi māku viņu nomierināt, novannot, izdzīt sariņus, pamasēt, saģērbt, pašūpināt. Patiešām māku! Bet vai vajag? Un tik viegli ir kļūdīties, palīdzot mammai!

Piemēri, ko dāvanā varētu vēlēties mamma, vecāki pēcdzemdību periodā:

   1)      Pirmajā un otrajā nedēļā palīdzēt ar visiem mājas darbiem, izņemot bērniņa kopšanu, barošanu. Palīdzēt mātei apkopt pašai sevi.

   2)      1 vai 2x nedēļā sagatavot  un atnest siltu ēdienu. Ideāli, ja katru dienu.

   3)      Par jaunās ģimenes naudu un pēc sagatavota saraksta doties uz veikalu iepirkties.

   4)      Uz kādu konkrētu datumu nākt izmazgāt veļu, sakārtot māju, izslaucīt putekļus. 

   5)      Iziet pastaigāties ārā ar vecākajiem bērniem, atvest vai aizvest uz bērnudārzu. Vecākajiem bērniem arī uzdāvināt dāvanu bēbīša dzimšanas dienā. 

   6)      Varētu arī iziet ārā pastaigāties ar ratiņiem, pie nosacījuma, ja mamma atpūšas, vingro, meditē vai saņem masāžu, nevis berž māju un taisa ēst. Tad jāmainās lomām – mamma iet ārā ar ratiņiem, bet jūs, piemēram, uztaisāt vakariņas. Pastaiga svaigā gaisā mammai ir atpūta, kuras laikā uzlabojas asinsrite un vairojas pieniņš un vakars ir daudz mierīgāks.
   7)  Nolīgt palīdzi mājas darbos;
   8) Nolīgt dūlu vai PEP mammu, kas rūpējas par māmiņas emocionālajām vajadzībām. Sākumā 1-3x nedēļā, pēcāk 1x mēnesī.

Katrai ģimenei vajadzības, protams, var atšķirties. Visus darbiņus uzgrūst jaunajam tētim, nebūtu vēlams, jo arī viņam jāvelta savs laiks mazuļa iepazīšanai, saiknītes veidošanai.

Patiesībā jaunie vecāki kopā ar jaundzimušo tik ļoti labprāt ieritinās lielajā ģimenes gultā un ir visi kopā nesteidzoties, mierā un laimē. Ļaujiet viņiem to izbaudīt!

Mācības. Ak, es zinu, zinu, arī man pašai, lai nonāktu pie šīm atziņām, ir bijis garš ceļš! Joprojām mācos. Mācos klausīties, mācos iedrošināt sievietes runāt par savām vajadzībām un vēlmēm, uzlikt tās uz papīra, gatavoties arī pēcdzemdību periodam, nepakautrēties un sastādīt savu sarakstu, runāt par to ar saviem vīriem, nosūtīt šo sarakstu savām draudzenēm, radiem, draudzes locekļiem un korporāciju biedrenēm. Iedzīvināt šo tradīciju jūsu dzimtā, jūsu draudzeņu starpā.

Ja godīgi, man ir žēl, ka es to nezināju, kad man bija pēcdzemdību periods. Par mani lielākoties rūpējās mans vīrs. Pat nezinu, kā būtu, ja viņa nebūtu.  

No cilvēkiem, kas atbrauca raudzībās pie dēliņa, visspilgtāk atceros savu 82 gadīgo vecmāmiņu. Viņa pie mums nodzīvoja veselu dienu, virtuvē tik garšīgi smaržoja, divgadīgā meita bija nodarbināta, bet es ar lielu paļaušanos un laimes sajūtu vienkārši plūdu. Šķiet viņa bija vienīgā, kuras dēļ nesatraucos, vai man būs ar ko pacienāt, vai man māja ir sakārtota u.tml. Cik nozīmīga un svarīga ir šī mīlestības pieņemošā enerģija un bezgalīgais laiks, ko kāds Tev velta. Paldies viņai! 

Daži pētījumi par Ķīniešu Zelta mēnesi:

·         Traditional beliefs and practices in the postpartum period in Fujian Province, China: a qualitative study, http://www.biomedcentral.com/1471-2393/7/8
·         [Puerperal practice pattern in a rural area of north China]. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/17440587
·         Chinese zuo yuezi (sitting in for the first month of the postnatal period) in Scotland. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/9287657
·         Special postpartum dietary practices of Hong Kong Chinese women. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/11083489
·         Zelta mēneša saistība ar pēcdzemdību depresiju: Postpartum depression and traditional postpartum care in China: role of zuoyuezi. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/19036364 

Receptes pēcdzemdību periodam no austrumiem

Receptes no "Tradicionālā ķīniešu medicīna sievietēm. Mēness atspīdumi ūdenī." ir vienkāršas un oriģinālas no grāmatas. Man pašai prasās tās papildināt vismaz ar dārzeņiem. Tieši šādas receptes es internetā neatradu, bet atradu bagātinātas un papildinātas. Manuprāt, tas nozīmē, ka katra var likt klāt pēc sajūtas to, kas prasās. Diemžēl veģetāriešiem derēs tikai olu zupa un produkti, kas minēti rakstā "Zelta mēnesis". 

Olu zupa

(1 porcija)

1 glāze ūdens

1 ēdamkarote cukurniedru jēlcukura

2 olas

3 ēdamkarotes rīsu vīna

 Nelielā kastrolī ielej glāzi ūdens, ieber jēlcukuru un uz mērenas uguns uzvāra.

        Verdošā ūdenī iesit 2 olas un uzvāra. Pielej rīsu vīnu un noņem no uguns. Pasniedz karstu.

Labums: efektīvs līdzeklis Asins vairošanai

Cāļa zupa ar ārstniecības augiem

Nepilnus 2 kg smags cālis

12 glāzes auksta ūdens

60 g māteres (Leonurus artemisia; yimu Cao)

40 g zirdzenes (Angelica sinensis; Dong Quai)

Cāli liek lielā katlā, pārlej aukstu ūdeni un uzvāra. Turpina vārīt uz lēnas uguns 2 h. Buljonu dzer un vārīto cāļa gaļu ēd visas dienas garumā.

Labums. Pēc TĶM mātere palīdz atgūt dzemdei tās normālo lielumu un tonusu un novērš pārmērīgu asiņošanu, kas saistīta ar Nepietiekamību Dzemdē. Cāļa buljonā ir siltums, kas nepieciešams, lai palielinātu Jaņ enerģiju. Izkliedētu organismā Aukstumu un barotu Asinis. Zupai var pievienot žāvētos longana augļus.

Cūkas cīpsla

1 cūkas paceles cīpsla

5 glāzes melnā etiķa

100 g svaigā ingvera saknes

·         Cūkas cīpslu nomazgā aukstā ūdenī, liek lielā katlā un pārlej ar aukstu ūdeni tā, lai ūdens to pārklāj. Uzvāra un tupina vārīt uz lēnas uguns 10 min.

·         Nokāš šķidrumu un cīpslu noskalo ar aukstu ūdeni. Liek cīpslu atpakaļ katlā un pievieno melno etiķi un šķēlēs sagrieztu ingveru. Uzvāra un turpina vārīt uz lēnas uguns vienu stundu. Cīpslu nosusina un pirms pasniegšanas sagriež.

Labumi. Baro Asinis un Ci un silda ķermeni, kas savukārt veicina laktāciju. 

Citas receptes: 

• Re-Establishing Optimal Health Postpartum 
• A few recipes to enjoy post partum
• Postpartum Recipes

Kur un kā rodas piens?

Gaidot bērniņu, sieviete bieži vien aizdomājas - vai man būs piens? Vai tā pietiks? Vislabāk, ja par zīdīšanu tiek runāts ar vecmāti, zīdīšanas konsultantu vai dūlu jau gaidību laikā. Šādas sarunas parasti sievieti nomierina un viņa gūst ticību sev, pārliecību, ka izdosies.

Pirmajās dienās pēc dzemdībām, jaunās māmiņas galvenais palīgs visbiežāk ir bērniņa tētis. Viņš var atbalstīt māmiņu apmulsuma brīžos, kad noder racionāls pamatojums un skaidrojums. Tāpēc ceru, ka šī informācija noderēs arī topošajiem tēviem.

Sievietes organisms sāk gatavoties zīdīšanai jau grūtniecības laikā. Sākot ar 6. - 8. grūtniecības nedēļu krūts audi sāk pārveidoties, izmainās krūšu forma. Krūtis palielinās un mainās to struktūra. Tas notiek dažādu hormonu ietekmē.

Sieviešu krūšu lielums ir atšķirīgs. Tas galvenokārt atkarīgs no taukaudu daudzuma. Krūts dziedzeri veido 15 – 20 radiāli novietotas daiviņas, taukaudi un saistaudi. Daiviņas sastāv no piena dziedzeru alveolu sakopojuma. Alveolu iekšpusi klāj pienu radošās šūnas. Katru alveolu no ārpuses apņem muskuļšūnas. Katra alveola pāriet pienvadā, kas ieplūst kopējā piena izvadkanālā, kurš ir viens katrai daiviņai jeb krūts dziedzera segmentam. Daiviņu piena vadi atveras piena krātuvēs - piena sinusos. No tiem iziet 12 - 16 izvadkanāli, kas atveras krūtsgalā.

Krūtsgalu apņem tumšāks ādas laukums -  areola. Areolas diametrs ir 3-5 cm. Areolas ādas krociņās, ir Montgomeru dziedzeri, kas izdala eļļainu šķidrumu. Tas dezinficē krūtsgalu, padara ādu maigu, aizsargā pret izžūšanu. Krūtsgalā un areolā ir daudz nervu galu, kas padara to jūtīgu. Tas ir ļoti svarīgs faktors, jo krūtsgala kairinājums ir būtiska piena veidošanās un izdalīšanās refleksu sastāvdaļa.  Grūtniecības laikā areolā un krūtsgalā palielinās pigmenta daudzums, tie kļūst tumšāki un lielāki diametrā. Pigments aizsargā krūtsgalu un areolu pret neierasto slodzi, ko rada zīdīšana. Pēc zīdīšanas pigments atkal samazinās.

Sievietes ar mazām krūtīm bieži vien uztraucas par to, vai piena būs pietiekami. Izrādās, krūšu lielumam un formai nav nekāda sakara ar piena daudzumu un tā kvalitāti. Krūšu lieluma starpību nosaka taukaudu, nevis pienu radošo šūnu daudzums. Piena rašanos un izdalīšanos nodrošina refleksu un hormonu saskaņota darbība, ar ko sievietes apveltījusi māte daba.

Prolaktīns – hormons, kas veicina piena ražošanu

Grūtniecības laikā sievietes asinsritē pieaug hormona prolaktīna līmenis, kas veicina piena veidošanos. Grūtniecības pēdējos 3 mēnešos krūtīs parādās nedaudz pirmpiena, bet tas neizdalās, jo piena izdalīšanos šai laikā kavē dažādi hormoni.  Kad dzemdību sāpes ir beigušās, vairs netiek kavēta prolaktīna darbība un var sākties piena veidošanās.

Katru reizi, kad mazulis zīž, viņš stimulē krūtsgala nervu galus. Impulsu plūsma no tiem nonāk mātes smadzenēs (hipofīzes priekšējā daivā), kur veidojas prolaktīns. Šis hormons nonāk asinīs un stimulē piena veidošanos alveolu pienu radošajās šūnās. Prolaktīna līmenis asinīs ir vislielākais pēc mazuļa zīšanas jeb krūtsgala stimulācijas, un tieši tad veidojās piens nākamajai barošanas reizei. Šos procesus no krūtsgala stimulācijas līdz piena sekrēcijai sauc par piena veidošanās refleksu jeb prolaktīna refleksu.

Prolaktīns visvairāk izdalās naktī. Māmiņai guļot, piena veidošanos netraucē citas rūpes, tas saražojas vairāk un pēc sastāva ir treknāks nekā vakarā. Tāpēc tieši nakts barošanas palīdz uzturēt kopējo piena daudzumu.

Bieža zīdīšana veicina prolaktīna izstrādi un palielina piena daudzumu. Un otrādi, ja bērnu baro reti, tad prolaktīna līmenis un piena daudzums samazinās.

Pirmajās dienās pēc dzemdībām no krūtīm izdalās pirmpiens – daži īpaši vērtīgi pilieni katrā zīdīšanas reizē. Un katrs no tiem ir zelta vērtē mazuļa imunitātei, veselībai un attīstībai pirmajās dzīves dienās. 3. – 4. dienā sākas īstā piena veidošanās. Krūtīs veidojās tieši tik daudz piena, cik mazulis pieprasa. Labākais veids piena daudzuma stabilizēšanai - barot biežāk un ilgāk. Arī dvīņu mammām krūtīs veidosies tieši tik daudz piena, cik mazuļiem nepieciešams.

Oksitocīns – hormons, kas veicina piena izdalīšanos un tecēšanu

Laikā, kad mazulis zīž krūtsgalu, t.i. stimulē to, impulsi no krūtsgala nonāk smadzenēs (hipofīzes aizmugurējā daivā).  No tās mātes asinīs izdalās oksitocīns.

Alveolu, kur veidojas piens, aptver muskuļšūnas, kas ir jūtīgas uz oksitocīnu. Līdzko oksitocīns ir mātes asinīs, muskuļšūnas apkārt alveolai saraujas, piens izplūst no alveolas pa piena vadiem uz piena krātuvēm – sinusiem, kas atrodas zem tumšās pigmentētās krūts daļas – areolas. Pēc tam ar bērna mēles ritmisku spiedienu piens tiek izvadīts pa krūtsgala atverītēm. Šis piena izdalīšanās jeb oksitocīna reflekss iedarbojas uz abām krūtīm, tāpēc vienlaikus piens sāk izdalīties arī no otras krūts.

Tomēr ar krūtsgala kairināšanu var izrādīties par maz, lai oksitocīna daudzums asinīs būtu pietiekams un piens varētu brīvi plūst. Liela nozīme ir arī citiem faktoriem, kas ietekmē oksitocīna izdalīšanos asinīs. Tie ir:

·         psihes emocionālie faktori – mātes domas, sajūtas un emocijas;

·         stimuli, kas saņemti ar maņām (smaržu, tausti, dzirdi, redzi, garšu) - piemēram, bērna smarža, glaudīšana, paņemšana rokās, bērna smaids, mutes čāpstināšana, raudāšana, pieskaršanās, tējas garša, ko māmiņa dzer barošanas laikā u.c.

Paaugstinoties oksitocīna daudzumam, savelkas arī dzemdes muskuļi, to māmiņa var sajust pirmajās barošanas reizēs. Nedēļu pēc dzemdībām šīs sajūtas, kuras mēdz saukt par atsāpēm, pāriet, jo dzemde pamazām atgūst savu iepriekšējo formu.

Izrādās, ar laiku, kad māmiņa zīdīšanu labi apguvusi, piena izdalīšanās reflekss kļūst par nosacījuma refleksu un piens māmiņai sāk izdalīties, jau izdzirdot bērna raudas, domājot par savu mazuli vai gatavojoties zīdīšanai. Reflekss ir ātrāks sievietēm, kas jau reiz ir bērnu zīdījušas. Šo refleksu mātes ķermenis atceras uz mūžu.

Tiklīdz laktācija ir nostiprinājusies (apmēram 1 mēneša laikā), turpmākā bērniņa zīdīšana ir mazāk atkarīga no prolaktīna līmeņa asinīs, bet vairāk no oksitocīna līmeņa, kas palīdz pienam izdalīties.  Prolaktīna izdalīšanos neietekmē māmiņas emocionālai stāvoklis - piens veidojas neatkarīgi no tā. Oksitocīna reflekss ir tiešā atkarībā no stresa. Ja māte uztraucas, ir noraizējusies, baidās, asinīs izdalās adrenalīns. Šis hormons traucē pienam izdalīties, jo tā ietekmē sašaurinās piena vadi. Rodas piena vadu pagaidu aizsprostojums. Tas ir atgriezenisks process, normāla ķermeņa aizsargreakcija pret stresu.

Piekritīšu - nav jau viegli pavēlēt savam ķermenim justies savādāk, nekā jūties, sevišķi, ja emocijas nav pozitīvas. Tomēr nekas nav neiespējams -  īpaši tad, ja zini, ko vēlies. Atbildes, kas tieši tev palīdz tikt galā ar stresu, ir Tevī. Tā var būt masāža, silts ūdens, dziļā elpošana, tēja, svaigs gaiss, mūzika, tuva cilvēka atbalsts.... To zini vienīgi Tu.

Man ir pārliecība, ka zinot un saprotot, kur un kā rodas piens, ir vieglāk izprast un iemīlēt savu ķermeni tādu, kāds tas ir. Izpratne palīdz atrast harmoniju ar sevi un mazuli, un  līdz ar to nodrošināt savu bērnu ar pašu labāko barību pasaulē. Ne velti ārsti mazuļa barošanu tikai ar mātes pienu sauc par ekskluzīvo barošanu. Un tieši to mēs taču vēlamies. Vai ne?

Kad zīdīju savus bērnus, pilnīgi neapzināti biju sacerējusi savus spēka vārdus, ko skaitīju brīžos, kad likās, ka piens varētu nebūt. Tikai vēlāk uzzināju, ka šādu apgalvojumu metode ir ļoti spēcīga un tiek izmantota dažādās dzīves sfērās. Piedāvāju dažus paraugus.

Spēka vārdi mātei:

J  Es ļauju pienam vairoties manās krūtīs. Tas plūst kā upe dienu un nakti ... un tieši Tavai veselībai, mans mīļotais bērns.

J  Man vienmēr ir piens. Tas veidojas uz Tevi skatoties, dzirdot Tavu balstiņu, sajūtot Tavu ādas smaržu un siltumu. Es tevi ļoti mīlu, mans/a dēls/meita!

J  Piens veidojas pa zināmiem un nezināmiem ceļiem un ir tieši tik, cik vajag manam sirds mīļotajam bērnam.

J  Piens, kas mums ir vajadzīgs, atnāk īstajā laikā.

J  Manī ir daudz mīlestības, miera un piena, ko piedāvāt, mans mīļotais bērns.

J  Es ticu, ka mans ķermenis darbojas vislabākajā veidā un mīlestības piena upe plūst mana bērniņa veselībai un imunitātei.

J  Es ļauju katrai ķermeņa šūnai,… hormonam darboties vislabākajā veidā… Dieva gaisma apņem mani…  Piens atnāk viegli un bez pūlēm, jo es Tevi tik ļoti mīlu, manu dēliņ/meitiņ.

Zīdīšanas priekšrocības mātei un bērnam

Zīdot bērnu, sieviete rūpējas ne tikai par bērna veselību, bet arī par savējo. Ja sieviete zīda savu bērnu, tad viņai ir mazāks risks saslimt ar hipertenziju, II tipa diabētu, hiperlipidēmiju, sirds un asinsvadu slimībām, krūts vēzi, olnīcu vēzi (Steube et al., 2010) reimatisko artrītu (Pikwer et al., 2009), pēcdzemdību depresiju (Dennis et al., 2009) u.c. slimībām. 

Nozīme ir arī zīdīšanas ekskluzivitātei līdz 6 mēnešiem un zīdīšanas ilgumam, jo riski saslimt samazinās ar katra zīdīta bērna pieredzi, summējot kopā zīdīšanas ilgumu mēnešos (Pikwer et al., 2009; Schwarz et al, 2009; Jordan, 2010; Lancet, 2002 ). Ja bērns ir zīdīts vai saņēmis mātes pienu, tad viņam ir mazāks risks saslimt ar dažāda veida infekcijām, zīdaiņa pēkšņo nāves sindromu, aptaukošanos, nekrotizējošo enterokolītu, atopisko dermatītu, bērnu onkoloģiskām slimībām, astmu un I vai II tipa cukura diabētu (Chung et al., 2007). 

Pētījumi:

1.      Steube AM, Schwarz EB. The risks and benefits of infant feeding practices for women and their children. J Perinatol. 2010; 30(3):155-162.

2.      Pikwer M, Bergstrom U, Nilsson JA, Jacobsson L, Berglund G, Turesson C. Breastfeeding, but not use of oral contraceptives, is associated with a reduced risk of rheumatoid arthritis. Ann Rheum Dis. 2009; 68(4), 526-530.

3.      Dennis CL, McQueen K. The relationship between infant-feeding outcomes and postpartum depression: a qualitative systematic review. Pediatrics. 2009; 123(4):e736-e751.

4.      Schwarz, EB; Ray, R; Stuebe, A, MSc; Allison, M; Ness, R, MPH; Freiberg, Matthew S.; Cauley, J. ; Duration of Lactation and Risk Factors for Maternal Cardiovascular Disease, Obstetrics & Gynecology: 2009 - Volume 113 - Issue 5 - pp 974-982

5.      Jordan SJ, Siskind V, Green AC, Whiteman DC, Webb PM. Breastfeeding and risk of epithelial ovarian cancer. Cancer Causes Control. 2010; 21:109-116.

6. Lancet. Collaborative Group on Hormonal Factors in Breast Cancer. Breast cancer and breastfeeding: collaborative reanalysis of individual data from 47 epidemiological studies in 30 countries, including 50,302 women with breast cancer and 96,973 women without the disease. 2002; 360(9328):187-95.

7.      Ip S, Chung M, Raman G, Chew P, Magula N, DeVine D, Trikalinos T, Lau J. Breastfeeding and maternal and infant health outcomes in developed coun­tries. Evidence report/technology assessment No. 153 (Prepared by Tufts-New England Medical Center Evidence-based Practice Center, under Contract No. 290-02-0022). AHRQ Publication No. 07-E007. Rockville, MD: Agency for Healthcare Research and Quality, April 2007. Skatīts 01.06.2012. www.ahrq.gov/downloads/pub/evidence/pdf/brfout/brfout.pdf