Placenta jeb otra puse

Latviešu tautas ticējumos placenta tiek minēta kā bērna otra puse, mātes puse, dzēnītis (Blīdenē), nometekls (Vijciems). Tā īpaši tika aplūkota pēc dzemdībām. Uz placentas esošie bālganie punktiņi, mezgliņi liecina par to, cik mātei vēl būs bērnu. Ticējumos vēstīts,  nabassaite ir jāizvirpina bērnam caur pirkstiem, lai tas būtu veikls rakstītājs un čakls rokdarbu darinātājs. Placenta, nomazgājama, tīrā, baltā drānā ietinama un glabājama tīrā, sausā, klusā vietā. Ticējumos minētas daudz vietas - parok stallī, pirtī, apakš grīdas, šķūnī vai citur, kur lopi nevar tikt, suņi, kaķi izvazāt. Meiteņu placenta jārok zem rožu krūma, lai tās augtu skaistas, sārtiem vaigiem, lai viegli mēnešziedi (mēnešreizes), zēnu placenta – zirgu stallī, pasilē, apakš zirga priekškājām, kūts kaktā - lai puika augstā amatā tiek, lai dzīvē ātri uz priekšu iet, lai gultā nečurā, vai arī - zem akmeņa, lai bērns labi guļ utt.

Pārlasot ticējumus, secinu – placenta jeb otra puse ar cieņu, rūpību paglabājama, ar labiem nodomiem par mātes un bērna dzīvi pavadāma.

Svarīgi! Ja pēc dzemdībām vēlamies placentu līdzi ņemt, sagatavojam divus vienreizējos autiņus un maisiņu. Viens autiņš, kur viss liekais notekās, otrs – kur ar cieņu ietīt un maisiņš, kurā ielikt. Lūdziet vecmātei palīdzību! 24h laikā ielikt saldētavā!

Ar placentu saistītās vēsturiskās un etniskās tradīcijas ir senas un sastopamas daudzās tautās. Eiropā līdz 18. gs. placenta tika uzskatīta par jaundzimušā bērna daļu, ticēja, ka viss, ko darīja ar placentu, atstāj ietekmi uz bērnu. Indonēzieši apraksta ļoti intīmu saikni starp bērnu un placentu, saucot tos par brāli un māsu. Balinēzieši tic, ka pēc nāves placenta kopā ar tiem atgriežas paradīzē. Javā placenta kļūst par mātes un bērna aizstāvi.

Raganu dedzināšanas laikā lielākā daļa vecmāšu zināšanas tika pazaudētas, ieskaitot arī to, kā pagatavojami un lietojami placentas dziedinošie līdzekļi. Tikai 19 gs. beigās vecmātes atgriezušās pie placentas preparātu nozīmes, pagatavošanas un zināšanām. 1805.gadā vācu literatūrā atrodamas vadlīnijas par to, kā jāpārstrādā placenta homeopātiskos līdzekļos, bet 1972.gadā Vācijā notikusi tiesas prāva par to, kam īsti pieder placenta. Tiesa atzinusi, ka placenta pieder bērnam.

Senvācu valodā “placenta” nozīmē "mātes maize." Viduslaikos šis vārds ir sastopams runājot par pirmsdzemdību aprūpi un ēdienu pagatavošanu, arī placentas cepšanu cepeškrāsnī. Kopš 1925.gada, Dienvid-Vācijā tiek ražoti placentas aizsarglīdzekļi.

Pēc dzemdībām placenta turpina savu darbību. Asiņu un visu nepieciešamo vielu aizplūšana pa nabassaiti var turpināties līdz pat divām stundām.

18. gadsimtā, Vācijā un Francijā ticēja, ka jaundzimušais būs skaists, gudrs un labs pret apkārtējiem, ja placenta tiks aprakta netālu no mājām uzreiz pēc piedzimšanas. Valdīja uzskats, ka placentas izmešana var izraisīt neauglību.

16.gadsimtā, Vācijas dienvidos, daļa no placentas tika pievienota mātes pirmajai pēcdzemdību maltītei. Mūsdienās daudzās Eiropas valstīs sievietei kā pirmo pēcdzemdību maltīti pagatavo vistas buljonu, kuram pievienota placenta.

Baltvīna dzēriens - novārījums, kura sastāvdaļa bija placentas gabaliņš tika izmantots, lai paātrinātu placentas piedzimšanu un kontrolētu pēcdzemdību asiņošanu. Ja pēc iepriekšējām dzemdībām netika sagatavots novārījums, vecmāte dzērienu pagatavoja no ceptiem placentas audiem, kuri tika izšķīdināti ūdenī.  Saskaņā ar vēsturiskiem datiem, šāds placentas pulveris tika turēts visās pilsētas aptieku noliktavās līdz 19.gs. 20.gs.mijā placentas pulvera krājumi pamazām samazinājās.

Saskaņā ar Polijas, Turcijas, Portugāles un Spānijas vecmāšu receptēm, placenta jāžāvē un jāsaberž pulverī. Pulveris piemērots gan iekšējai, gan ārējai lietošanai. Pat, ja skatās tālāk uz austrumiem - Vjetnamā, Korejā un Taizemē - placentas hormoni vienmēr tika izmantoti tautas medicīnā, ārstējot slikti dzīstošās brūces, kā arī tika izmantoti asinsrites traucējumu gadījumā.

Visā pasaulē paaudzēm tiek nodotas zināšanas par to, kā placentas lietošana uzturā palīdz mātei ātrāk atveseļoties pēcdzemdību periodā. Sievietes, kuras lieto placentu pēc dzemdībām jūtas spēcīgākas, ir laimīgākas un viņām vieglāk padodas zīdīšana. Ja grūtniecības laikā sievietei ir tūska, paaugstināts asinsspiediens vai sliktas urīna analīzes, kas signalizē par nieru darbības traucējumiem, placentas līdzekļi var palīdzēt ātri novērst  simptomus.

Tradicionālā ķīniešu medicīnā izmanto placentu, lai stiprinātu nieres. Ja mēs atgrieztos pie vecajām tradīcijām un izmantotu placentas līdzekļus, mēs retāk sastaptos ar dažāda veida problēmām grūtniecības, pēcdzemdību un zīdīšanas periodos.

Ja māte lieto uzturā savu placentu, bērns arī no tā gūst labumu. Jaundzimušais caur mātes pienu saņem svarīgus hormonus, piemēram, estrogēnu, progesteronu un oksitocīnu. Līdz dzemdībām bērns laimīgi dzīvo dzemdē, līdz, kamēr, dzemdību process izraisa atšķiršanas trauksmi. Ja mamma lieto uzturā un apēd daļu no  placentas, tas palīdz viņai un bērnam  kaut kādā veidā veicināt atkalapvienošanos.

Cilvēka piens ir vilinoši saldens - tas ir pie nosacījuma, ja hormonu līmenis ir pareizs. Nobriedusi placenta satur daudz oksitocīna jeb mīlestības hormona. Sievietes, kuru pienā, saindēšanās, žultspūšļa slimību vai dzemdību stresa rezultātā, trūkst oksitocīns, var to vairot, izmantojot placentas līdzekļus.

Placenta tiek izmantota ķīniešu medicīnā vairāk kā 1400 gadus. Pastāv uzskats, ka šī pieeja ir efektīva metode dažādu simptomu ārstēšanā, tostarp neauglības, imūnsistēmas stiprināšanas, astmas, aknu darbības traucējumu, artrīta un daudz citu slimību ārstēšanā.

Japānā placentas iziet hepatīta pārbaudi un tiek sterilizētas. Iegūtais līdzeklis tiek izmantots, lai ārstētu smadzeņu trombozes un sirdslēkmes, kā arī, lai stiprinātu imūnsistēmu.

Kubā placentas produkti šobrīd lieto ne tikai vitiligo (pigmentācijas traucējumi, kas izraisa ādas pigmentu izzušanu no ādas), bet alopēcijas (pataloģiska matu izkrišana) un psoriāzes (ādas slimība, kad ādas šūnas paātrināti veidojas un atdalās no ādas)  ārstēšanā.

Krievijas ārsti papildinājuši ar placentas audiem injekcijas, kuras injicē vēža slimību gadījumos. Ārstēšanas metode, kas izriet no šī pētījuma, imūnembrioterapija (immunoembryotherapy), tiek izmantota Meksikā, Bahāmu salās un San Diego. Vācijā ārsti arī izmanto placentu injekcijas vēža, AIDS un multiplo sklerozes ārstēšanā.

Meksikā, mammas sagriež savu nesen piedzemdēto placentu nelielos gabaliņos un lieto to, vienkārši norijot. Pa vienam vai diviem gabaliņiem dienā, lai nodrošinātu labu piena veidošanos un izdalīšanos. Vēl placentas izmantošana tinktūras pilienu veidā, sešas nedēļas pēc dzemdībām, palīdz novērst pēcoperācijas depresiju, kā arī palīdz pie hormonālām izmaiņām pēc histerektomijas (Histerektomijas laikā tiek izņemta dzemde. Var tikt izņemts arī dzemdes kakls (pilnībā) un maksts (daļēji). 

Histerektomija ir neatgriezeniska dzemdes miomu ārstēšanas metode, jo tās laikā tiek izņemti esošie miomas mezgli un likvidēta to tālākas augšanas iespēja. Šis ir vislielākā mērā invazīvs ārstēšanas paņēmiens. To veic ginekologs vai ķirurgs.). Tinktūra tiek rekomendēta arī sievietēm ar menopauzes problēmām. Desmit pilieni tinktūras, tieši uz mēles, 1-3 reizes dienā, palīdz novērst karstuma viļņus, garastāvokļa svārstības, sirdsklauves utt.

Placentas līdzekļos esošais vielu kokteilis palīdz stimulēt matu folikulus. Šīs vielas tiek izmantotas, lai ārstētu matu izkrišanu un seboreju. Apbrīnojami rezultāti ir sasniegti pie alopecias areata (matu laukumveida zaudējums no skalpa) simptomiem.

Meksikā vecmātes izmanto placentas pulveri sejas skaistumkopšanas krēmos.

Japāņu kosmētikas ķirurgi piedāvā ne tikai ķirurģisko ārstēšanu, bet placentu ekstrakta injekcijas, lai ārstētu grumbas.

No placentas membrānas veidoto fizioloģisko un bioloģisko šķidrumu izmantošana ir ļoti efektīva kopjot apdeguma brūces. Placentas šķidruma lietošana uzrādīja neticamus rezultātus apdegumu sadzīšanas procesos.

Tradicionālā ķīniešu medicīna (TĶM) placentu uzskata par spēcīgu un svētu medicīnas līdzekli, pilnu ar dzīvības spēku. Vecmāte Raven Lang, kura ir studējusi TĶM, iesaka sievietēm izmantot placentu pēcdzemdību periodā, lai palīdzētu atveseļošanās procesā, novērstu pēcdzemdību depresiju un samazinātu asiņošanu.

Lietot placentu pulverizētā veidā, īpaši pirmajos deviņos mēnešos pēc dzemdībām, ir veca tradīcija. Tas palīdz dzemdei atgriezties savā sākotnējā formā un izmērā, paātrina mātes atveseļošanos, kā arī novērš depresiju, kas, svārstīgo hormonu rezultātā, var parādīties pat pēc vairākiem mēnešiem. Pulveris ir ļoti noderīgs, lai uzlabotu piena veidošanos un izdalīšanos. 20 minūtes pirms zīdīšanas, šķipsniņa placentas pulvera un māte sāks sajust, ka viņas “piens nāk”.

Zīdīšanas konsultanti un vecmātes bieži redz māmiņas ar satraumētām krūtīm, jo mazulis nespēj efektīvi zīst. Apslēpts cēlonis var būt vājš piena atbrīvošanās reflekss. Mātes var lietot placentāro līdzekli, lai palīdzētu sev "palaist pienu."

Grūtniecības laikā placenta ir pildījusi dažādu bērna orgānu funkcijas – asinsrades, barošanas, izvadorgānu, asinscirkulācijas nodrošināšanas orgānu un aizsargfunkciju nodrošinošo orgānu. Līdz ar to placentai ir RNS messendžeri, jeb „atslēga” uz visām mazā bērna sūnām, ar iespēju regulēt, izmainīt, uzlabot galveno dzīvībai svarīgo orgānu darbību. Placentā lielā daudzumā ir atrodamas arī cilmes šūnas, kas tur saglabājas arī pēc nabassaites izpulsēšanas un pārdalīšanas. Uz cilmes sūnu virsmas ir receptori, kas sajūtot atbilstošu stimulāciju spēj pārvērsties gandrīz par jebkuru organisma šūnu, tādējādi veicinot orgānu un audu atjaunošanos. Placentā ir atrodamas arī dažas citas bio-aktīvās vielas:

Beta endorfīni (kas samazina sāpes, relaksē, dod labsajūtu, atraisa paļaušanās sajūtu);

Kateholamīni (iedarbojas kā dopings, regulē sirdsdarbību un asinsspiedienu, stimulē organisma mobilizāciju, pielāgošanos apkārtējās vides apstākļiem);

Dopamīns (iedrošina, veicina radošumu, stimulē atmiņu un koncentrēšanās spēju, veicina adaptāciju);

Sievišķie hormoni  - lielā daudzumā, kuri atbalsta fizioloģisku grūtniecības norisi, palīdz atraisīt mātes mīlestību un sievišķību. Lielā daudzumā ir arī mīlestības hormons – oksitocīns, kura koncentrācija grūtniecības trešajā trimestrī un dzemdībās pieaug. Šis hormons stimulē dzemdes saraušanos, veicina laktāciju un palīdz atraisīt mātes mīlestību pret mazuli. Šis hormons mazulim jo ļoti ir pazīstams, jo atgādina par dzīvi mātes miesās un veicina paļaušanos dzīvei ārpus tās.

Izmantojot zināšanas par placentā esošajām vielām, arī izriet tās izmantošana pēcdzemdību periodā, priekšlaicīgi dzimušu mazuļu atbalstīšanā, zīdīšanā, neauglības problēmu risināšanā un daudzi citu slimību ārstēšanā holistiskajā aprūpē.  Svarīgi, ka cilvēku placentas hormoni līdzīgi iedarbojas uz jebkuru cilvēku, tādēļ meitas placentas preparāti var palīdzēt piem., meitas mātei klimaktēriskā perioda simptomu mazināšanā un māsai neauglības ārstēšanā.

Diemžēl pārstrādei der tikai vesela placenta – t.i. grūtniecības laiks pagājis bez sarežģījumiem, sieviete nav saņēmusi daudz medikamentus, dzemdībās nav bijuši zaļi augļūdeņi. Sievietes placenta noder viņai pašai, viņas bērniem un citām viņas dzimtes sievietēm - mammai, vecmāmiņai, māsām.

Placentu pārstrādāt var pati sieviete savās mājās. Receptes atrodamas interneta vidē un Kornēlijas Eningas grāmatā "Placenta: The gift of life"

Avoti un iedvesma:

Latviešu tautas ticējumi - http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/

Straubergs k. Prof., „Latviešu tautas paražas” Latvju grāmata, Rīgā, 1944

Vairāk par placentas homeopātiju lasiet  www.placentaremedies.com, http://www.moonsong.com.au/placental-remedy/

Tulkojums no Cornelia Enning, Placenta: The gift of life, 2010

Raksts: https://cmb0414.wordpress.com/2010/06/24/placenta-the-gift-of-life/

Paldies Jūlijai Krutovai Aizpurietei par raksta atrašanu un patulkošanu!

Zīdīšana pirmajās 2 nedēļās

-  Pieliekot zīdaini pie krūts jūs sajutīsiet nelielu diskomfortu laikā, kad mazulis piesūcas, bet ar katru dienu zīdīšana kļūs patīkamāka. Ir jāatnāk sajūtai, ka tas ir patīkami, gan mazulim, gan mammai;

-   Zīšanas sākumā zīdainis zīž ātri. Tā viņš izsauc piena pieplūdi, uzspiežot uz oreolas. Pēc tam zīšana kļūst vienmērīga un ir dzirdama ritmiska piena norīšana ;

-  Ja zīdainis nepareizi satver krūti, jūs ievērosiet biežu, sīku zīšanu, pauzi, biežu zīšanu un vientuļu norīšanu. Ja tā ir tad atgriezieties pie nodaļas par pareizu krūts satvērienu un kontaktējaties ar zīdīšanas konsultantu, kas var atbraukt pie jums uz mājām.

-   Pēc kaut kāda laika mazulis pārstāj vienmērīgi zīst krūti un norīt. Viņš atpūšas. Viņš nezīž, bet arī neatlaiž. Atpūšoties sagaida jaunu piena pieplūdumu. Pēc tam viņš zīž atkal vienmērīgi vai ātri, ātri.

-   Jo ilgāk viņš zīž, jo vairāk viņš ieiet ritmā: iezīīīž, norij, iezīīīīž, norij…. Viņa actiņas aizveras… krūts galiņš izslīd no mutītes… viņš nedaudz atdzīvojas un tur atkal krūti… sūūūc un norij….. Atnāk sapnītis… krūts gals izslīd no mutes…  viņš lēnām atlaiž, jūs ar mazo pirkstiņu izjaucat vakuumu… vai viņš pazīda, plaši atvēra acis un paskatījās apkārt un ir gatavs sarunai ar mammu.

Vispirms izēd pirmo krūti

Speciāli mainīt krūtis nevajag. Vispirms izēd vien krūti. Ja mazulis nav aizmidzis, piedāvājam otru krūti. Nekas nenotiks, ja viņš atteiksies. Jūsu darbs ir piedāvāt.

Modinātājplkstenis – Holecistokinīns.
Krūts zīšana un piena nokļūšana kuņģī veicina hormona holecistokinīna izstrādāšanos. Tas savukārt stimulē klejojošo nervu, kas rosina oksitocīna izdalīšanos asinīs. Ir zināms, ka holecistokinīna ietekmē mēs izjūtam labsajūtas un miera sajūtu. Nelielas oksitocīna devas nomierina un veicina mammas un bērna saskarsmi, stiprina savstarpējās saites, lielākas devas veicina miega labsajūtu (arī pēc seksa mums uznāk miegs). Jaundzimušajiem ir palielināts holecistokinīna daudzums un, iespējams, tāpēc viņi spēj būt tik apmierināti un mierīgi, neskatoties uz nelielo pirmpiena daudzumu un tauku saturu salīdzinājumā ar īsto mātes pienu. 
Holecistokinīns paaugstinās arī tikai no zīšanas, arī bez piena nokļūšanas kuņģī. Tieši tāpēc zīdainis meklē krūti bieži, ja holicistokinīna līmenis asinīs krītas. Biežā zīšana palīdz sajust labsajūtu un saražot vajadzīgo piena daudzumu. Tādējādi holicistokinīns ir kā modinātājpulkstenis, lai zīdainis būtu paēdis. Risks - iedot zīdainim knupīti, jo zīdainis nesastrādās sev nepieciešamo piena daudzumu.

Zīšanas laikā sievietes ķermenī izdalās hormoni holecistokinīns un prolaktīns, kas veicina miegainību un vieglāku aizmigšanu. Šie hormoni izdalās arī bērna ķermenī, turklāt piens satur arī nukleotīdus, kas aizmidzina bērnu. Ja tu ar bērniņu guli līdzās, tavs miega cikls sinhronizējas ar bērna miega ciklu, tādēļ tu pamosties, tiklīdz bērniņš sakustas, un viņām nav vajadzības skaļi raudāt, lai pievērst tavu uzmanību. Arī lēnā jeb dziļā miega fāze zīdošai sievietei naktī ir trīs reizes ilgāka, un tieši šajā miega fāzē notiek organisma atjaunošanās un enerģijas vairošanās. Šo iemeslu dēļ mazulis visbiežāk guļ. 

Šo iemeslu dēļ mazulis visbiežāk guļ tuvu mammai, lai zīšana būtu iespējama bez papildus celšanās un pilnīgas atmošanās. Tāpēc izmanto dabas dotās priekšrocības: guļot kopā, nevis cīnoties ar miegu un zīdot mazuli krēslā, gaidot, kamēr viņš aizmigs, lai varētu nest uz gultiņu.

"The Food of Love" by Kate Evans

Atceries un ievēro drošas kopā gulēšanas priekšnoteikumus.

Ja tomēr gribas, lai zīdainis guļ savā gultiņā, tad bieži sanāk tā kā Kates Evans  komiksā. 

 "Food of Love" by Kate Evans

Avots: Diane Wiessinger, Diana West Teresa Pitman, The Womanly Art of Breastfeeding", 2010

Zīdīšanas īpatnības no 2 līdz 6 nedēļām

Šajā vecumā mazulim joprojām var neizdoties pareizi paņemt krūti, tomēr zīdīt paliek arvien vieglāk.

Ja jums ir sāpīgi zīdot, meklējiet palīdzību. Sāpes stāsta, ka ir nepieciešams kaut ko mainīt. Ir vērts paaicināt zīdīšanas konsultantu uz klātienes vizīti, jo ir svarīgi redzēt, kā pieliekat mazuli pie krūts un kādā pozā zīdiet.

Zīdainis zīžot ik palaikam uzdāvina jums savu smaidu, sākumā neapzinātu, bet noteikti tad, kad jūtas apmierināts, 5-6 nedēļas jau apzināti ar atvērtām acīm.

Zīdīšana ar baudu 

Cik bieži dot krūti? – vienkārši  piedāvājiet un mazulis pats izlems – ēst vai vēl nē. Protams, joprojām barojam pēc pieprasījuma, bet ir mirkļi, kad mammai šķiet, kad vajag zīdīt, bet mazulis vēl neprasa, piemēram, no rīta, kad krūtis pilnas, pirms iešanas pie ārsta, uz pastaigu, vēderā gāzītes, saraudās mazulis u.c. iemesli, kas nav pēc pieprasījuma. Jā, arī mammai vajag bērnu. tomēr te ir smalka robeža. Respektējiet arī zīdaiņa  atteikumu!

Zīdīšanas režīms. Diemžēl zīdot pēc režīma piens parasti tomēr samazinās, tāpēc ja mamma grib, lai viņai piens būtu vienmēr, jāzīda bērns būs tad, kad viņš prasa nevis sagaidot trīs stundas kā parasti. Ir tādi attīstības posmi vai vienkārši tāds laiks, kad bērns var prasīt ēst biežāk (mācoties aizsniegt rotaļlietas, velties, rāpot, apsēsties, zobu nākšanas laikā...). Ja mamma to novilcinās nēsājot, šūpojot, ar knupīti, runājot vai kā citādi, tad panāks ka piens pamazām mazināsies. Jā, dažreiz mazulis var prasīt ēst jau pēc 15 min vai stundas un jūs dosiet, jo krūtī piens jau būs sarietējis arī pēc 15 min.

Svarīgi! Zīdaini liek pie krūts, ja viņš raud, ja nemierīgs. Tas viņu neizlutinās. Fizioloģiski zīdainim ir vajadzība pēc mammas kontakta un zīšanas. Izrādās arī mātei ir tāda vajadzība. Viņi ir atkarīgi viens no otra pateicoties laimes un atkarības hormoniem - b endorfīniem.

Bieži vien šīs mammas, kuras zīda pēc pulksteņa pēc tam sūdzas par slikto svara pieaugumu un tad viņu režīmā ienāk  piena maisījums. Patiešām katra mazā zīdīšanas reize starplaikos arī ir svarīga. Aizmirstiet par zīdīšanas režīmu, pat ja jūs zīdījāt 10 minūtes atpakaļ!

Zīdīšana kā jaunu attiecību māksla

„Baudpilnā” zīdīšana pamazām pāriet citā pakāpē – „attiecību” zīdīšanā. Tās ir pirmās cilvēciski tuvās attiecības caur zīšanu. Zīdīšana ir kā pasēdēšana ar tuvu cilvēku un parunāšana no sirds un dvēseles, vienmēr, jebkurā laikā. Arī bučojot bērnu, jūs taču neskatāties pulkstenī, ka vajadzētu to darīt ik pēc 2h, bet tad, kad ir tāda sajūta gan no vienas, gan no otras puses. Jā, ”baudpilnā” zīdīšana un „attiecību” zīdīšana ir zīdīšana bez īpaša acīmredzama iemesla. Tā dod laimes sajūtu jums un jūsu bērnam, kā arī pamatu tuvām attiecībām tagad un nākotnē ar draugiem, arī kā vīra un sievas tuvām attiecībām un viņu bērnu bērniem, kā arī garantē pienu pāris gadiem uz priekšu.

Mamma = knupītis

Krūts zīdaini pabaro, nomierina, aizmidzina, mierina, uzmundrina un atslābina. Ja jūs zīdīsiet bērnu tikai ar mērķi pabarot, bet nomierināšanai jūs dosiet knupīti, tad zīdaiņa puncis būs pustukšs, bet jūs ar tukšām krūtīm – pārnestā nozīmē jūs abi paliksiet ar tukšām rokām. Zīdainis aug zīžot krūti. Kāpēc traucēt viņam augt?

Ja bērns ļoti ilgi „karājas” pie krūts (ilgāk par 50 - 60 min) un mammas vienīgā domā ir tikt vaļā, tad gan knupītis var palīdzēt. Tāpēc viņš arī izgudrots. Bīstamība ir tajā, ka mamma var palaist garām ēdienreizi, īpaši jaundzimusi mamma.

Mīksta krūts

Jā, krūts pilna un cieta ir tikai pēc ilgāka starplaika. Lielākoties jūs pamanīsiet, ka jūsu krūts ir mīkstas un tajās ir tieši tik piena, cik vajag. Tas ir normāli. Piena pierietēšanu jūs varēsiet sajust brīžos, kad mazulis ieraudāsies un prasīs ēst. Ja zīdainis katru dienu ir pilnas autiņbiksītes, tad viņam ēdiens pietiek.

Augošais zīdainis

Pirmajās dienās mammas parasti satraucas, vai mazulim pietiek piens. Lūk dažas pazīmes, kas norāda, ka piens pietiek.
Jūsu mazulis:

{  jau sācis pieņemties svarā pēc īstā piena „atnākšanas”;

{  10 – 14 dienā atguvis dzimšanas svaru;

{  Labi pieņemas svarā, aptuveni 30 g diennaktī. To var pamanīt arī ar acīm, kā autiņbikses un drēbes ātri kļūst par mazu.

{  Vēdera izeja ir vismaz 3x dienā. Daudzums apmēram O burta lielumā, ko var parādīt ar rādītājpirkstu un īkšķi. Piečurā apmēram 4-5 pilnas autiņbiksītes (mazāk uzsūcošas un mazgājošās būs vairāk). Urīns bez krāsas un smakas;

{  Bez grūtībām piesūcas krūtij un notur to mutē;

{  Parasti ieinteresēts zīšanā un ņem krūti ar atvērtām acīm;

{  Pēc krūts paņemšanas vienmērīgi zīž;

{  Apmierināts un mierīgs vismaz dažas minūtes pēc ēšanas;

{  Gandrīz vienmēr nomierinās, ja pieliek pie krūts;

{  Dažreiz mierīgi izpēta apkārtni;

{  Acīmredzami apveļas - rokas un vaidziņi paliek apaļāki, krokas izteiktākas;

{  Aug garumā un pieaug galvas apkārtmērs.

Ja jums radās jautājumi vai šaubas par kādu no punktiem, tad ir vērts sazināties ar zīdīšanas konsultantu.

Cik pienu izzīž zīdainis? Uz 4 nedēļām lielākā daļa bērnu, kas tiek zīdīti ekskluzīvi, iegūst 750 – 800 ml piena diennaktī. Tomēr katrs bērns ir atšķirīgs tāpat kā katra individuālās vajadzības, t.i. 500 – 1500ml diennaktī. Pirmās nedēļas beigās piena daudzums sastāda jau 2/3 šī apjoma, bet 2 nedēļas jau pilnā apjomā.

Tomēr visi šie precīzie cipari neko nedod, jo mēs zinām kā katras ēdienreizes ml daudzums mēdz atšķirties, tas atkarīgs no ļoti daudz kā – no zīdīšanas biežuma, karstuma, rīta un vakara, vai apēd abas krūtis. Ja jūs zināt, ka vienā ēdienreizē mazulis ir izzīdis 75 ml, tad kopumā jums šis cipars nedod neko par to, vai mazulis ir paēdis, vai pietiekoši kalorijas, un kad viņš atkal paprasīs ēst.

Zīdainis „karājas pupā”. Viņš visu laiku izsalcis vai man pazūd piens?

Skaitam autiņbiksītes. Ja zīdainis daudz kakā un čurā, tad viss ir kārtībā. Visdrīzāk mazulis strauji aug. Šajā brīdī viņam ir straujš attīstības lēciens. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pieprasīts tiek vairāk. Un piena viņam pietiek.

Straujš lēciens nozīmē, ka bērni neaug vienmērīgi kā tabuliņā atzīmēts. Mazulis aug tādiem izrāvieniem un tas sasaucas ar brīdi, kad viņš „karājas pupā”. Jāatceras, jo vairāk mazulis izēd krūti, jo vairāk tajā veidojas. Un, ja tas notiek vairākas dienas pēc kārtas, tad piena daudzums tur ir savairojies pavisam noteikti. Pēc pāris dienām, kad pieprasījums būs radīts, viņš atgriezīsies pie ierastā ritma un iespējams pat labāk gulēs.

Vienalga pārdzīvoju, vai man pietiks piens

Protams, es nevaru apgalvot 100%, ka jums pietiek piena. Par piena daudzumu pat izmērot, neko skaidri nepateiksim. Svarīgs ir viss: cik bieži mamma liek pie krūts, kā bērniņš zīž, cik bieži kakā, cik čurā, kā pieņemas svarā. Piena daudzumu nevar izmērīt, nosverot pirms un pēc, tāpēc kā te bērns izēd vairāk, te mazāk dažādās ēdienreizēs. Izzīžot vairāk piena, veidosies vairāk, izzīžot mazāk – veidosies mazāk. Reti ir tā, ka sievietei nepietiek piena. Parasti tam ir iemesli. Un lielākoties grūtības ir risināmas. Pirmās nedēļas pēc dzemdībām ir ļoti svarīgas. Tāpēc, ja jums šķiet, ka piens ir par maz, lasiet rakstu Kā pavairot pienu un /vai sauciet zīdīšanas konsultantu. Šajā gadījumā laiks ir piens.

Vai bērnu var izlutināt?

Nē, nevar. Bērni nepiedzimst ļauni, viltīgi un nav manipulatori no dzimšanas. Viņi piedzimst tādi, kādi viņi ir: īsti un patiesi. Mazulis piedzimst un vēlas sajust siltumu, drošību un paļāvību. Kad bērns grib mammu un mamma ņem viņu rokās, tad viņa apziņā arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka viņu mīl. Agrīnā vecumā vēlmes sakrīt ar vajadzībām. Apmierinot mazuļa vēlmes, jūs apmierināt viņa vajadzības. Iejūtīgi vecāki viņu „nesabojā”, bet dod drošības sajūtu, uz kuru var paļauties. Mazulis ar laiku saprot, ka tiek pieņemts un mīlēts tāds, kāds ir. Un tādi bērni „nesabojājas”. „Sabojājas” tie bērni par kuriem nerūpējas iejūtīgi līdzīgi kā aizmirstie produkti ledusskapī vai arī vecāki vienu dienu audzina tā, otru citādāk. 

Kad bērnam paliks divi gadi, tad viņa vēlmes un vajadzības sāks atšķirties un jūs mācīsieties pacietību, laipnību un piedošanu. Pagaidām jūsu lielākais izaicinājums ir bezgalīgi mīlēt, apmierinot zīdaiņa vajadzības, t.i. beznosacījumu mīlestību. Visgrūtāk mātēm un tēviem ir to pieņemt, ja paši zīdaiņa vecumā, bērnībā tik maz to saņēmuši. Lai izdodas! Lai top!

Mīlestībā, vecmāte un dūla
Līga Giniborga

Par mazuļu raudāšanu labs raksts.

Klausies arī par zīdaiņa un bērna miegu - Vita Kalniņa 

Avots:  Diane Wiessinger,  Diana West, Teresa Pitman, „The Womanly Art of Breastfeeding”, 2010

http://www.amazon.com/The-Womanly-Breastfeeding-Diane-Wiessinger/dp/0345518446 

attēli no ardomedical.nl

Ieraudzīsim.

Дочери Земли 1919

Mēs ejam meklēt svētās

zīmes. Ejam uzmanīgi

klusējot. Cilvēki iet, smejas,

Ведущая (1944)

sauc līdz. Citi steidzas

neapmierināti. Citi mums

draud. Grib atņemt

to, kas mums pieder. Bet nezina

garāmgājēji, ka mēs ejam

meklēt svētās zīmes. Bet

draudētāji aizies. Viņiem

ir tik daudz citu darbu. Bet mēs

meklēsim svētās zīmes. Neviens

nezina, kur saimnieks ir

atstājis savas zīmes.       

Visticamāk, tās ir uz stabiem

ceļa malā. Vai ziedos.

Vai upes viļņos.

Mēs domājam, ka tās var

meklēt mākoņu vālos.

Saules gaismā vai Mēness

gaismā. Vai sveču gaismā,

vai pie ugunskura, mēs meklēsim

svētās zīmes. Mēs ilgi ejam

un cieši raugāmies apkārt.

Daudz cilvēku ir gājuši.

Tiesa, mums liekas, visi

zina pavēli: atrast

svētās zīmes. Kļūst

tumšs. Grūti ieraudzīt

ceļu. Neizprotamas vietas.

Kur gan varētu būt –

Svētās zīmes? Šodien

mēs tās droši vien vairs

neatradīsim. Bet rītdien būs

gaišs. Es zinu – mēs tās

ieraudzīsim.

Nikolajs Rērihs (1915), 

MADONNA LABORIS, Rērihs 1933

Daiņa Ozoliņa tulkojums













P.S. Labor tulkojumā ir ne tikai darbs, bet arī dzemdības.

Mīļais Rebozo:) Atsauksme.

Mana pirmā sastapšanās ar rebozo lakatiem bija nejauši par to padzirdot. Tā bija tāda teorētiska un ļoti lakoniska informācija. Taču palika sirdī krāsaino lakatu siltums un doma kādreiz izbaudīt to praktiski.

Otrā satikšanās jau bija mērķtiecīgs semināra apmeklējums. Toreiz nodomāju, ka lai pa īstam izprastu, man vajadzētu to izbaudīt ilgāku laiku.

Un patiešām – šāda izdevība radās:), piesakoties bēbītim un nonākot vingrošanas grupā pie Līgas, kur katras nodarbības noslēgumā tiku izšūpota un samīļota rebozo lakatos.
Tā kļuva par iknedēļas tradīciju visu gaidību laiku un šīs šūpošanās pēcpusdienas gaidīju gan es, gan šķiet arī mans mazais bērniņš.

Cilvēkiem kā es, kuriem dažkārt ir izaicinājums ļauties un atslābināties, šī šūpošanās, cieši sakļautai lakatos, ir patiešām dziedinoša. Tā aicina nolikt malā visu lieko, un būt savienotai savās domās, sajūtās un ķermenī – to, kas tik ļoti vajadzīgs, esot sava mazulīša mājām. Ļaujot, ka mūs abus ietin, aizvēru acis un iztēlē vienmēr redzēju skaistus dabas skatus. Šī šūpošanās piepildīja ar mieru un papildus mīļuma devu. Tā dažkārt palīdzēja arī pie muguras sāpēm. Un man patika uzzināt (un izmēģināt!), ka tā ir noderīga un patīkama arī maniem mīļajiem mājās.

Kā īpašas rūpes par mani piedzīvoju arī pēcdzemdību rebozo aizvēršanās rituālu.

Tagad ikdienā nēsājot savu puisīti slingā, dažkārt apstājos, aizveru acis un iedomājos, kā mani līdzīgi sakļāva šie lakati, ļaujot justies pasargātai, aprūpētai un mīlētai. Ir forši to sajust, lai nodotu to tālāk savam bēbītim.

Paldies, Līga! :)

Rebozo lakatu masāža. Rebozo seminārs.
Foto: Anete Baškevica

  

Rebozo lakatu masāža. Rebozo seminārs.
Foto: Anete Baškevica

Rebozo savilkšanas masāža. Rebozo seminārs.
 Foto: Anete Baškevica

Rebozo savilkšanas masāža. Rebozo seminārs.
Foto: Anete Baškevica

Zīdīšanas īpatnības no 4 līdz 9 mēneši

Zīdainis šajā vecumā ir īsts profesionālis savā jomā. Vēl nepaspējām viņu pielikt pie krūts un ērti iekārtoties, kā viņš jau ir paēdis. Piecas minūtes un zīdīšana ir beigusies! Ja salīdzinām viņa zīšanu pirmajā mēnesī, tad ir grūti noticēt, ka var paēst pa pāris minūtēm.

Zīšana nav tikai ēšana, bet arī saskarsme/ attiecības/ saitīte ar krūti kā ar dzīvu būtni. Zīdainis jums dāvina piena smaidus, flirtē, spēlējas. Viņa rokas vairs nav mierīgas, tās ņurca, mīca, kutina krūti kā to dara mazi kaķēni un stiepjas pie jūsu sejas. Jūs nezinājāt, ka jūsu nāsis ir tik pievilcīgas! Viņš sirsnīgi spēlējas ar jūsu matu cirtām  un knibina dzimumzīmīti uz krūts, knaiba krūti vai spēlējas ar krūštura lencīti. Tas ir svarīgi, jo tad bērnam vieglāk darbināt mēli, lūpas, vieglāk norīt un elpot, ēdot.  Savukārt mammai šie pieskārieni veicina oksitocīna izdalīšanos asinsritē. Ļaujiet viņam izbaudīt šo būšanu tik tuvu mammai, ja viņš to vēlas! Tā pamazām mēs mācām viņam attiecību, uzticēšanās, mīlestības pieredzi.

Katrs bērns agri vai vēlu krūts ēšanas laikā sāk dauzīties un mammai ne vienmēr tas patīk. Ja jūs tas tracina vai jūtat nepatiku pret knibināšanos, ņurcīšanu, spēlēšanos, apstādiniet šo uzvedību pēc iespējas ātrāk. To var darīt, piespiežot zīdaiņa rociņu pie sevis vai novēršot uzmanību, vai mīļi audzinot viņu. Piemēram, jūs knibināšanai, grozīšanai varat piedāvāt savas krelles.

Arvien vairāk jūs piefiksējat, ka zīdainis var arī nedaudz pagaidīt, ja tūlīt nav iespējams viņu pielikt pie krūts. Uz pāris minūtēm var novērst viņa uzmanību, jo viņš pamazām ir sācis jums uzticēties. Viņš zina, ka krūts no viņa nekur neaizbēgs. Tā vienmēr ir kaut kur blakus. 

Mammas pārdzīvo, ja zīdainis nevēlas zīst. Savstarpēja saikne ir svarīga abos virzienos. Uzticieties viņam, viņa jau ir ļoti spēcīgs, viņš paprasīs. Zīdīšana šajā vecumā rada daudz prieka. Bet uzbāzība ar savu krūti, jo jums liekas zināt labāk, parasti rada tikai nepatiku. Man patīk teiciens: "Pie pilna ledusskapja badā neviens nav nomiris". 

Viens solis atpakaļ, divi – uz priekšu

Zīdainis aug septiņjūdžu soļiem. Aug zobi, ar kuriem var grauzt un kost. Pamazām viņš apgūst visu dzīvojamo telpu. Veļoties, lienot, rāpojot viņš tiek no vienas istabas stūra līdz otram – fantastisks sasniegums! Viņam izdodas pārlikt rotaļlietu no vienas rokas otrā. Pēc pusgada viņš pamazām mācās apsēsties vai jau apsēžas. Viņš pamazām ceļas kājās un mēģina spert pirmos soļus, pieturoties pie mēbelēm. Cik daudz jauna viņš jau prot! Cik daudz sajūtu un emociju! Smadzenes strādā dienu un nakti.

Šajā lielajā attīstībā un jaunu iemaņu apgūšanā, zīdainis bieži pielīp pie jums kā dadzītis un neatlaižas ne mirkli. Tiklīdz jūs atslābstat, tā atkal viss no jauna! Tāda uzvedība ir droša pazīme tam, ka zīdainis savā attīstībā ir izrāvienā vai tikko ir apguvis kaut ko jaunu. Viens solis atpakaļ, divi uz priekšu vai divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ. Jebkurā gadījumā jūsu mazulis aug un viņam ir vajadzīgs mammas atbalsts.

Pieņemšanās svarā palēninās

Apmēram 4 mēnešos zīdaiņi, kas baroti tikai ar krūts pienu, svarā pieņemas mazāk. Salīdzinājumā ar pirmajiem mēnešiem, kad zīdainis dienā svarā pieņēmās par 30 g, 4 mēnešu vecumā - vidēji diennaktī pieņemas par 18 g. Starp 7 un 10 mēnešiem, zīdainis pieņemas svarā 12 g dienā. To var redzēt arī Pasaules veselības organizācijas ( PVO)  svara grafikā bērniem, kas zīdīti ar mātes pienu. 

Jautājumi par zīdīšanu vecumposmā no 4 līdz 9 mēnešiem

Cik bieži jāzīda zīdainis šajā vecumā?

Vecumposmā no 4 līdz 9 mēneši bieži zīdāmi gan dienā, gan naktī, jo šis ir laiks, kad mazulis aug ātri. Zīdīšana apmierina fiziskā ķermeņa vajadzību pēc ēdiena un dzēriena, gan garīgo/prāta attīstību. Zīdainis pie krūts sazinās, izklaidējas, pēta, mācās un spēlējas ar jums. Zīdīšanas biežumu ietekmēs vairāki faktori: cik ātri viņš apēd vajadzīgo daudzumu, kādas ir zīdaiņa temperamenta iezīmes, zīdīšanas vajadzības apmierināšana un tas, kas šobrīd notiek viņa dzīvē.  Daži mazuļi ir tik aizņemti pa dienu, ka dažkārt aizmirst paprasīt ēst. Atgādiniet viņiem par sevi, lai neatmet zīšanu pirms laika. Dažkārt viņš ēd tikai klusā un mierīgā telpā. Viņam var būt grūti paēst ārpus mājas.

Man pazūd piens…  

Ja no 6 nedēļām līdz 3 mēnešiem piena daudzums bija pietiekams, tad vienkārši vienā dienā vai vienā stundā piens nevar pazust. Pie tā bija jāpiestrādā ar retāku došanu un īsākiem zīšanas laikiem. Ja patiešām piens paliek mazāk, tad lasiet rakstu „ Kā pavairot pienu?”

Ap 3-4 mēnešiem un 8-9 mēnešiem ir piena krīzes, kad liekas, ka piens ir mazāk. Nereti mamma pati to veicina ar ļoti lielu pieturēšanos pie pulksteņa režīma, bet mazāk ieklausoties bērnā. Ja bērns ir sācis biežāk prasīt krūti, tad tam ir iemesls. Mātes mēdz nogaidīt, tirgoties par to vai vajag dot pienu vai nevajag.

Ja jūs ievērojat režīmu, tad  zīdīšana ir kā ēdināšana, ievērojot līgumu. Noildzināt bērna pielikšanu pie krūts, ja viņš prasa biežāk, ir drošs ceļš uz piena samazināšanos un ātrāku zīdīšanas noslēgšanu;

Ja jūs tirgojaties par piena došanu vai nedošanu, tiek zaudēts pats galvenais – jūsu attiecības ar bērnu, kas veidojušās zīdīšanas laikā. Vēl nav par vēlu mainīt spēles noteikumus.

Zīdīšanai jābūt spontānai un patīkamai. Zīdiet, kad esat kopā atpūšoties, spēlējoties, peldoties, guļot diendusu. Piedāvājiet krūti bez iemesla. Spēlējaties zīdīšanas laikā. Ļaušanās zīdīšanai tādā situācijā prasa laiku un pacietību. Tas ir tā vērts.

Daudzas mammas izmainīja šo gaistošo interesi par zīšanu uz patīkamām un uzticības pilnām attiecībām starp māti un zīdaini. Lai nāk jūsu mazulis vienmēr, jebkurā laikā, ar jebkurām grūtībām un priekiem. Šobrīd, kad viņam ir krūts, viņa dzīve salīdzinoši ir viegla. Vēlāk, kad viņš būs izaudzis paliks sajūta un zināšana, ka mamma vienmēr ir līdzās un sasniedzama.

Ja bērns konsekventi atsakās no krūts, tad tam ir kāds dziļāks iemesls, ne vienmēr tā ir piena samazināšanās. Visjūtīgākās šai ziņā ir meitenītes. Tāpēc ir vērts aprunāties ar PEP mammu, dūlu vai savu vecmāti, pārrunāt dienas notikumus, ritmu. Latvijā psihoterapeite Vita Kalniņa ir visvairāk pētījusi šo tēmu un apmācījusi Pep mammas un dūlas. Visbiežākais ieteikums ir: kļūt lēnākai bērna aprūpē! Iedomājies sevi viņa vietā! Kā tu justos, kad mamma tevi ģērbj, baro, mazgā, spēlējas, midzina…? Baudīt kopā būšanu, nevis ievērot stingru režīmu vai steigties! Ja zīšana joprojām bērnam nepatīk, respektējiet to! Neuzbāžaties ar krūti! Atslaucat un dodat ar pudelīti vai arī maisījumu (ja nesanāk atslaukt). Pašās beigās, kad izsalkums remdēts, nomainiet uz krūti, lai parunājas, lai pasmaržo, nolaiza, apmierina savu zīšanas refleksu, paknibina, lai sajūt to labsajūtu, ko krūts var dot. Respektējiet, ja atsakās! Zīšanai un zīdīšanai jāsagādā prieks abām pusēm! Lai izdodas piedzīvot rāmumu šajā, ne tik vieglajā, mātes mīlestības šķautnē!

Vai bērnam pa dienu ir jāguļ?

Ir bērni, kas guļ vairākas reizes dienā, bet ir, kas guļ nedaudz vai neguļ nemaz. Dažkārt lielie dienas negulētāji noguļ visu nakti. Atceries, lai kā gulētu vai negulētu tavs mazais, tas ir normāli priekš viņa. Bērni, kurus patstāvīgi nēsā lakatos, bieži aizmieg, kad viņiem gribas (atceraties, viņi mēdz gulēt arī tāpēc, ka tas ir vienīgais veids, kā to izturēt). Ir bērni, kuriem patīk, ja viņus noliek gulēt, un ir bērni, kuriem nepatīk šis process. Lielākā daļa bērnu šajā vecumā aizmieg uz rokām vai slingā.  Un ir arī tādi bērni, kuri māk aizmigt paši ar savu miega lupatiņu un/vai māneklīti. Mammai tik vien kā jāpasēž klāt. Mātes uzdevums ir pamanīt un attīstīt to, kas sanāk pats no sevis. Atcerieties, arī jums vajadzīga atpūta, tāpēc dodaties gulēt kopā.

Kad ieviest piebarojumu?

Piebarojuma ieviešana ir liels notikums mazuļa dzīvē.  Kad viņš iemācīsies sēdēt, iedaliet arī viņam vietu pie ģimenes galda tā, lai viņš varēt piekļūt pie kāda no ēdiena uz jūsu šķīvja. Piemērotā brīdī mazulis paņems ēdienu, iebāzīs mutē, pasūkās, nolaizīs, saspaidīs gabaliņos vai saspiedīs ar smaganām, pastieps roku un paprasīs vēl. Tā pakāpeniski notiks pāreja no barošanas ar krūti uz kopīgu galdu.

Pamatojoties uz pētījumiem, PVO iesaka bērnus piebarot ne ātrāk kā no 6 mēnešiem. Ir arī tāda BVĒ (bērna vadīta ēšana), kur barojumu neievieš vecāki, bērns pats izvēlas, ko pagaršot un kā paplašināt savu ēdienkarti. Tikpat labi viņš pagaršos un neizvēlēsies neko. Kādu laiku krūts būs vismīļākā.

Cik ilgi nāk zobi?

Kad zīdainim „nāk zobi”, jūs ievērosiet, viņš daudz bāž mutē rokas priekšmetus, košļā, siekalojas, trin smaganas, ir nedaudz  uzvilcies. Tādas pazīmes te parādās, te pazūd  un tā vairākus mēnešus. Tas nozīmē, ka drīz parādīsies zobi. Viņš nemierīgi guļ, jo naktī sāp vairāk, jo nav, kas novērš uzmanību no nepatīkamām sajūtām.

Zobu nākšanas laikā, palielinās siekalu daudzums un paaugstinās tās skābums, tāpēc  uz mazuļa sejas ādas un dibena var parādīties izsitumi. Izsitumi var parādīties arī uz jūsu krūts oreolas. Noskalojiet krūtis vairākas reizes dienās, izmantojot bērnu ziepes.

Svarīgi! Esiet uzmanīgi ar gēliem, kas dod anestezējošu efektu. Mazulim iespējams varētu būt grūti zīst krūti.

Zobu nākšanas laikā zīdaiņiem mēdz būt iesnas, temperatūra, nemierīgas naktis, bieža zīdīšana vai pat atteikšanās no zīšanas.

Pirmais zobs

Pirmais zobs iznāk apmēram pusgada vecumā. Ir bērni, kas piedzimst ar zobiem. Ir zobi, kas nāk pavisam drīz pēc dzimšanas. Pirmais zobs ir ļoti nozīmīgs notikums mazuļa dzīvē. Tas ir solis uz iemaņām ēst patstāvīgi dārzeņus, augļus, gaļu, maizi, bet ne pazīme tam, ka mazulis ir gatavs piebarojumam. Mazulis ir gatavs piebarojumam, ja spēj paņemt rokā ēdienu un apēst to.

Pagaidām var dot sasaldētu slapju lupatiņu vai speciālu rotaļlietu gredzenu. Lūdzu nedodiet nevārītu burkānu, jo nokost gabaliņu mazulis var, bet sakošļāt nevar. Savukārt ar maziem gabaliņiem no cietas barības var aizrīties.

Izgulēt visu nakti

Šajā vecumā no 4-9 mēnešiem izgulēt visu nakti jūsu mazulim ir drīzāk neiespējami. Tomēr tas ir biežākais padoms no ārstiem, draugiem un radiem. Tas drīzāk ir labiem nodomiem bruģēts ceļš uz piena nepietiekamību, īpaši, ja mazuļa svars ir mazāks nekā tam vajadzētu būt. Jā, izgulēt visu nakti ir labi priekš mammas, bet ne bērnam. Lielākā daļa bērnu, kas tiek zīdīti, naktī jābaro vismaz divas reizes (dažreiz arī biežāk). Šādas nakts barošanas turpinās vairākus mēnešus. Ja jūsu bērns sāk gulēt pa nakti, bet svara pieaugums samazinās, tad ir labi palielināt zīdīšanas reižu skaits dienā vai naktī.
Biežā nakts ēšana saistīta ar zīdaiņa smadzeņu attīstību un ir pilnīgi normāla viņa vecumposmā. Tomēr vērojiet bērnu! Un vispirms pa dienu bērnam iemāciet viņam aizmigt arī citādāk, ne tikai pie krūts.
Par zīdaiņa nakts miegu lasi te.

Avots:

ü  Виссингер Д., Вест Д., Питман Т., Искусство грудного вскармливания, 2012 https://vk.com/doc-7108339_175972430?dl=1de7ee5505932f2b47

ü  Ina May's Guide to Breastfeeding , 2009