Zīdīšanas īpatnības no 9 līdz 18 mēneši

Zīdainim šajā vecumā ir savs viedoklis par zīšanu, par to kāda, kura krūts viņam vajadzīga un kurā laikā. Pazīdis vienu, viņš rādīs uz otru. Pie krūts viņš var sākt spēlēt paslēpēs un jokot par ēšanu. Reizēm mammas varētu izdot grāmatu par zīdīšanas jogu šajā vecumā, jo pozas, kurās viņš zīž, mēdz būt ļoti amizantas.

Pirms aizmigšanas, jūs mēdzat apskatīt grāmatiņas ar bildēm un pa vidam ļaujot  pazīst krūti.

Lielākā daļa 9 mēnešīgie bērni jau sēž pie kopējā ģimenes galda. Tā viņi iepazīstas ar jauniem produktu gabaliņiem (maizi, āboliem, dārzeņiem …) , kurus lieto visa ģimene. Viņš ēd to pašu, ko visa ģimene, tikai daudz mazākos gabaliņos un daudzumos. Krūts piens joprojām ir galvenais pārtikas un imūnglobulīnu avots. Ja šinī vecumā jūs izdomātu strauji atradināt no krūts, tad būtu nepieciešams liels ēdiena un šķidruma daudzums, kas kompensētu pienu. Tas ir lielisks pierādījums tam, ka krūts piens joprojām ieņem nozīmīgu vietu bērna ēdienkartē, pat, ja kāds par to šaubās.

Jo vairāk bērns ēd citu ēdienu, ja vairāk samazināsies jūsu piens. Samazinoties piena daudzumam, palielināsies antivielu koncentrācija un atsevišķu biovielu proporcija, pielāgojoties augošajam organismam. Pakāpeniska pāreja no krūts piena uz ģimenes kopgaldu, zīdainim palīdz apgūt veselīga uztura pamatus, kas saglabājas visu dzīvi. Vairāk par BVE lasīt grāmatā Bērna vadīta ēšana

Ko dot dzert mazulim?

Visticamāk mazulis jau ir iepazinies ar ūdeni, kad sākāt pagaršot citus ēdienus. Kādus dzērienus vēl viņam var dot?

Ja mazulis zīž mammas pienu, tad papildus citu dzīvnieku pienu viņiem nevajag dot. Katram paredzēts savs piens: teliņiem govs piens, kazlēniem kazas piens, cilvēka bērnam – cilvēku piens. Viņi pagaidām to vēl nespēj pārstrādāt piena laktozes dēļ. Ja jūs tomēr vēlaties mazuli pieradināt pie govs vai kazas piena, tad izvēlieties to darīt pēc gada vecuma, tā samazinot alerģijas risku. Īpaši nesteidzaties, ja ģimenē ir nosliece uz diabētu.

Arī sulas nemaz nav tik veselīgas, kā liekas sākumā. Āboli un bumbieri ir veselīgi dēļ pārtikas vielām un šķiedrvielām, bet izspiestā sulā ir lielos daudzumos cukurs. Salīdzinājumā ar svaigiem augļiem, sulās nav šķiedrvielu un ir paaugstināts cukura daudzums. Ja jūs tomēr dodat, tad tikai 50-100ml dienā un vislabāk atšķaidītu ar ūdeni, arī neizbojātu mazulim garšas izjūtu. Bērni, kas ir pieraduši pie saldumiem daudz vairāk atsakās ēst svaigus augļus un dzert ūdeni.

Palēnināta piena pieplūde

Šajā posmā dažām sievietēm palēninās piena pieplūde. Tas ir tāpēc, ka arvien retāk mazulis zīž krūti un tas attiecīgi samazinās. Piens ir, tikai mazulim ir cītīgi jāpiepūlas, lai tas pieplūstu. Zīšana māca pacietību un darba mīlestību.

Palēninās pieņemšanās svarā

PVO (Pasaules Veselības organizācijas) grafiki rāda, ka šajā vecumā pieņemšanās svarā samazinās, ja salīdzina ar pirmajiem mēnešiem. No 9. līdz 12, mēnesim zīdaiņi pieņemas svarā aptuveni 9 g dienā. PVO svara tabula.

 Sievietei pamazām atgriežas mēnešreizes

Visbiežāk tieši šajā periodā sievietēm atgriežas mēnešreizes. Ovulācija var būt arī pirms mēnešreizēm, tāpēc ir iespējams palikt stāvoklī arī pirms tam. Mēnešreizes pēc dzemdībām mēdz būt savādākas nekā pirms tam. Tās sākās pamazām, bet ne pēkšņi, tās var būt garākas vai īsākas. Pēc dzemdībām un zīdīšanas daudzām pazūd premenstruālais sindroms vēdera lejas daļā un kļūst jūtīgākas krūtis.

Mēnešreižu laikā mainās piena garša un samazinās pieplūdes ātrums. Mazulim tas var nepatikt, bet par laimi, lielākā daļa bērnu tiek galā ar šīm izmaiņām un zīdīšana turpinās it kā nekas nebūtu noticis. Ja ievērojat, ka mēnešreižu laikā piena daudzums samazinās, tad pirmajās trīs dienās papildus lietojiet 500 – 1000 ml kalcija un magnija.

Mazulis bieži neņem krūti. Vai tās ir zīdīšanas beigas?

Šajā vecumā daži no bērniem zīž krūti vien pāris minūtes un jau ēd  pie kopējā galda. Dienas gaitā mazulis var aizmirst paprasīt, bet jūs aizmirstat piedāvāt. Šajā vecumā zīdīšana tomēr vēl ir ļoti svarīga gan ēšanas ziņā, gan emocionālā ziņā. Pasaules veselības organizācija, ASV ģimenes ārstu akadēmija, Kanādas pediatru asociācija un Lielbritānijas veselības departaments rekomendē zīdīt līdz diviem gadiem un ilgāk. ASV pediatru akadēmija rekomendē zīdīt vismaz gadu, kas nenozīmē atšķirt no krūts gada vecumā. Atšķirot bērnu no krūts gada vecumā, nozīmē, ka viņam būs daudz grūtāk iegūt visu nepieciešamo augšanai un attīstībai ar citu pārtiku. Strauji atšķirot bērnu no krūts, kritīs imunitāte un viņam būs daudz grūtāk pretoties slimībām.

Kā pabarot mazo „mūžīgo dzinēju?” Padoms  „neatteikt, bet arī nepiedāvāt” nederēs, jo tas noder, ja gribam bērnu atradināt. Ja mazulis ir ļoti aizņemts, aizmirst mammai paprasīt krūti, mammas darbiņš būtu – piedāvāt. Pat ja mazulis uzēdīs vien pāris minūtes, jums ar to pietiks, lai saglabātu zīdīšanu, bet mazulis – nodrošinās sev visu nepieciešamo augšanai un attīstībai. Zīdīšana ir brīnišķīgs veids, lai pagulētu gan jūs, gan mazulis.

Bērni, kuri apgūst rāpošanu un staigāšanu, ir ļoti aizņemti, tāpēc biežāk mostas naktī lai zīstu, lai pārstrādātu jaunās iemaņas, prasmes. Šajā laikā ir ļoti riskanti atšķirt bērnu no krūts, jo viņam pietrūks barības vielu un viņš atpaliks augšanā.

Mazulis rausta krūšu galus

Ja zīšanas laikā mazulis rausta vai knibina otru krūti vai spēlējas ar jūsu matiem, tad iedodiet viņam garmatainu lelli, mīkstu rotaļlietu vai patīkama materiāla lupatiņu. Lielākā daļa bērnu piekrīt tādai maiņai un paši atnes lupatiņu vai mantiņu pirms zīšanas. Šī mantiņa, lupatiņa būs ideāla, lai vēlāk iemigtu arī bez krūts.

Mazulis baidās no svešiem

Laikā, kad bērns mācās rāpot un staigāt, bērniem parādās baiļu sajūta. Protams, kamēr bērns lielāko daļu laika pavada mammai uz rokām, viņš jūtas drošībā, jo mamma zina, kas ir droši un kas nē. Kad mazulis sāk rāpot, viņam nākas patstāvīgi tikt noskaidrot, kur slēpjas briesmas un kur nē. Nepieredzējis mazulis drošības pēc neriskēs – kāda nezīstama vieta…., kāds neredzēts cilvēks….? Mam-ma, mam…ma!

Mazulis ir mierīgāks, ja mammu var sasaukt jebkurā brīdī. Piemēram, jūs sēžat uz dīvāna istabā, bet mazulis rāpo pa istabu, aizrāpo līdz koridoram un atpakaļ. Viss kārtībā! Viņš zina, kur jūs esat. Ja pēkšņi izdomāsiet aiziet līdz virtuvei pēc tējas, mazulis sacels traci. Mazulis mierīgi var aizrāpot no jums, bet - nav gatavs tam, ka jūs uz mirkli „aizrāposiet”.

Lai to izskaidrotu, psihologi izmanto piesaistes teoriju. Mamma šajā lomā ir drošības bāze, drošības saliņa, no kuras mazulis dodas savos izpētes ceļojumos un atgriežas atpakaļ. Zīdīšana lieliski papildina šo teoriju. Mazulis pierāpo, „uzpilda baterijas” -pabaro gan miesu, gan dvēseli jaunajiem piedzīvojumiem un dodas tālāk. (Protams, ne vienmēr zīžot. Tā var būt arī vienkārša klēpī pasēdēšana, klāt pagulēšana.)

Kā mazulis guļ šajā vecumā?

Čāpotājiem šajā vecumā iezīmējas 1-2 diendusiņas. Mazuļu šai vecumā daudz kustas un guļ 2-3 h, pa vidam pazīžot krūti. Neliels skaists bērnu šajā vecumā atsakās gulēt. Vai  slikti, ja mazulis šai vecumā aizmieg pie krūts? – nebūt nē. Tas ir normāli un pat vēlams. Tā vietā, lai pierunātu mazuli gulēt, jūs viņu aizmidzināt kā mazu zīdaini. Pakāpeniski vakara zīdīšanai pievienojas grāmatas lasīšana, tad zīdīšana beigsies, bet grāmata paliks. Pakāpeniski viens veids nomaina otru. Šī pāreja nenotiek vienā dienā, tas notiek pats no sevis. Nevajag ne kā īpaši bērnu mācīt iet gulēt. Aizmigšana ir automātisks process, kas saistīts ar smadzeņu attīstību. Pavisam drīz mazulis labprāt aizmigs ar tēti vai vecmāmiņu, ja mammas nav mājās. Protams, ja mamma būs mājās, tad izvēle būs par labu mammai ar krūti. Nesteidzaties atradināt bērnu no krūts pie iemidzināšanas. Tas ir ērti jums un patīkami arī mazulim. Kāpēc labot to, kas nav salauzts? Vairāk par bērna miegu.
Vebinārs par mazuļu miegu.

Avots: Diane Wiessinger, Diana West Teresa Pitman, The Womanly Art of Breastfeeding", 2010

Pirtīža sākas ar gatavošanos. Pieredzes stāsts.

Pirtīžas ir ģimenes svētki, bērna vannošana īpaši sagatavotā ūdenī, maiga bērniņa masāža ar mammas pienu, simboliska mazā cilvēciņa atdalīšana no mammas, atsevišķas personas pieņemšana ģimenē. Mammai pirtīžas ir pateicības svētki, kāda posma noslēgums, kas ir labs esam, godināms un svinams, atkal sevis sajušana, sevis no jauna atrašana. Sievietes pārtapšana, atdzimšana jaunā veidolā. 

Pirtīžas sākas ar gatavošanos tām, gluži tāpat kā latvieši gatavojas citiem svētkiem, tāpat arī pirtīžas sākas ar visu vajadzīgo lietu salūkošanu (iepatikās šis vārds), labām domām, lūgsnām un vēlējumiem. Tās ir arī atvadas no grūtniecības, dzemdībām, agrīnā pēcdzemdību perioda. Šis posms ir noiets, ir labs darbiņš padarīts. 

Lai visu vajadzīgo salūkotu, ir vērts doties dabā, noskaņoties šim pasākumam, tad "rokā zina, kas ir tas vajadzīgais un tieši šim bērniņam, mammai". 

Māmiņa Gunta jau sen zināja, ka ar trešo bērniņu viņiem būs pirtīža. Jau laicīgi vienojamies par laiku. Nedēļa pirms pirtīžas arī pagāja pirmssvētku noskaņojumā. Gunta stāsta, ka pastaiga ar ģimeni pa mežu izdevusies kā meditācija. Arī drēbītes visjaunākajai māsiņai īpaši gādātas: tēva krekliņš, brāļa zeķītes, māsas kleitiņa. 

Pirtīžās piedalījās arī māsa 4,5 gadi, kura ne tikai palīdzēja mammai salasīt zālītes, lapiņas, pušķīšus sasiet, bet arī ļoti gribēja pušķot pašu vanniņu un teikt vēlējumus, māsiņu vannojot, ko arī ļāvām. Tā mēs svinējām - ar zāļu vanniņu; mammas, tēta, māsas, brāļa un Līgas vēlējumiem; bērniņa masāžu ar pašu labāko krēmu pasaulē; mazās māsas sapucēšanu; mammas palutinašanu ar skrubīti, pēcdzemdību vēdera masāžu, masāžu ar lina dvieļiem un maigu mammas pērienu ar liepu slotiņām. Lielā māsa kā mazs dadzītis visu vēroja, klausījās, līdzi darīja, apgūstot sievu lietas, pa vidam paspēlējoties ar saviem ponijiem un mīļo tēti.

Mīlestībā, Līga

Placenta jeb otra puse

Latviešu tautas ticējumos placenta tiek minēta kā bērna otra puse, mātes puse, dzēnītis (Blīdenē), nometekls (Vijciems). Tā īpaši tika aplūkota pēc dzemdībām. Uz placentas esošie bālganie punktiņi, mezgliņi liecina par to, cik mātei vēl būs bērnu. Ticējumos vēstīts,  nabassaite ir jāizvirpina bērnam caur pirkstiem, lai tas būtu veikls rakstītājs un čakls rokdarbu darinātājs. Placenta, nomazgājama, tīrā, baltā drānā ietinama un glabājama tīrā, sausā, klusā vietā. Ticējumos minētas daudz vietas - parok stallī, pirtī, apakš grīdas, šķūnī vai citur, kur lopi nevar tikt, suņi, kaķi izvazāt. Meiteņu placenta jārok zem rožu krūma, lai tās augtu skaistas, sārtiem vaigiem, lai viegli mēnešziedi (mēnešreizes), zēnu placenta – zirgu stallī, pasilē, apakš zirga priekškājām, kūts kaktā - lai puika augstā amatā tiek, lai dzīvē ātri uz priekšu iet, lai gultā nečurā, vai arī - zem akmeņa, lai bērns labi guļ utt.

Pārlasot ticējumus, secinu – placenta jeb otra puse ar cieņu, rūpību paglabājama, ar labiem nodomiem par mātes un bērna dzīvi pavadāma.

Svarīgi! Ja pēc dzemdībām vēlamies placentu līdzi ņemt, sagatavojam divus vienreizējos autiņus un maisiņu. Viens autiņš, kur viss liekais notekās, otrs – kur ar cieņu ietīt un maisiņš, kurā ielikt. Lūdziet vecmātei palīdzību! 24h laikā ielikt saldētavā!

Ar placentu saistītās vēsturiskās un etniskās tradīcijas ir senas un sastopamas daudzās tautās. Eiropā līdz 18. gs. placenta tika uzskatīta par jaundzimušā bērna daļu, ticēja, ka viss, ko darīja ar placentu, atstāj ietekmi uz bērnu. Indonēzieši apraksta ļoti intīmu saikni starp bērnu un placentu, saucot tos par brāli un māsu. Balinēzieši tic, ka pēc nāves placenta kopā ar tiem atgriežas paradīzē. Javā placenta kļūst par mātes un bērna aizstāvi.

Raganu dedzināšanas laikā lielākā daļa vecmāšu zināšanas tika pazaudētas, ieskaitot arī to, kā pagatavojami un lietojami placentas dziedinošie līdzekļi. Tikai 19 gs. beigās vecmātes atgriezušās pie placentas preparātu nozīmes, pagatavošanas un zināšanām. 1805.gadā vācu literatūrā atrodamas vadlīnijas par to, kā jāpārstrādā placenta homeopātiskos līdzekļos, bet 1972.gadā Vācijā notikusi tiesas prāva par to, kam īsti pieder placenta. Tiesa atzinusi, ka placenta pieder bērnam.

Senvācu valodā “placenta” nozīmē "mātes maize." Viduslaikos šis vārds ir sastopams runājot par pirmsdzemdību aprūpi un ēdienu pagatavošanu, arī placentas cepšanu cepeškrāsnī. Kopš 1925.gada, Dienvid-Vācijā tiek ražoti placentas aizsarglīdzekļi.

Pēc dzemdībām placenta turpina savu darbību. Asiņu un visu nepieciešamo vielu aizplūšana pa nabassaiti var turpināties līdz pat divām stundām.

18. gadsimtā, Vācijā un Francijā ticēja, ka jaundzimušais būs skaists, gudrs un labs pret apkārtējiem, ja placenta tiks aprakta netālu no mājām uzreiz pēc piedzimšanas. Valdīja uzskats, ka placentas izmešana var izraisīt neauglību.

16.gadsimtā, Vācijas dienvidos, daļa no placentas tika pievienota mātes pirmajai pēcdzemdību maltītei. Mūsdienās daudzās Eiropas valstīs sievietei kā pirmo pēcdzemdību maltīti pagatavo vistas buljonu, kuram pievienota placenta.

Baltvīna dzēriens - novārījums, kura sastāvdaļa bija placentas gabaliņš tika izmantots, lai paātrinātu placentas piedzimšanu un kontrolētu pēcdzemdību asiņošanu. Ja pēc iepriekšējām dzemdībām netika sagatavots novārījums, vecmāte dzērienu pagatavoja no ceptiem placentas audiem, kuri tika izšķīdināti ūdenī.  Saskaņā ar vēsturiskiem datiem, šāds placentas pulveris tika turēts visās pilsētas aptieku noliktavās līdz 19.gs. 20.gs.mijā placentas pulvera krājumi pamazām samazinājās.

Saskaņā ar Polijas, Turcijas, Portugāles un Spānijas vecmāšu receptēm, placenta jāžāvē un jāsaberž pulverī. Pulveris piemērots gan iekšējai, gan ārējai lietošanai. Pat, ja skatās tālāk uz austrumiem - Vjetnamā, Korejā un Taizemē - placentas hormoni vienmēr tika izmantoti tautas medicīnā, ārstējot slikti dzīstošās brūces, kā arī tika izmantoti asinsrites traucējumu gadījumā.

Visā pasaulē paaudzēm tiek nodotas zināšanas par to, kā placentas lietošana uzturā palīdz mātei ātrāk atveseļoties pēcdzemdību periodā. Sievietes, kuras lieto placentu pēc dzemdībām jūtas spēcīgākas, ir laimīgākas un viņām vieglāk padodas zīdīšana. Ja grūtniecības laikā sievietei ir tūska, paaugstināts asinsspiediens vai sliktas urīna analīzes, kas signalizē par nieru darbības traucējumiem, placentas līdzekļi var palīdzēt ātri novērst  simptomus.

Tradicionālā ķīniešu medicīnā izmanto placentu, lai stiprinātu nieres. Ja mēs atgrieztos pie vecajām tradīcijām un izmantotu placentas līdzekļus, mēs retāk sastaptos ar dažāda veida problēmām grūtniecības, pēcdzemdību un zīdīšanas periodos.

Ja māte lieto uzturā savu placentu, bērns arī no tā gūst labumu. Jaundzimušais caur mātes pienu saņem svarīgus hormonus, piemēram, estrogēnu, progesteronu un oksitocīnu. Līdz dzemdībām bērns laimīgi dzīvo dzemdē, līdz, kamēr, dzemdību process izraisa atšķiršanas trauksmi. Ja mamma lieto uzturā un apēd daļu no  placentas, tas palīdz viņai un bērnam  kaut kādā veidā veicināt atkalapvienošanos.

Cilvēka piens ir vilinoši saldens - tas ir pie nosacījuma, ja hormonu līmenis ir pareizs. Nobriedusi placenta satur daudz oksitocīna jeb mīlestības hormona. Sievietes, kuru pienā, saindēšanās, žultspūšļa slimību vai dzemdību stresa rezultātā, trūkst oksitocīns, var to vairot, izmantojot placentas līdzekļus.

Placenta tiek izmantota ķīniešu medicīnā vairāk kā 1400 gadus. Pastāv uzskats, ka šī pieeja ir efektīva metode dažādu simptomu ārstēšanā, tostarp neauglības, imūnsistēmas stiprināšanas, astmas, aknu darbības traucējumu, artrīta un daudz citu slimību ārstēšanā.

Japānā placentas iziet hepatīta pārbaudi un tiek sterilizētas. Iegūtais līdzeklis tiek izmantots, lai ārstētu smadzeņu trombozes un sirdslēkmes, kā arī, lai stiprinātu imūnsistēmu.

Kubā placentas produkti šobrīd lieto ne tikai vitiligo (pigmentācijas traucējumi, kas izraisa ādas pigmentu izzušanu no ādas), bet alopēcijas (pataloģiska matu izkrišana) un psoriāzes (ādas slimība, kad ādas šūnas paātrināti veidojas un atdalās no ādas)  ārstēšanā.

Krievijas ārsti papildinājuši ar placentas audiem injekcijas, kuras injicē vēža slimību gadījumos. Ārstēšanas metode, kas izriet no šī pētījuma, imūnembrioterapija (immunoembryotherapy), tiek izmantota Meksikā, Bahāmu salās un San Diego. Vācijā ārsti arī izmanto placentu injekcijas vēža, AIDS un multiplo sklerozes ārstēšanā.

Meksikā, mammas sagriež savu nesen piedzemdēto placentu nelielos gabaliņos un lieto to, vienkārši norijot. Pa vienam vai diviem gabaliņiem dienā, lai nodrošinātu labu piena veidošanos un izdalīšanos. Vēl placentas izmantošana tinktūras pilienu veidā, sešas nedēļas pēc dzemdībām, palīdz novērst pēcoperācijas depresiju, kā arī palīdz pie hormonālām izmaiņām pēc histerektomijas (Histerektomijas laikā tiek izņemta dzemde. Var tikt izņemts arī dzemdes kakls (pilnībā) un maksts (daļēji). 

Histerektomija ir neatgriezeniska dzemdes miomu ārstēšanas metode, jo tās laikā tiek izņemti esošie miomas mezgli un likvidēta to tālākas augšanas iespēja. Šis ir vislielākā mērā invazīvs ārstēšanas paņēmiens. To veic ginekologs vai ķirurgs.). Tinktūra tiek rekomendēta arī sievietēm ar menopauzes problēmām. Desmit pilieni tinktūras, tieši uz mēles, 1-3 reizes dienā, palīdz novērst karstuma viļņus, garastāvokļa svārstības, sirdsklauves utt.

Placentas līdzekļos esošais vielu kokteilis palīdz stimulēt matu folikulus. Šīs vielas tiek izmantotas, lai ārstētu matu izkrišanu un seboreju. Apbrīnojami rezultāti ir sasniegti pie alopecias areata (matu laukumveida zaudējums no skalpa) simptomiem.

Meksikā vecmātes izmanto placentas pulveri sejas skaistumkopšanas krēmos.

Japāņu kosmētikas ķirurgi piedāvā ne tikai ķirurģisko ārstēšanu, bet placentu ekstrakta injekcijas, lai ārstētu grumbas.

No placentas membrānas veidoto fizioloģisko un bioloģisko šķidrumu izmantošana ir ļoti efektīva kopjot apdeguma brūces. Placentas šķidruma lietošana uzrādīja neticamus rezultātus apdegumu sadzīšanas procesos.

Tradicionālā ķīniešu medicīna (TĶM) placentu uzskata par spēcīgu un svētu medicīnas līdzekli, pilnu ar dzīvības spēku. Vecmāte Raven Lang, kura ir studējusi TĶM, iesaka sievietēm izmantot placentu pēcdzemdību periodā, lai palīdzētu atveseļošanās procesā, novērstu pēcdzemdību depresiju un samazinātu asiņošanu.

Lietot placentu pulverizētā veidā, īpaši pirmajos deviņos mēnešos pēc dzemdībām, ir veca tradīcija. Tas palīdz dzemdei atgriezties savā sākotnējā formā un izmērā, paātrina mātes atveseļošanos, kā arī novērš depresiju, kas, svārstīgo hormonu rezultātā, var parādīties pat pēc vairākiem mēnešiem. Pulveris ir ļoti noderīgs, lai uzlabotu piena veidošanos un izdalīšanos. 20 minūtes pirms zīdīšanas, šķipsniņa placentas pulvera un māte sāks sajust, ka viņas “piens nāk”.

Zīdīšanas konsultanti un vecmātes bieži redz māmiņas ar satraumētām krūtīm, jo mazulis nespēj efektīvi zīst. Apslēpts cēlonis var būt vājš piena atbrīvošanās reflekss. Mātes var lietot placentāro līdzekli, lai palīdzētu sev "palaist pienu."

Grūtniecības laikā placenta ir pildījusi dažādu bērna orgānu funkcijas – asinsrades, barošanas, izvadorgānu, asinscirkulācijas nodrošināšanas orgānu un aizsargfunkciju nodrošinošo orgānu. Līdz ar to placentai ir RNS messendžeri, jeb „atslēga” uz visām mazā bērna sūnām, ar iespēju regulēt, izmainīt, uzlabot galveno dzīvībai svarīgo orgānu darbību. Placentā lielā daudzumā ir atrodamas arī cilmes šūnas, kas tur saglabājas arī pēc nabassaites izpulsēšanas un pārdalīšanas. Uz cilmes sūnu virsmas ir receptori, kas sajūtot atbilstošu stimulāciju spēj pārvērsties gandrīz par jebkuru organisma šūnu, tādējādi veicinot orgānu un audu atjaunošanos. Placentā ir atrodamas arī dažas citas bio-aktīvās vielas:

Beta endorfīni (kas samazina sāpes, relaksē, dod labsajūtu, atraisa paļaušanās sajūtu);

Kateholamīni (iedarbojas kā dopings, regulē sirdsdarbību un asinsspiedienu, stimulē organisma mobilizāciju, pielāgošanos apkārtējās vides apstākļiem);

Dopamīns (iedrošina, veicina radošumu, stimulē atmiņu un koncentrēšanās spēju, veicina adaptāciju);

Sievišķie hormoni  - lielā daudzumā, kuri atbalsta fizioloģisku grūtniecības norisi, palīdz atraisīt mātes mīlestību un sievišķību. Lielā daudzumā ir arī mīlestības hormons – oksitocīns, kura koncentrācija grūtniecības trešajā trimestrī un dzemdībās pieaug. Šis hormons stimulē dzemdes saraušanos, veicina laktāciju un palīdz atraisīt mātes mīlestību pret mazuli. Šis hormons mazulim jo ļoti ir pazīstams, jo atgādina par dzīvi mātes miesās un veicina paļaušanos dzīvei ārpus tās.

Izmantojot zināšanas par placentā esošajām vielām, arī izriet tās izmantošana pēcdzemdību periodā, priekšlaicīgi dzimušu mazuļu atbalstīšanā, zīdīšanā, neauglības problēmu risināšanā un daudzi citu slimību ārstēšanā holistiskajā aprūpē.  Svarīgi, ka cilvēku placentas hormoni līdzīgi iedarbojas uz jebkuru cilvēku, tādēļ meitas placentas preparāti var palīdzēt piem., meitas mātei klimaktēriskā perioda simptomu mazināšanā un māsai neauglības ārstēšanā.

Diemžēl pārstrādei der tikai vesela placenta – t.i. grūtniecības laiks pagājis bez sarežģījumiem, sieviete nav saņēmusi daudz medikamentus, dzemdībās nav bijuši zaļi augļūdeņi. Sievietes placenta noder viņai pašai, viņas bērniem un citām viņas dzimtes sievietēm - mammai, vecmāmiņai, māsām.

Placentu pārstrādāt var pati sieviete savās mājās. Receptes atrodamas interneta vidē un Kornēlijas Eningas grāmatā "Placenta: The gift of life"

Avoti un iedvesma:

Latviešu tautas ticējumi - http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/

Straubergs k. Prof., „Latviešu tautas paražas” Latvju grāmata, Rīgā, 1944

Vairāk par placentas homeopātiju lasiet  www.placentaremedies.com, http://www.moonsong.com.au/placental-remedy/

Tulkojums no Cornelia Enning, Placenta: The gift of life, 2010

Raksts: https://cmb0414.wordpress.com/2010/06/24/placenta-the-gift-of-life/

Paldies Jūlijai Krutovai Aizpurietei par raksta atrašanu un patulkošanu!

Zīdīšana pirmajās 2 nedēļās

-  Pieliekot zīdaini pie krūts jūs sajutīsiet nelielu diskomfortu laikā, kad mazulis piesūcas, bet ar katru dienu zīdīšana kļūs patīkamāka. Ir jāatnāk sajūtai, ka tas ir patīkami, gan mazulim, gan mammai;

-   Zīšanas sākumā zīdainis zīž ātri. Tā viņš izsauc piena pieplūdi, uzspiežot uz oreolas. Pēc tam zīšana kļūst vienmērīga un ir dzirdama ritmiska piena norīšana ;

-  Ja zīdainis nepareizi satver krūti, jūs ievērosiet biežu, sīku zīšanu, pauzi, biežu zīšanu un vientuļu norīšanu. Ja tā ir tad atgriezieties pie nodaļas par pareizu krūts satvērienu un kontaktējaties ar zīdīšanas konsultantu, kas var atbraukt pie jums uz mājām.

-   Pēc kaut kāda laika mazulis pārstāj vienmērīgi zīst krūti un norīt. Viņš atpūšas. Viņš nezīž, bet arī neatlaiž. Atpūšoties sagaida jaunu piena pieplūdumu. Pēc tam viņš zīž atkal vienmērīgi vai ātri, ātri.

-   Jo ilgāk viņš zīž, jo vairāk viņš ieiet ritmā: iezīīīž, norij, iezīīīīž, norij…. Viņa actiņas aizveras… krūts galiņš izslīd no mutītes… viņš nedaudz atdzīvojas un tur atkal krūti… sūūūc un norij….. Atnāk sapnītis… krūts gals izslīd no mutes…  viņš lēnām atlaiž, jūs ar mazo pirkstiņu izjaucat vakuumu… vai viņš pazīda, plaši atvēra acis un paskatījās apkārt un ir gatavs sarunai ar mammu.

Vispirms izēd pirmo krūti

Speciāli mainīt krūtis nevajag. Vispirms izēd vien krūti. Ja mazulis nav aizmidzis, piedāvājam otru krūti. Nekas nenotiks, ja viņš atteiksies. Jūsu darbs ir piedāvāt.

Modinātājplkstenis – Holecistokinīns.
Krūts zīšana un piena nokļūšana kuņģī veicina hormona holecistokinīna izstrādāšanos. Tas savukārt stimulē klejojošo nervu, kas rosina oksitocīna izdalīšanos asinīs. Ir zināms, ka holecistokinīna ietekmē mēs izjūtam labsajūtas un miera sajūtu. Nelielas oksitocīna devas nomierina un veicina mammas un bērna saskarsmi, stiprina savstarpējās saites, lielākas devas veicina miega labsajūtu (arī pēc seksa mums uznāk miegs). Jaundzimušajiem ir palielināts holecistokinīna daudzums un, iespējams, tāpēc viņi spēj būt tik apmierināti un mierīgi, neskatoties uz nelielo pirmpiena daudzumu un tauku saturu salīdzinājumā ar īsto mātes pienu. 
Holecistokinīns paaugstinās arī tikai no zīšanas, arī bez piena nokļūšanas kuņģī. Tieši tāpēc zīdainis meklē krūti bieži, ja holicistokinīna līmenis asinīs krītas. Biežā zīšana palīdz sajust labsajūtu un saražot vajadzīgo piena daudzumu. Tādējādi holicistokinīns ir kā modinātājpulkstenis, lai zīdainis būtu paēdis. Risks - iedot zīdainim knupīti, jo zīdainis nesastrādās sev nepieciešamo piena daudzumu.

Zīšanas laikā sievietes ķermenī izdalās hormoni holecistokinīns un prolaktīns, kas veicina miegainību un vieglāku aizmigšanu. Šie hormoni izdalās arī bērna ķermenī, turklāt piens satur arī nukleotīdus, kas aizmidzina bērnu. Ja tu ar bērniņu guli līdzās, tavs miega cikls sinhronizējas ar bērna miega ciklu, tādēļ tu pamosties, tiklīdz bērniņš sakustas, un viņām nav vajadzības skaļi raudāt, lai pievērst tavu uzmanību. Arī lēnā jeb dziļā miega fāze zīdošai sievietei naktī ir trīs reizes ilgāka, un tieši šajā miega fāzē notiek organisma atjaunošanās un enerģijas vairošanās. Šo iemeslu dēļ mazulis visbiežāk guļ. 

Šo iemeslu dēļ mazulis visbiežāk guļ tuvu mammai, lai zīšana būtu iespējama bez papildus celšanās un pilnīgas atmošanās. Tāpēc izmanto dabas dotās priekšrocības: guļot kopā, nevis cīnoties ar miegu un zīdot mazuli krēslā, gaidot, kamēr viņš aizmigs, lai varētu nest uz gultiņu.

"The Food of Love" by Kate Evans

Atceries un ievēro drošas kopā gulēšanas priekšnoteikumus.

Ja tomēr gribas, lai zīdainis guļ savā gultiņā, tad bieži sanāk tā kā Kates Evans  komiksā. 

 "Food of Love" by Kate Evans

Avots: Diane Wiessinger, Diana West Teresa Pitman, The Womanly Art of Breastfeeding", 2010

Zīdīšanas īpatnības no 2 līdz 6 nedēļām

Šajā vecumā mazulim joprojām var neizdoties pareizi paņemt krūti, tomēr zīdīt paliek arvien vieglāk.

Ja jums ir sāpīgi zīdot, meklējiet palīdzību. Sāpes stāsta, ka ir nepieciešams kaut ko mainīt. Ir vērts paaicināt zīdīšanas konsultantu uz klātienes vizīti, jo ir svarīgi redzēt, kā pieliekat mazuli pie krūts un kādā pozā zīdiet.

Zīdainis zīžot ik palaikam uzdāvina jums savu smaidu, sākumā neapzinātu, bet noteikti tad, kad jūtas apmierināts, 5-6 nedēļas jau apzināti ar atvērtām acīm.

Zīdīšana ar baudu 

Cik bieži dot krūti? – vienkārši  piedāvājiet un mazulis pats izlems – ēst vai vēl nē. Protams, joprojām barojam pēc pieprasījuma, bet ir mirkļi, kad mammai šķiet, kad vajag zīdīt, bet mazulis vēl neprasa, piemēram, no rīta, kad krūtis pilnas, pirms iešanas pie ārsta, uz pastaigu, vēderā gāzītes, saraudās mazulis u.c. iemesli, kas nav pēc pieprasījuma. Jā, arī mammai vajag bērnu. tomēr te ir smalka robeža. Respektējiet arī zīdaiņa  atteikumu!

Zīdīšanas režīms. Diemžēl zīdot pēc režīma piens parasti tomēr samazinās, tāpēc ja mamma grib, lai viņai piens būtu vienmēr, jāzīda bērns būs tad, kad viņš prasa nevis sagaidot trīs stundas kā parasti. Ir tādi attīstības posmi vai vienkārši tāds laiks, kad bērns var prasīt ēst biežāk (mācoties aizsniegt rotaļlietas, velties, rāpot, apsēsties, zobu nākšanas laikā...). Ja mamma to novilcinās nēsājot, šūpojot, ar knupīti, runājot vai kā citādi, tad panāks ka piens pamazām mazināsies. Jā, dažreiz mazulis var prasīt ēst jau pēc 15 min vai stundas un jūs dosiet, jo krūtī piens jau būs sarietējis arī pēc 15 min.

Svarīgi! Zīdaini liek pie krūts, ja viņš raud, ja nemierīgs. Tas viņu neizlutinās. Fizioloģiski zīdainim ir vajadzība pēc mammas kontakta un zīšanas. Izrādās arī mātei ir tāda vajadzība. Viņi ir atkarīgi viens no otra pateicoties laimes un atkarības hormoniem - b endorfīniem.

Bieži vien šīs mammas, kuras zīda pēc pulksteņa pēc tam sūdzas par slikto svara pieaugumu un tad viņu režīmā ienāk  piena maisījums. Patiešām katra mazā zīdīšanas reize starplaikos arī ir svarīga. Aizmirstiet par zīdīšanas režīmu, pat ja jūs zīdījāt 10 minūtes atpakaļ!

Zīdīšana kā jaunu attiecību māksla

„Baudpilnā” zīdīšana pamazām pāriet citā pakāpē – „attiecību” zīdīšanā. Tās ir pirmās cilvēciski tuvās attiecības caur zīšanu. Zīdīšana ir kā pasēdēšana ar tuvu cilvēku un parunāšana no sirds un dvēseles, vienmēr, jebkurā laikā. Arī bučojot bērnu, jūs taču neskatāties pulkstenī, ka vajadzētu to darīt ik pēc 2h, bet tad, kad ir tāda sajūta gan no vienas, gan no otras puses. Jā, ”baudpilnā” zīdīšana un „attiecību” zīdīšana ir zīdīšana bez īpaša acīmredzama iemesla. Tā dod laimes sajūtu jums un jūsu bērnam, kā arī pamatu tuvām attiecībām tagad un nākotnē ar draugiem, arī kā vīra un sievas tuvām attiecībām un viņu bērnu bērniem, kā arī garantē pienu pāris gadiem uz priekšu.

Mamma = knupītis

Krūts zīdaini pabaro, nomierina, aizmidzina, mierina, uzmundrina un atslābina. Ja jūs zīdīsiet bērnu tikai ar mērķi pabarot, bet nomierināšanai jūs dosiet knupīti, tad zīdaiņa puncis būs pustukšs, bet jūs ar tukšām krūtīm – pārnestā nozīmē jūs abi paliksiet ar tukšām rokām. Zīdainis aug zīžot krūti. Kāpēc traucēt viņam augt?

Ja bērns ļoti ilgi „karājas” pie krūts (ilgāk par 50 - 60 min) un mammas vienīgā domā ir tikt vaļā, tad gan knupītis var palīdzēt. Tāpēc viņš arī izgudrots. Bīstamība ir tajā, ka mamma var palaist garām ēdienreizi, īpaši jaundzimusi mamma.

Mīksta krūts

Jā, krūts pilna un cieta ir tikai pēc ilgāka starplaika. Lielākoties jūs pamanīsiet, ka jūsu krūts ir mīkstas un tajās ir tieši tik piena, cik vajag. Tas ir normāli. Piena pierietēšanu jūs varēsiet sajust brīžos, kad mazulis ieraudāsies un prasīs ēst. Ja zīdainis katru dienu ir pilnas autiņbiksītes, tad viņam ēdiens pietiek.

Augošais zīdainis

Pirmajās dienās mammas parasti satraucas, vai mazulim pietiek piens. Lūk dažas pazīmes, kas norāda, ka piens pietiek.
Jūsu mazulis:

{  jau sācis pieņemties svarā pēc īstā piena „atnākšanas”;

{  10 – 14 dienā atguvis dzimšanas svaru;

{  Labi pieņemas svarā, aptuveni 30 g diennaktī. To var pamanīt arī ar acīm, kā autiņbikses un drēbes ātri kļūst par mazu.

{  Vēdera izeja ir vismaz 3x dienā. Daudzums apmēram O burta lielumā, ko var parādīt ar rādītājpirkstu un īkšķi. Piečurā apmēram 4-5 pilnas autiņbiksītes (mazāk uzsūcošas un mazgājošās būs vairāk). Urīns bez krāsas un smakas;

{  Bez grūtībām piesūcas krūtij un notur to mutē;

{  Parasti ieinteresēts zīšanā un ņem krūti ar atvērtām acīm;

{  Pēc krūts paņemšanas vienmērīgi zīž;

{  Apmierināts un mierīgs vismaz dažas minūtes pēc ēšanas;

{  Gandrīz vienmēr nomierinās, ja pieliek pie krūts;

{  Dažreiz mierīgi izpēta apkārtni;

{  Acīmredzami apveļas - rokas un vaidziņi paliek apaļāki, krokas izteiktākas;

{  Aug garumā un pieaug galvas apkārtmērs.

Ja jums radās jautājumi vai šaubas par kādu no punktiem, tad ir vērts sazināties ar zīdīšanas konsultantu.

Cik pienu izzīž zīdainis? Uz 4 nedēļām lielākā daļa bērnu, kas tiek zīdīti ekskluzīvi, iegūst 750 – 800 ml piena diennaktī. Tomēr katrs bērns ir atšķirīgs tāpat kā katra individuālās vajadzības, t.i. 500 – 1500ml diennaktī. Pirmās nedēļas beigās piena daudzums sastāda jau 2/3 šī apjoma, bet 2 nedēļas jau pilnā apjomā.

Tomēr visi šie precīzie cipari neko nedod, jo mēs zinām kā katras ēdienreizes ml daudzums mēdz atšķirties, tas atkarīgs no ļoti daudz kā – no zīdīšanas biežuma, karstuma, rīta un vakara, vai apēd abas krūtis. Ja jūs zināt, ka vienā ēdienreizē mazulis ir izzīdis 75 ml, tad kopumā jums šis cipars nedod neko par to, vai mazulis ir paēdis, vai pietiekoši kalorijas, un kad viņš atkal paprasīs ēst.

Zīdainis „karājas pupā”. Viņš visu laiku izsalcis vai man pazūd piens?

Skaitam autiņbiksītes. Ja zīdainis daudz kakā un čurā, tad viss ir kārtībā. Visdrīzāk mazulis strauji aug. Šajā brīdī viņam ir straujš attīstības lēciens. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pieprasīts tiek vairāk. Un piena viņam pietiek.

Straujš lēciens nozīmē, ka bērni neaug vienmērīgi kā tabuliņā atzīmēts. Mazulis aug tādiem izrāvieniem un tas sasaucas ar brīdi, kad viņš „karājas pupā”. Jāatceras, jo vairāk mazulis izēd krūti, jo vairāk tajā veidojas. Un, ja tas notiek vairākas dienas pēc kārtas, tad piena daudzums tur ir savairojies pavisam noteikti. Pēc pāris dienām, kad pieprasījums būs radīts, viņš atgriezīsies pie ierastā ritma un iespējams pat labāk gulēs.

Vienalga pārdzīvoju, vai man pietiks piens

Protams, es nevaru apgalvot 100%, ka jums pietiek piena. Par piena daudzumu pat izmērot, neko skaidri nepateiksim. Svarīgs ir viss: cik bieži mamma liek pie krūts, kā bērniņš zīž, cik bieži kakā, cik čurā, kā pieņemas svarā. Piena daudzumu nevar izmērīt, nosverot pirms un pēc, tāpēc kā te bērns izēd vairāk, te mazāk dažādās ēdienreizēs. Izzīžot vairāk piena, veidosies vairāk, izzīžot mazāk – veidosies mazāk. Reti ir tā, ka sievietei nepietiek piena. Parasti tam ir iemesli. Un lielākoties grūtības ir risināmas. Pirmās nedēļas pēc dzemdībām ir ļoti svarīgas. Tāpēc, ja jums šķiet, ka piens ir par maz, lasiet rakstu Kā pavairot pienu un /vai sauciet zīdīšanas konsultantu. Šajā gadījumā laiks ir piens.

Vai bērnu var izlutināt?

Nē, nevar. Bērni nepiedzimst ļauni, viltīgi un nav manipulatori no dzimšanas. Viņi piedzimst tādi, kādi viņi ir: īsti un patiesi. Mazulis piedzimst un vēlas sajust siltumu, drošību un paļāvību. Kad bērns grib mammu un mamma ņem viņu rokās, tad viņa apziņā arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka viņu mīl. Agrīnā vecumā vēlmes sakrīt ar vajadzībām. Apmierinot mazuļa vēlmes, jūs apmierināt viņa vajadzības. Iejūtīgi vecāki viņu „nesabojā”, bet dod drošības sajūtu, uz kuru var paļauties. Mazulis ar laiku saprot, ka tiek pieņemts un mīlēts tāds, kāds ir. Un tādi bērni „nesabojājas”. „Sabojājas” tie bērni par kuriem nerūpējas iejūtīgi līdzīgi kā aizmirstie produkti ledusskapī vai arī vecāki vienu dienu audzina tā, otru citādāk. 

Kad bērnam paliks divi gadi, tad viņa vēlmes un vajadzības sāks atšķirties un jūs mācīsieties pacietību, laipnību un piedošanu. Pagaidām jūsu lielākais izaicinājums ir bezgalīgi mīlēt, apmierinot zīdaiņa vajadzības, t.i. beznosacījumu mīlestību. Visgrūtāk mātēm un tēviem ir to pieņemt, ja paši zīdaiņa vecumā, bērnībā tik maz to saņēmuši. Lai izdodas! Lai top!

Mīlestībā, vecmāte un dūla
Līga Giniborga

Par mazuļu raudāšanu labs raksts.

Klausies arī par zīdaiņa un bērna miegu - Vita Kalniņa 

Avots:  Diane Wiessinger,  Diana West, Teresa Pitman, „The Womanly Art of Breastfeeding”, 2010

http://www.amazon.com/The-Womanly-Breastfeeding-Diane-Wiessinger/dp/0345518446 

attēli no ardomedical.nl

Ieraudzīsim.

Дочери Земли 1919

Mēs ejam meklēt svētās

zīmes. Ejam uzmanīgi

klusējot. Cilvēki iet, smejas,

Ведущая (1944)

sauc līdz. Citi steidzas

neapmierināti. Citi mums

draud. Grib atņemt

to, kas mums pieder. Bet nezina

garāmgājēji, ka mēs ejam

meklēt svētās zīmes. Bet

draudētāji aizies. Viņiem

ir tik daudz citu darbu. Bet mēs

meklēsim svētās zīmes. Neviens

nezina, kur saimnieks ir

atstājis savas zīmes.       

Visticamāk, tās ir uz stabiem

ceļa malā. Vai ziedos.

Vai upes viļņos.

Mēs domājam, ka tās var

meklēt mākoņu vālos.

Saules gaismā vai Mēness

gaismā. Vai sveču gaismā,

vai pie ugunskura, mēs meklēsim

svētās zīmes. Mēs ilgi ejam

un cieši raugāmies apkārt.

Daudz cilvēku ir gājuši.

Tiesa, mums liekas, visi

zina pavēli: atrast

svētās zīmes. Kļūst

tumšs. Grūti ieraudzīt

ceļu. Neizprotamas vietas.

Kur gan varētu būt –

Svētās zīmes? Šodien

mēs tās droši vien vairs

neatradīsim. Bet rītdien būs

gaišs. Es zinu – mēs tās

ieraudzīsim.

Nikolajs Rērihs (1915), 

MADONNA LABORIS, Rērihs 1933

Daiņa Ozoliņa tulkojums













P.S. Labor tulkojumā ir ne tikai darbs, bet arī dzemdības.