Gaismas došanas darba vīzija jeb dzemdību plāns

Gaiļbiksīte manā dārzā
jeb zelta atslēdziņa kādām durvīm

Latīņu valodā vārds partus ir dzemdības jeb gaismas došana. Vārds dzemdēt latviešu valodā ir darbības vārds. Tātad dzemdības varētu būt Tavs gaismas došanas darbs.

Iedomājies, ka esi Gaismas bruņiniece. Tu kāp savā dzemdību upē vai kalnā un dodies pēc bērniņa. Kas motivētu Tevi uzrakstīt savu dzemdību plānu jeb gaismas došanas darba vīziju? Kam Tu to rakstītu un kas Tev patiešām būtu svarīgi?

Gaismas bruņiniece zina, ka nevar kontrolēt citu attieksmi, pieņēmumus vai rīcību, izmantojot papīra lapu, kurā uzrakstītas viņas vēlmes. Viņa zina, cik svarīgi ir veidot attiecības, izmantojot tiešu un cieņpilnu komunikāciju. Ja pastāv viedokļu atšķirība, viņa neuztver to personīgi. Viņa zina, kad apstāties un kad dot. Ja Gaismas bruņiniece vispār raksta dzemdību plānu, tas nebūs vēlmju saraksts ar visu, ko viņa vēlas. Tas būs viņas gaismas došanas darbs. Kāds? To lasi viņas vīzijā.

Turpinājumā jautājumi pārdomām un sarunām ar savu vecmāti un /vai dūlu.

Kā es piedzemdēšu savu bērniņu

Kas es esmu? Kurp dodos? Jeb mana dzemdību filozofija (2 -3 teikumos).

 

Personīga informācija (2-3 teikumi). Kas ir tas, kas manai dzemdību komandai būtu jāzina par mani? – iepriekšējā pieredze ar veselības aprūpes darbiniekiem, bailes, bažas, trauksmes, neziņa vai cita informācija, kas palīdzētu darbiniekiem iepazīt mani kā īpašu sievieti, mammu. Ja esmu cietusi no emocionālās, fiziskās vai seksuālās vardarbības, to ir būtiski pastāstīt savai komandai vai vismaz vecmātei vai dūlai. Ideāli, ja esmu to jau pārrunājusi ar savu vecmāti / dūlu pirms dzemdībām. Šī saruna palīdz apzināti sagatavoties grūtībām dzemdībās, jo vecmāte /dūla man var pastāstīt, kā to veiksmīgi ir izdarījušas citas sievietes, kuram ir līdzīga pieredze.

 

Atbalsts. Kādas ir manas gaidas no vecmātes, ārsta, partnera, dūlas. Kāda veida atbalstu un informāciju vēlos? Kas man ir pats, pats svarīgākais?

Ievads. Iešūpošanās. Prelaminārais periods. (~20 h līdz 3 diennaktīm) Jā, kaut kas notiek! Neregulāras kontrakcijas, kaut kas pavelk, pasāp, pāriet. Vilkšanas sajūta vēdera lejas daļā var būt neregulāras vai regulāras, bet īsas velkošas sajūtas ~ 20-30 sekundes garas, 7 – 20 min starplaiks.

Ko es darīšu, lai brīvi pārlaistu šīs priekšsāpes?

Kā palīdzēšu sev nenogurt un neizsmelt savu pacietību un spēku, pirms lielais notikums vēl tikai sākas?

AKTĪVAS DZEMDĪBAS SĀKAS, ja kontrakcijas ir regulāras, pieņemas spēkā, ir apmēram ik pa 6-5 min un paliek garākas par 40 sek., tad arī pamazām sāk vērties dzemdes kakliņš. Kontrakcija no vilkšanas sajūtas vēdera lejas daļā pāriet uz visu vēderu.

Atvēršanās periods (dzemdes kakls atveras 1 – 10 cm) – sievietes sievišķā puse, maigums, ļaušanās, plūšana ~ 14 h

Kāda ir mana attieksme pret sāpēm?

Ko es darīšu, lai brīvi ļautos kontrakcijai / sāpei / vilnim? Kādas ir manas dzemdību pamatvajadzības, lai varētu brīvi ļauties notiekošajam un nekontrolētu citus?

Ja kontrakcijas paliks retākas un vājākas, kā es veicināšu savu oksitocīnu, jo es zinu, ka bez kontrakcijām dzemdības uz priekšu nevirzās?

Kādi ir mani resursi brīžos, kad kļūst grūtāk un intensīvāk? Kā es sev palīdzēšu? (apmēram pie 6 cm atvēruma)

Kā es sev palīdzēšu, kad liksies “es mirstu”? “Šis ir par daudz. Es vairs nevaru. Es gribu padodies! Dariet ar mani kaut ko! Taisiet ķeizargriezienu! ”, saka sievietes (visbiežāk tie ir 8-9 cm). Pie kā es pieturēšos? Kas palīdzēs man iziet cauri visgrūtākajam un noticēt, ka es varu tieši šo vienu kontrakciju?

Atsāpināšana.

Kādas ir manas dabiskās atsāpināšanas metodes, kas palīdzēs man dzemdībās?

Es pieļauju domu, ka dzemdēšu ar epidurālo anestēziju. Es esmu iepazinusies ar informāciju par šo medicīnisko manipulāciju. Es apzinos tās plusus un mīnusus. Tie ir...

Kādas atsāpināšanas metodes piedāvā konkrētā medicīnas iestāde? Kā praktiski tas notiek? (Vizualizēt, pie cik „vadiem, aparātiem”, tad tikšu pieslēgta un vai joprojām varēšu brīvi kustēties?)

Epidurālā anestēzija nav manā plānā. Tomēr kādos gadījumos es pieļauju domu, ka to vajadzētu izmantot?

Bērniņa izstumšanas periods. (~ 2 h, ja ar epidurālo anestēziju, tad 3 stundas) Kontrakcijas sajūta mainās no stumjošām uz dzenošām. Kontrakcijas ir biežas, ik pa 1-3 min un 1 minūti garas - vīrišķīgi dzīvnieciskā sajūta, ar domu atbrīvoties, no visa spēka visu laukā, ar rēcieniem, kliedzieniem kā lauvenei.

Kādās pozās, kustībās un kur redzu sevi stumjam bērniņu?

Izstumšanas elpa. Es kopā ar vecmāti un patstāvīgi praktizēju izstumšanas elpošanu. Aizturot elpu un stumjot, es sajūtu spiedienu, kā strādā diafragma, kā vēders ar dzemdi sasprindzinās un, kā es jūtu spiedienu makstī.

Aprakstu, kā es redzu / vizualizēju savu izstumšanu? – tā ir vecmātes vadīta (palīdz, saka priekšā, kas un kā jādara) vai spontāna, nogaidoša (es pati sagaidu/sajūtu augļa izgrūšanas refleksu un laižu pasaulē savu bērnu ieklausoties savās sajūtās).

Ja tomēr nesajutīšu augļa izgrūšanas refleksu jeb„fetus ejection reflex” (~ 90% to tiešām nesajūt), ko tad? Kā tikšu pie bērniņa?

Epiziotomija, plīsumi. Kādas ir manas sajūtas par to?

Es vēlos dzemdībās iztikt bez epiziotomijas. Ko es daru jau tagad, lai mediķi pat nedomātu rokās ņemt šķēres?

Kas saķers manu bērniņu? - ar vecmātes atbalstu, es pati vai bērniņa tētis, vai pati vecmāte.

Placentas dzimšana (10 – 30 min). Kas man ir svarīgs ir šajā dzemdību posmā?

Nabassaites izpulsēšana. Vizualizējiet, kādā pozā un kā izstumsiet savu placentu? Vai es vēlos to apskatīt un pateikt paldies? Vai es ņemšu to līdzi (apglabāšanai vai pārstrādei) vai atstāšu mediķiem?

 

Agrīnais pēcdzemdību periods (2 h). Kas man ir svarīgs šajā posmā?

Āda-āda kontakts. Mazuļa mērīšana un svēršana. Mazuļa ģērbšana (es pati, tētis, vecmāte / bērnu māsa). Starpenes šūšana.

Pirmā zīdīšana. Kādas ir manas vēlmes šajā posmā?

 

Sarežģījumi dzemdībās…. Ja viss nenotiek tā, kā esmu vēlējusies, tad, kas man ir svarīgākais šādā gadījumā?

Vairāk par dzemdību vīziju / plānu / gaismas došanas darbu, vajag vai nevajag rakstīt
Online gaidību sajūtu skoliņā vai
Online vecāku sagatavošanas skolā.
Pieteikties liga.giniborga@gmail.com vai 26200035.

Mani iedvesmas avoti:

- Pam England, Rob Horowitz, Birthing from Within: An Extra-Ordinary Guide to Childbirth Preparation, 1998

- Pam England, Ancient Map for Modern Birth: preparation, passage, and Personal Growth for the Childbearing year, 2017

Fiziska un emocionāla gatavība jaunajam posmam manā dzīvē.

Kad dzemdības sāksies?

Tas ir visgrūtāk atbildamais jautājums. Medicīna saka, ka bērns ir tas, kurš uzsāk dzemdības, taču, ja māte tam nav gatava, viņš pacietīgi, ar mīlestību gaida mātes gatavību, jo dzemdības ir viņu kopdarbs. Latviešu un krievu tautasdziesmā rakstīts:

Visas dienas man zināmas,

Trīs dieniņas nezināmas,

Dzimstamā, mirstamā,

Tautiņās ejamā.

Ar visu samierinies,
Dievam paklanies,
Vecākiem piedot, 

Aizvainojumu atlaid,
Tad arī redzēsi,
Kā nemanot dzemdēsi.

Mazulis ir nopircis biļeti mūsu puncī līdz 42 pilnām nedēļām, bet zaļo gaismu dzimšanai mēs dodam no 37. nedēļas. Jo, kā mēs vecmātes sakām, nabassaite līdz bērniņam ir gara. Tā stiepjas no mums līdz debesīm un tikai tad līdz bērniņam. Kamēr tā ziņa līdz bērniņam aiziet, paiet laiks, tāpēc atļauju dzimt mazulis saņem jau no 37. nedēļas. Ja atļauju dzimt mazulis saņem tikai pilnās 40 nedēļās, tad dažkārt viņi nevar paspēt atnākt laikā. Pēc 40. un 41. nedēļas arī dzemdību speciālisti pievērš pastiprinātu uzmanību mātei un bērniņam puncī, tomēr ne vienmēr šī pastiprinātā uzmanība palīdz pašai mātei atļaut sev iekāpt tai dzemdību pasaulē, dzemdību upē, straumē. Citai šī pastiprinātā uzmanība palīdz noskaņoties dzemdībām un tieši tas palīdz emocionāli ļoti, ļoti gribēt gan savas kontrakcijas, dzemdību viļņus un lielo darbu.

SIEVIETE DODAS DZEMDĪBĀS, nevis dzemdības atnāk pie viņas. Sieviete apzināti kāpj tajā dzemdību upē, lai satiktos ar savu bēbīti. Tā ir sava veida iniciācija, kurā piedzimst arī māte. Iniciācija notiek, kad esi samierinājusies ar to, kas notiek, tad arī notiek dzemdības. Šai dzemdību upē ir iespējams iekāpt tikai sievietēm, dažām pat vairākkārt. Vīriešiem šai upē nav iespējams iekāpt. Vīrieši dažāda veida iniciācija pasakās tiek aprakstītas ejot pāri tiltam. Vīrietis sievietei var tikai gaismiņu paspīdināt no tā tilta, bet sieviete (vecmāte, dūla, mamma, draudzene jeb povituha), kas jau bijusi dzemdību upē, var dzemdētāju tai cauri izvest, būt blakus, palīdzēt. Jebkura iniciācija notiek ar atbalstu.

 /Vecmāte, povituha, etnogrāfe Jūlija Šeļepina/

Vai esi gatava dzemdībām?

Kas ir mājasdarbs grūtniecei, lai sagatavotos dzemdībām?

• Abiem vecākiem veidot saikni ar mazo bērniņu vēl pirms piedzimšanas. Tas būs iespējams, ja spējat būt attiecībās kā partneri savstarpēji vai spēt būt attiecībās kaut ar vienu cilvēku savā dzīvē (mammu, tēti, vecvecāku..). Šīs attiecības, ko piedzīvojat, dod drošības un stabilitātes sajūtu kā mātei, tā mazajam bērniņam, un ir liels ieguldījums viņa dzīves iesākumam šajā pasaulē.
• Tikpat svarīgi ir laicīgi atrast savu vecmāti vai ārstu un arī izveidot saikni, uzticības pilnas attiecības, jo īpaši, ja tās ir pirmās dzemdības. Nav nekāds noslēpums, kur ir attiecības un savstarpēja uzticēšanās, tur bērni jūtas gaidīti un viņi gan paši uzsāk savu piedzimšanas ceļu, gan labi dzimst.

Ko nozīmē sagatavot sevi dzemdībām un vecāku lomai? Vecāki bieži vien aprobežojas ar grāmatas izlasīšanu vai 4 lekciju kursu vai grūtnieču vingrošanu un tad piedzīvo vilšanās sajūtu, ka viss bija pilnīgi savādāk. Vecāki bieži pārprot gatavošanos vai izvēlas tikai vienu jomu. Es teiktu gatavoties dzemdībām nozīmē:

Fiziski - pastaigas, elpas vingrinājumi, vingrošana, peldēšana, uzturs, mīlēšanās, dejošana, sildīšanās pirtiņā … ir jājūt, jāpazīst savs ķermenis, sava elpa, sava seksualitāte. Dzemdēt tas ir darbības vārds, tas nozīmē smagi strādāt. Šim procesam vajadzēs daudz spēka, enerģijas un tam var sagatavoties.

Emocionāli – sevis sajušana, emociju nosaukšana, attiecību veidošana ar sevi, bērnu, partneri… Drošās piesaistes, sirds saitītes izveidošana gaidību laikā ir kā droša rokā pie kā bērnam pieķerties dzemdībās un doties ceļojumā, kur viņu ļoti, ļoti gaida.

Informatīvi – zināt dzemdību fizioloģiju, kā notiek dzemdības. Lai pašiem nav bail no nezināmā. Lai droši var doties šai ceļā un aicināt līdzi arī bērnu! Bet tikai ar informāciju būs par maz, jo cilvēks ir arī emocionāla un garīga būtne.

Garīgi – dzemdības ir arī ļoti garīgs notikums. To var saukt dažādi - par Dieva brīnumu, radīšanu, iniciāciju, dzīvības došanu, varoņa ceļu … Ja dzemdībās nav šī aspekta, tad radības mēs pārvēršam par ciešanām, kur cīnāmies ar savu Ego. Tava attieksme, kā Tu skaties uz savām dzemdībām, ko par tām domā, ir šis garīgais aspekts. Tava dzemdību filozofija var padarīt šo procesu par baudāmu, vēlamu, gribētu.

Dzemdības kā šķiršanās, atvadīšanās. Kādas pārdomas tevi raisa šī tēma? Bieži vien sieviete nav gatava šķirties no grūtniecības. Viņai nemaz negribas pāriet nākamajā līmenī. Tā ir šķiršanās, atlaišana, uzticēšanās, paļaušanās tai dzīves upei, straumei, nezināmajai dzemdību pasaulei, bērniņam, savam ķermenim, speciālistiem…, lai satiktos. Arī psiholoģiski dzemdības nozīmē pilnīgu šķiršanos no iedomātā bērna un satikšanos ar reālo bērnu.

“DZEMDĪBAS ir kā iešana pāri šauram tiltam: citi cilvēki tevi var pavadīt līdz šim tiltam un tevi sveikt otrā pusē, bet pāri šim tiltam tu ej viena. Tiltam ir kāpslīši, katrs no tiem ir viena kontrakcija. Bet gar malām ir virvju margas, pie kā turēties: tā ir elpa, kas palīdz mums doties uz priekšu. Lai izietu cauri sāpju pieredzei, ir ļoti svarīgi piedomāt par savu elpošanu."
/ginekoloģe - dzemdību speciāliste un vecmāte Dina Ceple/

Caur dvēseles meklējumiem

Un rūpīgu ieklausīšanos

Sievietes, ar kurām kopā darbojos,

Beigu beigās es sapratu, ka sievietes

Dzemdībām gatavojas

Sirdī un dvēselē,

Nevis galvā.

Tāpat kā radīšana ir kas tāds, ko sieviete paveic

savā ķermenī,

nevis galvā.  

/Pam England, Birthing from Within, grāmatas autore un vecmāte/

Lai top! 

P.S. Neatliec savu satikšanos ar savējo vecmāti. Arī vecmātei ir tikpat svarīgi ar jums satikties, iepazīt, lai vislabāk varētu tieši jums palīdzēt sagatavoties, ar prieku doties uz jūsu dzemdībām un būt līdzās jūsu LIELAJĀ RADĪŠANĀ.

Mīlestībā, vecmāte un dūla Līga Giniborga

Tests. Gaidību laika darbiņi.

Rūpes par sevi grūtniecības laikā

Grūtniecības aprūpe ir vairāk nekā tikai vizītes pie tava aprūpes sniedzēja ik pa dažām nedēļām – tās ir rūpes ko tu sniedz pati sev katru dienu. Lūk, daži no galvenajiem komponentiem ar novērtēšanas sistēmu, lai palīdzētu tev saskatīt, cik labi tev veicas. Pie katra tālāk minētā apgalvojuma pēc savām izjūtām pieraksti savu pašvērtējumu pēc šādas skalas:

·         4 punkti (daru automātiski, dabiski)

·         3 punkti (neatlaidīgi daru, bet man ir vajadzīga zināma piepūle)

·         2 punkti (daru pa retam, ar piespiešanos)

·         1 punkts (diemžēl šis man neizdodas)

UZTURS

____Katru dienu lietoju uzturā pilnvērtīgu sabalansētu pārtiku

____lietoju papildus vitamīnus, ja tādus nozīmējis ārsts

____izdzeru vismaz 2 litrus šķidruma (ūdeni, sulu, citu) dienā

____pievēršu uzmanību savai izsalkuma sajūtai un uz to atbilstoši reaģēju

____labprāt palutinu sevi ar kādu produktu, kas nāk īpaši par labu man un mazulim

____ļaujos kārei pēc saviem mīļākajiem produktiem (kas ir arī veselīgi) vienkārši, lai sagādātu sev prieku

KUSTĪBAS UN RELAKSĀCIJA

____Katru dienu pavadu kādu laiku svaigā gaisā un, ja iespējams, baudu saules gaismu

____katru dienu veicu kādu pietiekami intensīvu aktivitāti, lai parādītos sviedri

____katru dienu veicu izstiepšanās vingrinājumus mugurai, kājām, pleciem un sprandas daļai

____veicu speciālos grūtnieču vingrojumus grupā/mājās reizi vai vairākas reizes nedēļā

____labprāt ļaujos brīvām, ritmiskām kustībām mūzikas pavadījumā

____ik dienas dažādā veidā vingrinu iegurņa pamatni

____pilnībā atslābinos vismaz vienu reizi dienā

____praktizēju grūtnieču atslābināšanos grupā pāris reizes nedēļā

____ļaujos partnera vai kādas citas uzticības personas veiktai masāžai, vismaz reizi nedēļā

____lietoju drēbes, apavus, apakšveļu, kas ļauj man justies ērti un komfortabli

____vairākas reizes dienā apzināti atbrīvoju sava ķermeņa daļas, kurās jūtu saspringumu

____pievēršu uzmanību saviem ik vakara gulētiešanas rituāliem, lai pilnvērtīgi atslābinātos miegā

RŪPES PAR EMOCIONĀLO LABSAJŪTU

____ļauju sev raudāt, kad vien to vēlos

____lūdzu atbalstu, atzinību, pieskārienus un seksu savam partnerim (ja tāds ir), kad vien man tas vajadzīgs

____izrunāju savas nepatīkamās emocijas, pirms tās ir sakrājušās

____ļaujos dabiskai seksualitātei un tuvībai ar savu partneri (ja tāds ir)

____sajūtu maigumu un mīlestību pret sevi vismaz reizi dienā

____katru dienu atvēlu sev laiku pabūt vienatnē un atrodu arvien jaunus veidus, kā šo laiku izbaudīt

INTELEKTUĀLĀ SAGATAVOŠANĀS

____lasu vērtīgu informāciju par grūtniecības norisi, vismaz reizi nedēļā

____formulēju un pavaicāju savam aprūpes speciālistam interesējošus un aktuālus jautājumus

____sekoju tam, kā ik dienu un ik nedēļu rūpējos par sevi un apzinos tās jomas, kur nepieciešama attieksmes maiņa vai uzlabojumi

____apmeklēju pirmsdzemdību atbalsta grupas vai vecāku skolas savā apkaimē, kas sniedz vajadzīgo atbalstu un informāciju

SASKARSME (KONTAKTĒŠANĀS)

____vismaz reizi nedēļā tiekos ar citām sievietēm, kas gaida mazuli

____uzrunāju grūtnieces vai jaunās māmiņas, ko satieku kādā sabiedriskā vietā (piem., uzgaidāmajā telpā)

____vēroju un, iespējams, runājos ar māmiņām, kurām mazuļi jau piedzimuši

____lūdzu konkrētu palīdzību tuviniekiem, draugiem, gan grūtniecības, gan pēcdzemdību laikā

____domāju par to, kāda būs dzīve kopā ar gaidāmo bērniņu, un meklēju veidus, kā pielāgošos šīm pārmaiņām (pēcdzemdību plāns)

____mudinu savu partneri iesaistīties sarunās ar citiem jaunajiem vecākiem, lasīt informāciju un runāt par šīm tēmām ar mani.

IEJUŠANĀS MAMMAS LOMĀ

_____veidoju saikni ar gaidāmo bērnu katru dienu (apmīļojot punci, dziedot šūpuļdziesmas, runājoties u.c.)

_____vizualizēju gaidāmo bērniņu, sūtot viņam gaišas domas un mīlestību

_____stāstu savam bērniņam, ka viņš ir gaidīts un gribēts

_____ja sanāk pārdzīvot stresu, tad paskaidroju savam bērniņam, ka, lai arī dzīvē mēdz būt sarežģītas situācijas, šis satraukums nav tieši saistīts ar viņu

Apkopojam rezultātus, iedvesmojamies no labām idejām un tās realizējam savās ikdienas rūpēs par sevi!!!

124-160: Jā, jūs izbaudāt grūtniecību un labi rūpējaties par sevi.

96-123: Jūs samērā labi tiekat galā, taču nāktu par labu veltīt grūtniecībai mazliet vairāk uzmanības. Vēlreiz uzmanīgi aplūkojiet tās jomas, kurās jums tik labi neveicas un pārdomājiet iespējas, kā sevi vairāk disciplinēt un motivēt.

40-95: Iespējams, ka jūs esat ļoti nodarbināta ar citām lietām, taču jums noteikti jāveltī uzmanība arī savai grūtniecībai. Pamēģiniet tā – apvienojiet kādu darbību, kurā ieguvāt maz punktu ar tādu, ko darāt regulāri un bez piepūles. Piemēram, ja jūs katru dienu ejat pastaigā, bet atkal un atkal aizmirstat lietot vitamīnus, tad izveidojiet sev stingru paradumu – vitamīni ir jālieto pirms iešanas ārā.

Tests no Elizabeth Davis and Debra Pascalli-Bonaro grāmatas „Orgasmic Birth”

3 veidu zināšanas

Pema Inglande un Virdžīnija Bobro

Agrāk mēs teicām, ka bērna dzimšanai nepieciešamas divu veidu zināšanas – tradicionālās un mūsdienu.

Šodien mēs uzskatām, ka holistiska gatavošanās dzemdībām un vecāku prasmēm prasa trīs veidu zināšanas: tradicionālās, mūsdienu un zināšanas pašiem par sevi.

Pirmais zināšanu veids ir tradicionālās zināšanas – iedzimts mātes instinkts. Šis zināšanu veids sievietēm ir asinīs. To var saklausīt, sajust, kad ziņķārīgais prāts ir pieklusis.

Tomēr dzīve sabiedrībā mums ir iemācījusi neuzticēties vai nerīkoties, balstoties uz mūsu instinktīvajām zināšanām, līdz brīdim, kamēr  nebūsim visu rūpīgi pārdomājuši  un neizskatīsim visu no dažādiem skatu punktiem vai nenoskaidrosim no citiem cilvēkiem, ko viņi domā par šo jautājumu vai ko viņi darītu šajā vai citā situācijā. Viens no galvenajiem uzdevumiem sievietei grūtniecības laikā ir, pirmkārt, iemācīties sajust savu iekšējo instinktu, sirds pamudinājumu un spēt atšķirt šo sajūtu no īslaicīgās baiļu sajūtas vai bailēm, ko nodod jums citi cilvēki. Otrais uzdevums ir nepieciešamība pamodināt  sevī arī agresīvo, aizsargājošo māti un droši rīkoties tā, kā saka sirds. Tā vietā, lai mēģinātu „rīkoties pareizi” (kas ir neiespējami!), sievietēm ir būtiski rīkoties mīlestībā, darot to, kas šobrīd ir nepieciešams, neieciklējoties uz rezultātu.

Otrā veida zināšanas ir mūsdienu zināšanas, lai iegūtu priekšstatu par to, kā notiek dzemdību aprūpe slimnīcā. Gribot - negribot, un neatkarīgi no tā, vai vecāki plāno dzemdības mājās vai slimnīcā, viens no mūsdienu uzdevumiem ir sagatavojoties reālām dzemdībām, izpētot dzemdību palīdzības iespējas savā reģionā. Mūsdienu zināšanas ietver arī visaptverošu sagatavošanos visu veidu dzemdību variantiem, tostarp dzemdību ierosināšanai, ķeizargriezienam un grūtībām pēcdzemdību periodā. Šāda veida zināšanas patiešām var palīdzēt vecākiem pieņemt lēmumu par dzimšanas vietu. Pat tad, ja vecāki plāno dzemdības mājās, zināšanas par dzemdībām slimnīcā realitātē palīdzēs viņiem palikt resursu stāvoklī  arī kritiskā situācijā, ja, piemēram, nepieciešama pārvešana uz dzemdību iestādi.

Trešā veida zināšanas – zināšanas par sevi - ir vissvarīgākās. Gatavojoties dzemdībām, topošajai māmiņai šīs zināšanas par pārejas rituālu no viena stāvokļa uz citu, būtu jāizvirza par prioritāti. Un šāda veida zināšanām būtu jāvijas cauri jūsu apmācībām un dažādiem pasākumiem. Lai saprastu, kādā virzienā doties, sievietei ir jāsaprot, no kurienes viņa atnāca, kur atrodas pašlaik. Iemesls tam ir: mēs neizbēgami „izvēlamies”  tās grāmatas, apmācības un pavadošos cilvēkus dzemdībās, kas atbilst mūsu priekšstatiem par dzemdībām. Mēs reti “izvēlamies”, pamatojoties uz to, kas notiek TAGAD. Parasti mēs darām to, kas mums šķiet pareizs vai pierasts. Parasti tas, kas mums šķiet pareizs, atbilst tam, kam esam pieraduši uzticēties no bērnības.  Dzimšanas klasēs „No iekšpuses” jūs uzzināsiet, kā palīdzēt vecākiem izpētīt viņu uzskatus, pieņēmumus un ierastos uzskatus par situāciju.

Pirms saprast to, kas notiek dzemdībās un pirms „izvēles”,  pieņemot lēmumu vai plānojot kaut ko ... sāciet no iekšpuses.

Vecāki: esiet vērīgi par to, kas motivē jūs pētīt vai kontrolēt, izvēlēties vai izvairīties, rīkoties vai apstāties. Pajautājiet sev:

1.      Kam jūs ticat vai ko jūs uzskatāt par patiesu attiecībā uz (dzemdībām, sāpēm, bērniem, mātišķumu, slimnīcām utt.)?

2.      No kurienes  nāk šī īpašā izvēle? (Tā nerodas mūsu prātā. Kā bērni, mēs ticam, ka mūsu izvēle nozīmē, uzņemties atbildību, kas saņemot tuvāko atbalstu vai palielinot drošību.)

3.      No kurienes rodas šīs emocijas (piemēram, bailes, kauns, vaina)? No kurienes jūs zināt, ka tā vajag justies? Kādā veidā šīs emocijas jums palīdz? (Arī šis ir iemācīts modelis)

4.      Kāds apstiprinājums mudina jūs virzīties šī lēmuma pieņemšanas vai nepieņemšanas virzienā?

5.      Kas motivē jūs lasīt vienu grāmatu un neizlasīt citu? Kas motivē jūs nelasīt kādu no grāmatas nodaļām? Vai vēlaties lasīt materiālus, kas atbilst parastajiem apgalvojumiem?

Eksistē trīs veida zināšanas.

Gaidību laikā attīstiet visas trīs!

www.BirthingFromWithin.com

www.facebook.com/pages/Birthing-From-Within/14378144690 

Copyright 2000-2013: Birthing From Within LLC, Pam England, and Virginia Bobro.

To var reproducēt un izplatīt tikai pilnā apjomā atsaucoties uz Birthing From Within.

Tulkoja Līga Giniborga

Teksts angļu valodā: https://app.box.com/s/lvtb51w10nmy6w4tcrjk

knowing thyself

.

Kur būtu jāguļ zīdainim?

Lielākā daļā vecāku visā pasaulē tādu jautājumu pat neuzdod, jo bērni guļ blakus mammām. Tā ir bijis visā cilvēces vēsturē. Bērnu gultiņas izgudroja salīdzinoši nesen un tikai pagājušajā gadsimtā rietumos gandrīz visus bērnus lika gulēt bērnu gultiņās. Pie mums gultiņas ieviesās ar mainīgiem panākumiem. Parasti bērniņam kāra šūpuli, kurš viņš gulēja vairāk dienas laikā vai gadījumā, ja vecāku gultā bija maz vietas. Arī mūsu vecmāmiņas pēc ieraduma bieži lika gulēt bērnus sev blakus, bet padomju laikā tāda prakse tika kritizēta kā laucinieciska un vecmodīga. Neizbēgami, ka guļot atsevišķi, arī bērnu kopējais zīdīšanas ilgums diezgan krasi samazinājās. Mūsdienu zīdīšanas renesanse visā pasaulē radīja interesi par ģimenes gultu. Tas ir dabiski, jo zīdīt miegā ir vienkārši un ērti. Īpaši tas ir svarīgi vecākiem, kuriem ir vairāki mazi bērni pēc kārtas.

http://cosleeping.nd.edu/safe-co-sleeping-guidelines/

Guļot kopā, mamma ievēro, ka mazulis prasa krūti jau daudz agrāk kā viņš ir pamodies un pamodinājis jūs. Līdz ar to jums ir iespēja līdz galam nepamostoties pielikt viņu pie krūts un gulēt tālāk.

Ja mazulis guļ jums blakus, jūs zīdāt, mazulis pats atrod krūti, zīž un guļ tālāk, reizēm pat nepamostoties. Arī jūs pamostaties uz kādu minūtes daļu un bez grūtībām aizmiegat. Ja mazulis pamostas, jūsu elpas ritms, smarža, kas ir pazīstama vēl no punča laikiem, viņu nomierina. Ja viņam vajag jums pieskarties, viņš pierāpos jums tuvāk, kā to darīja bērni gadsimtiem ilgi.

Viss iepriekš minētais nenozīmē, ka jums obligāti jāguļ ar bērnu vienā gultā. Tā ir jūsu izvēle. Es vienkārši aprakstu to, ko mammas jau pašas ir atklājušas un stāstu, ka tas ir normāli, ka zīdīt un aprūpēt bērnu naktī ir vieglāk, ja bērns guļ ar mammu vienā istabā vai guļ blakus mammas gultiņai ar nolaistu sieniņu vai viņas gultā.

Ja jūs izvēlaties, ka bērns guļ atsevišķā gultiņā, paliekat zem viņa autiņu vai sedziņu, lai pēc zīdīšanas un aizmigšanas varat netraucēti pārcelt zīdaini gultiņā, viņu nepamodinot. Te labi nostrādā mammas smarža un siltums. Zīdaiņiem pašā sākumā ir diezgan grūti aprast ar viņam atvēlēto brīvību, svešām smaržām un auksto gultiņu. Tāpēc noderīgi būs iemācīties izveidot bēbītim ligzdiņu, gultiņā likt paladziņus, autiņus, uz kurām pašas esat gulējušas. Lai viss atgādinātu dzīvi mammas puncī, īpaši pirmajos trīs mēnešos (bēbīša 4. trimestris).

Tālāk Droša kopā gulēšana

Avots: Diane Wiessinger, Diane West, Teresa Pitman, „The Womanly Art of Breastfeeding”, 2010

Kāda ir atšķirība, kur guļ zīdainis, vienā gultā ar mammu vai piestumtā gultiņā pie mammas gultas?

Kad zīdainis guļ bērnu gultiņā, kura piestumta pie vecāku gultas un kurai nolaista bērna gultas maliņa, zīdīt, aprūpēt kļūst daudz vieglāk nekā tad, ja viņš gulētu otrā istabas stūrī. Zīdainis dzird jūsu elpu un kustību miegā, tas dod viņam drošības sajūtu un savu elpas ritmiskumu. Ja bērns guļ tik tālu no mātes un nedzird viņu, tad ir lielāka varbūtība uz pēkšņās nāves iemeslu. Pie tam, ja mazulis guļ atsevišķi, tad viņam pašam ir jāmāk uzturēt sava ķermeņa temperatūra, ko vieglāk ir izdarīt kopā ar mammu vai tēti. Lai viņu pieliktu pie krūts, viņam ir vairāk jāpamostās (lai mamma sadzird) nekā tad, ja viņš gulētu mammai blakus. Kopīgs miegs nozīmē, ka mamma un zīdainis guļ kopā uz viena augstuma virsmas un miegā pieskaras viens otram.

Dažām mammām nakts zīdīšanas ir ļoti svarīgas, īpaši, lai uzturētu nepieciešamo piena daudzumu. Dažādām sievietēm krūtīs piena daudzums var būt atšķirīgs. Nav iespējams pēc krūšu lieluma noteikt daudz vai maz šajās krūtīs ir piena. Lielākai daļai sieviešu parasti piena pietiek tieši savam mazulim, tomēr piena daudzums vienā zīdīšanas reizē atšķiras, ja salīdzina ar citām sievietēm vienā zīdīšanas reizē. Praktiski tas nozīmē, ka dažām sievietēm zīdainis pie krūts jāliek biežāk kā citām. Pat vienas vai divu nakts zīdīšanas reizes izlaišana dažām sievietēm nozīmē, ka bērni neizzīdīs pietiekamu piena daudzumu, lai augtu. Agra atradināšana no nakts zīdīšanām, lai bērns „labāk” gulētu var novest pie tā, kā bērns aizkavējas augšanā. Īpaši svarīgas nakts zīdīšanas reizes varētu būt bērna 4-9 mēnešu vecumposmā, kad mazuļi dienā tik labprāt dara visu ko citu, kad zīšana nav ne prātā. To visu viņi labprāt atgūst naktī.

Dažreiz mammām saka, ka viņām nepietiek piena vai viņām nav pietiekoši trekns piens, tāpēc viņu bērni naktīs mostas. Ja jūsu bērnam nenovēro nepietiekama uztura pazīmes, viņš labi attīstās, tad maz ticams, ka viņš naktī mostas no tā, ka viņam trūkst piens. Un tā kā mātes piens veidojas no sievietes asinīm, apšaubīt mātes piena sastāvu būtu tas pats, kas apšaubīt viņas asins sastāva kvalitāti.

Kur būtu jāguļ zīdainim?

Avots: Diane Wiessinger, Diane West, Teresa Pitman, „The Womanly Art of Breastfeeding”, 2010

Zīdīšana un nakts miegs

Kāda gan saistība zīdīšanai ar miegu? Pētījumi pierāda, ka nakts miega vieta ietekmē zīdīšanas ilgumu kopumā. Ja pēc dzemdībām vienai zīdaiņu grupai liks gulēt blakus mammas gultai savā gultiņā, otrai – atsevišķi - savā gultiņā netālu vai pat citā istabā, bet trešajai – blakus mammai mammas gultā, tad pēc 4 mēnešiem atsevišķi guļošos bērnus ar diezgan lielu varbūtību pārstās zīdīt. Zīdaiņus, kuri guļ gultā blakus mammas gultai zīdīs ilgāk nekā atsevišķi guļošos, bet īsāku laika periodu nekā zīdaiņus, kas guļ ar mammu kopā.

Kāpēc? Visticamāk tāpēc, ka retāk tiek likti pie krūts. Oksitocīna receptori veidojās pirmajās dienās pēc dzemdībām kā atbilde uz krūts iztukšošanas biežumu, bet bērni, kuri guļ savās gultiņās, retāk tiek pielikti pie krūts. Varētu domāt, ja bērni guļ atsevišķi, tad mammas var labāk izgulēties.

Tomēr, ja tic pētījumiem, tad tā gluži nav taisnība. Ja zīdainis guļ atsevišķi, viņam vajag vairāk knosīties, trokšņot, raudāt, lai pievērstu mammas uzmanību. Savukārt sakreņķējušos bērniņu ir daudz grūtāk nomierināt: mammai ir vismaz jāapsēžas gultā, jāaizsniedzas līdz bērnam vai pat jāaiziet līdz viņa gultiņai, istabai, jāpabaro un jānoliek gulēt atpakaļ gultiņā. Rezultātā gan mammai, gan bērnam vajag vairāk laika, lai atkal aizmigtu. Guldinot bērnu atsevišķā gultiņā, jūs riskējat samazināt kopējo zīdīšanas ilgumu  un  būsiet mazāk izgulējusies.

Pētījumi par zīdaiņu miegu saka, ka guļot kopā, zīdaiņi pie krūts tiek pielikti biežāk un uz daudz ilgāku laiku. Un otrādi, atsevišķi guļošie bērni pie krūts tiek pielikti retāk un uz daudz īsāku laiku. Rezultātā atsevišķi guļošās mātes mazāk izguļas, neskatoties uz to, ka zīda retāk.

Vai ir atšķirība starp gulēšanu vienā gultā un gultiņu, kas piestumta pie mammas gultas?

Avots: Diane Wiessinger, Diane West, Teresa Pitman, „The Womanly Art of Breastfeeding”, 2010